Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanu Latvijā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Tiesību akta atsaukšanas komentārs
Ievērojot MP uzdevumu 25-MP-82 un VK Juridiskā departamenta atzinumā norādīto, Zemkopības ministrija ir veikusi nepieciešamos precizējumus un izveidojusi jaunu tiesību akta lietu 25-TA-1418 “Rīcības plāns skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai Latvijā”, sasaistot to ar iepriekšējo lietu (24-TA-1447 “Par skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanu Latvijā”).
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Patlaban skolēnu ēdināšanas sistēmā piedalās ļoti daudz personu – bērni un jaunieši, viņu vecāki, lauksaimnieki un pārtikas ražotāji, pašvaldības, izglītības iestādes, ēdināšanas uzņēmumi un pavāri, uztura speciālisti, zinātnieki u. c.
Ar skolēnu ēdināšanu saistītie jautājumi, tostarp par uztura normām, finansējumu, zaļo publisko iepirkumu tiek izskatīti vairākās ministrijās un to pārraudzības (pakļautības) iestādēs bez vienotas koordinācijas. Līdz ar to uz doto brīdi neveidojas komplekss skatījums uz šīs jomas attīstību un netiek pietiekami izmantots tās potenciāls bērnu veselības un uztura paradumu un vietējo ražotāju attīstības veicināšanā.
ZM kā vadošā iestāde lauksaimniecības jomā ir uzņēmusies iniciatīvu, lai kopā ar citām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām pilnveidotu Latvijas skolēnu ēdināšanas sistēmu, tā īstenojot mērķi – nodrošināt skolēnus ar veselīgu un garšīgu maltīti, kas pagatavota primāri no vietējiem ilgtspējīgiem produktiem, vienlaikus padziļinot skolēnu ēdināšanā iesaistīto pušu izpratni par veselīgu uzturu, ēšanas kultūru un ilgtspējīgu dzīvesveidu.
Informatīvā ziņojuma izstrādei tika izveidota darba grupa skolu ēdināšanas koncepcijas izstrādei, iekļaujot plašu pārstāvju loku no nozaru ministrijām, nevalstiskajām nozaru organizācijām un citām skolu ēdināšanā iesaistītajām organizācijām, panākot vienošanos par īstenojamiem pasākumiem izmaiņu ieviešanai Latvijas skolu ēdināšanas sistēmas pilnveidei.
Ar skolēnu ēdināšanu saistītie jautājumi, tostarp par uztura normām, finansējumu, zaļo publisko iepirkumu tiek izskatīti vairākās ministrijās un to pārraudzības (pakļautības) iestādēs bez vienotas koordinācijas. Līdz ar to uz doto brīdi neveidojas komplekss skatījums uz šīs jomas attīstību un netiek pietiekami izmantots tās potenciāls bērnu veselības un uztura paradumu un vietējo ražotāju attīstības veicināšanā.
ZM kā vadošā iestāde lauksaimniecības jomā ir uzņēmusies iniciatīvu, lai kopā ar citām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām pilnveidotu Latvijas skolēnu ēdināšanas sistēmu, tā īstenojot mērķi – nodrošināt skolēnus ar veselīgu un garšīgu maltīti, kas pagatavota primāri no vietējiem ilgtspējīgiem produktiem, vienlaikus padziļinot skolēnu ēdināšanā iesaistīto pušu izpratni par veselīgu uzturu, ēšanas kultūru un ilgtspējīgu dzīvesveidu.
Informatīvā ziņojuma izstrādei tika izveidota darba grupa skolu ēdināšanas koncepcijas izstrādei, iekļaujot plašu pārstāvju loku no nozaru ministrijām, nevalstiskajām nozaru organizācijām un citām skolu ēdināšanā iesaistītajām organizācijām, panākot vienošanos par īstenojamiem pasākumiem izmaiņu ieviešanai Latvijas skolu ēdināšanas sistēmas pilnveidei.
Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu Latvijas skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidi, īstenojot mērķi – nodrošināt skolēnus ar veselīgu un garšīgu maltīti, kas pagatavota primāri no vietējiem ilgtspējīgiem produktiem, vienlaikus padziļinot skolēnu ēdināšanā iesaistīto pušu izpratni par veselīgu uzturu, ēšanas kultūru un ilgtspējīgu dzīvesveidu - ir sagatavoti priekšlikumi skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidei, izstrādājot pasākumu plānu par nepieciešamo rīcību (“Programma skolēnu ēdināšanas sistēmas pilnveidošanai”).
Lai koordinētu programmā paredzēto pasākumu ieviešanu, veicinot ilgtspējīgas skolēnu ēdināšanas sistēmas attīstību ilgtermiņā, paredzēts ZM paspārnē izveidot Skolēnu ēdināšanas padomi, iekļaujot tajā Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un citu skolēnu ēdināšanas sistēmā iesaistīto institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.
Lai koordinētu programmā paredzēto pasākumu ieviešanu, veicinot ilgtspējīgas skolēnu ēdināšanas sistēmas attīstību ilgtermiņā, paredzēts ZM paspārnē izveidot Skolēnu ēdināšanas padomi, iekļaujot tajā Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un citu skolēnu ēdināšanas sistēmā iesaistīto institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.
Politikas jomas
Pārtikas drošība un kvalitāte
Teritorija
-
Norises laiks
07.06.2024. - 21.06.2024.
Informācija
Publiskā apspriešana tiek organizēta, lai sabiedrības pārstāvji sniegtu savus priekšlikumus un iebildumus.
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Juridiskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Līga Sējāne (ZM)
Atbildīgā persona
Zigmārs Ķikāns (ZM)
Izsludināšanas datums
07.06.2024. 12:14
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Leonīds Krivišs
Skolas gadi ir tikai grūtību sākums trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu bērniem. Ja šo ģimeņu atvases nolemj studēt, tad šīs ģimenes saskaras ar jaunām problēmām. Valsts neatbalsta trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu bērnus Latvijas augstskolās. Tāda sociāla atbalsta vienkārši nav. Pēc pašvaldību sociālo dienestu domām, ikkatrs pilngadīgs jaunietis vai jauniete pēc 18 gadu sasniegšanas uzreiz var strādāt. Bet diemžēl tā nav. Studēšana dabaszinātnēs vai inženierzinātnēs (citur tik daudz brīvi pieejamu budžeta vietu vienkārši nav) nozīmē pilnīgu sevis veltīšanu mācībām, pretējā gadījumā būs izkrišana no augstskolas, un būs veltīgi izniekoti finansiālie līdzekļi un laiks, tā arī neiegūta augstākā izglītība. Pat skolēni ģimnāzijās paralēli mācībām nekur nestrādā. Kā gan paralēli mācībām var strādāt students, kuram mācības universitātē, piemēram, inženierzinātņu studiju programmā, ir krietni grūtākas nekā mācības ģimnāzijā? Jaunietim/jaunietei nākas apgūt specifiskus, grūti uztveramus studiju kursus, ko vairumam Latvijas jauniešu, spriežot pēc pēdējo desmitgažu matemātikas CE rezultātiem, būtu grūti apgūt. Trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu atvasēm studēšana ir divtik grūta.
Ierosinu piešķirt brīvpusdienas visiem trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu studentiem! Studentiem ir jādzīvo mierīga dzīve un jākļūst par labiem speciālistiem. Studentiem ir jāstudē, nevis jāmokās par izdzīvošanu.
Ierosinu piešķirt brīvpusdienas visiem trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu studentiem! Studentiem ir jādzīvo mierīga dzīve un jākļūst par labiem speciālistiem. Studentiem ir jāstudē, nevis jāmokās par izdzīvošanu.
13.06.2024. 16:40
Leonīds Krivišs
Brīvpusdienas visiem trūcīgajiem un maznodrošinātajiem Latvijas augstskolu studentiem visā Latvijā!
13.06.2024. 16:40
Dmitrijs Dmitrijevs
Manuprāt, ir svarīgi nodrošināt brīvpusdienas visiem trūcīgajiem un maznodrošinātajiem skolēniem visā valstī. Tas skan ļoti vienkārši. Bet man kā trūcīgam bērnam Priekuļu vidusskolā netika nodrošinātas brīvpusdienas pamatskolas laikā, lai gan manai ģimenei bija trūcīgas ģimenes statuss.
Manai ģimenei pašvaldība atteica brīvpusdienas ar formulējumu: “Laukos visi tādi.”. Toties Priekuļu novada pašvaldībai pietika naudas lepnām algām Priekuļu vidusskolas administrācijā. Piemēram, direktores vietniece mācību darbā Priekuļu vidusskolā Anita Skrastiņa par 2014. gadu saņēma 18 380 eiro un 26 centus lielu algu pirms nodokļu nomaksas. Kas ir anormāli liela nauda priekš trūcīgas ģimenes. No tā izriet, ka skolas administrācija neredz trūcīgo bērnu problēmas. Ēdušais neēdušo nesapratīs.
Trūcīgo ģimeņu bērniem skolas gadi nav viegli. Nākas arī sadzīvot ar vardarbību no vienaudžu puses. Vajag, lai pienācīga valsts palīdzība tiktu nodrošināta visiem šiem bērniem, un lai pašvaldības nevēlēšanās, kūtrums nekļūtu par ieganstu trūcīgo ģimeņu bērnu atstāšanai novārtā.
Manai ģimenei pašvaldība atteica brīvpusdienas ar formulējumu: “Laukos visi tādi.”. Toties Priekuļu novada pašvaldībai pietika naudas lepnām algām Priekuļu vidusskolas administrācijā. Piemēram, direktores vietniece mācību darbā Priekuļu vidusskolā Anita Skrastiņa par 2014. gadu saņēma 18 380 eiro un 26 centus lielu algu pirms nodokļu nomaksas. Kas ir anormāli liela nauda priekš trūcīgas ģimenes. No tā izriet, ka skolas administrācija neredz trūcīgo bērnu problēmas. Ēdušais neēdušo nesapratīs.
Trūcīgo ģimeņu bērniem skolas gadi nav viegli. Nākas arī sadzīvot ar vardarbību no vienaudžu puses. Vajag, lai pienācīga valsts palīdzība tiktu nodrošināta visiem šiem bērniem, un lai pašvaldības nevēlēšanās, kūtrums nekļūtu par ieganstu trūcīgo ģimeņu bērnu atstāšanai novārtā.
13.06.2024. 16:48
Dmitrijs Dmitrijevs
Skolas gadi ir tikai grūtību sākums trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu bērniem. Ja šo ģimeņu atvases nolemj studēt, tad šīs ģimenes saskaras ar jaunām problēmām. Valsts neatbalsta trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu bērnus Latvijas augstskolās. Tāda sociāla atbalsta vienkārši nav. Pēc pašvaldību sociālo dienestu domām, ikkatrs pilngadīgs jaunietis vai jauniete pēc 18 gadu sasniegšanas uzreiz var strādāt. Bet diemžēl tā nav. Studēšana dabaszinātnēs vai inženierzinātnēs (citur tik daudz brīvi pieejamu budžeta vietu vienkārši nav) nozīmē pilnīgu sevis veltīšanu mācībām, pretējā gadījumā būs izkrišana no augstskolas, un būs veltīgi izniekoti finansiālie līdzekļi un laiks, tā arī neiegūta augstākā izglītība. Pat skolēni ģimnāzijās paralēli mācībām nekur nestrādā. Kā gan paralēli mācībām var strādāt students, kuram mācības universitātē, piemēram, inženierzinātņu studiju programmā, ir krietni grūtākas nekā mācības ģimnāzijā? Jaunietim/jaunietei nākas apgūt specifiskus, grūti uztveramus studiju kursus, ko vairumam Latvijas jauniešu, spriežot pēc pēdējo desmitgažu matemātikas CE rezultātiem, būtu grūti apgūt. Trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu atvasēm studēšana ir divtik grūta.
Ierosinu piešķirt brīvpusdienas visiem trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu studentiem! Studentiem ir jādzīvo mierīga dzīve un jākļūst par labiem speciālistiem. Studentiem ir jāstudē, nevis jāmokās par izdzīvošanu.
Ierosinu piešķirt brīvpusdienas visiem trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu studentiem! Studentiem ir jādzīvo mierīga dzīve un jākļūst par labiem speciālistiem. Studentiem ir jāstudē, nevis jāmokās par izdzīvošanu.
13.06.2024. 16:48
Dmitrijs Dmitrijevs
Brīvpusdienas visiem trūcīgajiem un maznodrošinātajiem Latvijas augstskolu studentiem visā Latvijā!
13.06.2024. 16:48
Tatjana Dmitrijeva
Skolas gadi ir tikai grūtību sākums trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu bērniem. Ja šo ģimeņu atvases nolemj studēt, tad šīs ģimenes saskaras ar jaunām problēmām. Valsts neatbalsta trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu bērnus Latvijas augstskolās. Tāda sociāla atbalsta vienkārši nav. Pēc pašvaldību sociālo dienestu domām, ikkatrs pilngadīgs jaunietis vai jauniete pēc 18 gadu sasniegšanas uzreiz var strādāt. Bet diemžēl tā nav. Studēšana dabaszinātnēs vai inženierzinātnēs (citur tik daudz brīvi pieejamu budžeta vietu vienkārši nav) nozīmē pilnīgu sevis veltīšanu mācībām, pretējā gadījumā būs izkrišana no augstskolas, un būs veltīgi izniekoti finansiālie līdzekļi un laiks, tā arī neiegūta augstākā izglītība. Pat skolēni ģimnāzijās paralēli mācībām nekur nestrādā. Kā gan paralēli mācībām var strādāt students, kuram mācības universitātē, piemēram, inženierzinātņu studiju programmā, ir krietni grūtākas nekā mācības ģimnāzijā? Jaunietim/jaunietei nākas apgūt specifiskus, grūti uztveramus studiju kursus, ko vairumam Latvijas jauniešu, spriežot pēc pēdējo desmitgažu matemātikas CE rezultātiem, būtu grūti apgūt. Trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu atvasēm studēšana ir divtik grūta.
Ierosinu piešķirt brīvpusdienas visiem trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu studentiem! Studentiem ir jādzīvo mierīga dzīve un jākļūst par labiem speciālistiem. Studentiem ir jāstudē, nevis jāmokās par izdzīvošanu.
Ierosinu piešķirt brīvpusdienas visiem trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu studentiem! Studentiem ir jādzīvo mierīga dzīve un jākļūst par labiem speciālistiem. Studentiem ir jāstudē, nevis jāmokās par izdzīvošanu.
13.06.2024. 16:50
Tatjana Dmitrijeva
Brīvpusdienas visiem trūcīgajiem un maznodrošinātajiem Latvijas augstskolu studentiem visā Latvijā!
13.06.2024. 16:50
Pašnodarbināts ēdienkaršu izstrādātājs, vecāks trim bērniem, no kuriem viens jaunākais vēl mācās skolā.
Te ir atkal tāds bla-bla-bla, ka vajag jau mācēt ko tādu sacerēt! Bet jāsāk būtu ar tik elementāru lietu, ka nevar būt situācija, ka viens ēdinātājs var tos divus līdz četrus eiro (bija 1,42, tagad ir pacelts, cenas dažādas, arī proporcijas, ko sedz vecāki un pašvaldības pa novadiem ir dažādas!) tērēt tikai produktiem, bet citiem ir jāpietiek investīcijām pamatlīdzekļos, algām, nodokļiem u.c. Protams, ka to formāli sauc par biznesu, konkurenci un ieinteresētību. Ēdienkaršu izstrāde? Tādas sen jau ir publicētas gan SPKS mājaslapā, gan RD Izglītības un sporta departamenta rīkotajos iepirkumos.
Zaļais iepirkums jau ir pārvērties par absurda teātri. Pašvaldību iepirkumos bieži vien pat nav jāpiedāvā vairs ēdienkartes, bet notiek sacensības par noslēgtajiem līgumiem ar produktu piegādātājiem - sabiedriskā ēdināšana ir sajaukta vienā putrā ar pārtikas produktu iepirkumu, it kā tas būtu tas pats! Un bio-produktus par šo cenu.... tikai konkursam, ne jau ikdienai. Ikdienai.... kaut ko pa lēto. Tā diemžēl ir dzīves realitāte.
—-
Man kā profesionālim, kas jau 30 gadus darbojas šajā nozarē, izskatās, ka rezultāts varētu būt tāds, ka kāds ārzemju investors ar pareizajiem sertifikātiem visu gatavo vienā ražotnē un ar Euro 6 vai jau Euro 7 sertificētiem auto ar iekšdedzes dzinējiem, vai elektromobiļiem izvadā pa visu Rīgu vai pat Latviju. Ķeksītis, ka zaļi, bet realitāte pavisam cita. Šis formālais globālistu diktētais sauklis "veicinot ilgtspējīgas skolēnu ēdināšanas sistēmas attīstību ilgtermiņā" mani biedē! Runājot par "vietējiem produktiem", neaizmirstiet, ka Šauļi un Paņeveža Rīgai ir tuvāk kā Liepāja vai Daugavpils!
—-
Pašlaik skolēnu ēdināšanā jau veidojas sistēma, ka visus bērnus uzskaita ārvalsts uzņēmums monopolists, jo viņiem, lūk, ir atļauja no Latvijas Bankas veikt personas datu apstrādi un elektroniskās naudas apstrādes operācijas. Latvijā nav pat reģistrēta uzņēmuma filiāle! Vai tiešām mūsu valstī ir pilnīgi vienalga, ka mūsu bērnu dati nonāk citas valsts pilnā pārraudzībā?! Un vai tiešām mūsu valstī it tik nespējīgi informācijas tehnoloģiju un grāmatvedības uzskaites speciālisti, ka paši nevaram uzskaitīt, kurš bērns šodien ir saņēmis pusdienu maltīti skolā un kurš nav?!
Zaļais iepirkums jau ir pārvērties par absurda teātri. Pašvaldību iepirkumos bieži vien pat nav jāpiedāvā vairs ēdienkartes, bet notiek sacensības par noslēgtajiem līgumiem ar produktu piegādātājiem - sabiedriskā ēdināšana ir sajaukta vienā putrā ar pārtikas produktu iepirkumu, it kā tas būtu tas pats! Un bio-produktus par šo cenu.... tikai konkursam, ne jau ikdienai. Ikdienai.... kaut ko pa lēto. Tā diemžēl ir dzīves realitāte.
—-
Man kā profesionālim, kas jau 30 gadus darbojas šajā nozarē, izskatās, ka rezultāts varētu būt tāds, ka kāds ārzemju investors ar pareizajiem sertifikātiem visu gatavo vienā ražotnē un ar Euro 6 vai jau Euro 7 sertificētiem auto ar iekšdedzes dzinējiem, vai elektromobiļiem izvadā pa visu Rīgu vai pat Latviju. Ķeksītis, ka zaļi, bet realitāte pavisam cita. Šis formālais globālistu diktētais sauklis "veicinot ilgtspējīgas skolēnu ēdināšanas sistēmas attīstību ilgtermiņā" mani biedē! Runājot par "vietējiem produktiem", neaizmirstiet, ka Šauļi un Paņeveža Rīgai ir tuvāk kā Liepāja vai Daugavpils!
—-
Pašlaik skolēnu ēdināšanā jau veidojas sistēma, ka visus bērnus uzskaita ārvalsts uzņēmums monopolists, jo viņiem, lūk, ir atļauja no Latvijas Bankas veikt personas datu apstrādi un elektroniskās naudas apstrādes operācijas. Latvijā nav pat reģistrēta uzņēmuma filiāle! Vai tiešām mūsu valstī ir pilnīgi vienalga, ka mūsu bērnu dati nonāk citas valsts pilnā pārraudzībā?! Un vai tiešām mūsu valstī it tik nespējīgi informācijas tehnoloģiju un grāmatvedības uzskaites speciālisti, ka paši nevaram uzskaitīt, kurš bērns šodien ir saņēmis pusdienu maltīti skolā un kurš nav?!
20.06.2024. 11:05
Fiziska persona
Informatīvā ziņojuma 2.sadaļā ietvertais apraksts par bērnu ēšanas paradumu pētījumu nekādā veidā nav arguments, pamatojums ziņojumā ievesrtās tēmas kontekstā. Tam, ka pētījuma rezultātā tika konstatēts, ka bērniem nav svarīga produktu izcelsmes valsts un produkta ražotājs, nav tiešas kolerācijas ar bērnu aptaukošanos un neveslīgu uzturu, tostarp ziņojumā norādītie argumenti, kāpēc izvēlēties vietējo produkciju (iepriekš minētā pētījuma kontekstā), neatspoguļo ziņojumā pausto problemātiku un nav pamatojums apgalvojumam, ka "[..tendence ir satraucoša..]". Ziņojumā paustās problemātikas ietvaros, šī informācija būtu no konteksta dzēšama.
20.06.2024. 16:07
Fiziska persona
Vēršu uzmanību, ka ziņojumā ietvertā informācija bieži ir vispārīga, tostarp 2.sadaļā norādītais, ka lai veicinātu veselīgu paradumu veidošanos, būtiska nozīme ir veselīga uztura paradumu apguvei jau no bērnības, norādot, ka tas saistāms ar jaunu garšu iepazīšanu jau no agras bērnības, tādā veidā tiek sekmēts, ka viņš arī pieaudzis vairāk vēlēsies izmēģināt un iekļaut savā uzturā jaunus produktus, paplašinot savu ikdienas ēdienkarti un uzņemot veselīgu un daudzveidīgu uzturu.
Nav pamata norādīt, ka pieaugot viņš izvēlēsies uzņemt veselīgu un daudzveidīgu uzturu, gluži pretēji, jo ātrāk bērns apgūst un iepazīst jaunas garšas, jo vairāk viņam tās gribēsies un nav nepieciešami pētījumi, lai saprastu, ka bieži šīs jaunās garšas (neveselīgās) ir vilinošas un bērniem saistošas. Jo agrāk mēs pieļaujam un pieradinām pie šīm garšām, jo pēcāk ir grūtāk cīnīties ar sekām.
Tā ir arī atbilde un pamatojums, kāpēc agrāk šīs problēmas nebija tik izteiktas, jo tīri fiziski, nebija pārtikas produktu izvēlnes jomā daudz ar ko eksperimentēt.
Nav pamata norādīt, ka pieaugot viņš izvēlēsies uzņemt veselīgu un daudzveidīgu uzturu, gluži pretēji, jo ātrāk bērns apgūst un iepazīst jaunas garšas, jo vairāk viņam tās gribēsies un nav nepieciešami pētījumi, lai saprastu, ka bieži šīs jaunās garšas (neveselīgās) ir vilinošas un bērniem saistošas. Jo agrāk mēs pieļaujam un pieradinām pie šīm garšām, jo pēcāk ir grūtāk cīnīties ar sekām.
Tā ir arī atbilde un pamatojums, kāpēc agrāk šīs problēmas nebija tik izteiktas, jo tīri fiziski, nebija pārtikas produktu izvēlnes jomā daudz ar ko eksperimentēt.
20.06.2024. 16:16
Guna Bīlande - "Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija"
Labdien!
Jautājums par bērnu ēdināšanu ir aktuāls un svarīgs, turklāt jāņem vērā bērnu aptaukošanās rādītāji Latvijā. Tāpēc paldies par tā aktualizēšanu un darba grupu izveidi.
Vēlamies norādīt, ka skolu ēdināšana pilda, mūsuprāt divas ļoti svarīgas papildus funkcijas:
- sociālā funkcija, jo virknei bērnu skolas pusdienas ir vienīgā pilnvērtīgā un siltā ēdienreize visas dienas garumā;
- kā arī tā ir iespēja bērnus radināt pie veselīga uztura principiem, jau no mazotnes.
Ir nepieciešama mūsdienīgāka pieeja ēdināšanai, kā un mūsdienīgāki ēdieni. Tai skaitā, mūsuprāt, būtu nevis kārtējo reizi jālabo MK 172. noteikumi, bet tie jāmaina uz jaunu redakciju (t.sk. arī pārējās iestādēs , uz kurām tie attiecas), jo šie ir jau novecojuši un vairakkārt tikuši koriģēti.
ali novecojusi.
Būtu skaidri jānorāda, ko bērniem nedrīkst pasniegt skolā, jāietver veselīga uztura vadlīnijas, bet jādod plašāka brīvība attiecībā uz ēdienu izvēli un pasniegšanu, kas palīdzētu ievērojami samazināt arī pārtikas atkritumus.
Pavāru izglītošanai un kvalifikācijas celšanai ir milzīga loma skolu ēdināšanas kvalitātes uzlabošanā.
Investīcijas bērnu uzturā ir pamats Latvijas sabiedrības veselībai un ekonomiskai izaugsmei nākotnē.
Ar cieņu,
LDUSA valde
Jautājums par bērnu ēdināšanu ir aktuāls un svarīgs, turklāt jāņem vērā bērnu aptaukošanās rādītāji Latvijā. Tāpēc paldies par tā aktualizēšanu un darba grupu izveidi.
Vēlamies norādīt, ka skolu ēdināšana pilda, mūsuprāt divas ļoti svarīgas papildus funkcijas:
- sociālā funkcija, jo virknei bērnu skolas pusdienas ir vienīgā pilnvērtīgā un siltā ēdienreize visas dienas garumā;
- kā arī tā ir iespēja bērnus radināt pie veselīga uztura principiem, jau no mazotnes.
Ir nepieciešama mūsdienīgāka pieeja ēdināšanai, kā un mūsdienīgāki ēdieni. Tai skaitā, mūsuprāt, būtu nevis kārtējo reizi jālabo MK 172. noteikumi, bet tie jāmaina uz jaunu redakciju (t.sk. arī pārējās iestādēs , uz kurām tie attiecas), jo šie ir jau novecojuši un vairakkārt tikuši koriģēti.
ali novecojusi.
Būtu skaidri jānorāda, ko bērniem nedrīkst pasniegt skolā, jāietver veselīga uztura vadlīnijas, bet jādod plašāka brīvība attiecībā uz ēdienu izvēli un pasniegšanu, kas palīdzētu ievērojami samazināt arī pārtikas atkritumus.
Pavāru izglītošanai un kvalifikācijas celšanai ir milzīga loma skolu ēdināšanas kvalitātes uzlabošanā.
Investīcijas bērnu uzturā ir pamats Latvijas sabiedrības veselībai un ekonomiskai izaugsmei nākotnē.
Ar cieņu,
LDUSA valde
21.06.2024. 17:39
Atlasīti 11 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25