Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumos Nr. 150 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pieejamo finansējuma apjomu konkursa ietvaros, kā arī iedzīvotāju pastiprināto interesi iegādāties un uzstādīt AER izmantojošas iekārtas enerģijas ražošanai mājsaimniecībās pašpatēriņa nodrošināšanai, ir nepieciešams paplašināt atbalstāmo darbību loku, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju varētu turpināt saņemt atbalstu konkursa ietvaros. Vienlaikus nepieciešams palielināt kopējo pieejamo finansējumu, nodrošinot atbalsta īstenošanas aktivitāšu nepārtrauktību laika posmā līdz 2029. gada 31. decembrim.
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekta mērķis ir papildināt MK noteikumus Nr.150 ar nosacījumiem, lai Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāto konkursu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai” papildinātu ar jaunu atbalstāmo aktivitāti, pagarinātu konkursa īstenošanas termiņu un palielinātu kopējo finansējuma apjomu, vienlaikus nodrošinot atbalsta īstenošanas aktivitāšu nepārtrauktību.
Politikas jomas
Klimata pārmaiņas
Teritorija
Visa Latvija
Norises laiks
21.10.2024. - 01.11.2024.
Informācija
-
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Ingeborga Linde (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
18.10.2024. 14:29
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ļubova Paršikova - Siltumtehnikas eksperte, fiz.persona
Iebildumi un priekšlikumi Noteikumu projektam Nr. 24-TA-2506 (turpmāk – Noteikumu projekts) Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 1. marta noteikumos Nr. 150 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai" nolikums" (turpmāk – Noteikumi).
1. Ņemot vērā to, ka iepriekšējā periodā atbalsts tika noteikts 43 milj. apmērā laika periodam nedaudz vairāk par diviem gadiem, tad ar noteikto Noteikumu projekta 1. punktā summu būs par maz, jo īpaši, ņemot vērā arī būtisku cenu kāpumu šajā laika periodā un ņemot vērā arī vairākus ES normatīvo aktu grozījumus un ieviešanu Zaļā kursa un “Mērķrādītājam 55 gatavi” ietvaros, kas norāda uz to, ka šajā piecgadē būtu jāstimulē ļoti aktīva modernizācija un pāreja uz atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) izmantošanu.
Priekšlikums rast iespēju palielināt Noteikumu projekta 1. punktā noteikto summu 85 milj. apjomā nākamajiem 5 gadiem (līdz 2029. gada beigām) ne mazāk kā 1.5 reizi, bet ļoti vēlams vismaz dubultā.
Šeit bez enerģētiskās drošības īpaši jāuzsver arī tas, ka pārskatītā Ēku energoefektivitātes Direktīva (ES) 2024/1275 skaidri nosaka valstīm prasību palielināt enerģētiskai nabadzībai pakļauto iedzīvotāju atbalstu. Ņemot vērā, ka NEKP norādīts, ka tai ir pakļauta teju trešdaļa no Latvijas mājsaimniecībām, tad šāds atbalsts ir kritiski nepieciešams klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai. Šeit jāņem vērā arī AER enerģijas izmantošanas veicināšanas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2023/2413 pamatojuma 2. punkta pēdējos teikumos norādīto: “Salīdzinājumā ar fosilo kurināmo atjaunojamai enerģijai ir mazāks iespējamo cenas satricinājumu risks un tādēļ tai var būt svarīga nozīme cīņā pret enerģētisko nabadzību. Atjaunojamā enerģija var arī sniegt plašus sociālekonomiskus ieguvumus, radot jaunas darbvietas un veicinot vietējās rūpniecības nozares, vienlaikus ņemot vērā pieaugošo iekšzemes un globālo pieprasījumu pēc atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas.”.
Vēršu uzmanību uz to, ka prakse jau ir pierādījusi, ka diemžēl, iedzīvotāji ar zemāku ienākumu līmeni darbojas kā bremzējošais faktors AER ieviešanā, jo ne tikai nespēj šādas tehnoloģijas ierīkot savās viensētās/privātmājās, bet bremzē arī nepieciešamo lēmumu pieņemšanu daudzdzīvokļu mājās, kur diemžēl, šādu iedzīvotāju īpatsvars ir būtisks. Jāatzīmē arī tas, ka Labklājības ministrija norāda, ka enerģētiskās nabadzībai pakļauto iedzīvotāju finansiālais atbalsts nav viņu kompetencē, jo tas ir saistīts ar enerģētikas nozari. Ņemot vērā Noteikumu piemērošanas jomu – tas būtu tiešais ceļš uz šāda atbalsta palielināšanu, līdz ar to jāparedz papildus līdzekļi šo ES prasību nodrošināšanai arī šo Noteikumu ietvaros, kā arī citos līdzīgos atbalsta mehānismos un programmās.
2. Ņemot vērā pieņemtās AER Direktīvas (ES) 2023/2413 pamatnostādnes koksnes un koksnes biomasas izmantošanā, priekšlikums izvērtēt iespēju papildināt Noteikumu projektu ar punktu, kas izslēdz spēkā esošo Noteikumu 16.1.1. punktu vai vismaz būtiski samazina piešķiramo šai aktivitātei atbalstu. Tādā veidā tiktu izpildītas ne tikai Direktīvas 2023/2413 prasības, bet arī veicināta jaunās Ēku energoefektivitātes Direktīvas 2024/1275, proti tās 10. panta ieviešana, atvēlot tam vairāk līdzekļu.
3. Ņemot vērā augstāk minētajās Direktīvās noteikto un Energoefektivitātes Direktīvas 2023/1791 prasības, kā arī vispārējo tehnoloģiju attīstību, priekšlikums papildināt Noteikumu projektu ar vēl diviem Noteikumu 16. punkta apakšpunktiem:
1) Siltummezglu modernizācija, salāgošanai ar AER izmantošanu un/vai automatizācijas līmeņa paaugstināšanai, līdz ar prasībām par viedo risinājumu, monitoringa sistēmu u.tml. ieviešanu;
2) Alternatīvo siltuma avotu iegādei (piemēram, H2 mikrokoģenerācijai, metāna izmantošanas tehnoloģijām u.c.), ievērojot Direktīvās noteikto.
4. Ņemot vērā Direktīvas 2024/1275 10. panta prasības, noteikti ir jāveicina saules enerģijas izmantošana esošajās ēkās, neskatoties uz to, ka šim paredzēts ilgāks periods. Kā zināms, tad daudzdzīvokļu mājās šis process nav tik ātrs un vienkāršs, līdz ar to, aktīvāku veicināšanu nevar atlikt uz pēdējo brīdi. Ņemot to vērā, priekšlikums:
1) Papildināt Noteikumu projektu ar Noteikumu 16.1.2. punkta grozījumiem, kas paredzētu atbalstāmos pasākumos akumulācijas tvertņu tilpuma palielināšanu līdz 500 l;
2) Labot Noteikumu projekta 16.1.1 punktā “300 l” uz “500 l”.
5. Iebildums pret Noteikumu projekta 3. punktu: Saules kolektoru sistēmas saražotā siltumenerģija var tikt izmantota NE TIKAI karstā ūdens sagatavošanai, bet arī apkures vajadzībām! Līdz ar to nepieciešams papildināt 16.1.1 punktu, iekļaujot pirms pēdējā vārda tekstu: “vai apkures vajadzību nodrošināšanai”.
6. Noteikumu projektam ir būtisks trūkums – tas neiekļauj arī Noteikumu 1. Pielikuma rādītāju precizēšanu – nepieciešams papildināt. Pēdējo divu gadu laikā ir noticis būtisks cenu kāpums, līdz ar ko spēkā esošo Noteikumu rādītāji – atbalsta robežlielumi ir jāpārskata un jāprecizē, kur nepieciešams paaugstinot. Bet ņemot vērā Direktīvas 2024/1275 prasības attiecībā uz saules enerģijas izmantošanas veicināšanu, jāpārskata arī attiecīgā atbalsta intensitātes rādītāji.
1. Ņemot vērā to, ka iepriekšējā periodā atbalsts tika noteikts 43 milj. apmērā laika periodam nedaudz vairāk par diviem gadiem, tad ar noteikto Noteikumu projekta 1. punktā summu būs par maz, jo īpaši, ņemot vērā arī būtisku cenu kāpumu šajā laika periodā un ņemot vērā arī vairākus ES normatīvo aktu grozījumus un ieviešanu Zaļā kursa un “Mērķrādītājam 55 gatavi” ietvaros, kas norāda uz to, ka šajā piecgadē būtu jāstimulē ļoti aktīva modernizācija un pāreja uz atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) izmantošanu.
Priekšlikums rast iespēju palielināt Noteikumu projekta 1. punktā noteikto summu 85 milj. apjomā nākamajiem 5 gadiem (līdz 2029. gada beigām) ne mazāk kā 1.5 reizi, bet ļoti vēlams vismaz dubultā.
Šeit bez enerģētiskās drošības īpaši jāuzsver arī tas, ka pārskatītā Ēku energoefektivitātes Direktīva (ES) 2024/1275 skaidri nosaka valstīm prasību palielināt enerģētiskai nabadzībai pakļauto iedzīvotāju atbalstu. Ņemot vērā, ka NEKP norādīts, ka tai ir pakļauta teju trešdaļa no Latvijas mājsaimniecībām, tad šāds atbalsts ir kritiski nepieciešams klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai. Šeit jāņem vērā arī AER enerģijas izmantošanas veicināšanas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2023/2413 pamatojuma 2. punkta pēdējos teikumos norādīto: “Salīdzinājumā ar fosilo kurināmo atjaunojamai enerģijai ir mazāks iespējamo cenas satricinājumu risks un tādēļ tai var būt svarīga nozīme cīņā pret enerģētisko nabadzību. Atjaunojamā enerģija var arī sniegt plašus sociālekonomiskus ieguvumus, radot jaunas darbvietas un veicinot vietējās rūpniecības nozares, vienlaikus ņemot vērā pieaugošo iekšzemes un globālo pieprasījumu pēc atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas.”.
Vēršu uzmanību uz to, ka prakse jau ir pierādījusi, ka diemžēl, iedzīvotāji ar zemāku ienākumu līmeni darbojas kā bremzējošais faktors AER ieviešanā, jo ne tikai nespēj šādas tehnoloģijas ierīkot savās viensētās/privātmājās, bet bremzē arī nepieciešamo lēmumu pieņemšanu daudzdzīvokļu mājās, kur diemžēl, šādu iedzīvotāju īpatsvars ir būtisks. Jāatzīmē arī tas, ka Labklājības ministrija norāda, ka enerģētiskās nabadzībai pakļauto iedzīvotāju finansiālais atbalsts nav viņu kompetencē, jo tas ir saistīts ar enerģētikas nozari. Ņemot vērā Noteikumu piemērošanas jomu – tas būtu tiešais ceļš uz šāda atbalsta palielināšanu, līdz ar to jāparedz papildus līdzekļi šo ES prasību nodrošināšanai arī šo Noteikumu ietvaros, kā arī citos līdzīgos atbalsta mehānismos un programmās.
2. Ņemot vērā pieņemtās AER Direktīvas (ES) 2023/2413 pamatnostādnes koksnes un koksnes biomasas izmantošanā, priekšlikums izvērtēt iespēju papildināt Noteikumu projektu ar punktu, kas izslēdz spēkā esošo Noteikumu 16.1.1. punktu vai vismaz būtiski samazina piešķiramo šai aktivitātei atbalstu. Tādā veidā tiktu izpildītas ne tikai Direktīvas 2023/2413 prasības, bet arī veicināta jaunās Ēku energoefektivitātes Direktīvas 2024/1275, proti tās 10. panta ieviešana, atvēlot tam vairāk līdzekļu.
3. Ņemot vērā augstāk minētajās Direktīvās noteikto un Energoefektivitātes Direktīvas 2023/1791 prasības, kā arī vispārējo tehnoloģiju attīstību, priekšlikums papildināt Noteikumu projektu ar vēl diviem Noteikumu 16. punkta apakšpunktiem:
1) Siltummezglu modernizācija, salāgošanai ar AER izmantošanu un/vai automatizācijas līmeņa paaugstināšanai, līdz ar prasībām par viedo risinājumu, monitoringa sistēmu u.tml. ieviešanu;
2) Alternatīvo siltuma avotu iegādei (piemēram, H2 mikrokoģenerācijai, metāna izmantošanas tehnoloģijām u.c.), ievērojot Direktīvās noteikto.
4. Ņemot vērā Direktīvas 2024/1275 10. panta prasības, noteikti ir jāveicina saules enerģijas izmantošana esošajās ēkās, neskatoties uz to, ka šim paredzēts ilgāks periods. Kā zināms, tad daudzdzīvokļu mājās šis process nav tik ātrs un vienkāršs, līdz ar to, aktīvāku veicināšanu nevar atlikt uz pēdējo brīdi. Ņemot to vērā, priekšlikums:
1) Papildināt Noteikumu projektu ar Noteikumu 16.1.2. punkta grozījumiem, kas paredzētu atbalstāmos pasākumos akumulācijas tvertņu tilpuma palielināšanu līdz 500 l;
2) Labot Noteikumu projekta 16.1.1 punktā “300 l” uz “500 l”.
5. Iebildums pret Noteikumu projekta 3. punktu: Saules kolektoru sistēmas saražotā siltumenerģija var tikt izmantota NE TIKAI karstā ūdens sagatavošanai, bet arī apkures vajadzībām! Līdz ar to nepieciešams papildināt 16.1.1 punktu, iekļaujot pirms pēdējā vārda tekstu: “vai apkures vajadzību nodrošināšanai”.
6. Noteikumu projektam ir būtisks trūkums – tas neiekļauj arī Noteikumu 1. Pielikuma rādītāju precizēšanu – nepieciešams papildināt. Pēdējo divu gadu laikā ir noticis būtisks cenu kāpums, līdz ar ko spēkā esošo Noteikumu rādītāji – atbalsta robežlielumi ir jāpārskata un jāprecizē, kur nepieciešams paaugstinot. Bet ņemot vērā Direktīvas 2024/1275 prasības attiecībā uz saules enerģijas izmantošanas veicināšanu, jāpārskata arī attiecīgā atbalsta intensitātes rādītāji.
21.10.2024. 21:41
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25