Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Civilprocesa likumā

Publiskā apspriešana

1. Tieslietu ministrija, izstrādājot grozījumus Civilprocesa likumā (turpmāk- CPL), lai izpildītu Satversmes tiesas 2022. gada 23. februāra spriedumu lietā Nr. 2021-22-01 un Satversmes tiesas 2023. gada 17. februāra spriedumu lietā Nr. 2022-05-01 (priekšlikumi grozījumiem CPL 43., 43.¹, 478. pantā, kas paredz privāto tiesību juridiskai personai tiesības lūgt atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, kā arī tiesas izdevumu samaksas atlikšanu, iesniegti Saeimas Juridiskajā komisijā kā priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Reģ. Nr.488/Lp14) pirms otrā lasījuma), secinājusi, ka, lai sasniegtu Satversmes tiesas sprieduma mērķi pilnībā nav pietiekami tikai ar tiesību piešķiršanu juridiskai personai lūgt atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, bet ir nepieciešama plašāka CPL noteikto valsts nodevu reforma, tajā skaitā nepieciešamas izmaiņas valsts nodevu apmēros, lai privātpersonām nodrošinātu taisnīgāku un samērīgāku pieeju tiesai, kā arī nepieciešams paredzēt maksimālo par prasību (kas novērtējama naudas summā) maksājamo valsts nodevas apmēru. Minētie grozījumi pārrunāti un saskaņoti ar tieslietu ministra rīkojumu  izveidotajā pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei (turpmāk – CPL darba grupa).

2. Lai izpildītu Ministru kabineta 2024.gada 9.janvāra sēdē doto uzdevumu kontekstā ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā "Par īstenojamiem pasākumiem, lai veicinātu aktīvāku publisko pasūtītāju iesaisti zaudējumu atgūšanā, kas tiem radušies organizētajos iepirkumos tirgus dalībnieku īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu dēļ" iekļauto priekšlikumu - šajā  likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā" (turpmāk – likumprojekts) iekļauti grozījumi, kas paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes ir atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem.

3. Likumprojektā paredzēti arī grozījumi, kas būtiski maina CPL noteikto brīdinājuma izsniegšanas kārtību parādniekam saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā ietvaros – uz šo grozījumu izstrādes nepieciešamību Tieslietu ministrijas uzmanība tika vērsta CPL darba grupā.

4. Tieslietu ministrijas Preču zīmju direktīvas ieviešanas darba grupas ietvaros (izveidota ar tieslietu ministra rīkojumu un tajā darbojas Latvijas Profesionālo Patentpilnvarnieku asociācijas biedri, Augstākās tiesas un rajona tiesas pārstāvji, kā arī Patentu valdes eksperti) tika izstrādāti grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā, kas nodrošina lietas dalībniekiem tiesības vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā par visiem Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomes (turpmāk – Apelācijas padome) lēmumiem, tādējādi aptverot visus lēmumus, kuri ir pieņemti Patentu valdē pirmsreģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrā. Līdz ar to, lai nodrošinātu procesuālo kārtību šādu lietu izskatīšanai ir izstrādāti attiecīgi grozījumi CPL.

5. Šajā likumprojektā iekļauti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi, kas izstrādāti saistībā ar grozījumiem Konkurences likumā, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra Regulas (ES) 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (turpmāk - Digitālo tirgu akts) darbību.
Likumprojekts paredz:
- noteikt Ekonomisko lietu tiesas piekritību lietās par prasībām par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem, kā arī gadījumus, kad tiesvedība tiek apturēta, un apturēšanas termiņus;
- paplašināt CPL 30.⁶ nodaļas tvērumu, attiecinot to arī uz prasībām par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem.
Minētie grozījumi pārrunāti un saskaņoti arī CPL darba grupā. 

6. 2022. gada 1. maijā stājās spēkā grozījumi Civillikumā, ar kuriem tika pilnveidotas kopīpašuma dalīšanas normas, tostarp paredzot jaunu izsoles veidu – izsole kopīpašnieku starpā (slēgtā izsole). Līdz ar minētajiem grozījumiem tika grozīts arī likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kura 43. pantā tika noteikts, ka Civillikuma 1074.¹ panta otrā un trešā daļa, ciktāl tās paredz pārdošanu izsolē kopīpašnieku starpā (slēgtā izsolē), un 1075. panta ceturtā daļa stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem CPL par izsolēm kopīpašnieku starpā.
Ņemot vērā minēto, ir izstrādāti grozījumi CPL, izpildes stadijā atrunājot gan izsoli kopīpašnieku starpā (slēgto izsoli), gan citus ar kopīpašuma dalīšanu saistītus aspektus.

- izpildīt ST spriedumu lietā Nr. 2022-05-01;
- ieviest EM informatīvajā ziņojumā ietverto priekšlikumu;
- padarīt efektīvāku CPL brīdinājuma kārtības procedūru;
- jaunu nodaļu izveide lietām, par kurām strīds izskatīts Apelācijas padomē un par Apelācijas padomes lēmumu pārsūdzēšanu;
- nodrošināt efektīvu zaudējumu atlīdzināšanu par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem;
- noregulēt Civillikumā noteiktās izsoles kopīpašnieku starpā (slēgtās izsoles).

Civilprocesa tiesības; Tieslietu politika

-

31.05.2024. - 17.06.2024.

Sabiedrības pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties noteikumu projekta izstrādē, rakstiski sniedzot viedokli atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.¹ apapkšpunktam. 

Tiesas izdevumi
Regulējums ietekmēs jebkuru fizisku personu, kura vēršas tiesā savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai (CPL 1. pants). Paredzams, ka nodevu samazinājums mazākas vērtības prasībām līdz 7500 euro veicinās personu vēršanos tiesā. Šobrīd salīdzinoši augstie nodevu apmēri ietekmē personu tiesības uz taisnīgu tiesu, jo, ja nodeva sastāda lielu vai pat lielāko daļu no pašas prasības, tad persona, iespējams, izvēlēsies neaizsargāt sava tiesības un intereses tiesā. Tāpat vienkāršotais nodevu aprēķins - fiksētu valsts nodevu noteikšana dažādu vērtību kategoriju prasījumiem tabulas veidā atvieglos privātpersonām valsts nodevu aprēķināšanas kārtību, kā arī ļaus privātpersonām vieglāk saprast faktiskās tiesvedības izmaksas. Kā norādīts Eiropas Komisijas 2023. gada ziņojums par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard) - tiesu sistēmas kvalitāti nosaka vairāki ietekmējošie faktori un viens no tiem ir tiesu pieejamība. Tiesu pieejamība ir nepieciešama visā tieslietu sistēmas ķēdē, lai ļautu cilvēkiem iegūt būtisku informāciju par tiesu sistēmu, par prasības ierosināšanu un ar to saistītajiem finansiālajiem aspektiem [..]. ES dalībvalstīs tiesvedības izmaksas ir galvenais faktors, kas nosaka tiesas pieejamību. Augstas tiesāšanās izmaksas, ieskaitot tiesas nodevas,var kavēt piekļuvi tiesai (Sk. Eiropas Komisijas ikgadējais ziņojums par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard). Pieejams: https://commission.europa.eu/system/files/2023-06/Justice%20Scoreboard%202023_0.pdf un https://juristavards.lv/zinas/283638-latvija-tresaja-vieta-starp-es-valstim-ar-isakajiem-civillietu-komerclietu-un-administrativo-lietu).
Tāpat regulējums, kas paredz daļēju ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iekļaušanu valsts nodevā, ietekmēs gan fiziskas personas, gan tiesnešus un tiesu darbiniekus - tiesai vairs nebūs katrā lietā atsevišķi jārēķina un ar spriedumu valsts labā jāpiedzen ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, jo tie jau būs iekļauti valsts nodevā un piedzenami par labu uzvarējušai pusei. Tāpat parādniekam netiks ierosināta vēl viena izpildu lieta par izdevumu piedziņu valsts labā, ja viņš sprieduma labprātīgas izpildes termiņā nesamaksās ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus valstij.
Pozitīvi tiks ietekmēts arī zvērinātu tiesu izpildītāju darbs, jo vairs nebūs nepieciešamība ierosināt izpildu lietas par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā nelielos apmēros.

Brīdinājuma izsniegšana saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā procedūras ietvaros
Regulējums ietekmēs fiziskas personas - parādniekus un kreditorus. Ar regulējumu tiek mainīta brīdinājuma izsniegšanas kārtība no izsniegšanas pret parakstu uz nosūtīšanu ar ierakstītu pasta sūtījumu uz deklarēto dzīvesvietas adresi - tas prasīs ievērojami mainīt ierasto parādnieka rīcības standartu, lai parādnieks nesaskartos ar nelabvēlīgām sekām. Proti, jaunais regulējums prasīs aktīvu parādnieka rīcību iebilst pret maksājuma saistības pamatotību (CPL 406.⁷ pant otrā daļa), lai novērstu tūlītējas piedziņas iespējamību. Ja parādnieks nereaģēs uz brīdinājumu, tiks secināts, ka parādnieks brīdinājumu ir saņēmis un tam neiebilst un tiesa pieņems izpildāmu lēmumu, kura izpilde var tikt nekavējoši uzsākta (CPL 406.⁹ pants). Šobrīd esošā kārtībā ļauj parādniekam būt pasīvam un pat negodprātīgam, neizņemot tiesas dokumentus pastā pret parakstu, līdz ar to nesaskaroties ar tūlītējām negatīvām sekām - tiesas lēmumu, kas ļauj nekavējoši uzsākt piedziņu. Šādā situācijā kreditors ir spiests vai nu celt prasību prasības kārtībā vai ārpustiesas līdzekļiem mēģināt tikt pie savas saistības izpildījuma.
Savukārt kreditorus šis regulējums ietekmēs tā, ka - ja jautājumu par parāda piedziņu izdosies atrisināt brīdinājuma kārtības posmā, neradīsies nepieciešamība celt prasību tiesā prasības tiesvedības kārtībā, kas tikai palielinās tiesvedības izmaksas gan pašam kreditoram, gan parādniekiem, jo no parādnieka, prasības apmierināšanas gadījumā, tiks piedzīti tiesāšanās izdevumi par labu kreditoram. Tāpat, ja parādu izdosies piedzīt brīdinājuma kārtības procedūras ietvaros, tad, protams, kreditors saņems saistību izpildi daudz ātrāk.
Tāpat regulējums ietekmēs ar tiesnešus - kreditoram nebūs jāceļ prasība tiesā vispārējā kārtībā un tiesām būs iespēja novirzīt savus resursus strīdīgu civillietu izskatīšanai, nevis tādu lietu izskatīšanai, kur nepastāv strīds, kā arī lietas dalībnieki nereti pat neierodas uz tiesas sēdēm. 

Vēršanās CPL noteiktajā kārtībā par strīdiem, kas ir izskatīti Apelācijas padomē       
Likumprojekta regulējums ietekmēs tiesnešus, patentpilnvarniekus, rūpnieciskā īpašuma tiesību īpašniekus un šo personu pārstāvjus, kuri piedalīsies tiesas procesā - turpmāk personas varēs vērsties tiesā par visiem Apelācijas padomes lēmumiem.

Digitālo tirgu akta pārkāpumi
Regulējums ietekmēs patērētājus, kas cietuši no Digitālo tirgu akta pārkāpumiem. Regulējums nodrošinās efektīvu zaudējumu piedziņu prasībās par Digitālo tirgu aktu pārkāpumiem.

Kopīpašnieku izsoles
Regulējums ietekmēs fiziskas personas - kopīpašniekus, ja tie nevarēs savstarpēji vienoties par kopīpašuma izbeigšanu un vērsīsies tiesā ar prasību par kopīpašuma sadali. Regulējums ietekmēs fiziskās personas - hipotekāros kreditorus un citas personas, kurām par labu zemesgrāmatā uz kopīpašumā esošu īpašumu vai tā daļu nostiprināta ķīlas tiesība. Šādām personām kopīpašuma sadales gadījumā būs vai nu jāvienojas ar kopīpašnieku par līdzekļu sadali vai jāiesniedz tiesu izpildītājam izpildu raksts par ķīlas tiesības izlietošanu.
Regulējums ietekmēs arī zvērinātus tiesu izpildītājus, jo attiecībā uz izsoles rīkošanu kopīpašuma dalīšanas lietās ir atrunāti izņēmumi no vispārējās kārtības izpildes procesā, tostarp noteikts jauns izsoles veids - izsole kopīpašnieku starpā (slēgtā izsole).
Tāpat regulējums ietekmēs arī tiesnešus, jo tiem, izskatot strīdus kopīpašnieku starpā, būs jāpiemēro jauns izsoles veids - izsole kopīpašnieku starpā (slēgtā izsole). 

Tiesas izdevumi
Regulējums ietekmēs jebkura juridisku persona, kura vēršas tiesā savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai (CPL 1. pants). Paredzams, ka valsts nodevas "griestu" noteikšana, paredzot, ka maksimālais valsts nodevas apmērs ir 25000 euro, veicinās juridisku personu vēršanos tiesā (skatīt tiesu pieejamības nozīmīguma pamatojumu iepriekšējā punktā). 

Publisko pasūtītāju vēršanās tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu, kas radušies konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā
Regulējums ietekmēs valsts un pašvaldību iestādes, kurām jāceļ tiesā prasības par zaudējumu piedziņu, kas tām radušies konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā, proti, turpmāk valsts un pašvaldību iestādēm, ceļot šādas prasības, nebūs jāmaksā tiesas izdevumi. Mērķis ir motivēt valsts un pašvaldību iestādes vērsties tiesā un atgūt zaudējumus, jo tas ir visas sabiedrības interesēs.

Brīdinājuma izsniegšana saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā procedūras ietvaros
Regulējums ietekmēs juridiskas personas - parādniekus un kreditorus (Skaidrojums par ietekmes veidu pie fiziskām personām attiecās arī uz juridiskām personām). 

Vēršanās CPL noteiktajā kārtībā par strīdiem, kas ir izskatīti Apelācijas padomē       
Regulējums ietekmēs rūpnieciskā īpašuma tiesību īpašniekus un šo personu pārstāvjus, kuri piedalīsies tiesas procesā - likumprojektā noteiktās piemaksas nodrošināšana.

Digitālo tirgu akta pārkāpumi
Regulējums ietekmēs uzņēmumus, kas cietuši no Digitālo tirgu akta pārkāpumiem. Regulējums nodrošinās efektīvu zaudējumu piedziņu prasības par Digitālo tirgu aktu pārkāpumiem.

Kopīpašnieku izsoles
Kopīpašnieki var būt arī juridiskas personas. Līdz ar to regulējums ietekmēs juridiskas personas - kopīpašniekus, ja tie nevarēs savstarpēji vienoties par kopīpašuma izbeigšanu un vērsīsies tiesā ar prasību par kopīpašuma sadali. Tāpat regulējums ietekmēs hipotekāros kreditorus un citas juridiskas personas, kurām par labu zemesgrāmatā uz kopīpašumā esošu īpašumu vai tā daļu nostiprināta ķīlas tiesība. Šādām personām kopīpašuma sadales gadījumā būs vai nu jāvienojas ar kopīpašnieku par līdzekļu sadali vai jāiesniedz tiesu izpildītājam izpildu raksts par ķīlas tiesības izlietošanu.

Linda Vaļte (TM)

Anda Smiltēna (TM)

31.05.2024. 10:48