Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Rīcības plāns "Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija 2024.-2027. gadam"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Saskaņā ar Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam rīcības virzienam 4.1. "Cilvēkkapitāls" cilvēkkapitāla attīstība tiek identificēta kā būtisks priekšnosacījums Latvijas tautsaimniecības attīstībai, un tas rada nepieciešamību pēc Rīcības plāna izveides.
Mērķa apraksts
Rīcības plāna mērķis ir nodrošināt efektīvu cilvēkkapitāla jautājuma pārvaldību, nosakot stratēģiskus mērķus, uzdevumus un atbildības sadali starp institūcijām. lai nodrošinātu Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam identificēto problēmjautājumu risināšanai.
Politikas jomas
Tautsaimniecības struktūrpolitika
Teritorija
-
Norises laiks
01.03.2024. - 01.04.2024.
Informācija
Sabiedrība var sniegt viedokli par plāna "Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija 2024.-2027. gadam" projektu.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
-
Sagatavoja
Ingvars Kudeikins (EM)
Atbildīgā persona
Edmunds Valantis (EM)
Izsludināšanas datums
06.03.2024. 10:13
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Roberts Alhimionoks - Ārvalstu investoru padome Latvijā
Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk - FICIL) turpina uzturēt iebildumu un atsaucas uz jau š.g. februārī Ekonomikas ministrijai nosūtīto vēstuli, kurā vēršam uzmanību uz vairākām nepilnībām “Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijā 2024-2027.gadam” (turpmāk – Stratēģija). Ir kritiski svarīgi, ka cilvēkkapitāla politika, kas sākas ar efektīvu stratēģiju, ir uz rezultātiem orientēta un ietver pašus būtiskākos pasākumus.
FICIL ieskatā, vēljoprojām nav skaidri un konkrēti definēti un aprakstīti soļi, kā tiks sasniegti Stratēģijā minētie mērķi, piemēram, sasniedzot produktivitātes līmeni 72% no ES vidējā jau 3 gadu laikā vai 50,000 mazkvalificēto darbinieku pārkvalifikācija. Stratēģijai ir jāietver skaidri soļi nosprausto mērķu sasniegšanai, pretējā gadījumā tā pārvērtīsies par formālu dokumentu. Stratēģijas jēdziens pieprasa ne tikai skaidri nospraustus mērķus, bet arī līdzekļus/soļus to sasniegšanai.
Ir minēti ļoti daudz atsevišķi pasākumi, un lielākā daļa no tiem ir vajadzīgi, tomēr trūkst skaidru prioritāšu izvirzīšanas – ko vēlamies sasniegt vispirms un kuri no pasākumiem noteiktajā laika periodā (trīs gados) sniegs vislielāko ietekmi. Ir skaidrs, ka valsts pārvaldes resursi ir limitēti. Tādēļ ir svarīgi skaidri prioritizēt pasākumus un norādīt to ietekmi.
FICIL aicina plānā norādīt, kura institūcija būs atbildīga par Stratēģijas izpildi un monitoringu visas tās izpildes laikā. Pie atsevišķiem uzdevumiem ir norādītas atbildīgās ministrijas un vairākas līdzatbildīgās iestādes. Pirmkārt, pieredze rāda, ka vairāku līdzatbildīgu iestāžu noteikšana neveicina katras iesaistītās iestādes kvalitatīvu darbu. Otrkārt, Stratēģijā trūkst paskaidrojumi, kādi instrumenti ir piešķirti atbildīgajai iestādei/-ēm, lai nodrošinātu, ka aktivitātes tiek īstenotas un konkrētie galvenie veiktspējas rādītāji (KPIs) tiek ieviesti. FICIL aicina papildināt Stratēģiju ar atbildīgo iestāžu tiesībām, mandātu un izvairīties no līdzatbildīgu iestāžu koncepta.
Pārvaldība
FICIL ieskatā, Stratēģijā vēljoprojām netiek risināta pārvaldības problēma. Efektīva pārvaldība ir priekšnoteikums veiksmīgai cilvēkkapitāla politikai. FICIL atbalsta vienotas cilvēkkapitāla pārvaldības sistēmas ieviešanu. Ir atbalstāma arī Apvienotā pieaugušo izglītības koordinācijas komisijas izveidošana, kas konsolidētu līdzšinējās Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas komisijas un padomes. Lai arī vairāku fragmentēto komisiju un padomju apvienošana ir solis pareizajā virzienā, FICIL ieskatā, netiek risināta galvenā problēma – novērsta funkciju dublēšanās un neefektīva līdzekļu izmantošana starp vairāku resoru iestādēm, uz kuru vērsusi uzmanību arī Valsts kontrole tās veiktajā revīzijā[1].
FICIL ieskatā, pēc iespējas jāizvairās no jaunu komisiju un padomju veidošanas. Proti, ir skaidrs, ka komisiju un padomju konsolidācija kopā ar Cilvēkkapitāla padomes un reģionālo tīklu izveidi neatrisinās būtiskākās cilvēkkapitāla pārvaldības problēmas. Ir akūti nepieciešams izvērtēt komisiju un padomju funkcijas, pilnvaras un uzdevumus, ņemot vērā Valsts kontroles jau sniegtās atziņas. Bez šī aspekta izvērtēšanas nav iespējams pieņemt kvalitatīvu Stratēģiju cilvēkkapitāla attīstības veicināšanai.
FICIL iesaka spert vairākus soļus. Pēc iespējas ātrāk jāievieš būtiskas reformas, lai novērstu funkciju dublēšanos un pieaugušo izglītības kursus pielāgotu reālajām darba tirgus vajadzībām. Pieaugušo izglītībā jābūt vienota pieeja, neatkarīgi no tā, vai konkrētā persona kādā dzīves posmā ir bezdarbnieks, vai tikai bezdarba riskam pakļauta. Nav saprātīgi tērēt valsts finanšu resursus vairāku līdzīgu iestāžu funkcionēšanai un to atsevišķajām aktivitātēm.
Otrkārt, ir jānostiprina Cilvēkkapitāla attīstības padomes statuss un jānodrošina, ka vienai atbildīgajai iestādei ir pietiekamas un efektīvas pilnvaras attiecībā uz cilvēkkapitāla jautājumiem (tostarp pārkvalifikāciju, prasmēm, darbaspēka pieejamību un likumdošanas politiku). Lai palielinātu nākotnes darbaspēka politikai tik ļoti nepieciešamo ātrumu, efektivitāti un kvalitāti, FICIL iesaka stiprināt Cilvēkkapitāla attīstības padomi, veicot grozījumus “Ministru kabineta noteikumos Nr. 290”, kas regulē Padomes darbību. Ir svarīgi, lai turpmākajās Padomes sanāksmēs būtu konkrēti definēti turpmākie rīcību soļi (action points) un vēlamie rezultāti. FICIL ierosina:
- nomainīt lēmumu pieņemšanas slieksni no vienprātības uz balsu vairākumu, lai pēc iespējas izvairītos no lēmumu pieņemšanas procesa paralizēšanas;
- padomes sanāksmes noturēt atklātas, jo tas uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību. Lai nodrošinātu savlaicīgas atbildes uz problēmām, regularitāti un progresu;
- mainīt sanāksmju biežumu, tās noturot reizi mēnesī, nevis reizi ceturksnī.
Treškārt, FICIL aicina pārvērtēt pašreizējo nozaru ekspertu padomju struktūru, lai to pielāgotu galvenajām nozarēm, kas prioritizētas Nacionālajā attīstības plānā līdz 2027. gadam. Papildus šim, nozaru ekspertu padomes būtu jaintegrē jaunajā Cilvēkkapitāla attīstības padomē, izvairoties no funkciju pārklāšanās, nodrošinot skaidru pārskatatbildību un saskaņotību starp profesionālās izglītības stratēģiju un svarīgākajām darba tirgus attīstības prioritātēm. Ir pierādījies, ka esošais nozaru ekspertu padomju koncepts nesniedz nepieciešamo ieguldījumu darba tirgus tendenču un nākotnes prasību noteikšanā.
Kvalificētu darbinieku piesaiste
FICIL jau vairakkārt ir iezīmējis nepieciešamību risināt īstermiņa darbaspēka trūkumu, piesaistot ārvalstu darbaspēku. Latvijā vairākās nozarēs trūkst tieši zemāko kvalifikāciju darbaspēks, un Latvija vidējā termiņā varēs izjust lielu darbaspēka iztrūkumu nozarēs ar vidēju kvalifikāciju. Neskatoties uz šo, stratēģijā paredzēts piesaistīt tikai augsti kvalificētus ārvalstu talantus. Šāda pieeja darbaspēka trūkuma risinājumam nav saprotama un pamatota. Ja netiks rasti īstermiņa risinājumi akūtām darbaspēka trūkuma problēmām, mēs varam nonāk situācijā, kad atsevišķas tautsaimniecības nozares beigs pastāvēt.
FICIL atbalsta uzstādījumu, ka Latvijas ekonomikai nākotnē jāpārkārtojas uz augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu izstrādi, bet ir skaidrs, ka tas īstermiņā nav iespējams. Pēc Stratēģijā paustā rodas iespaids, ka īstermiņā zemāk kvalificēta darbaspēka trūkumu plānots risināt primāri novirzot tam vietējo darba spēku vai pakļaujot maksātnespējas riskam daudzu nozaru uzņēmumus, kuros jau šobrīd akūti trūkst tieši zemāk kvalificēta darbaspēka (piemēram, viesmīlība, mazumtirdzniecība), tādā veidā pakļaujot bezdarba riskam arī tos cilvēkus, kuri ir šobrīd vēl nodarbināti šajās nozarēs. Šāda pieeja ir arī klajā pretrunā ar mērķi pēc iespējas vairāk veicināt vietējā darbaspēka izglītības un profesionālo kvalifikāciju celšanu.
Tāpat FICIL iesaka veidot ilgtermiņā balstītu vispusīgu viedās imigrācijas stratēģiju, sadarbojoties ar dažādām augstākās izglītības iestādēm, uzņēmēju asociācijām un citiem partneriem ārvalstīs, lai izvērtētu un lemtu par tām konkrētām, specifiskām valstu grupām, kurās mērķtiecīgi centieni piesaistīt ārvalstu talantus dotu vislabākos rezultātus.
Īsumā, FICIL vēlas atkārtoti vērst uzmanību uz galvenajām problēmām:
- Nav skaidri un konkrēti definēti un aprakstīti soļi, kā tiks sasniegti Stratēģijā minētie mērķi.
- Trūkst prioritāšu izvirzīšanas, nav noteiktas skaidras (vismaz, trīs līdz piecas) prioritātes, kas būtu obligāti jāsasniedz tuvāko trīs gadu laikā.
- Nav norādīta viena institūcija, kas būs atbildīga par Stratēģijas izpildi un monitoringu visas tās izpildes laikā.
- Stratēģija nesatur informāciju par atbildīgo iestāžu tiesībām, mandātu; FICIL ieskatā ir jāizvairās no līdzatbildīgo iestāžu koncepta.
- Nosakot cilvēkkapitāla attīstības mērķus un konkrētus soļus, jāņem vērā reģionālās atšķirības darbaspēka pieejamībā un izglītībā.
- Trūkst skaidru risinājumu, lai novērstu funkciju dublēšanos pieaugušo izglītībā. Vēljoprojām nav skaidri definēta pieaugušo izglītības institucionālā pārvaldība.
- Pati Cilvēkkapitāla padome nevar būt efektīva savu funkciju izpildē, ja nav skaidri definētas tās pilnvaras un darbības organizatoriskā kārtība.
- Nepieciešams Nozaru ekspertu padomju funkciju un lietderības izvērtējums, nav pieļaujami, ka tiek saglabātas institūcijas, kuras ir pierādījušas savas darbības neefektivitāti.
- Trūkst risinājumu mazāk kvalificētu darbinieku piesaistei, ignorējot arī šādas darbinieku kategorijas akūtu trūkumu.
- Stratēģija nesatur risinājumus viedās imigrācijas ieviešanai, tādā veidā nerisinot akūto darbaspēka trūkumu.
Papildus, FICIL norāda uz vairākām problēmām vai neskaidrībām saistībā ar Stratēģijā ietvertajiem pasākumiem:
FICIL nav skaidrs, kādiem mērķiem ir plānots veikt “publiskā sektora atbalsta pasākumu kartējumu cilvēkkapitāla jomā”[2]? Valsts kontrole jau ir veikusi revīziju par pieaugušo izglītību[3]. FICIL ieskatā nav nepieciešams atkārtoti veikt izvērtējumu vai kartējumu par līdzīgiem jautājumiem, bet ir nepieciešams vienoties par konkrētiem soļiem jau Valsts kontroles identificēto trūkumu novēršanai.
Līdzīgi, sadaļā “Datos un pierādījumos balstīti lēmumi, analītika” nav līdz galam skaidra uzsvara likšana tieši uz eksportējošiem uzņēmumiem kā uzņēmumu aptaujas respondentiem. FICIL piekrīt, ka būtu jābūt skaidriem kritērijiem respondentu izvēlē, lai aptaujās iegūtie rezultāti būtu reprezentabli, bet nav saprotams kādēļ ir svarīgs tikai eksportējošo uzņēmumu viedoklis. FICIL aicinātu noteikt skaidru kritēriju kopumu, piemēram, aptaujājot tikai lielākos uzņēmumus vai tos, kas jau darbojas valsts prioritārajās piesaistāmajās industrijās. FICIL ieskatā respondentu izvēlē būtu arī jāapsver uzņēmumu līdz šim ieguldītie resursi savos darbiniekos, jo šādiem uzņēmumiem bieži ir jau izveidota efektīva apmācību sistēma.
FICIL aicina skaidrot iemeslus Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskās domnīcas izveidei. Uzskatām, ka vēl vienas iestādes veidošana un iekļaušana jau tā neefektīvā sistēmā nevar uzlabot situāciju un sniegt kādu pienesumu cilvēkkapitāla problēmu risinājumam. Ir jāizvairās no jaunu iestāžu izveides, tā vietā ir jāpievēršas esošo iestāžu reorganizācijai un, atsevišķos gadījumos, arī iespējamai likvidācijai.
Sadaļā “Pieaugušo mācīšanās kultūras attīstība sabiedrībā” iesakām izvairīties no dažādu informatīvo kampaņu un pasākumu[4] organizēšanas, ja tiem trūkst efektivitātes novērtējuma. Proti, nav skaidri apsvērumi, kāpēc tiek uzskatīts, ka šāda veida pasākumi ir nepieciešami un kādi tieši mērķi tiks sasniegti to rezultātā, un kā tiks novērtēta mērķu sasniegšana. Informatīvām kampaņām plānotos finanšu līdzekļus būtu jāiegulda sistēmas izveidē, kas spēj valsts līmenī kartēt un profilēt mazkvalificētos un riska grupā esošos cilvēkus, pēc tam ieviešot uz mākslīgā intelekta tehnoloģijām balstītus risinājumus, lai tiem individuāli sagatavotu piedāvājumu pārkvalifikācijas vai prasmju uzlabošanai, kas atbilstu nākotnes vajadzībām un būtu individuāli pielāgotas.
STEM studējošo īpatsvaru Latvijā – plānots pacelt par 4 procentpunktiem trīs gadu laikā. Pirmkārt, ņemot vērā, ka STEM ir viena no lielajām izvirzītajiem prioritātēm, FICIL ieskatā izvirzītais mērķis nav pietiekami ambiciozs, tādēļ aicinām to pārskatīt. Nav arī skaidrs, kādēļ ir noteikts tieši šāds mērķis, vai kādos datos tas ir balstīts.
1.2.3.4. punkts paredz “Sniegt finansiālu stimulu augstskolām un koledžām, rosinot piedāvāt mūžizglītības iespējas”. Lai arī kopumā var atbalstīt pieeju, kur augstskolas un koledžas sniedz iespēju apgūt mūžizglītības iespējas, jo tām ir atbilstoši resursi un pieredze, būtu jāvērtē kā šāda pieeja veido sinerģiju ar jau esošo sistēmu.
2.2.1.2. punkts paredz “Īres mājokļu būvniecības programmu paplašināšanu ekonomiskās attīstības centros (papildus ANM paredzētajiem līdzekļiem)”. Punktā ir norādīts uzdevums - sagatavot rīcības plānu papildu īres mājokļu pieejamībai. FICIL ieskatā šis ir tikai teorētisks priekšlikums, kura ieviešana nenestu pievienoto vērtību. Aicinām norādīt pasākumu, kas vieš skaidrību, kur un cik daudz šādi mājokļi jābūvē, sasaistē gan ar darba vietām, gan darbaspēku.
FICIL kopumā atbalsta 2.2.2.4. punktu “Darbnespējas lapu apmaksas nosacījumu izvērtēšana”. Aicinām iekļaut arī nosacījumu, kas paredz izvērtēt esošo darbnespējas lapu kontroles sistēmu, ar mērķi meklēt trūkumus un to pilnveidot, lai novērstu nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu.
FICIL nav skaidrs 2.2.2.7.punkts “Darba vietā apgūstamo iemaņu programmu paplašināšana, sniedzot atbalstu mērķa grupai un darba devējam”. Tāpat nav saprotams, kādu risinājumu esošo darbaspēka problēmu atrisināšanai radīs galveno veiktspējas radītāju (KPI) izpildīšana.
2.2.3.1. punkts un pārējie uzdevumi, kas saistīti ar senioru iesaistīšanu darba tirgū FICIL ieskatā būtu jāvērtē plašāk. Aicinām vērtēt vai finansējums, ko plāno ieguldīt gan ESF, gan valsts budžeta kontekstā snieg atpakaļ pievienoto vērtību valsts tautsaimniecībai.
3.2.1.2. punkts paredz “Atbalsta programmas Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgo nozaru attīstībai nepieciešamā kvalificētā darbaspēka un ārvalstu talantu piesaistei.” Kā rezultāts tiek noteikts Izstrādāto programmu skaits / Apstrādāto ārvalstu kvalificētā darbaspēka vīzu pieteikumu skaits. FICIL nav skaidrs, kādas programmas paredzēts izstrādāt.
Novērtējot visus pasākumus ārvalstu darbaspēka piesaistei, FICIL ir ļoti skeptiska, ka pasākumu ieviešana sasniegs būtiskus rezultātus un mazinās ar darbaspēku saistītās problēmas. FICIL ieskatā neviens no pasākumiem pēc būtības nenesīs jau tā skaitliski mazo, ārvalstu talantu piesaisti Latvijai līdz 2027. gadam.
3.2.2.3. pasākums, paredz veidot “Study in Latvia” sistēmu. Kopumā FICIL atbalsta sistēmas veidošanu, lai vienkopus informētu par studiju iespējām Latvijā. Tomēr FICIL ieskatā netiek risināta būtiska problēma - ārvalstu studentu integrācija, kas veicinātu ārvalstu studentu palikšanu Latvijā pēc studiju pabeigšanas. FICIL ieskatā primāri būtu jāveido pasākumu kopums, kas ārvalstu studentus mudinātu palikt un iekļauties Latvijas darba tirgū.
4.1. “Pārkvalificēto un augstāku kvalifikāciju ieguvušo darbinieku skaits (uz rezultātiem balstīta atbalsta instrumenta rezultātā)”. Rezultatīvie radītāji paredz, ka 2027. gadā tiks pārkvalificēti 10 500 cilvēki. Sasniedzamie radītāji norāda, ka kopumā trīs gadu laikā tiks pārkvalificēti 26 000 cilvēki. FICIL nav saprotams, kādēļ paredzēts pārkvalificēt 26 000 cilvēku, ja Stratēģijas sakumā minēts, ka Latvijā ir jāpārkvalificē ap 50 000 mazkvalificēto cilvēku. Aicinām pārskatīt un pilnveidot mērķi.
4.2.1.1. punkts paredz “Informatīvo mārketinga kampaņu (dažādu formu aktivitātes, izmantojot dažādus kanālus reģionālā griezumā) īstenošanu pieaugušo izglītības popularizēšanai.” FICIL ieskatā būtu vēlreiz jāvērtē pasākuma efektivitāte un samērīgums.[5]
4.2.1.3 un 4.2.1.4. punktos noteikts, ka KPI ir realizēto pasākumu skaits, tomēr šāds mērķis nenozīmē rezultātu. Iesakām pārskatīt mērķi, piemēram, norādot uzrunāto cilvēku skaitu.
5.2.1.1. “Sniegts atbalsts ekspertu piesaistei produkta/pakalpojuma eksporta potenciāla novērtēšanai.” FICIL nav skaidrs kā šis pasākums ir saistīts ar Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju. Kā gada griezumā novērtēti 50 pakalpojumi/produkti palīdzēs darbaspēka pārkvalifikācijai vai prasmju uzlabošanai? FICIL ieskatā pasākums nav attiecināms uz Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju.
FICIL aicina veidot elastīgāku darba regulējumu. Politikas veidotājiem jānodrošina, ka spēkā esošie tiesību akti tiek aktīvi izvērtēti un atjaunināti, lai labāk risinātu visus mūsdienu darba tirgus izaicinājumus. Tas palielinātu elastīgumu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem un ļautu tiem, kuri vēlas, bet nespēj strādāt, piedalīties ekonomiskās aktivitātes celšanā. FICIL ierosina skaidrus un konkrētus grozījumus Darba likumā, lai veicinātu lielāku darbaspēka pieejamību. FICIL iesaka[6]:
- ieviest nepilnu summēto darba laiku;
- ieviest nulles stundu darba līgumu spēkā esošajā regulējumā;
- ieviest tiesisko regulējumu attiecībā uz elastīgākiem darba līgumiem uz noteiktu laiku;
- nodrošināt iespēju sazināties ar darbiniekiem, izmantojot oficiāli pieņemto elektroniskās saziņas kanālu – e-adresi.
FICIL izsaka atkārtotu gatavību turpināt sadarboties ar Ekonomikas ministriju, lai uzlabotu cilvēkkapitāla politiku Latvijā.
[1] https://lrvk.gov.lv/lv/aktualitates/pieauguso-izglitiba-valsts-atbalsts-parsvara-labi-izglitotiem-cilvekiem-parklajas-atbildigo-iestazu-funkcijas
[2] Minēts sadaļā “Pārvaldība” “Plānotie darbi”.
[3] https://lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-pieauguso-izglitiba-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-un-atbilst-darba-tirgus-vajadzibam
[4] Piemēram, NVA Karjeras dienas u.c.
[5] Piemēram, samērīgums izlietojot 3,3 milj. EUR, lai sasniegtu 100,000 cilvēkus.
[6] Vairāk informācija par to, kādi grozījumi nepieciešami var lasīt FICIL pozīcijas ziņojumā - https://www.ficil.lv/wp-content/uploads/2022/09/FICIL_PP_Labour-Force-Challenges_LV_2022.pdf
FICIL ieskatā, vēljoprojām nav skaidri un konkrēti definēti un aprakstīti soļi, kā tiks sasniegti Stratēģijā minētie mērķi, piemēram, sasniedzot produktivitātes līmeni 72% no ES vidējā jau 3 gadu laikā vai 50,000 mazkvalificēto darbinieku pārkvalifikācija. Stratēģijai ir jāietver skaidri soļi nosprausto mērķu sasniegšanai, pretējā gadījumā tā pārvērtīsies par formālu dokumentu. Stratēģijas jēdziens pieprasa ne tikai skaidri nospraustus mērķus, bet arī līdzekļus/soļus to sasniegšanai.
Ir minēti ļoti daudz atsevišķi pasākumi, un lielākā daļa no tiem ir vajadzīgi, tomēr trūkst skaidru prioritāšu izvirzīšanas – ko vēlamies sasniegt vispirms un kuri no pasākumiem noteiktajā laika periodā (trīs gados) sniegs vislielāko ietekmi. Ir skaidrs, ka valsts pārvaldes resursi ir limitēti. Tādēļ ir svarīgi skaidri prioritizēt pasākumus un norādīt to ietekmi.
FICIL aicina plānā norādīt, kura institūcija būs atbildīga par Stratēģijas izpildi un monitoringu visas tās izpildes laikā. Pie atsevišķiem uzdevumiem ir norādītas atbildīgās ministrijas un vairākas līdzatbildīgās iestādes. Pirmkārt, pieredze rāda, ka vairāku līdzatbildīgu iestāžu noteikšana neveicina katras iesaistītās iestādes kvalitatīvu darbu. Otrkārt, Stratēģijā trūkst paskaidrojumi, kādi instrumenti ir piešķirti atbildīgajai iestādei/-ēm, lai nodrošinātu, ka aktivitātes tiek īstenotas un konkrētie galvenie veiktspējas rādītāji (KPIs) tiek ieviesti. FICIL aicina papildināt Stratēģiju ar atbildīgo iestāžu tiesībām, mandātu un izvairīties no līdzatbildīgu iestāžu koncepta.
Pārvaldība
FICIL ieskatā, Stratēģijā vēljoprojām netiek risināta pārvaldības problēma. Efektīva pārvaldība ir priekšnoteikums veiksmīgai cilvēkkapitāla politikai. FICIL atbalsta vienotas cilvēkkapitāla pārvaldības sistēmas ieviešanu. Ir atbalstāma arī Apvienotā pieaugušo izglītības koordinācijas komisijas izveidošana, kas konsolidētu līdzšinējās Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas un Ekonomikas ministrijas komisijas un padomes. Lai arī vairāku fragmentēto komisiju un padomju apvienošana ir solis pareizajā virzienā, FICIL ieskatā, netiek risināta galvenā problēma – novērsta funkciju dublēšanās un neefektīva līdzekļu izmantošana starp vairāku resoru iestādēm, uz kuru vērsusi uzmanību arī Valsts kontrole tās veiktajā revīzijā[1].
FICIL ieskatā, pēc iespējas jāizvairās no jaunu komisiju un padomju veidošanas. Proti, ir skaidrs, ka komisiju un padomju konsolidācija kopā ar Cilvēkkapitāla padomes un reģionālo tīklu izveidi neatrisinās būtiskākās cilvēkkapitāla pārvaldības problēmas. Ir akūti nepieciešams izvērtēt komisiju un padomju funkcijas, pilnvaras un uzdevumus, ņemot vērā Valsts kontroles jau sniegtās atziņas. Bez šī aspekta izvērtēšanas nav iespējams pieņemt kvalitatīvu Stratēģiju cilvēkkapitāla attīstības veicināšanai.
FICIL iesaka spert vairākus soļus. Pēc iespējas ātrāk jāievieš būtiskas reformas, lai novērstu funkciju dublēšanos un pieaugušo izglītības kursus pielāgotu reālajām darba tirgus vajadzībām. Pieaugušo izglītībā jābūt vienota pieeja, neatkarīgi no tā, vai konkrētā persona kādā dzīves posmā ir bezdarbnieks, vai tikai bezdarba riskam pakļauta. Nav saprātīgi tērēt valsts finanšu resursus vairāku līdzīgu iestāžu funkcionēšanai un to atsevišķajām aktivitātēm.
Otrkārt, ir jānostiprina Cilvēkkapitāla attīstības padomes statuss un jānodrošina, ka vienai atbildīgajai iestādei ir pietiekamas un efektīvas pilnvaras attiecībā uz cilvēkkapitāla jautājumiem (tostarp pārkvalifikāciju, prasmēm, darbaspēka pieejamību un likumdošanas politiku). Lai palielinātu nākotnes darbaspēka politikai tik ļoti nepieciešamo ātrumu, efektivitāti un kvalitāti, FICIL iesaka stiprināt Cilvēkkapitāla attīstības padomi, veicot grozījumus “Ministru kabineta noteikumos Nr. 290”, kas regulē Padomes darbību. Ir svarīgi, lai turpmākajās Padomes sanāksmēs būtu konkrēti definēti turpmākie rīcību soļi (action points) un vēlamie rezultāti. FICIL ierosina:
- nomainīt lēmumu pieņemšanas slieksni no vienprātības uz balsu vairākumu, lai pēc iespējas izvairītos no lēmumu pieņemšanas procesa paralizēšanas;
- padomes sanāksmes noturēt atklātas, jo tas uzlabotu pārredzamību un pārskatatbildību. Lai nodrošinātu savlaicīgas atbildes uz problēmām, regularitāti un progresu;
- mainīt sanāksmju biežumu, tās noturot reizi mēnesī, nevis reizi ceturksnī.
Treškārt, FICIL aicina pārvērtēt pašreizējo nozaru ekspertu padomju struktūru, lai to pielāgotu galvenajām nozarēm, kas prioritizētas Nacionālajā attīstības plānā līdz 2027. gadam. Papildus šim, nozaru ekspertu padomes būtu jaintegrē jaunajā Cilvēkkapitāla attīstības padomē, izvairoties no funkciju pārklāšanās, nodrošinot skaidru pārskatatbildību un saskaņotību starp profesionālās izglītības stratēģiju un svarīgākajām darba tirgus attīstības prioritātēm. Ir pierādījies, ka esošais nozaru ekspertu padomju koncepts nesniedz nepieciešamo ieguldījumu darba tirgus tendenču un nākotnes prasību noteikšanā.
Kvalificētu darbinieku piesaiste
FICIL jau vairakkārt ir iezīmējis nepieciešamību risināt īstermiņa darbaspēka trūkumu, piesaistot ārvalstu darbaspēku. Latvijā vairākās nozarēs trūkst tieši zemāko kvalifikāciju darbaspēks, un Latvija vidējā termiņā varēs izjust lielu darbaspēka iztrūkumu nozarēs ar vidēju kvalifikāciju. Neskatoties uz šo, stratēģijā paredzēts piesaistīt tikai augsti kvalificētus ārvalstu talantus. Šāda pieeja darbaspēka trūkuma risinājumam nav saprotama un pamatota. Ja netiks rasti īstermiņa risinājumi akūtām darbaspēka trūkuma problēmām, mēs varam nonāk situācijā, kad atsevišķas tautsaimniecības nozares beigs pastāvēt.
FICIL atbalsta uzstādījumu, ka Latvijas ekonomikai nākotnē jāpārkārtojas uz augstas pievienotās vērtības preču un pakalpojumu izstrādi, bet ir skaidrs, ka tas īstermiņā nav iespējams. Pēc Stratēģijā paustā rodas iespaids, ka īstermiņā zemāk kvalificēta darbaspēka trūkumu plānots risināt primāri novirzot tam vietējo darba spēku vai pakļaujot maksātnespējas riskam daudzu nozaru uzņēmumus, kuros jau šobrīd akūti trūkst tieši zemāk kvalificēta darbaspēka (piemēram, viesmīlība, mazumtirdzniecība), tādā veidā pakļaujot bezdarba riskam arī tos cilvēkus, kuri ir šobrīd vēl nodarbināti šajās nozarēs. Šāda pieeja ir arī klajā pretrunā ar mērķi pēc iespējas vairāk veicināt vietējā darbaspēka izglītības un profesionālo kvalifikāciju celšanu.
Tāpat FICIL iesaka veidot ilgtermiņā balstītu vispusīgu viedās imigrācijas stratēģiju, sadarbojoties ar dažādām augstākās izglītības iestādēm, uzņēmēju asociācijām un citiem partneriem ārvalstīs, lai izvērtētu un lemtu par tām konkrētām, specifiskām valstu grupām, kurās mērķtiecīgi centieni piesaistīt ārvalstu talantus dotu vislabākos rezultātus.
Īsumā, FICIL vēlas atkārtoti vērst uzmanību uz galvenajām problēmām:
- Nav skaidri un konkrēti definēti un aprakstīti soļi, kā tiks sasniegti Stratēģijā minētie mērķi.
- Trūkst prioritāšu izvirzīšanas, nav noteiktas skaidras (vismaz, trīs līdz piecas) prioritātes, kas būtu obligāti jāsasniedz tuvāko trīs gadu laikā.
- Nav norādīta viena institūcija, kas būs atbildīga par Stratēģijas izpildi un monitoringu visas tās izpildes laikā.
- Stratēģija nesatur informāciju par atbildīgo iestāžu tiesībām, mandātu; FICIL ieskatā ir jāizvairās no līdzatbildīgo iestāžu koncepta.
- Nosakot cilvēkkapitāla attīstības mērķus un konkrētus soļus, jāņem vērā reģionālās atšķirības darbaspēka pieejamībā un izglītībā.
- Trūkst skaidru risinājumu, lai novērstu funkciju dublēšanos pieaugušo izglītībā. Vēljoprojām nav skaidri definēta pieaugušo izglītības institucionālā pārvaldība.
- Pati Cilvēkkapitāla padome nevar būt efektīva savu funkciju izpildē, ja nav skaidri definētas tās pilnvaras un darbības organizatoriskā kārtība.
- Nepieciešams Nozaru ekspertu padomju funkciju un lietderības izvērtējums, nav pieļaujami, ka tiek saglabātas institūcijas, kuras ir pierādījušas savas darbības neefektivitāti.
- Trūkst risinājumu mazāk kvalificētu darbinieku piesaistei, ignorējot arī šādas darbinieku kategorijas akūtu trūkumu.
- Stratēģija nesatur risinājumus viedās imigrācijas ieviešanai, tādā veidā nerisinot akūto darbaspēka trūkumu.
Papildus, FICIL norāda uz vairākām problēmām vai neskaidrībām saistībā ar Stratēģijā ietvertajiem pasākumiem:
FICIL nav skaidrs, kādiem mērķiem ir plānots veikt “publiskā sektora atbalsta pasākumu kartējumu cilvēkkapitāla jomā”[2]? Valsts kontrole jau ir veikusi revīziju par pieaugušo izglītību[3]. FICIL ieskatā nav nepieciešams atkārtoti veikt izvērtējumu vai kartējumu par līdzīgiem jautājumiem, bet ir nepieciešams vienoties par konkrētiem soļiem jau Valsts kontroles identificēto trūkumu novēršanai.
Līdzīgi, sadaļā “Datos un pierādījumos balstīti lēmumi, analītika” nav līdz galam skaidra uzsvara likšana tieši uz eksportējošiem uzņēmumiem kā uzņēmumu aptaujas respondentiem. FICIL piekrīt, ka būtu jābūt skaidriem kritērijiem respondentu izvēlē, lai aptaujās iegūtie rezultāti būtu reprezentabli, bet nav saprotams kādēļ ir svarīgs tikai eksportējošo uzņēmumu viedoklis. FICIL aicinātu noteikt skaidru kritēriju kopumu, piemēram, aptaujājot tikai lielākos uzņēmumus vai tos, kas jau darbojas valsts prioritārajās piesaistāmajās industrijās. FICIL ieskatā respondentu izvēlē būtu arī jāapsver uzņēmumu līdz šim ieguldītie resursi savos darbiniekos, jo šādiem uzņēmumiem bieži ir jau izveidota efektīva apmācību sistēma.
FICIL aicina skaidrot iemeslus Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskās domnīcas izveidei. Uzskatām, ka vēl vienas iestādes veidošana un iekļaušana jau tā neefektīvā sistēmā nevar uzlabot situāciju un sniegt kādu pienesumu cilvēkkapitāla problēmu risinājumam. Ir jāizvairās no jaunu iestāžu izveides, tā vietā ir jāpievēršas esošo iestāžu reorganizācijai un, atsevišķos gadījumos, arī iespējamai likvidācijai.
Sadaļā “Pieaugušo mācīšanās kultūras attīstība sabiedrībā” iesakām izvairīties no dažādu informatīvo kampaņu un pasākumu[4] organizēšanas, ja tiem trūkst efektivitātes novērtējuma. Proti, nav skaidri apsvērumi, kāpēc tiek uzskatīts, ka šāda veida pasākumi ir nepieciešami un kādi tieši mērķi tiks sasniegti to rezultātā, un kā tiks novērtēta mērķu sasniegšana. Informatīvām kampaņām plānotos finanšu līdzekļus būtu jāiegulda sistēmas izveidē, kas spēj valsts līmenī kartēt un profilēt mazkvalificētos un riska grupā esošos cilvēkus, pēc tam ieviešot uz mākslīgā intelekta tehnoloģijām balstītus risinājumus, lai tiem individuāli sagatavotu piedāvājumu pārkvalifikācijas vai prasmju uzlabošanai, kas atbilstu nākotnes vajadzībām un būtu individuāli pielāgotas.
STEM studējošo īpatsvaru Latvijā – plānots pacelt par 4 procentpunktiem trīs gadu laikā. Pirmkārt, ņemot vērā, ka STEM ir viena no lielajām izvirzītajiem prioritātēm, FICIL ieskatā izvirzītais mērķis nav pietiekami ambiciozs, tādēļ aicinām to pārskatīt. Nav arī skaidrs, kādēļ ir noteikts tieši šāds mērķis, vai kādos datos tas ir balstīts.
1.2.3.4. punkts paredz “Sniegt finansiālu stimulu augstskolām un koledžām, rosinot piedāvāt mūžizglītības iespējas”. Lai arī kopumā var atbalstīt pieeju, kur augstskolas un koledžas sniedz iespēju apgūt mūžizglītības iespējas, jo tām ir atbilstoši resursi un pieredze, būtu jāvērtē kā šāda pieeja veido sinerģiju ar jau esošo sistēmu.
2.2.1.2. punkts paredz “Īres mājokļu būvniecības programmu paplašināšanu ekonomiskās attīstības centros (papildus ANM paredzētajiem līdzekļiem)”. Punktā ir norādīts uzdevums - sagatavot rīcības plānu papildu īres mājokļu pieejamībai. FICIL ieskatā šis ir tikai teorētisks priekšlikums, kura ieviešana nenestu pievienoto vērtību. Aicinām norādīt pasākumu, kas vieš skaidrību, kur un cik daudz šādi mājokļi jābūvē, sasaistē gan ar darba vietām, gan darbaspēku.
FICIL kopumā atbalsta 2.2.2.4. punktu “Darbnespējas lapu apmaksas nosacījumu izvērtēšana”. Aicinām iekļaut arī nosacījumu, kas paredz izvērtēt esošo darbnespējas lapu kontroles sistēmu, ar mērķi meklēt trūkumus un to pilnveidot, lai novērstu nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu.
FICIL nav skaidrs 2.2.2.7.punkts “Darba vietā apgūstamo iemaņu programmu paplašināšana, sniedzot atbalstu mērķa grupai un darba devējam”. Tāpat nav saprotams, kādu risinājumu esošo darbaspēka problēmu atrisināšanai radīs galveno veiktspējas radītāju (KPI) izpildīšana.
2.2.3.1. punkts un pārējie uzdevumi, kas saistīti ar senioru iesaistīšanu darba tirgū FICIL ieskatā būtu jāvērtē plašāk. Aicinām vērtēt vai finansējums, ko plāno ieguldīt gan ESF, gan valsts budžeta kontekstā snieg atpakaļ pievienoto vērtību valsts tautsaimniecībai.
3.2.1.2. punkts paredz “Atbalsta programmas Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgo nozaru attīstībai nepieciešamā kvalificētā darbaspēka un ārvalstu talantu piesaistei.” Kā rezultāts tiek noteikts Izstrādāto programmu skaits / Apstrādāto ārvalstu kvalificētā darbaspēka vīzu pieteikumu skaits. FICIL nav skaidrs, kādas programmas paredzēts izstrādāt.
Novērtējot visus pasākumus ārvalstu darbaspēka piesaistei, FICIL ir ļoti skeptiska, ka pasākumu ieviešana sasniegs būtiskus rezultātus un mazinās ar darbaspēku saistītās problēmas. FICIL ieskatā neviens no pasākumiem pēc būtības nenesīs jau tā skaitliski mazo, ārvalstu talantu piesaisti Latvijai līdz 2027. gadam.
3.2.2.3. pasākums, paredz veidot “Study in Latvia” sistēmu. Kopumā FICIL atbalsta sistēmas veidošanu, lai vienkopus informētu par studiju iespējām Latvijā. Tomēr FICIL ieskatā netiek risināta būtiska problēma - ārvalstu studentu integrācija, kas veicinātu ārvalstu studentu palikšanu Latvijā pēc studiju pabeigšanas. FICIL ieskatā primāri būtu jāveido pasākumu kopums, kas ārvalstu studentus mudinātu palikt un iekļauties Latvijas darba tirgū.
4.1. “Pārkvalificēto un augstāku kvalifikāciju ieguvušo darbinieku skaits (uz rezultātiem balstīta atbalsta instrumenta rezultātā)”. Rezultatīvie radītāji paredz, ka 2027. gadā tiks pārkvalificēti 10 500 cilvēki. Sasniedzamie radītāji norāda, ka kopumā trīs gadu laikā tiks pārkvalificēti 26 000 cilvēki. FICIL nav saprotams, kādēļ paredzēts pārkvalificēt 26 000 cilvēku, ja Stratēģijas sakumā minēts, ka Latvijā ir jāpārkvalificē ap 50 000 mazkvalificēto cilvēku. Aicinām pārskatīt un pilnveidot mērķi.
4.2.1.1. punkts paredz “Informatīvo mārketinga kampaņu (dažādu formu aktivitātes, izmantojot dažādus kanālus reģionālā griezumā) īstenošanu pieaugušo izglītības popularizēšanai.” FICIL ieskatā būtu vēlreiz jāvērtē pasākuma efektivitāte un samērīgums.[5]
4.2.1.3 un 4.2.1.4. punktos noteikts, ka KPI ir realizēto pasākumu skaits, tomēr šāds mērķis nenozīmē rezultātu. Iesakām pārskatīt mērķi, piemēram, norādot uzrunāto cilvēku skaitu.
5.2.1.1. “Sniegts atbalsts ekspertu piesaistei produkta/pakalpojuma eksporta potenciāla novērtēšanai.” FICIL nav skaidrs kā šis pasākums ir saistīts ar Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju. Kā gada griezumā novērtēti 50 pakalpojumi/produkti palīdzēs darbaspēka pārkvalifikācijai vai prasmju uzlabošanai? FICIL ieskatā pasākums nav attiecināms uz Cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju.
FICIL aicina veidot elastīgāku darba regulējumu. Politikas veidotājiem jānodrošina, ka spēkā esošie tiesību akti tiek aktīvi izvērtēti un atjaunināti, lai labāk risinātu visus mūsdienu darba tirgus izaicinājumus. Tas palielinātu elastīgumu gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem un ļautu tiem, kuri vēlas, bet nespēj strādāt, piedalīties ekonomiskās aktivitātes celšanā. FICIL ierosina skaidrus un konkrētus grozījumus Darba likumā, lai veicinātu lielāku darbaspēka pieejamību. FICIL iesaka[6]:
- ieviest nepilnu summēto darba laiku;
- ieviest nulles stundu darba līgumu spēkā esošajā regulējumā;
- ieviest tiesisko regulējumu attiecībā uz elastīgākiem darba līgumiem uz noteiktu laiku;
- nodrošināt iespēju sazināties ar darbiniekiem, izmantojot oficiāli pieņemto elektroniskās saziņas kanālu – e-adresi.
FICIL izsaka atkārtotu gatavību turpināt sadarboties ar Ekonomikas ministriju, lai uzlabotu cilvēkkapitāla politiku Latvijā.
[1] https://lrvk.gov.lv/lv/aktualitates/pieauguso-izglitiba-valsts-atbalsts-parsvara-labi-izglitotiem-cilvekiem-parklajas-atbildigo-iestazu-funkcijas
[2] Minēts sadaļā “Pārvaldība” “Plānotie darbi”.
[3] https://lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-pieauguso-izglitiba-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-un-atbilst-darba-tirgus-vajadzibam
[4] Piemēram, NVA Karjeras dienas u.c.
[5] Piemēram, samērīgums izlietojot 3,3 milj. EUR, lai sasniegtu 100,000 cilvēkus.
[6] Vairāk informācija par to, kādi grozījumi nepieciešami var lasīt FICIL pozīcijas ziņojumā - https://www.ficil.lv/wp-content/uploads/2022/09/FICIL_PP_Labour-Force-Challenges_LV_2022.pdf
01.04.2024. 11:30