Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Tiesību akta atsaukšanas komentārs
Saskaņā ar to, ka ar tiesību aktu saistītā informācija ietverta jaunā informatīvajā ziņojumā, kas ir TAP portālā (Nr. 24-TA-2415), šī versija atzīstama par aktualitāti zaudējušu.
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Vēja parku attīstības ietekme uz valsts aizsardzības uzdevumu izpildi.
Mērķa apraksts
Definēt problēmjautājumus attiecībā uz vēja parku attīstību un aizsardzības interešu salāgošanu.
Politikas jomas
Valsts aizsardzības politika
Teritorija
-
Norises laiks
15.03.2024. - 28.03.2024.
Informācija
-
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Jānis Feldmanis (AM)
Atbildīgā persona
Svetlana Araslanova (AM)
Izsludināšanas datums
18.03.2024. 08:52
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
SIA "Spectrum Baltic"
Labdien,
SIA "Spektrum Baltic" vēlas iesniegt zemāk norādītu priekšlikumu.
Lai novērstu potenciālas problēmas ar Audriņu NTL, piedāvājam sekojošo variantus papildus NTL izvietojumu par parka līdzekļiem.
No interaktīvās kartes var lejupielādēt kartogrāfiskus datus lai turpmāk izmantot attiecīgās programmās.
Ievērojot apstākli, ka priekšlikumu iesniegšanas sadaļā nav iespējams pievienot interaktīvās kartes, tad nosūtīsm tās uz Jūsu e-pastu.
SIA "Spektrum Baltic" vēlas iesniegt zemāk norādītu priekšlikumu.
Lai novērstu potenciālas problēmas ar Audriņu NTL, piedāvājam sekojošo variantus papildus NTL izvietojumu par parka līdzekļiem.
No interaktīvās kartes var lejupielādēt kartogrāfiskus datus lai turpmāk izmantot attiecīgās programmās.
Ievērojot apstākli, ka priekšlikumu iesniegšanas sadaļā nav iespējams pievienot interaktīvās kartes, tad nosūtīsm tās uz Jūsu e-pastu.
20.03.2024. 17:18
Fiziska persona
Ierosinu starp sarkano un zaļo joslu austrumu pierobežā izvērtēt nepieciešamību noteikt kādu dzelteno buferjoslu. Visiem sarkanajiem objektiem ir dzeltenās buferjoslas, bet tur nav.
25.03.2024. 11:18
Fiziska persona
Lūgums veikt korekcijas kartogrāfiskajā materiālā.
Vietās, kur ir izveidots bufferis pie Jūras novērošanas tehniskajiem līdekļiem, tie pārklāj arī sauszemes teritorijas, kas ir kļūda izvēlēta attēlojuma dēļ. Precīzāk, 10., 12., 13., 15., 20., JNTL. Šo bufferi noteikti var pielāgot Latvijas republikas sauszemes krasta kontūrai. Šo apgalvojumu balstu uz Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumi Nr. 246 "Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem", kur, piemēram, 2. pielikumā "Valsts aizsardzības vajadzībām paredzētā Čalu navigācijas tehniskā līdzekļa aizsargjosla" ir skaidri definēta sauszemes robeža, bet tā neatbilst kartē attēlotajai. https://likumi.lv/ta/id/266334
Kartogrāfiskajā materiālā ir ieviesušās kļūdas arī pierobežu teritorijās, precīzāk, Lietuvas - Latvijas robeža pie Ezeres ciema, kur nav norādīts zonejuma veids. Līdzīga situācija ievietuties gar Rīgas līča piekrasti un Baltijas jūras krastu, kur nav norādīts zonejuma veids (sk. teritoriju pie Tūjas, teritoriju uz Z no Jūrkalnes).
Vietās, kur ir izveidots bufferis pie Jūras novērošanas tehniskajiem līdekļiem, tie pārklāj arī sauszemes teritorijas, kas ir kļūda izvēlēta attēlojuma dēļ. Precīzāk, 10., 12., 13., 15., 20., JNTL. Šo bufferi noteikti var pielāgot Latvijas republikas sauszemes krasta kontūrai. Šo apgalvojumu balstu uz Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumi Nr. 246 "Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem", kur, piemēram, 2. pielikumā "Valsts aizsardzības vajadzībām paredzētā Čalu navigācijas tehniskā līdzekļa aizsargjosla" ir skaidri definēta sauszemes robeža, bet tā neatbilst kartē attēlotajai. https://likumi.lv/ta/id/266334
Kartogrāfiskajā materiālā ir ieviesušās kļūdas arī pierobežu teritorijās, precīzāk, Lietuvas - Latvijas robeža pie Ezeres ciema, kur nav norādīts zonejuma veids. Līdzīga situācija ievietuties gar Rīgas līča piekrasti un Baltijas jūras krastu, kur nav norādīts zonejuma veids (sk. teritoriju pie Tūjas, teritoriju uz Z no Jūrkalnes).
25.03.2024. 11:44
Guntra Janševska
Iebilstu , ka Zemgalē ( t.sk.Jelgavas novadā) , kur ir visauglīgākās Latvijas zemes tiktu pieļauta vēja parku celtniecība. Šīm augsnēm ir laba dabiskā auglība, labas fiziskās īpašības. Podzolēšanās process šajās augsnēs neattīstās, jo kalcijs un magnijs neitralizē krēnskābes, kas rodas, sadaloties augu atliekām. Šajās augsnēs labi aug prasīgi lauksaimniecības kultūraugi un arī tādi kā ziemas kvieši. Zemgales līdzenumā pārsvarā ir velēnu karbonātu augsnes . Augšņu reakcija ir neitrāla, trūdvielu horizonta biezums 20–30 cm, trūdvielu daudzums — līdz 5%. Latvijā vienlaidu platībās velēnu karbonātu augsnes visvairāk sastopamas Dobeles (37% novada kopplatības) un Bauskas (28%) rajonā. Lauksaimniecība ir viena no nozīmīgākajām uzņēmējdarbības jomām Jelgavas novadā. To būtiski ietekmē tas, ka 89 tūkst. ha aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme (LIZ), savukārt vairāk kā 80% no tās ir augstvērtīgas zemes ar augšņu auglību virs 60 ballēm. Novadā darbojas lielas graudkopības, piena un gaļas ražošanas saimniecības, atjaunojamās enerģijas ražotāji, mazi un uzņēmīgi dārzeņu audzētāji. 67,6% novada teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kuras intensīvi tiek apstrādātas un izmantotas augkopībā. Zemgale ir ne tikai Latvijas maizes klēts, bet arī vīna dārzs.
25.03.2024. 12:28
Fiziska persona
Atbalstu likumprojektu. Priekšlikums izvērtēt Vēja ģeneratoru parku īpašnieku un investoru - naudas izcelsmes avotu, lai pārliecinātos ka tie netiek būvēti ar slēptu mērķi samazināt Latvijas Republikas spēju nosargāt gaisa teritoriju.
25.03.2024. 12:55
fiziskā persona
Atbalstu vēja parku izvietošanas aizliegumu Latgalē pierobežas zonā 50 km joslā no Latvijas austrumu robežas. Kategoriski iebilstu vēja parku izvietojumam šajā sarkanajā 50 km joslā no valsts austrumu robežas.
25.03.2024. 15:13
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret vēju parku izveidošanu kā tādu. Šobrīd Eiropas valstis ir konstatējušas šo parku nelietderīgumu, videi nodarīto kaitējumu un atsakās no šo parku veidošanas un uzturēšanas. Kāda interese ir Latvijai pēkšņi uzsākt šo biznesu. Kāds ir pētījis dziļāk investorus?
26.03.2024. 07:57
Kristīne Megne
Esmu pret vēja parku būvniecību Baltijas jūrā un piekrastē Dienvidkurzemes novadā un Ventspils novadā, Liepājas valstspilsētā
26.03.2024. 19:56
SIA "NORTH GRID" reg. nr. 40103865110
Ar šo iesniedzam sekojošus priekšlikumus:
1. Pagarināt Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) un/vai Būvniecības valsts kontroles biroja (BKVB) izsniegto atļauju termiņus elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai par periodu, ne īsāku kā to, kurā ar Latvijas Nacionāliem Bruņotiem Spēkiem (NBS) tiktu saskaņots elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai nepieciešamais un/vai jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu izvietojums.
2. Pagarināt Vienošanās ar Augstsprieguma tīkls (AST) un Sadales tīkls (ST) noteiktos termiņus pieslēguma līguma noslēgšanai par periodu, ne īsāku kā to, kurā tiktu saskaņots attiecīgajam pieslēgumam paredzēto elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai nepieciešamais un/vai elektroenerģijas ražojošo iekārtu izvietojums ar Latvijas Nacionāliem Bruņotiem Spēkiem (NBS).
Ievērojot tiesisko paļāvību, neattiecināt/nepiemērot potenciālo kompensējošo risinājumu izmaksas atjaunojamās enerģijas attīstītājiem, kuri līdz šā tiesību akta spēkā stāšanās dienai ir saņēmuši KEM/BVKB atļaujas termiņus elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai.
3. Ievērojot tiesisko paļāvību, neattiecināt/nepiemērot potenciālo kompensējošo risinājumu izmaksas atjaunojamās enerģijas attīstītājiem, kuri līdz šā tiesību akta spēkā stāšanās dienai ir saņēmuši KEM/BVKB atļaujas termiņus elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai.
1. Pagarināt Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) un/vai Būvniecības valsts kontroles biroja (BKVB) izsniegto atļauju termiņus elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai par periodu, ne īsāku kā to, kurā ar Latvijas Nacionāliem Bruņotiem Spēkiem (NBS) tiktu saskaņots elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai nepieciešamais un/vai jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu izvietojums.
2. Pagarināt Vienošanās ar Augstsprieguma tīkls (AST) un Sadales tīkls (ST) noteiktos termiņus pieslēguma līguma noslēgšanai par periodu, ne īsāku kā to, kurā tiktu saskaņots attiecīgajam pieslēgumam paredzēto elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai nepieciešamais un/vai elektroenerģijas ražojošo iekārtu izvietojums ar Latvijas Nacionāliem Bruņotiem Spēkiem (NBS).
Ievērojot tiesisko paļāvību, neattiecināt/nepiemērot potenciālo kompensējošo risinājumu izmaksas atjaunojamās enerģijas attīstītājiem, kuri līdz šā tiesību akta spēkā stāšanās dienai ir saņēmuši KEM/BVKB atļaujas termiņus elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai.
3. Ievērojot tiesisko paļāvību, neattiecināt/nepiemērot potenciālo kompensējošo risinājumu izmaksas atjaunojamās enerģijas attīstītājiem, kuri līdz šā tiesību akta spēkā stāšanās dienai ir saņēmuši KEM/BVKB atļaujas termiņus elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai.
27.03.2024. 10:26
Fiziska persona
Ņemot vērā NBS radaru un Latvijas galvaspilsētas izvietojumu, AM izvērtēt, vai vēja parka būvniecību nevajadzētu aizliegt gar visu Rīgas jūras līča līniju, sarkano zonu paplašinot arī pie Rīgas jūras līča esošajā sauszemes teritorijā.
27.03.2024. 11:15
Inta Putāne
Interesanta valsts iestādes izpratne par termiņiem : Norises laiks 15.03.2024.- 28.03.2024. un Izsludināšanas datums 18.03.2024. ! Publiskais piedāvājums Latvijas zemi un jūru pārvērst par vēja parku, jebkurā vietā un jebkurā daudzumā, tiek noraidīts bez akcepta.
27.03.2024. 13:48
Armands Sadauskis - SIA "EGĻU MEŽNIECĪBA"
SIA “EGĻU MEŽNIECĪBA”, iepazīstoties ar Aizsardzības ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un tā pielikumā pievienoto karti ar zonējumiem (turpmāk – Ziņojums), uzskata, ka Ziņojumā norādītais situācijas novērtējums nav pamatots un piedāvātie risinājumi nav likumīgi. Sabiedrība ir iegādājusies meža zemes, ar mērķi tajās attīstīt vēja elektrostaciju parku. Vēja elektrostaciju parka atrašanās vieta tika izvēlēta dēļ labiem vēja rādītājiem un lokācijas, kura ir būtiska būvniecības procesa nodrošināšanai. Sabiedrībai pieder ievērojams skaits zemes gabalu ar vairākos tūkstošos mērāmu meža zemju platību, kuru iegādei ir ieguldīti ievērojami finanšu līdzekļi.
Lai arī valsts aizsardzības spēju nodrošināšana, sevišķi mūsdienās, neapšaubāmi ir būtiska visas sabiedrības interese, Aizsardzības ministrijas priekšlikums lielākajā daļā valsts teritorijas šobrīd (līdz normatīvo aktu grozījumu pieņemšanai, plaša izvērtējumu veikšanai un speciālas darba grupas priekšlikumu saņemšanai) aizliegt vēja elektrostaciju, kuras pārsniedz 100 m augstumu, būvniecību, ir pretrunā Satversmes 105. pantam un tādējādi tas nav likumīgs. Satversmes 105. pants nosaka, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Aizsargjoslu likuma 50. pants un Ministru kabineta 20.05.2014. noteikumi Nr.246 “Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem” patreiz jau paredz ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem konkrētas aizsargjoslas un darbības, kuras attiecīgajās aizsargjoslās ir aizliegt veikt vai ir atļauts ar Aizsardzības ministrijas piekrišanu, tostarp noteikts kādu būvju būvniecībai aizsargjoslu sauszemes daļās ir nepieciešama Aizsardzības ministrijas atļauja, kā arī paredzētas iespējas vienoties par kompensējošiem mehānismiem.
Likuma “Par aviāciju” 113.4 panta noteikumi nepiešķir Aizsardzības ministrijai tiesības izstrādāt kartes un lielākajā daļā valsts teritorijas noteikt aizliegumu būvēt vēja elektrostacijas. Atšķirībā no likuma “Par aviāciju” 113.2 un 113.3 panta un uz to pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, likuma “Par aviāciju” 113.4 pants Aizsardzības ministrijai vispār nepiešķir Aizsardzības ministrijai tiesības atteikties saskaņot būvniecības ieceri – minētās normas mērķis ir informēt Aizsardzības ministriju par plānoto būvi un tādējādi ļaut tai savlaicīgi plānot ietekmes mazinošos pasākumus.
Pat ja tiesību aktos Aizsardzības ministrijai tiktu ietvertas tiesības aizliegt būvēt būves, kuras ir augstākas par 100 m, ja tās negatīvi ietekmē Nacionālo bruņoto spēku spējas veikt gaisa telpas novērošanas u.c. situācijas apzināšanas uzdevumus, nav pieļaujams veidot tādu regulējumu, kurš vispārēji un plaši ierobežo īpašuma tiesības, neņemot vērā konkrēto situāciju un vajadzības. Šāds regulējums pēc būtības nozīmētu to, ka īpašuma tiesības tiek ierobežotas bez objektīvas nepieciešamības, kas nepārprotami būtu nesamērīgi un tādējādi Satversmei neatbilstoši.
Sabiedrības vērš uzmanību, ka Ziņojumam pievienotajā kartē ietvertā dzeltenā un zaļā zonējuma noteikšanas pamatojums ir nesaprotams un apšaubāms. Kā tas norādīts Ziņojumā, uzņēmums “Lockheed Martin” noslēgtā līguma ietvarā un pat bez papildus samaksas var veikt neatkarīgu izvērtējumu par esošo Nacionālo bruņoto spēku gaisa telpas novērošanas radaru izvietojumu un nepieciešamību papildināt radaru tīklu ar jauniem radariem (iespējami mazāko radaru skaitu) un to potenciālo izvietojumu, lai paplašinātu teritorijas, kurās būtu iespējams attīstīt vēja parkus, tomēr, cik tas ir saprotams no Ziņojuma, šāds izvērtējumus joprojām nav veikts. Otrkārt, Aizsargjoslu likuma 50. pantā ietvertās aizsargjoslas (kartē ar sarkanu) skaidri norāda katra radara atrašanās vietu, darbības virzienu un rādiusu, tādēļ nav saprotams, kā vēju elektrostacija Skrundā, kura atrodas vismaz 55 km no Baltijas jūras krasta līnijas, var ietekmēt jebkuru no Baltijas jūras krastā novietotajiem radariem, kuru darbība ir vērsta pretējā virzienā.
Lai arī valsts aizsardzības spēju nodrošināšana, sevišķi mūsdienās, neapšaubāmi ir būtiska visas sabiedrības interese, Aizsardzības ministrijas priekšlikums lielākajā daļā valsts teritorijas šobrīd (līdz normatīvo aktu grozījumu pieņemšanai, plaša izvērtējumu veikšanai un speciālas darba grupas priekšlikumu saņemšanai) aizliegt vēja elektrostaciju, kuras pārsniedz 100 m augstumu, būvniecību, ir pretrunā Satversmes 105. pantam un tādējādi tas nav likumīgs. Satversmes 105. pants nosaka, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Aizsargjoslu likuma 50. pants un Ministru kabineta 20.05.2014. noteikumi Nr.246 “Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem” patreiz jau paredz ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem konkrētas aizsargjoslas un darbības, kuras attiecīgajās aizsargjoslās ir aizliegt veikt vai ir atļauts ar Aizsardzības ministrijas piekrišanu, tostarp noteikts kādu būvju būvniecībai aizsargjoslu sauszemes daļās ir nepieciešama Aizsardzības ministrijas atļauja, kā arī paredzētas iespējas vienoties par kompensējošiem mehānismiem.
Likuma “Par aviāciju” 113.4 panta noteikumi nepiešķir Aizsardzības ministrijai tiesības izstrādāt kartes un lielākajā daļā valsts teritorijas noteikt aizliegumu būvēt vēja elektrostacijas. Atšķirībā no likuma “Par aviāciju” 113.2 un 113.3 panta un uz to pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, likuma “Par aviāciju” 113.4 pants Aizsardzības ministrijai vispār nepiešķir Aizsardzības ministrijai tiesības atteikties saskaņot būvniecības ieceri – minētās normas mērķis ir informēt Aizsardzības ministriju par plānoto būvi un tādējādi ļaut tai savlaicīgi plānot ietekmes mazinošos pasākumus.
Pat ja tiesību aktos Aizsardzības ministrijai tiktu ietvertas tiesības aizliegt būvēt būves, kuras ir augstākas par 100 m, ja tās negatīvi ietekmē Nacionālo bruņoto spēku spējas veikt gaisa telpas novērošanas u.c. situācijas apzināšanas uzdevumus, nav pieļaujams veidot tādu regulējumu, kurš vispārēji un plaši ierobežo īpašuma tiesības, neņemot vērā konkrēto situāciju un vajadzības. Šāds regulējums pēc būtības nozīmētu to, ka īpašuma tiesības tiek ierobežotas bez objektīvas nepieciešamības, kas nepārprotami būtu nesamērīgi un tādējādi Satversmei neatbilstoši.
Sabiedrības vērš uzmanību, ka Ziņojumam pievienotajā kartē ietvertā dzeltenā un zaļā zonējuma noteikšanas pamatojums ir nesaprotams un apšaubāms. Kā tas norādīts Ziņojumā, uzņēmums “Lockheed Martin” noslēgtā līguma ietvarā un pat bez papildus samaksas var veikt neatkarīgu izvērtējumu par esošo Nacionālo bruņoto spēku gaisa telpas novērošanas radaru izvietojumu un nepieciešamību papildināt radaru tīklu ar jauniem radariem (iespējami mazāko radaru skaitu) un to potenciālo izvietojumu, lai paplašinātu teritorijas, kurās būtu iespējams attīstīt vēja parkus, tomēr, cik tas ir saprotams no Ziņojuma, šāds izvērtējumus joprojām nav veikts. Otrkārt, Aizsargjoslu likuma 50. pantā ietvertās aizsargjoslas (kartē ar sarkanu) skaidri norāda katra radara atrašanās vietu, darbības virzienu un rādiusu, tādēļ nav saprotams, kā vēju elektrostacija Skrundā, kura atrodas vismaz 55 km no Baltijas jūras krasta līnijas, var ietekmēt jebkuru no Baltijas jūras krastā novietotajiem radariem, kuru darbība ir vērsta pretējā virzienā.
27.03.2024. 14:46
Fiziska persona
1.Priekšlikums: pamatojoties uz to, ka 2023. gada 22. jūnijā Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Militārā poligona “Sēlija” izveides likumu, nosakot priekšnoteikumus jauna militārā poligona “Sēlija” izveidei Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijās, kas būs par pamatu lielākai NATO kontingenta klātbūtnei Latvijā, sekmējot reģiona un ikviena Latvijas iedzīvotāja drošību, kā arī ņemot vērā esošo Nacionālo bruņoto spēku militārās bāzes atrašanās vietu (Lielvārdē), kur nepārtraukti notiek militārā lidlauka „Lielvārde” attīstība kā piemēram tikko tika atklāts pasažieru terminālis, lai Latvijā varētu ātrāk un operatīvāk ierasties NATO karavīri, kuri līdz šim, ierodoties ar gaisa satiksmi, nosēdās lidostā "Rīga". Šobrīd tas būs iespējams uzreiz Lielvārdē. Kā arī ņemot vērā Ādažu militārās bāzes kas ir Nacionālo bruņoto spēku bāze Kadagā atrašanās vietu, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to ka nebūtu pieņemama vēja parku būvniecība (Aizkraukles novadā, Ogres novadā, Salaspils novadā, Ropažu novadā un Ādažu novadā), lai neveidotu “aklās zonas” starp militārajiem objektiem kas, būtiski traucēs Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu. Vēlos norādīt, ka atbilstoši informatīvajam ziņojumam “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” vēja parku darbībai ir tieša ietekme uz valsts aizsardzības spējām – gan uz gaisa telpas novērošanu, gan pretgaisa aizsardzību, gan arī izlūkošanas spējām, radot noteiktas “aklās zonas”, kurās radari nespēj īstenot savas funkcijas, kas savukārt tiešā veidā ietekmēs reģiona un ikviena Latvijas iedzīvotāja drošību.
2.Priekšlikums: nepieciešms pārskatīt vēja parku ierīkošanas potenciālo ietekmi uz valsts aizsardzības objektiem visā valsts teritorijā būtiski palielinot teritorijas kurās vēja parku būvniecība nav pieņemama, būtiski traucē un varētu traucēt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu.
2.Priekšlikums: nepieciešms pārskatīt vēja parku ierīkošanas potenciālo ietekmi uz valsts aizsardzības objektiem visā valsts teritorijā būtiski palielinot teritorijas kurās vēja parku būvniecība nav pieņemama, būtiski traucē un varētu traucēt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu.
27.03.2024. 15:38
Fiziska persona
Priekšlikums: nepieciešms pārskatīt vēja parku ierīkošanas potenciālo ietekmi uz valsts aizsardzības objektiem visā valsts teritorijā būtiski palielinot teritorijas kurās vēja parku būvniecība nav pieņemama, būtiski traucē un varētu traucēt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu.
27.03.2024. 15:56
Axel Wilhelm Albin Kopp - SIA "New Brinki Energy"
Labdien,
SIA „New Briņķi Energy” ir iepazinies ar informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un pielikumā pievienoto karti ar zonējumiem.
Jau vairāku gadu garumā teritorijā ap Dzeldu, Skrundas pagastā, Kuldīgas (jūsu kartē 7.Līvkalnu NTL zonā) novadā veicam izpētes darbus vēja parka būvniecībai (vēja mērījumi, ornitologu pētījumi, sikspārņu pētījumi, ainavu arhitektu un citi pētījumi).
Vēlamies informēt, ka pirms vēja parka būvniecības jāveic dažādi pētījumi un zemju iegādes, vai nomas, kas prasa lielus finanšu līdzekļus. Esam pieprasījuši un saņēmuši dažādu valsts institūciju atzinumus un saskaņojumus.
Informatīvajā ziņojumā “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” rakstāt, ka ir iespējami dažādi kompensējošie mehānismi, piemēram, radars uz vēja ģeneratora. Neēsm gatavi gaidīt līdz 2027.gadam, kad varbūt atļausiet.
Esam gatavi ar Jums sarunai par kompensējošiem mehānismiem, jo apzināmies cik svarīga ir Latvijas valsts drošība un vēlamies, lai saprotat mūs, kas nodrošinās enerģētisko drošību Latvijā.
Lūdzu ņemiet vērā, ka elektroenerģija, kas tiek ražota ar vēja ģeneratoriem ir decentralizēta elektroenerģijas ražošana.
SIA „New Briņķi Energy” plāno būvēt vēja ģeneratorus, kas ir augstāki par 100m no zemes (vēja ģeneratora modelis Vestas 162, 7,2 MW).
Lūdzam Jūs uz kompromisu
Esam par drošu Latviju.
Ar cieņu,
Axel Kopp
SIA „New Briņķi Energy” ir iepazinies ar informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un pielikumā pievienoto karti ar zonējumiem.
Jau vairāku gadu garumā teritorijā ap Dzeldu, Skrundas pagastā, Kuldīgas (jūsu kartē 7.Līvkalnu NTL zonā) novadā veicam izpētes darbus vēja parka būvniecībai (vēja mērījumi, ornitologu pētījumi, sikspārņu pētījumi, ainavu arhitektu un citi pētījumi).
Vēlamies informēt, ka pirms vēja parka būvniecības jāveic dažādi pētījumi un zemju iegādes, vai nomas, kas prasa lielus finanšu līdzekļus. Esam pieprasījuši un saņēmuši dažādu valsts institūciju atzinumus un saskaņojumus.
Informatīvajā ziņojumā “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” rakstāt, ka ir iespējami dažādi kompensējošie mehānismi, piemēram, radars uz vēja ģeneratora. Neēsm gatavi gaidīt līdz 2027.gadam, kad varbūt atļausiet.
Esam gatavi ar Jums sarunai par kompensējošiem mehānismiem, jo apzināmies cik svarīga ir Latvijas valsts drošība un vēlamies, lai saprotat mūs, kas nodrošinās enerģētisko drošību Latvijā.
Lūdzu ņemiet vērā, ka elektroenerģija, kas tiek ražota ar vēja ģeneratoriem ir decentralizēta elektroenerģijas ražošana.
SIA „New Briņķi Energy” plāno būvēt vēja ģeneratorus, kas ir augstāki par 100m no zemes (vēja ģeneratora modelis Vestas 162, 7,2 MW).
Lūdzam Jūs uz kompromisu
Esam par drošu Latviju.
Ar cieņu,
Axel Kopp
27.03.2024. 16:36
SIA Mundus Energia
SIA “MUNDUS ENERGIA” ir iepazinusies ar Aizsardzības ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un tā pielikumiem (turpmāk tekstā – Ziņojums). Sabiedrība augstu novērtē jebkuru iniciatīvu, kas var veicināt valsts drošību, taču konkrētā gadījumā vērtē, ka Ziņojumā iekļautais zonējums rada neizpratni par virkni jautājumiem attiecībā uz iesākto VES projektu realizāciju, tas nav taisnīgs un samērīgs visā Ziņojuma tvērumā.
No Ziņojumā pievienotās kartes redzams, ka ar “dzeltenu” ir iezīmēta visa Baltijas jūras piekraste, tādejādi radot VES projektu attīstībai nezināmas tehniskas un finansiālas ietekmes, turklāt šāda nenoteiktība pastāvēs nezināmu laiku, kas tieši ietekmē šādu Projekta ieceres realizētājus un nekādi neveicina ne "zaļo kursu", ne arī Latvijas Republikas eneorgo pietiekamības nodrošināšanu, kas arī ir viens no droša Latvijas Republikas stūrakmeņiem.
SIA “MUNDUS ENERGIA” jau kopš 2022.gada sākuma attīsta vienas VES (vēja elektro stacija) projektu, kur plānotās VES kopējā jauda ir 3,5 MW un tās augstums līdz 220 m (turpmāk – Projekta iecere) Limbažu novadā, Salacgrīvas pagastā. Kopš 2022.gada sākuma, Projekta virzītājs ir ieguldījis jau vairāk kā 150tk. EUR (iemaksāta garantija par pieslēgumu ST, topogrāfijas izstrāde, pieslēguma projekta izstrāde, lokālplānojuma izstrāde u.c.), kas šobrīd pakāluti būtiski riskam, jo nav saprotams, kā tālāk attīstīt šādu projektu un vai tas vispār būs ekonomiski pamatots. Šāda valsts rīcība nav saprotama arī no tiesiskās paļāvības viedokļa, ja vien konkrētā Perojekta iecere nav tiešs apdraudējums valsts drošībai. Šādu noteikumu apstiprināšana rada lielu neizpratni, ko un kā tālāk darīt ar projektiem, īpaši tādiem, kas atrodas dzeltenajā zonā. Šādā situācijā, kur projekts atrodas dzeltenajā zonā, nav saprotams:
- To būs iespējams tālāk virzīt, bet ar papildus nosacījumiem? (ja tā, tad kādi tie būs un kad tie būs zināmi un ko šajā laikā darīt ar pieslēgumu ST, turpināt būvēt, pārtraukt, kas notiks ar drošības maksu u.tml.);
- Ja tiks izvirzīti šādiem projektiem papildus finanšu izmaksu nosacījumi, tad Projekta iecerei (konkrētai un pielīdzināmām) tiek pārskatīti finansējuma nosacījumi vai pat pārtraukts finansējums;
- u.c.
SIA “MUNDUS ENERGIA” neatbalsta/nepiekrīt dzeltenai zonai starp Aloju un Salacgrīvu, jo tas kavēs un, iespējams, nepamatoti sadārdzinās Projekta ieceres ieviešanu bez skaidra un pamatota iemesla.
SIA “MUNDUS ENERGIA” rosina karti pārskatīt un paplašināt zaļo zonu līdz nr. 18 sarkanajai zonai un/vai ierosina noteikt, ka dzletanā zonā ierobežojumi neattiecas uz viena vai divu VES būvniecību.
No Ziņojumā pievienotās kartes redzams, ka ar “dzeltenu” ir iezīmēta visa Baltijas jūras piekraste, tādejādi radot VES projektu attīstībai nezināmas tehniskas un finansiālas ietekmes, turklāt šāda nenoteiktība pastāvēs nezināmu laiku, kas tieši ietekmē šādu Projekta ieceres realizētājus un nekādi neveicina ne "zaļo kursu", ne arī Latvijas Republikas eneorgo pietiekamības nodrošināšanu, kas arī ir viens no droša Latvijas Republikas stūrakmeņiem.
SIA “MUNDUS ENERGIA” jau kopš 2022.gada sākuma attīsta vienas VES (vēja elektro stacija) projektu, kur plānotās VES kopējā jauda ir 3,5 MW un tās augstums līdz 220 m (turpmāk – Projekta iecere) Limbažu novadā, Salacgrīvas pagastā. Kopš 2022.gada sākuma, Projekta virzītājs ir ieguldījis jau vairāk kā 150tk. EUR (iemaksāta garantija par pieslēgumu ST, topogrāfijas izstrāde, pieslēguma projekta izstrāde, lokālplānojuma izstrāde u.c.), kas šobrīd pakāluti būtiski riskam, jo nav saprotams, kā tālāk attīstīt šādu projektu un vai tas vispār būs ekonomiski pamatots. Šāda valsts rīcība nav saprotama arī no tiesiskās paļāvības viedokļa, ja vien konkrētā Perojekta iecere nav tiešs apdraudējums valsts drošībai. Šādu noteikumu apstiprināšana rada lielu neizpratni, ko un kā tālāk darīt ar projektiem, īpaši tādiem, kas atrodas dzeltenajā zonā. Šādā situācijā, kur projekts atrodas dzeltenajā zonā, nav saprotams:
- To būs iespējams tālāk virzīt, bet ar papildus nosacījumiem? (ja tā, tad kādi tie būs un kad tie būs zināmi un ko šajā laikā darīt ar pieslēgumu ST, turpināt būvēt, pārtraukt, kas notiks ar drošības maksu u.tml.);
- Ja tiks izvirzīti šādiem projektiem papildus finanšu izmaksu nosacījumi, tad Projekta iecerei (konkrētai un pielīdzināmām) tiek pārskatīti finansējuma nosacījumi vai pat pārtraukts finansējums;
- u.c.
SIA “MUNDUS ENERGIA” neatbalsta/nepiekrīt dzeltenai zonai starp Aloju un Salacgrīvu, jo tas kavēs un, iespējams, nepamatoti sadārdzinās Projekta ieceres ieviešanu bez skaidra un pamatota iemesla.
SIA “MUNDUS ENERGIA” rosina karti pārskatīt un paplašināt zaļo zonu līdz nr. 18 sarkanajai zonai un/vai ierosina noteikt, ka dzletanā zonā ierobežojumi neattiecas uz viena vai divu VES būvniecību.
27.03.2024. 18:06
Fiziska persona
Iebilstu pret vēja parku būvniecību austrumu robezā,nav pienācīgi izvērtēts,izpētīts un sabiedrībai deklarēts kā ietekmēs vidi,gaisa telpu, aizsardzību, iedzīvotājus. Kādas personas un firmas apkalpos objektus robežas tuvumā un kurš pārbaudīs un izvērtēs kas drīkst un nedrīkst to darīt,kā tas ietekmēs mūsu valsts aizsardzības iespējas.
27.03.2024. 19:54
Fiziska persona
Esmu KATEGORISKI PRET vēja parku izveidi jebkurā Latvijas valsts teritorijas daļā, jo lai saražotu, tā saucamo, "zaļo enerģiju"- nav viss tik ļoti zaļš kā sludina un reklamē. Tie atstāj ļoti negatīvas sekas uz visu dzīvo dabu!!!
27.03.2024. 22:19
Dāvids Šnaiders
Publiskais piedāvājums Latvijas zemi pārvērst par vēja parku, jebkurā vietā un jebkurā daudzumā, tiek noraidīts bez akcepta.
28.03.2024. 08:41
Fiziska persona
Publiskais piedāvājums Latvijas zemi pārvērst par vēja parku, jebkurā vietā un jebkurā daudzumā, tiek noraidīts bez akcepta.
28.03.2024. 09:15
Dmitrijs Guzs - Vindr Latvia SIA
Vindr Latvia SIA
40203494663
Izskatot AM Informatīvo ziņojumo “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” iesniedzam šādu PRIEKŠLIKUMU ziņojuma 6. punkta papildināšanai:
6. Zemkopības ministrijai nodrošināt, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” atmaksā iemaksāto drošības naudu vai samazina jau veiktos un nākotnes maksājumus, kas ir proporcionāli Informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” rezultātā ierobežotajai izsoles platībai, saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumiem Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” organizētās izsoles “Par apbūves tiesības piešķiršanu vēja parka moduļa ierīkošanai 2023. gada izsoles platībās” (turpmāk – Izsole) uzvarētājiem, kuru nosolītās Izsoles daļas pilnībā vai daļēji atrodas informatīvā ziņojuma pielikumā pievienotajā kartē norādītājās sarkanajās un dzeltenajās zonās un ar kuriem nav iespējams noslēgt apbūves tiesības līgumu vai kuri ir atteikušies noslēgt apbūves tiesības līgumu, ņemot vērā informatīvā ziņojuma pielikumā pievienotajā kartē paredzētos vēja parku būvniecības ierobežojumus.
Cieņā
Valdes loceklis Dmitrijs Guzs
info@vindr.lv
40203494663
Izskatot AM Informatīvo ziņojumo “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” iesniedzam šādu PRIEKŠLIKUMU ziņojuma 6. punkta papildināšanai:
6. Zemkopības ministrijai nodrošināt, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” atmaksā iemaksāto drošības naudu vai samazina jau veiktos un nākotnes maksājumus, kas ir proporcionāli Informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” rezultātā ierobežotajai izsoles platībai, saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumiem Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” organizētās izsoles “Par apbūves tiesības piešķiršanu vēja parka moduļa ierīkošanai 2023. gada izsoles platībās” (turpmāk – Izsole) uzvarētājiem, kuru nosolītās Izsoles daļas pilnībā vai daļēji atrodas informatīvā ziņojuma pielikumā pievienotajā kartē norādītājās sarkanajās un dzeltenajās zonās un ar kuriem nav iespējams noslēgt apbūves tiesības līgumu vai kuri ir atteikušies noslēgt apbūves tiesības līgumu, ņemot vērā informatīvā ziņojuma pielikumā pievienotajā kartē paredzētos vēja parku būvniecības ierobežojumus.
Cieņā
Valdes loceklis Dmitrijs Guzs
info@vindr.lv
28.03.2024. 09:27
Gatis Vītols - SIA TVE
SIA TVE, reģistrācijas numurs 42103102475.
Informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” ietvaros izstrādātajā kartē Latvijas teritorija ir sadalīta 3 zonās: zaļā zona (kur vēja parku būvniecība ir pieļaujama un atbalstāma bez kompensējošajiem risinājumiem); dzeltenā zona (kur vēja parku būvniecība ir iespējama, ja ir iespēja piemērot kādu kompensējošo risinājumu) un sarkanā zona (kur vēja parku būvniecība nav pieļaujama, jo tas būtiski traucēs NBS funkciju veikšanu). Tomēr informatīvā ziņojuma ietvaros nav pietiekami pamatoti un argumentēti izvirzītie kritēriji dzelteno un sarkano zonu ap esošajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiemnošķiršanai, un līdz ar to arī šo zonu identificēšana/ noteikšana sagatavotās kartes ietvaros.
Lai gan pati Aizsardzības ministrija informatīvajā ziņojumā norāda, ka tieši kompensējošie risinājumi, kā piemēram, jaunu radaru uzstādīšana pie vēja parkiem, kas kompensētu “aizēnotās” zonas vai papildu radaru izbūvēšana, kas nodrošinātu nepieciešamo rādījumu kvalitātes līmeni, spēj nodrošināt nepieciešamos tehniskos risinājumus, lai radari un navigācijas iekārtas pilnvērtīgi veiktu savas funkcijas, vienlaikus tiek izšķirtas sarkanās zonas, kurās šie kompensējošie risinājumi it kā “nedarbojas”, nevar tikt īstenoti un nav piemērojami.
Informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka NBS izmanto uzņēmuma “Lockheed Martin” ražotos gaisa telpas novērošanas radarus. Starp iepriekšminēto uzņēmumu un NBS ir noslēgts līgums, kā ietvarā notiek gaisa telpas novērošanas radaru apkope, remonts, u.c. Tāpat informatīvajā ziņojumā ir minēts, ka “Lockheed Martin” noslēgtā līguma ietvarā varētu veikt neatkarīgu izvērtējumu par esošo NBS gaisa telpas novērošanas radaru izvietojumu un nepieciešamību papildināt radaru tīklu ar jauniem radariem (iespējami mazāko radaru skaitu) un to potenciālo izvietojumu, lai paplašinātu teritorijas, kurās būtu iespējams attīstīt vēja parkus, kā arī, ka “Lockheed Martin” rīcībā ir sistēma, ar ko būtu iespējams izvērtēt reljefu un citas ar gaisa telpas novērošanas radaru izvietojumu būtiskas tehniskas nianses, lai nodrošinātu pilnvērtīgu atzinumu. Taču no informatīvā ziņojuma neizriet, ka ap esošajiem piejūras navigācijas tehniskajiem līdzekļiem paredzētās sarkanās zonas iekšzemē ir pamatotas uz uzņēmuma “Lockheed Martin” neatkarīga izvērtējuma, kas pilnībā izslēdz jebkādu vēja elektrostaciju atrašanos šīs zonas ietvaros, pat bez papildu pasākumu veikšanas (piemēram, esošā navigācijas tehniskā līdzekļa pilnveidošanas vai adaptēšanas darbībai noteikta skaita un augstuma vēja elektrostaciju noteiktā attālumā).
Tādejādi jāsecina, ka nav argumentēti apsvērumi, kādēļ informatīvajā ziņojumā noteiktajās sarkanajās zonās ap uzstādītajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem nevar tikt veikta iespējamo kompensējošo risinājumu piemērotības un atbilstības izvērtēšana. Tā vietā Aizsardzības ministrija ir definējusi sarkanās zonas ap eošajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, iespējams, bez padziļināta neatkarīga vērtējuma no uzņēmuma “Lockheed Martin” puses, kurās pēc būtības tiek absolūti liegta vēja elektrostaciju būvniecība, izslēdzot iespēju attīstītājam turpināt jau vairākus gadus iepriekš (kad MK noteikumos Nr.246 noteiktās aizsargjoslas ap navigācijas tehniskiem līdzekļiem bija būtiski mazākas) uzsāktu vēja elektrostaciju projektu ieceres īstenošanu, tajā skaitā liedzot navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanas jautājumu risināt ar nepieciešamajiem kompensējošajiem risinājumiem.
Informatīvajā ziņojumā minēts, ka Ministru kabineta noteikumos Nr. 246 (turpmāk – MK Noteikumi) ir norādītas teritorijas, kurās vēja parku attīstības potenciāls ir minimāls, jo šajās vietās ir izvietoti valsts aizsardzības radari un skaidri definētas to aizsargjoslas. Tātad pat minētie MK Noteikumi automātiski neizslēdz vēja parku attīstību valsts aizsardzības radaru aizsargjoslās, bet paredz iespējamību (minimālu, tomēr potenciālu) to izvietošanai. Turpretim pieņemot informatīvo ziņojumu tā pašreizējā redakcijā vēja elektrostaciju būvniecība sarkanajās zonās tiks automātiski parezumēta kā neiespējama, neveicot iespējamo kompensējošo risinājumu izvērtējumu.
Šādi ierobežojumi nonāk tiešā pretrunā ar informatīvajā ziņojumā pausto, ka Aizsardzības ministrija apzinās enerģētiskās neatkarības un drošības jautājumu aktualitāti un ir nepieciešams rast risinājumu aizsardzības nozares un vēja enerģētikas industrijas mijiedarbībai. Ir saprotams, ka vēja enerģijas sektoru nedrīkst pretnostatīt aizsardzības nozarei, un kā valsts iekšējā, tā arī ārējā drošība un aizsardzība prevalē pār enerģētisko neatkarību, ko spēj nodrošināt dinamiska vēja enerģijas kā atjaunojamā energoresursa izmantošana. Tomēr, izvirzot valsts aizsardzības aspektu kā pamatojumu kādas darbības būtiskam ierobežojumam vai aizliegumam konkrētā teritorijā vai zonā, tam jābūt izsvērtam un pamatotos argumentos balstītam.
Lai novērstu iepriekš aprakstīto problēmu, aicinām:
1. Precizēt informatīvajā ziņojumā atrodamās Aizsardzības ministrijas rekomendācijas: veikt grozījumus likuma “Par aviāciju” 113.4 pantā, nosakot iespēju Aizsardzības ministrijai un vēja parka attīstītājam savstarpēji vienoties par kompensējoša risinājuma piemērošanu, lai pieļautu objektu būvniecību, kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa ir 100 metri vai vairāk, vienlaikus nodrošinot analoģisku kārtību kompensējošā risinājuma piemērošanai kā Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumos Nr. 246 noteikto aizsargjoslu ietvaros, tā arī ārpus tām.
2. Precizēt informatīvo ziņojumu, izdalot tajā pašreiz definēto sarkano zonu sauszemē ap piejūrā esošajiem tehniskajiem navigācijas līdzekļiem divās atsevišķās zonās, proti:
2.1. zonā, kas pamatoti liedz vēja elektrostaciju izvietošanu tajās; un
2.2. zonā, kur navigācijas tehnisko līdzekļu tiešā tuvuma, apkaimes reljefs vai militāro objektu ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ būtu veicama padziļināta iespējami piemērotākās tehnoloģiskās izpēte veikšana un kompensējošo risinājumu izvērtēšana, tostarp esošā navigācijas līdzekļa adaptēšanas iespēju konkrētam vēja elektrostaciju skaitam (noteiktā attālumā, augstumā, u.c.) neatkarīgs izvērtējums.
Informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” ietvaros izstrādātajā kartē Latvijas teritorija ir sadalīta 3 zonās: zaļā zona (kur vēja parku būvniecība ir pieļaujama un atbalstāma bez kompensējošajiem risinājumiem); dzeltenā zona (kur vēja parku būvniecība ir iespējama, ja ir iespēja piemērot kādu kompensējošo risinājumu) un sarkanā zona (kur vēja parku būvniecība nav pieļaujama, jo tas būtiski traucēs NBS funkciju veikšanu). Tomēr informatīvā ziņojuma ietvaros nav pietiekami pamatoti un argumentēti izvirzītie kritēriji dzelteno un sarkano zonu ap esošajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiemnošķiršanai, un līdz ar to arī šo zonu identificēšana/ noteikšana sagatavotās kartes ietvaros.
Lai gan pati Aizsardzības ministrija informatīvajā ziņojumā norāda, ka tieši kompensējošie risinājumi, kā piemēram, jaunu radaru uzstādīšana pie vēja parkiem, kas kompensētu “aizēnotās” zonas vai papildu radaru izbūvēšana, kas nodrošinātu nepieciešamo rādījumu kvalitātes līmeni, spēj nodrošināt nepieciešamos tehniskos risinājumus, lai radari un navigācijas iekārtas pilnvērtīgi veiktu savas funkcijas, vienlaikus tiek izšķirtas sarkanās zonas, kurās šie kompensējošie risinājumi it kā “nedarbojas”, nevar tikt īstenoti un nav piemērojami.
Informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka NBS izmanto uzņēmuma “Lockheed Martin” ražotos gaisa telpas novērošanas radarus. Starp iepriekšminēto uzņēmumu un NBS ir noslēgts līgums, kā ietvarā notiek gaisa telpas novērošanas radaru apkope, remonts, u.c. Tāpat informatīvajā ziņojumā ir minēts, ka “Lockheed Martin” noslēgtā līguma ietvarā varētu veikt neatkarīgu izvērtējumu par esošo NBS gaisa telpas novērošanas radaru izvietojumu un nepieciešamību papildināt radaru tīklu ar jauniem radariem (iespējami mazāko radaru skaitu) un to potenciālo izvietojumu, lai paplašinātu teritorijas, kurās būtu iespējams attīstīt vēja parkus, kā arī, ka “Lockheed Martin” rīcībā ir sistēma, ar ko būtu iespējams izvērtēt reljefu un citas ar gaisa telpas novērošanas radaru izvietojumu būtiskas tehniskas nianses, lai nodrošinātu pilnvērtīgu atzinumu. Taču no informatīvā ziņojuma neizriet, ka ap esošajiem piejūras navigācijas tehniskajiem līdzekļiem paredzētās sarkanās zonas iekšzemē ir pamatotas uz uzņēmuma “Lockheed Martin” neatkarīga izvērtējuma, kas pilnībā izslēdz jebkādu vēja elektrostaciju atrašanos šīs zonas ietvaros, pat bez papildu pasākumu veikšanas (piemēram, esošā navigācijas tehniskā līdzekļa pilnveidošanas vai adaptēšanas darbībai noteikta skaita un augstuma vēja elektrostaciju noteiktā attālumā).
Tādejādi jāsecina, ka nav argumentēti apsvērumi, kādēļ informatīvajā ziņojumā noteiktajās sarkanajās zonās ap uzstādītajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem nevar tikt veikta iespējamo kompensējošo risinājumu piemērotības un atbilstības izvērtēšana. Tā vietā Aizsardzības ministrija ir definējusi sarkanās zonas ap eošajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, iespējams, bez padziļināta neatkarīga vērtējuma no uzņēmuma “Lockheed Martin” puses, kurās pēc būtības tiek absolūti liegta vēja elektrostaciju būvniecība, izslēdzot iespēju attīstītājam turpināt jau vairākus gadus iepriekš (kad MK noteikumos Nr.246 noteiktās aizsargjoslas ap navigācijas tehniskiem līdzekļiem bija būtiski mazākas) uzsāktu vēja elektrostaciju projektu ieceres īstenošanu, tajā skaitā liedzot navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanas jautājumu risināt ar nepieciešamajiem kompensējošajiem risinājumiem.
Informatīvajā ziņojumā minēts, ka Ministru kabineta noteikumos Nr. 246 (turpmāk – MK Noteikumi) ir norādītas teritorijas, kurās vēja parku attīstības potenciāls ir minimāls, jo šajās vietās ir izvietoti valsts aizsardzības radari un skaidri definētas to aizsargjoslas. Tātad pat minētie MK Noteikumi automātiski neizslēdz vēja parku attīstību valsts aizsardzības radaru aizsargjoslās, bet paredz iespējamību (minimālu, tomēr potenciālu) to izvietošanai. Turpretim pieņemot informatīvo ziņojumu tā pašreizējā redakcijā vēja elektrostaciju būvniecība sarkanajās zonās tiks automātiski parezumēta kā neiespējama, neveicot iespējamo kompensējošo risinājumu izvērtējumu.
Šādi ierobežojumi nonāk tiešā pretrunā ar informatīvajā ziņojumā pausto, ka Aizsardzības ministrija apzinās enerģētiskās neatkarības un drošības jautājumu aktualitāti un ir nepieciešams rast risinājumu aizsardzības nozares un vēja enerģētikas industrijas mijiedarbībai. Ir saprotams, ka vēja enerģijas sektoru nedrīkst pretnostatīt aizsardzības nozarei, un kā valsts iekšējā, tā arī ārējā drošība un aizsardzība prevalē pār enerģētisko neatkarību, ko spēj nodrošināt dinamiska vēja enerģijas kā atjaunojamā energoresursa izmantošana. Tomēr, izvirzot valsts aizsardzības aspektu kā pamatojumu kādas darbības būtiskam ierobežojumam vai aizliegumam konkrētā teritorijā vai zonā, tam jābūt izsvērtam un pamatotos argumentos balstītam.
Lai novērstu iepriekš aprakstīto problēmu, aicinām:
1. Precizēt informatīvajā ziņojumā atrodamās Aizsardzības ministrijas rekomendācijas: veikt grozījumus likuma “Par aviāciju” 113.4 pantā, nosakot iespēju Aizsardzības ministrijai un vēja parka attīstītājam savstarpēji vienoties par kompensējoša risinājuma piemērošanu, lai pieļautu objektu būvniecību, kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa ir 100 metri vai vairāk, vienlaikus nodrošinot analoģisku kārtību kompensējošā risinājuma piemērošanai kā Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumos Nr. 246 noteikto aizsargjoslu ietvaros, tā arī ārpus tām.
2. Precizēt informatīvo ziņojumu, izdalot tajā pašreiz definēto sarkano zonu sauszemē ap piejūrā esošajiem tehniskajiem navigācijas līdzekļiem divās atsevišķās zonās, proti:
2.1. zonā, kas pamatoti liedz vēja elektrostaciju izvietošanu tajās; un
2.2. zonā, kur navigācijas tehnisko līdzekļu tiešā tuvuma, apkaimes reljefs vai militāro objektu ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ būtu veicama padziļināta iespējami piemērotākās tehnoloģiskās izpēte veikšana un kompensējošo risinājumu izvērtēšana, tostarp esošā navigācijas līdzekļa adaptēšanas iespēju konkrētam vēja elektrostaciju skaitam (noteiktā attālumā, augstumā, u.c.) neatkarīgs izvērtējums.
28.03.2024. 10:00
Fiziska persona
Izsaku iebildumus par Aizsardzības ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un tā pielikumā pievienoto karti ar zonējumiem.
No ziņojuma izriet, ka lielā daļā Latvijas teritorijas (gar Krievijas un Baltkrievijas robežām) ir paredzēts aizliegt vēja elektrostaciju ar augstumu virs 100 m būvniecību, savukārt gandrīz visā Latvijas teritorijā būvniecība būs iespējama vienīgi pēc tam, ja un kad būs ieviesti kompensējošie mehānismi, kas mazina vēju elektrostaciju ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku spējām. Termiņi, kad šādi mehānismi ir jāievieš, nav norādīti – tādi ir minēti vienīgi darbu grupu izveidei un tiesību aktu grozījumu projektu izstrādei.
Lai arī pilnībā piekrītu, ka valsts aizsardzības spēju samazināšana nav pieņemama un tās stiprināšana ir atbalstāma, no ziņojuma nav saprotams, balstoties uz kādiem apsvērumiem karte, ar kuru ļoti daudziem nekustamo īpašumu īpašniekiem tiek noteikti būtiski īpašuma tiesību aprobežojumi, ir sagatavota. Šāds jautājums rodas jo īpaši tādēļ, ka saskaņā ar ziņojumā norādīto “Lockheed Martin” savu izvērtējumu nav veicis, lai gan Aizsardzības ministrijai to bez papildu samaksas bija iespējams saņemt.
Atgādinām, ka tiesības uz īpašumu ir cilvēka pamattiesības, kuras ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā. Minētajā tiesību normā ir noteikts, ka īpašuma tiesības, kuras tostarp ir saistītas ar iespējām gūt ieņēmumus, var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Satversmes tiesas judikatūrā jau ilgstoši nostiprinājusies atziņa, ka pamattiesību ierobežojums ir likumīgs vienīgi tad, ja tas atbilst visiem pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes testa kritērijiem – 1) ierobežojums ir noteikts ar likumu, 2) ierobežojumam ir leģitīms mērķis un 3) ierobežojums atbilst samērīguma principam jeb vai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi ar ierobežojuma leģitīmo mērķi.
Aizsardzības ministrijas piedāvātais regulējums noteikt būtiskus un plašus īpašuma tiesību aprobežojumus lielākajā daļā valsts teritorijas, nemaz nevērtējot katru būvniecības ieceri un tās ietekmi uz valsts aizsardzības spējām, kā tas ir, piemēram, likuma “Par aviāciju” 113.2 un 113.3 panta noteiktajos gadījumos, ir acīm redzami nesamērīgs, lai sasniegtu leģitīmo mērķi – nodrošināt valsts aizsardzības spējas.
Papildus tam ir norādams, ka Aizsardzības ministrija, visticamāk, balstoties uz bez aprēķiniem un zinātniska pamatojuma izveidoto karti, jau šobrīd faktiski liedz veikt vēja elektrostaciju būvniecību teritorijās, kuras atrodas dzeltenajās un sarkanajās zonās – tātad absolūti lielākajā daļā valsts teritoriju. Šādi Aizsardzības ministrija rīkojas neraugoties uz to, ka likums tai nepiešķir tiesības nesaskaņot vēja elektrostaciju, kuras ir augstākas par 100m, būvniecību.
No ziņojuma izriet, ka lielā daļā Latvijas teritorijas (gar Krievijas un Baltkrievijas robežām) ir paredzēts aizliegt vēja elektrostaciju ar augstumu virs 100 m būvniecību, savukārt gandrīz visā Latvijas teritorijā būvniecība būs iespējama vienīgi pēc tam, ja un kad būs ieviesti kompensējošie mehānismi, kas mazina vēju elektrostaciju ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku spējām. Termiņi, kad šādi mehānismi ir jāievieš, nav norādīti – tādi ir minēti vienīgi darbu grupu izveidei un tiesību aktu grozījumu projektu izstrādei.
Lai arī pilnībā piekrītu, ka valsts aizsardzības spēju samazināšana nav pieņemama un tās stiprināšana ir atbalstāma, no ziņojuma nav saprotams, balstoties uz kādiem apsvērumiem karte, ar kuru ļoti daudziem nekustamo īpašumu īpašniekiem tiek noteikti būtiski īpašuma tiesību aprobežojumi, ir sagatavota. Šāds jautājums rodas jo īpaši tādēļ, ka saskaņā ar ziņojumā norādīto “Lockheed Martin” savu izvērtējumu nav veicis, lai gan Aizsardzības ministrijai to bez papildu samaksas bija iespējams saņemt.
Atgādinām, ka tiesības uz īpašumu ir cilvēka pamattiesības, kuras ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā. Minētajā tiesību normā ir noteikts, ka īpašuma tiesības, kuras tostarp ir saistītas ar iespējām gūt ieņēmumus, var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Satversmes tiesas judikatūrā jau ilgstoši nostiprinājusies atziņa, ka pamattiesību ierobežojums ir likumīgs vienīgi tad, ja tas atbilst visiem pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes testa kritērijiem – 1) ierobežojums ir noteikts ar likumu, 2) ierobežojumam ir leģitīms mērķis un 3) ierobežojums atbilst samērīguma principam jeb vai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi ar ierobežojuma leģitīmo mērķi.
Aizsardzības ministrijas piedāvātais regulējums noteikt būtiskus un plašus īpašuma tiesību aprobežojumus lielākajā daļā valsts teritorijas, nemaz nevērtējot katru būvniecības ieceri un tās ietekmi uz valsts aizsardzības spējām, kā tas ir, piemēram, likuma “Par aviāciju” 113.2 un 113.3 panta noteiktajos gadījumos, ir acīm redzami nesamērīgs, lai sasniegtu leģitīmo mērķi – nodrošināt valsts aizsardzības spējas.
Papildus tam ir norādams, ka Aizsardzības ministrija, visticamāk, balstoties uz bez aprēķiniem un zinātniska pamatojuma izveidoto karti, jau šobrīd faktiski liedz veikt vēja elektrostaciju būvniecību teritorijās, kuras atrodas dzeltenajās un sarkanajās zonās – tātad absolūti lielākajā daļā valsts teritoriju. Šādi Aizsardzības ministrija rīkojas neraugoties uz to, ka likums tai nepiešķir tiesības nesaskaņot vēja elektrostaciju, kuras ir augstākas par 100m, būvniecību.
28.03.2024. 10:30
Māris Simanovičs - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "RIGA CONSULTING GROUP"
Aizsardzības Ministrijai un Ministram
pasts@mod.gov.lv
liene.gatere@mod.gov.lv
Par Aizsardzības Ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu.
Datums skatāms laika zīmogā Nr 1-2024
2024.gada 25.martā Aizsardzības ministrija ir publicējusi informāciju par to, ka izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” (turpmāk – Informatīvais ziņojums) un Latvijas teritorijas karti, lai uzņēmējiem un enerģētikas sektoram piedāvātu risinājumus vēja parku attīstībai un uzskatāmi parādītu, kurās Latvijas vietās to izbūve ir salāgojama ar valsts aizsardzības interesēm. Informatīvais ziņojums ir nodots sabiedriskajā apspriešanā.
Lai atvieglotu ar vēja parku būvniecību saistīto saskaņošanas procesu un uzskatāmi parādītu, kurās Latvijas vietās vēja parku būvniecība ir atļaujama, izvērtējama vai nav pieļaujama, Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi Latvijas teritorijas karti, kura ir iedalīta trīs krāsu sektoros:
Zaļajā zonā vēja parku būvniecība ir pieļaujama un atbalstāma, un nepieciešams tikai Aizsardzības ministrijas saskaņojums.
Dzeltenajā zonā vēja parku būvniecība ir izvērtējama, taču uzņēmējam būs jārēķinās ar kompensējošiem risinājumiem, piemēram, jaunu radaru iegādi.
Sarkanajā zonā vēja parku būvniecība nav iespējama, jo tā būtiski traucē valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu. Sarkanajā zonā ietilpst arī teritorija gar Krievijas un Baltkrievijas robežu 50 km platumā.
Latgola SIA šobrīd attīsta Latvijā, Krievijas pierobežā, vēja enerģijas parku. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “RIGA CONSULTING GROUP” sniedz sabiedrībai Latgola SIA projekta vadīšanas pakalpojumus, palīdzot attīstīt vēja enerģijas parka projektu. Abām sabiedrībām ir viedoklis par Informatīvā ziņojuma saturu un priekšlikumi tā uzlabošanai, kas ir pausts šajā vēstulē
Vēja Elektrostacijas projekts “Latgola”
Vēja Elektrostaciju Staciju (VES) Latgola attīsta Latgola SIA kas ir 100% AS Vestas Development meitas uzņēmums Latvijā. VES Latgola plānots izvietot Ludzas un Rēzeknes novada teritorijā, izvietojot līdz 40 VES ar kopējo instalēto jaudu līdz 250 MW. Šobrīd ir noslēgti līgumi ar zemju īpašniekiem, par lielāko daļu minēto vēja staciju izvietošanu, kā arī jau gadu iet IVN process un teritorijā strādā vides un tehniskie eksperti. Tāpat ir uzstādītas vēja mērīšanas ierīces. Pirmšķietami nav atrasti nekādi aspekti, kas varētu traucēt vēja parka attīstīšanu šajā vietā, līdz ar to realizējot vienu no lielākajām tiešajām ārvalstu investīcijām Latvijas Republikā.
VES Latgola ir būtiska loma Latgales ekonomiskās situācijas un tiešo ārējo investīciju vides sekmēšanā Latgales reģionā. VES Latgolā plānots ik gadu saražot vidēju 840 000 MWh atjaunojamās enerģijas, zemes nomas maksās paredzams, ka vietējiem zemju īpašniekiem tiks samaksāts vismaz 800 000 – 1 300 000 EUR, kas ir būtiski ieņēmumi vietējiem zemniekiem, kas varēs turpināt nodarboties ar lauksaimniecību un mežsaimniecību VES teritorijā.
VES Latgola darbības nodrošināšanai minēto novadu teritorijā tiks izveidots servisa centrs, ar 6-8 darba vietām, ar vidējo atalgojumu 3000- 4000 EUR mēnesī pirms nodokļu nomaksas, paredzams, ka VES attīstīšana radīs vismaz 10 darba vietas saistītajās nozarēs.
Svarīgi piebilst, ka VES Latgola būvniecība Latgales reģionam piesaistīs ap 250 000 000 EUR tiešās ārvalstu investīcijas un veicinās Latvijas energo neatkarību, kā arī tuvinās Latviju Klimata Nietralitātes mērķu sasniegšanai. Turklāt šādas jaudas elektro stacijas esamība reģionā perspektīvā var veicināt energo ietilpīgas ražošanas attīstību VES tuvumā.
Šī brīža VES attīstības grafiks paredz sasniegt būvniecības stadiju līdz 2027. gadam, ir piesaistīti visi nepieciešamie vadošie eksperti projekta veiksmīgai attīstīšanai. Līdzšinējās izmaksas, kas saistītas ar VES attīstīšanu Latvijas teritorijā tuvojas 1 miljonam Eiro.
Vestas Development ir globāls līderis vēja elektro staciju attīstīšanas jomā, apvienojot 30 000 darbinieku, kas nodrošina 57 000 vēja turbīnu darbību ar kopējo uzstādīto jaudu 173 GW un vairāk kā 30 GW šobrīd atrodas attīstības stadijā. Vestas Development nodrošina pilna cikla VES uzstādīšanu, sākot ar projekta vietas atrašanu, IVN un tehniskās dokumentācijas izstrādi, turbīnu piegādi un VES nodošanu ekspluatācijā
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “RIGA CONSULTING GROUP” komunikācija ar Aizsardzības ministriju
2022.gada rudenī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “RIGA CONSULTING GROUP” sabiedrības Latgola SIA interesēs kā VES Latgola projekta vadītājs jau ir prasījusi Aizsardzības ministrijai, vai ministrijai nebūtu iebildumu pret sabiedrības plānotā projekta īstenošanu, lūdzot informāciju par to, vai:
1) Aizsardzības ministrija pirmšķietami iebilstu vai neiebilstu pret šāda vēja parka ierīkošanu konkrētajā teritorijā;
2) Aizsardzības ministrijas ieskatā plānotais vēja parks varētu ietekmēt valsts drošību?
Ar 2023.gada 16.maija Aizsardzības ministrijas vēstuli Nr. MV-N/986, ministrija norādījusi, ka “Aizsardzības ministrija izvērtē katra individuālā projekta ietekmi uz konkrētā militārā objekta drošību un operacionālajām spējām un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu. Gadījumos, ja plānotā objekta būvniecība vai darbības varētu negatīvi ietekmēt militārā objekta darbību un drošību, šāda atļauja netiek sniegta”.
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas vēstuli, uz to brīdi esošā regulējuma mērķis ir salāgot uzņēmējdarbības un valsts aizsardzības intereses, proti, radītu labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai un investīcijām un vienlaikus nodrošinātu militāro objektu darbības nepārtrauktību un nepieciešamās drošības prasības. Šajā kontekstā Aizsardzības ministrija norādīja, ka tā “var dot atļauju arī tādu būvju būvniecībai vai darbībām, kas var negatīvi ietekmēt militārā objekta darbību un drošību, ja Aizsardzības ministrijai tiek atlīdzināti (kompensēti) izdevumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu netraucētu un drošu militārā objekta darbību un uzdevumu izpildi”. Vēstulē arī norādīts, ka “ja paredzams, ka plānotais vēja parks vai cita liela izmēra būve traucēs navigācijas tehniskā līdzekļa darbībai, lai novērstu paredzamo radara pārklājuma zudumu, nepieciešams iegādāties un uzstādīt papildu (jauna) novērošanas tehnisko līdzekli vai uz vēja parka turbīnām uzstādīt kompensējošās ierīces – radarus un integrētās elektrooptiskās un infrasarkanās sistēmas (kameras un termokameras), vai veikt citus kompensējošos pasākumus, kas balstītos uz Aizsardzības ministrijas ekspertu vērtējumu”.
Izvērtējot saņemto informāciju, Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku atbildīgie speciālisti neatbalstīja plānotā vēja parka būvniecību sabiedrības iesniegumos norādītajā vietā, kā arī neatbalstīja vēja parku būvniecību tuvāk par 50 km līdz Krievijas/Baltkrievijas robežai.
Tai pat laikā, Aizsardzības ministrija informēja, ka “Aizsardzības ministrija ir gatava šo jautājumu (atļaujas došanu VES Latgola projektam) izskatīt atkārtoti pēc kompensēšanas mehānisma izstrādes pabeigšanas”.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “RIGA CONSULTING GROUP” un Latgola SIA izprata Aizsardzības ministrijas argumentus un bija un vēl joprojām ir gatavas sadarboties, lai atrastu piemērotu risinājumu, ievērojot valsts intereses.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “RIGA CONSULTING GROUP” viedoklis par Informatīvo ziņojumu
Iepazīstoties ar Aizsardzības ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu un tajā izdarītajiem secinājumiem, t.sk. bet ne tikai :
Taču, ņemot vērā uzstādītos enerģētikas nozares mērķus, ir neizbēgami, ka jau drīzumā būtiski kāpināsies vēja parku attīstības temps, kā rezultātā ir nepieciešams rast risinājumu aizsardzības nozares un vēja enerģētikas industrijas mijiedarbībai. Neskatoties uz to, ka NBS ir jānodrošina gaisa un jūras telpas ainas ģenerēšana un objektu atpazīšana tajā, vēja parku attīstības rezultātā paredzama šo rādījumu degradācija[1]. To gan ir iespējams mazināt, piemērojot dažādus kompensējošos risinājumus, piemēram, izbūvējot papildu radarus, kas nodrošinātu nepieciešamo rādījumu kvalitātes līmeni. Lai arī teorētiski, izbūvējot vairākus papildu radarus, būtu iespējams mazināt gandrīz jebkura vēja parka radīto negatīvo ietekmi uz valsts aizsardzības radariem, saglabājas gan noteikti drošības riski, gan tas, ka atsevišķās ģeogrāfiskās lokācijās būtu nepieciešams izbūvēt tik daudz papildu radarus[2], ka kopējās izmaksas padarītu vēja parka attīstības projektu finansiāli neizdevīgu.
uzskatām, ka iezīmēt 50 km robežjoslu visas Latvijas Austrumu robežas garumā, kā vēja parkiem nepiemērotu zonu līdz 2027. gadam ir nesamērīgs solis, kas nesasniegs Latvijas aizsardzības mērķus, kā arī kas būtiski mazinās Latvijas enerģētisko neatkarību Klimata Neitralitātes mērķu sasniegšanu un ārvalstu investoru vēlmi un interesi ieguldīt vēja parku attīstīšanā Latvijā nākotnē.
Izvērtējot ārvalstu praksi, t.sk. Dānijas, Lielbritānijas un Vācijas praksi, kur vēja parki ir plaši izplatīti gan jūrā, gan uz sauszemes, t.sk. tiešā militāro lidlauku un citu objektu tuvumā, ir acīmredzams, ka projektu apstiprināšanas prakse ir vienāda. Visur pasaulē vēl pirms vēja elektrostaciju (VES) uzstādīšanas, sākotnējās projektēšanas stadijā, projekta attīstītāja pienākums, ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm ir katrā atsevišķā gadījumā izvērtēt konkrētas VES ietekmi un valsts aizsardzības sistēmām, tai skaitā,
Sarunu procedūras gaitā iesniegt valsts civilās aviācijas un militārās aizsardzības iestādēm informāciju par plānoto VES un saņemt tehniski pamatotu atbildi par šo VES ietekmi uz konkrētiem radariem un tehniski specifikāciju iespējamo traucējumu novēršanai;
VES attīstītājam piesaistot inženierus, piedāvāt savus risinājumus minēto iespējamo traucējumu novēršanai;
Sadarbībā ar valsts aizsardzības sektoru vienoties par konkrētām veicamām darbībām un investīcijām, negatīvās ietekmes novēršanai, kā arī laika grafiku kādā šīs investīcijas ir veicamas;
Ieviest augstākminētās prasības VES izsniedzamo atļauju kritērijos, nosakot skaidrus termiņus un procesu šo konsultāciju veikšanai un kompensācijas mehānismiem.
Aizsardzības ministrijas sagatavotais Informatīvais ziņojums ir nepilnīgs, jo tajā nav dots pilnīgs izvērtējums par vēja parku ekonomisko un stratēģisko nozīmi un to realizācijas procesa sarežģītību, vēja parku ietekmi un to negatīvas ietekmes novēršanu. Informatīvajā ziņojumā tiek prezumēts, ka dažās teritorijās (sarkanajās zonās) vēja parku ierīkošanu ir a priori nav pieļaujama. Informatīvajā ziņojumā ne līdz galam tiek ņemts vērā fakts, ka pasaulē ir plaši pieejamas tehnoloģijas VES radīto radaru darbības traucējumu novēršanai, sākot ar iekārtām, ko izvieto uz turbīnām, līdz pat jaunu modernu radaru uzstādīšanai. Arī Informatīvajā ziņojumā tiek atzīmēts, ka kompensējošie pasākumi pastāv un ir piemērojami gadījumos, kad ir nepieciešams novērst traucējumus:
Kompensējošo risinājumu veidi ir dažādi – tie var būt gan papildu radaru iegāde un uzstādīšana, lai tiktu kompensēta vēja parka ietekme uz sākotnējo radaru, gan arī cita veida tehniski risinājumi – radaru antenas pacelšana vai radaru pārvietošana un jaunu radara pozīciju izbūve.
Aizsardzības ministrija gan nepamatoti sašaurina šo kompensējošo mehānismu piemērošanu tikai uz dzeltenajām zonām, kaut gan skaidrs, ka tehniski kompensējošie mehānismi var tikt piemēroti jebkurā gadījumā, jautājums ir tikai par kompensējošā mehānisma veidu un izmaksām. Arī Aizsardzības ministrijas 2023.gada 16.maija atbildē nav izslēgta iespēja izveidot vēja parku 50 km zonā no robežas ar Krieviju, īstenojot kompensējamos pasākumus, kuru veids un saturs ir apspriežami.
Nav pamata pilnībā, bez izņēmumiem izslēgt no valsts attīstības plāna milzīgu teritoriju 50 km dziļumā. Aizsardzības ministrijas sagatavotajā kartē iezīmētajā 50 km sarkanajā zonā ir indikācijas par vēja parku attīstību, kuros kopējās investīcijas pārsniegs 250 miljonus eiro. Šī projekta attīstīšanas ietvaros investīcijas valsts drošības stiprināšanai un minēto traucējumu novēršanai ir samērojamas ar kopējām projekta investīcijām. Turklāt šajā reģionā plānojas vairāki vēja parki, kuru kopējās investīcijas pilnībā noteikti attaisnos dalību izmaksās jaunu modernu iekārtu un jauna aprīkojuma, kas vērsts traucējumu novēršanai, uzstādīšanai. Vēja parku attīstītāju investīcijas kompensējošos pasākumos drīzāk tikai stiprinās un uzlabos valsts aizsardzības kapacitātes, veicinās aizsardzības sektora ātrās brīdināšanas spējas.
Mūsu ieskatā ievērojot valsts attīstības, enerģētiskās neatkarības un valsts aizsardzības intereses svarīgi ir ieviest principus attiecībā uz katru VES atbilstoši Informatīvajā ziņojumā minētajam:
Kopumā būtiski atzīmēt, ka katrai individuālajai situācijai piemērojamo kompensējošo risinājumu izvēlās nevis atkarībā no vēja parka attīstītāja vēlmēm un izvērtējot lētāko pieejamo risinājumu, bet gan nodrošinot valsts aizsardzības radaru tīkla darbību operacionālā līmenī un nepieļaujot noteiktu radaru mērījumu degradāciju. Svarīgi arī salāgot vēja parka būvniecības procesu ar kompensējošā risinājuma ieviešanas procesu, jo situācija, kad vēja parka negatīvo ietekmi uz radaru darbību nemazina kāds kompensējošs risinājums, nav pieļaujama.
Ierosinām, ka VES projektiem, kas pārsniedz valsts stratēģiskās nozīmes 50 MW kritēriju un atrodas līdz 50 km Latvijas Austrumu robežas zonā, kas kartē iezīmētas ar sarkanu, būtu jāievieš procedūra, kuras ietvaros VES projektu ietekme tiek izvērtēta detalizēti un individuāli. Nav pamata bez izvērtējuma aizliegt projektu, kuru ietekme nav zināma, īstenošanu. Visiem vēja parka attīstītājiem var tikt noteiktas prasības kompensējošajiem mehānismiem un laika grafiks šī procesa realizācijai un kompensējošo mehānismu ieviešanai. Mūsu ieskatā, sadarbojoties iesaistītajām pusēm, ir iespējams panākt un ir jāpanāk risinājumus, kas veicinās gan Latvijas aizsardzības spējas, gan iesaistīs vēja parku attīstītājus šo aizsardzības spēju veicināšanā un uzturēšanā. Iepriekš arī Aizsardzības ministrija ir pieļāvusi iespēju ieviest kompensējošos pasākumus vēja parku projektiem, kas tiek īstenoti pierobežas zonā. Turklāt starptaustikā prakse liecina par tieši par šādu pastāvošu pieeju citās NATO dalībvalstīs.
Ņemot vērā jau pastāvošos birokrātiskos šķēršļus lielizmēra vēja parku attīstīšanai, ir svarīgi radīt mehānismus, kas sabalansē sabiedrības, valsts aizsardzības un arī vietējo pašvaldību ekonomiskās un stratēģiskās intereses. Vispārējas sarkanas zonas iezīmēšana neņemot vērā konkrētā vēja parka izvietojumu un finansiālās spējas piedalīties valsts aizsardzības veicināšanā nesasniedz Latvijas kā valsts ekonomiskos, stratēģisko un militārās aizsardzības mērķus un nav pieļaujama pēc būtības.
Arī VES Latgola projekta īstenošanā ir iespējams sasniegt balansu starp attīstītāja, ekonomikas attīstības un valsts aizsardzības interesēm. Projekts tiek attīstīts sadarbībā ar Vestas, kas ir viens no pasaules līderiem vēja parku attīstībā, t.sk. Vestas Development AS jau ir izveidojis Latvijā meitas uzņēmumu šī projekta realizācijai. Vestas ir milzīga pieredze arī kompensējošo mehānismu izstrādē un ieviešanā vairākās pasaules valstīs. Mēs esam pārliecināti, ka arī VES Latgola projektam ir iespējams sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un citām iestādēm atrast tādu kompensējošo risinājumu, kas stiprinās Latvijas aizsardzību, veicinās Latvijas enerģētisko neatkarību, Klimata Neitralitātes mērķu sasniegšanu un Latgales ekonomisko uzplaukumu.
Patiesā cieņā,
Māris Simanovičs
Sia Riga Consulting Group valdes loceklis
28.03.2024. 10:45
Fiziska persona
Lūgums normatīvo aktu izstrādes laikā ievērot ilgtermiņa politikas plānošanas principus, jo ilgtermiņa investīcijas (it īpaši infrastruktūrā) cieš no pretrunīga un mainīga regulējuma.
Pirms regulējuma ieviešanas izvērtējiet starptautisko labāko praksi, jauno normu ietekmi uz ekonomiku un it īpaši Latvijas kopējo enerģētikas politiku.
Latvija nekad nesasniegs enerģētisko neatkarību, kas ir priekšnoteikums mūsu visu drošībai, ja valsts pieņems lēmumus, kas padara investīcijas atjaunojamā enerģētikā neiespējamas, piemēram, uzliekot ieguldītājiem papildu finansu slogu!
Pirms regulējuma ieviešanas izvērtējiet starptautisko labāko praksi, jauno normu ietekmi uz ekonomiku un it īpaši Latvijas kopējo enerģētikas politiku.
Latvija nekad nesasniegs enerģētisko neatkarību, kas ir priekšnoteikums mūsu visu drošībai, ja valsts pieņems lēmumus, kas padara investīcijas atjaunojamā enerģētikā neiespējamas, piemēram, uzliekot ieguldītājiem papildu finansu slogu!
28.03.2024. 12:10
Atlasīti 45 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25