Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Informatīvais ziņojums “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām”
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Vēja parku attīstības ietekme uz valsts aizsardzības uzdevumu izpildi.
Mērķa apraksts
Definēt problēmjautājumus attiecībā uz vēja parku attīstību un aizsardzības interešu salāgošanu.
Politikas jomas
Valsts aizsardzības politika
Teritorija
-
Norises laiks
15.03.2024. - 28.03.2024.
Informācija
-
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Jānis Feldmanis (AM)
Atbildīgā persona
Svetlana Araslanova (AM)
Izsludināšanas datums
18.03.2024. 08:52
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
SIA "Spectrum Baltic"
Labdien,
SIA "Spektrum Baltic" vēlas iesniegt zemāk norādītu priekšlikumu.
Lai novērstu potenciālas problēmas ar Audriņu NTL, piedāvājam sekojošo variantus papildus NTL izvietojumu par parka līdzekļiem.
No interaktīvās kartes var lejupielādēt kartogrāfiskus datus lai turpmāk izmantot attiecīgās programmās.
Ievērojot apstākli, ka priekšlikumu iesniegšanas sadaļā nav iespējams pievienot interaktīvās kartes, tad nosūtīsm tās uz Jūsu e-pastu.
SIA "Spektrum Baltic" vēlas iesniegt zemāk norādītu priekšlikumu.
Lai novērstu potenciālas problēmas ar Audriņu NTL, piedāvājam sekojošo variantus papildus NTL izvietojumu par parka līdzekļiem.
No interaktīvās kartes var lejupielādēt kartogrāfiskus datus lai turpmāk izmantot attiecīgās programmās.
Ievērojot apstākli, ka priekšlikumu iesniegšanas sadaļā nav iespējams pievienot interaktīvās kartes, tad nosūtīsm tās uz Jūsu e-pastu.
20.03.2024. 17:18
Fiziska persona
Ierosinu starp sarkano un zaļo joslu austrumu pierobežā izvērtēt nepieciešamību noteikt kādu dzelteno buferjoslu. Visiem sarkanajiem objektiem ir dzeltenās buferjoslas, bet tur nav.
25.03.2024. 11:18
Fiziska persona
Lūgums veikt korekcijas kartogrāfiskajā materiālā.
Vietās, kur ir izveidots bufferis pie Jūras novērošanas tehniskajiem līdekļiem, tie pārklāj arī sauszemes teritorijas, kas ir kļūda izvēlēta attēlojuma dēļ. Precīzāk, 10., 12., 13., 15., 20., JNTL. Šo bufferi noteikti var pielāgot Latvijas republikas sauszemes krasta kontūrai. Šo apgalvojumu balstu uz Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumi Nr. 246 "Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem", kur, piemēram, 2. pielikumā "Valsts aizsardzības vajadzībām paredzētā Čalu navigācijas tehniskā līdzekļa aizsargjosla" ir skaidri definēta sauszemes robeža, bet tā neatbilst kartē attēlotajai. https://likumi.lv/ta/id/266334
Kartogrāfiskajā materiālā ir ieviesušās kļūdas arī pierobežu teritorijās, precīzāk, Lietuvas - Latvijas robeža pie Ezeres ciema, kur nav norādīts zonejuma veids. Līdzīga situācija ievietuties gar Rīgas līča piekrasti un Baltijas jūras krastu, kur nav norādīts zonejuma veids (sk. teritoriju pie Tūjas, teritoriju uz Z no Jūrkalnes).
Vietās, kur ir izveidots bufferis pie Jūras novērošanas tehniskajiem līdekļiem, tie pārklāj arī sauszemes teritorijas, kas ir kļūda izvēlēta attēlojuma dēļ. Precīzāk, 10., 12., 13., 15., 20., JNTL. Šo bufferi noteikti var pielāgot Latvijas republikas sauszemes krasta kontūrai. Šo apgalvojumu balstu uz Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumi Nr. 246 "Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem", kur, piemēram, 2. pielikumā "Valsts aizsardzības vajadzībām paredzētā Čalu navigācijas tehniskā līdzekļa aizsargjosla" ir skaidri definēta sauszemes robeža, bet tā neatbilst kartē attēlotajai. https://likumi.lv/ta/id/266334
Kartogrāfiskajā materiālā ir ieviesušās kļūdas arī pierobežu teritorijās, precīzāk, Lietuvas - Latvijas robeža pie Ezeres ciema, kur nav norādīts zonejuma veids. Līdzīga situācija ievietuties gar Rīgas līča piekrasti un Baltijas jūras krastu, kur nav norādīts zonejuma veids (sk. teritoriju pie Tūjas, teritoriju uz Z no Jūrkalnes).
25.03.2024. 11:44
Guntra Janševska
Iebilstu , ka Zemgalē ( t.sk.Jelgavas novadā) , kur ir visauglīgākās Latvijas zemes tiktu pieļauta vēja parku celtniecība. Šīm augsnēm ir laba dabiskā auglība, labas fiziskās īpašības. Podzolēšanās process šajās augsnēs neattīstās, jo kalcijs un magnijs neitralizē krēnskābes, kas rodas, sadaloties augu atliekām. Šajās augsnēs labi aug prasīgi lauksaimniecības kultūraugi un arī tādi kā ziemas kvieši. Zemgales līdzenumā pārsvarā ir velēnu karbonātu augsnes . Augšņu reakcija ir neitrāla, trūdvielu horizonta biezums 20–30 cm, trūdvielu daudzums — līdz 5%. Latvijā vienlaidu platībās velēnu karbonātu augsnes visvairāk sastopamas Dobeles (37% novada kopplatības) un Bauskas (28%) rajonā. Lauksaimniecība ir viena no nozīmīgākajām uzņēmējdarbības jomām Jelgavas novadā. To būtiski ietekmē tas, ka 89 tūkst. ha aizņem lauksaimniecībā izmantojamā zeme (LIZ), savukārt vairāk kā 80% no tās ir augstvērtīgas zemes ar augšņu auglību virs 60 ballēm. Novadā darbojas lielas graudkopības, piena un gaļas ražošanas saimniecības, atjaunojamās enerģijas ražotāji, mazi un uzņēmīgi dārzeņu audzētāji. 67,6% novada teritorijas aizņem lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kuras intensīvi tiek apstrādātas un izmantotas augkopībā. Zemgale ir ne tikai Latvijas maizes klēts, bet arī vīna dārzs.
25.03.2024. 12:28
Fiziska persona
Atbalstu likumprojektu. Priekšlikums izvērtēt Vēja ģeneratoru parku īpašnieku un investoru - naudas izcelsmes avotu, lai pārliecinātos ka tie netiek būvēti ar slēptu mērķi samazināt Latvijas Republikas spēju nosargāt gaisa teritoriju.
25.03.2024. 12:55
fiziskā persona
Atbalstu vēja parku izvietošanas aizliegumu Latgalē pierobežas zonā 50 km joslā no Latvijas austrumu robežas. Kategoriski iebilstu vēja parku izvietojumam šajā sarkanajā 50 km joslā no valsts austrumu robežas.
25.03.2024. 15:13
Fiziska persona
Kategoriski iebilstu pret vēju parku izveidošanu kā tādu. Šobrīd Eiropas valstis ir konstatējušas šo parku nelietderīgumu, videi nodarīto kaitējumu un atsakās no šo parku veidošanas un uzturēšanas. Kāda interese ir Latvijai pēkšņi uzsākt šo biznesu. Kāds ir pētījis dziļāk investorus?
26.03.2024. 07:57
Kristīne Megne
Esmu pret vēja parku būvniecību Baltijas jūrā un piekrastē Dienvidkurzemes novadā un Ventspils novadā, Liepājas valstspilsētā
26.03.2024. 19:56
SIA "NORTH GRID" reg. nr. 40103865110
Ar šo iesniedzam sekojošus priekšlikumus:
1. Pagarināt Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) un/vai Būvniecības valsts kontroles biroja (BKVB) izsniegto atļauju termiņus elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai par periodu, ne īsāku kā to, kurā ar Latvijas Nacionāliem Bruņotiem Spēkiem (NBS) tiktu saskaņots elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai nepieciešamais un/vai jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu izvietojums.
2. Pagarināt Vienošanās ar Augstsprieguma tīkls (AST) un Sadales tīkls (ST) noteiktos termiņus pieslēguma līguma noslēgšanai par periodu, ne īsāku kā to, kurā tiktu saskaņots attiecīgajam pieslēgumam paredzēto elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai nepieciešamais un/vai elektroenerģijas ražojošo iekārtu izvietojums ar Latvijas Nacionāliem Bruņotiem Spēkiem (NBS).
Ievērojot tiesisko paļāvību, neattiecināt/nepiemērot potenciālo kompensējošo risinājumu izmaksas atjaunojamās enerģijas attīstītājiem, kuri līdz šā tiesību akta spēkā stāšanās dienai ir saņēmuši KEM/BVKB atļaujas termiņus elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai.
3. Ievērojot tiesisko paļāvību, neattiecināt/nepiemērot potenciālo kompensējošo risinājumu izmaksas atjaunojamās enerģijas attīstītājiem, kuri līdz šā tiesību akta spēkā stāšanās dienai ir saņēmuši KEM/BVKB atļaujas termiņus elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai.
1. Pagarināt Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) un/vai Būvniecības valsts kontroles biroja (BKVB) izsniegto atļauju termiņus elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai par periodu, ne īsāku kā to, kurā ar Latvijas Nacionāliem Bruņotiem Spēkiem (NBS) tiktu saskaņots elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai nepieciešamais un/vai jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu izvietojums.
2. Pagarināt Vienošanās ar Augstsprieguma tīkls (AST) un Sadales tīkls (ST) noteiktos termiņus pieslēguma līguma noslēgšanai par periodu, ne īsāku kā to, kurā tiktu saskaņots attiecīgajam pieslēgumam paredzēto elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai nepieciešamais un/vai elektroenerģijas ražojošo iekārtu izvietojums ar Latvijas Nacionāliem Bruņotiem Spēkiem (NBS).
Ievērojot tiesisko paļāvību, neattiecināt/nepiemērot potenciālo kompensējošo risinājumu izmaksas atjaunojamās enerģijas attīstītājiem, kuri līdz šā tiesību akta spēkā stāšanās dienai ir saņēmuši KEM/BVKB atļaujas termiņus elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai.
3. Ievērojot tiesisko paļāvību, neattiecināt/nepiemērot potenciālo kompensējošo risinājumu izmaksas atjaunojamās enerģijas attīstītājiem, kuri līdz šā tiesību akta spēkā stāšanās dienai ir saņēmuši KEM/BVKB atļaujas termiņus elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanai vai jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai.
27.03.2024. 10:26
Fiziska persona
Ņemot vērā NBS radaru un Latvijas galvaspilsētas izvietojumu, AM izvērtēt, vai vēja parka būvniecību nevajadzētu aizliegt gar visu Rīgas jūras līča līniju, sarkano zonu paplašinot arī pie Rīgas jūras līča esošajā sauszemes teritorijā.
27.03.2024. 11:15
Inta Putāne
Interesanta valsts iestādes izpratne par termiņiem : Norises laiks 15.03.2024.- 28.03.2024. un Izsludināšanas datums 18.03.2024. ! Publiskais piedāvājums Latvijas zemi un jūru pārvērst par vēja parku, jebkurā vietā un jebkurā daudzumā, tiek noraidīts bez akcepta.
27.03.2024. 13:48
Armands Sadauskis - SIA "EGĻU MEŽNIECĪBA"
SIA “EGĻU MEŽNIECĪBA”, iepazīstoties ar Aizsardzības ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un tā pielikumā pievienoto karti ar zonējumiem (turpmāk – Ziņojums), uzskata, ka Ziņojumā norādītais situācijas novērtējums nav pamatots un piedāvātie risinājumi nav likumīgi. Sabiedrība ir iegādājusies meža zemes, ar mērķi tajās attīstīt vēja elektrostaciju parku. Vēja elektrostaciju parka atrašanās vieta tika izvēlēta dēļ labiem vēja rādītājiem un lokācijas, kura ir būtiska būvniecības procesa nodrošināšanai. Sabiedrībai pieder ievērojams skaits zemes gabalu ar vairākos tūkstošos mērāmu meža zemju platību, kuru iegādei ir ieguldīti ievērojami finanšu līdzekļi.
Lai arī valsts aizsardzības spēju nodrošināšana, sevišķi mūsdienās, neapšaubāmi ir būtiska visas sabiedrības interese, Aizsardzības ministrijas priekšlikums lielākajā daļā valsts teritorijas šobrīd (līdz normatīvo aktu grozījumu pieņemšanai, plaša izvērtējumu veikšanai un speciālas darba grupas priekšlikumu saņemšanai) aizliegt vēja elektrostaciju, kuras pārsniedz 100 m augstumu, būvniecību, ir pretrunā Satversmes 105. pantam un tādējādi tas nav likumīgs. Satversmes 105. pants nosaka, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Aizsargjoslu likuma 50. pants un Ministru kabineta 20.05.2014. noteikumi Nr.246 “Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem” patreiz jau paredz ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem konkrētas aizsargjoslas un darbības, kuras attiecīgajās aizsargjoslās ir aizliegt veikt vai ir atļauts ar Aizsardzības ministrijas piekrišanu, tostarp noteikts kādu būvju būvniecībai aizsargjoslu sauszemes daļās ir nepieciešama Aizsardzības ministrijas atļauja, kā arī paredzētas iespējas vienoties par kompensējošiem mehānismiem.
Likuma “Par aviāciju” 113.4 panta noteikumi nepiešķir Aizsardzības ministrijai tiesības izstrādāt kartes un lielākajā daļā valsts teritorijas noteikt aizliegumu būvēt vēja elektrostacijas. Atšķirībā no likuma “Par aviāciju” 113.2 un 113.3 panta un uz to pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, likuma “Par aviāciju” 113.4 pants Aizsardzības ministrijai vispār nepiešķir Aizsardzības ministrijai tiesības atteikties saskaņot būvniecības ieceri – minētās normas mērķis ir informēt Aizsardzības ministriju par plānoto būvi un tādējādi ļaut tai savlaicīgi plānot ietekmes mazinošos pasākumus.
Pat ja tiesību aktos Aizsardzības ministrijai tiktu ietvertas tiesības aizliegt būvēt būves, kuras ir augstākas par 100 m, ja tās negatīvi ietekmē Nacionālo bruņoto spēku spējas veikt gaisa telpas novērošanas u.c. situācijas apzināšanas uzdevumus, nav pieļaujams veidot tādu regulējumu, kurš vispārēji un plaši ierobežo īpašuma tiesības, neņemot vērā konkrēto situāciju un vajadzības. Šāds regulējums pēc būtības nozīmētu to, ka īpašuma tiesības tiek ierobežotas bez objektīvas nepieciešamības, kas nepārprotami būtu nesamērīgi un tādējādi Satversmei neatbilstoši.
Sabiedrības vērš uzmanību, ka Ziņojumam pievienotajā kartē ietvertā dzeltenā un zaļā zonējuma noteikšanas pamatojums ir nesaprotams un apšaubāms. Kā tas norādīts Ziņojumā, uzņēmums “Lockheed Martin” noslēgtā līguma ietvarā un pat bez papildus samaksas var veikt neatkarīgu izvērtējumu par esošo Nacionālo bruņoto spēku gaisa telpas novērošanas radaru izvietojumu un nepieciešamību papildināt radaru tīklu ar jauniem radariem (iespējami mazāko radaru skaitu) un to potenciālo izvietojumu, lai paplašinātu teritorijas, kurās būtu iespējams attīstīt vēja parkus, tomēr, cik tas ir saprotams no Ziņojuma, šāds izvērtējumus joprojām nav veikts. Otrkārt, Aizsargjoslu likuma 50. pantā ietvertās aizsargjoslas (kartē ar sarkanu) skaidri norāda katra radara atrašanās vietu, darbības virzienu un rādiusu, tādēļ nav saprotams, kā vēju elektrostacija Skrundā, kura atrodas vismaz 55 km no Baltijas jūras krasta līnijas, var ietekmēt jebkuru no Baltijas jūras krastā novietotajiem radariem, kuru darbība ir vērsta pretējā virzienā.
Lai arī valsts aizsardzības spēju nodrošināšana, sevišķi mūsdienās, neapšaubāmi ir būtiska visas sabiedrības interese, Aizsardzības ministrijas priekšlikums lielākajā daļā valsts teritorijas šobrīd (līdz normatīvo aktu grozījumu pieņemšanai, plaša izvērtējumu veikšanai un speciālas darba grupas priekšlikumu saņemšanai) aizliegt vēja elektrostaciju, kuras pārsniedz 100 m augstumu, būvniecību, ir pretrunā Satversmes 105. pantam un tādējādi tas nav likumīgs. Satversmes 105. pants nosaka, ka īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Aizsargjoslu likuma 50. pants un Ministru kabineta 20.05.2014. noteikumi Nr.246 “Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem” patreiz jau paredz ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem konkrētas aizsargjoslas un darbības, kuras attiecīgajās aizsargjoslās ir aizliegt veikt vai ir atļauts ar Aizsardzības ministrijas piekrišanu, tostarp noteikts kādu būvju būvniecībai aizsargjoslu sauszemes daļās ir nepieciešama Aizsardzības ministrijas atļauja, kā arī paredzētas iespējas vienoties par kompensējošiem mehānismiem.
Likuma “Par aviāciju” 113.4 panta noteikumi nepiešķir Aizsardzības ministrijai tiesības izstrādāt kartes un lielākajā daļā valsts teritorijas noteikt aizliegumu būvēt vēja elektrostacijas. Atšķirībā no likuma “Par aviāciju” 113.2 un 113.3 panta un uz to pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, likuma “Par aviāciju” 113.4 pants Aizsardzības ministrijai vispār nepiešķir Aizsardzības ministrijai tiesības atteikties saskaņot būvniecības ieceri – minētās normas mērķis ir informēt Aizsardzības ministriju par plānoto būvi un tādējādi ļaut tai savlaicīgi plānot ietekmes mazinošos pasākumus.
Pat ja tiesību aktos Aizsardzības ministrijai tiktu ietvertas tiesības aizliegt būvēt būves, kuras ir augstākas par 100 m, ja tās negatīvi ietekmē Nacionālo bruņoto spēku spējas veikt gaisa telpas novērošanas u.c. situācijas apzināšanas uzdevumus, nav pieļaujams veidot tādu regulējumu, kurš vispārēji un plaši ierobežo īpašuma tiesības, neņemot vērā konkrēto situāciju un vajadzības. Šāds regulējums pēc būtības nozīmētu to, ka īpašuma tiesības tiek ierobežotas bez objektīvas nepieciešamības, kas nepārprotami būtu nesamērīgi un tādējādi Satversmei neatbilstoši.
Sabiedrības vērš uzmanību, ka Ziņojumam pievienotajā kartē ietvertā dzeltenā un zaļā zonējuma noteikšanas pamatojums ir nesaprotams un apšaubāms. Kā tas norādīts Ziņojumā, uzņēmums “Lockheed Martin” noslēgtā līguma ietvarā un pat bez papildus samaksas var veikt neatkarīgu izvērtējumu par esošo Nacionālo bruņoto spēku gaisa telpas novērošanas radaru izvietojumu un nepieciešamību papildināt radaru tīklu ar jauniem radariem (iespējami mazāko radaru skaitu) un to potenciālo izvietojumu, lai paplašinātu teritorijas, kurās būtu iespējams attīstīt vēja parkus, tomēr, cik tas ir saprotams no Ziņojuma, šāds izvērtējumus joprojām nav veikts. Otrkārt, Aizsargjoslu likuma 50. pantā ietvertās aizsargjoslas (kartē ar sarkanu) skaidri norāda katra radara atrašanās vietu, darbības virzienu un rādiusu, tādēļ nav saprotams, kā vēju elektrostacija Skrundā, kura atrodas vismaz 55 km no Baltijas jūras krasta līnijas, var ietekmēt jebkuru no Baltijas jūras krastā novietotajiem radariem, kuru darbība ir vērsta pretējā virzienā.
27.03.2024. 14:46
Fiziska persona
1.Priekšlikums: pamatojoties uz to, ka 2023. gada 22. jūnijā Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma Militārā poligona “Sēlija” izveides likumu, nosakot priekšnoteikumus jauna militārā poligona “Sēlija” izveidei Jēkabpils un Aizkraukles novadu teritorijās, kas būs par pamatu lielākai NATO kontingenta klātbūtnei Latvijā, sekmējot reģiona un ikviena Latvijas iedzīvotāja drošību, kā arī ņemot vērā esošo Nacionālo bruņoto spēku militārās bāzes atrašanās vietu (Lielvārdē), kur nepārtraukti notiek militārā lidlauka „Lielvārde” attīstība kā piemēram tikko tika atklāts pasažieru terminālis, lai Latvijā varētu ātrāk un operatīvāk ierasties NATO karavīri, kuri līdz šim, ierodoties ar gaisa satiksmi, nosēdās lidostā "Rīga". Šobrīd tas būs iespējams uzreiz Lielvārdē. Kā arī ņemot vērā Ādažu militārās bāzes kas ir Nacionālo bruņoto spēku bāze Kadagā atrašanās vietu, vēlos vērst jūsu uzmanību uz to ka nebūtu pieņemama vēja parku būvniecība (Aizkraukles novadā, Ogres novadā, Salaspils novadā, Ropažu novadā un Ādažu novadā), lai neveidotu “aklās zonas” starp militārajiem objektiem kas, būtiski traucēs Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu. Vēlos norādīt, ka atbilstoši informatīvajam ziņojumam “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” vēja parku darbībai ir tieša ietekme uz valsts aizsardzības spējām – gan uz gaisa telpas novērošanu, gan pretgaisa aizsardzību, gan arī izlūkošanas spējām, radot noteiktas “aklās zonas”, kurās radari nespēj īstenot savas funkcijas, kas savukārt tiešā veidā ietekmēs reģiona un ikviena Latvijas iedzīvotāja drošību.
2.Priekšlikums: nepieciešms pārskatīt vēja parku ierīkošanas potenciālo ietekmi uz valsts aizsardzības objektiem visā valsts teritorijā būtiski palielinot teritorijas kurās vēja parku būvniecība nav pieņemama, būtiski traucē un varētu traucēt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu.
2.Priekšlikums: nepieciešms pārskatīt vēja parku ierīkošanas potenciālo ietekmi uz valsts aizsardzības objektiem visā valsts teritorijā būtiski palielinot teritorijas kurās vēja parku būvniecība nav pieņemama, būtiski traucē un varētu traucēt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu.
27.03.2024. 15:38
Fiziska persona
Priekšlikums: nepieciešms pārskatīt vēja parku ierīkošanas potenciālo ietekmi uz valsts aizsardzības objektiem visā valsts teritorijā būtiski palielinot teritorijas kurās vēja parku būvniecība nav pieņemama, būtiski traucē un varētu traucēt Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu.
27.03.2024. 15:56
Axel Wilhelm Albin Kopp - SIA "New Brinki Energy"
Labdien,
SIA „New Briņķi Energy” ir iepazinies ar informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un pielikumā pievienoto karti ar zonējumiem.
Jau vairāku gadu garumā teritorijā ap Dzeldu, Skrundas pagastā, Kuldīgas (jūsu kartē 7.Līvkalnu NTL zonā) novadā veicam izpētes darbus vēja parka būvniecībai (vēja mērījumi, ornitologu pētījumi, sikspārņu pētījumi, ainavu arhitektu un citi pētījumi).
Vēlamies informēt, ka pirms vēja parka būvniecības jāveic dažādi pētījumi un zemju iegādes, vai nomas, kas prasa lielus finanšu līdzekļus. Esam pieprasījuši un saņēmuši dažādu valsts institūciju atzinumus un saskaņojumus.
Informatīvajā ziņojumā “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” rakstāt, ka ir iespējami dažādi kompensējošie mehānismi, piemēram, radars uz vēja ģeneratora. Neēsm gatavi gaidīt līdz 2027.gadam, kad varbūt atļausiet.
Esam gatavi ar Jums sarunai par kompensējošiem mehānismiem, jo apzināmies cik svarīga ir Latvijas valsts drošība un vēlamies, lai saprotat mūs, kas nodrošinās enerģētisko drošību Latvijā.
Lūdzu ņemiet vērā, ka elektroenerģija, kas tiek ražota ar vēja ģeneratoriem ir decentralizēta elektroenerģijas ražošana.
SIA „New Briņķi Energy” plāno būvēt vēja ģeneratorus, kas ir augstāki par 100m no zemes (vēja ģeneratora modelis Vestas 162, 7,2 MW).
Lūdzam Jūs uz kompromisu
Esam par drošu Latviju.
Ar cieņu,
Axel Kopp
SIA „New Briņķi Energy” ir iepazinies ar informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un pielikumā pievienoto karti ar zonējumiem.
Jau vairāku gadu garumā teritorijā ap Dzeldu, Skrundas pagastā, Kuldīgas (jūsu kartē 7.Līvkalnu NTL zonā) novadā veicam izpētes darbus vēja parka būvniecībai (vēja mērījumi, ornitologu pētījumi, sikspārņu pētījumi, ainavu arhitektu un citi pētījumi).
Vēlamies informēt, ka pirms vēja parka būvniecības jāveic dažādi pētījumi un zemju iegādes, vai nomas, kas prasa lielus finanšu līdzekļus. Esam pieprasījuši un saņēmuši dažādu valsts institūciju atzinumus un saskaņojumus.
Informatīvajā ziņojumā “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” rakstāt, ka ir iespējami dažādi kompensējošie mehānismi, piemēram, radars uz vēja ģeneratora. Neēsm gatavi gaidīt līdz 2027.gadam, kad varbūt atļausiet.
Esam gatavi ar Jums sarunai par kompensējošiem mehānismiem, jo apzināmies cik svarīga ir Latvijas valsts drošība un vēlamies, lai saprotat mūs, kas nodrošinās enerģētisko drošību Latvijā.
Lūdzu ņemiet vērā, ka elektroenerģija, kas tiek ražota ar vēja ģeneratoriem ir decentralizēta elektroenerģijas ražošana.
SIA „New Briņķi Energy” plāno būvēt vēja ģeneratorus, kas ir augstāki par 100m no zemes (vēja ģeneratora modelis Vestas 162, 7,2 MW).
Lūdzam Jūs uz kompromisu
Esam par drošu Latviju.
Ar cieņu,
Axel Kopp
27.03.2024. 16:36
SIA Mundus Energia
SIA “MUNDUS ENERGIA” ir iepazinusies ar Aizsardzības ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un tā pielikumiem (turpmāk tekstā – Ziņojums). Sabiedrība augstu novērtē jebkuru iniciatīvu, kas var veicināt valsts drošību, taču konkrētā gadījumā vērtē, ka Ziņojumā iekļautais zonējums rada neizpratni par virkni jautājumiem attiecībā uz iesākto VES projektu realizāciju, tas nav taisnīgs un samērīgs visā Ziņojuma tvērumā.
No Ziņojumā pievienotās kartes redzams, ka ar “dzeltenu” ir iezīmēta visa Baltijas jūras piekraste, tādejādi radot VES projektu attīstībai nezināmas tehniskas un finansiālas ietekmes, turklāt šāda nenoteiktība pastāvēs nezināmu laiku, kas tieši ietekmē šādu Projekta ieceres realizētājus un nekādi neveicina ne "zaļo kursu", ne arī Latvijas Republikas eneorgo pietiekamības nodrošināšanu, kas arī ir viens no droša Latvijas Republikas stūrakmeņiem.
SIA “MUNDUS ENERGIA” jau kopš 2022.gada sākuma attīsta vienas VES (vēja elektro stacija) projektu, kur plānotās VES kopējā jauda ir 3,5 MW un tās augstums līdz 220 m (turpmāk – Projekta iecere) Limbažu novadā, Salacgrīvas pagastā. Kopš 2022.gada sākuma, Projekta virzītājs ir ieguldījis jau vairāk kā 150tk. EUR (iemaksāta garantija par pieslēgumu ST, topogrāfijas izstrāde, pieslēguma projekta izstrāde, lokālplānojuma izstrāde u.c.), kas šobrīd pakāluti būtiski riskam, jo nav saprotams, kā tālāk attīstīt šādu projektu un vai tas vispār būs ekonomiski pamatots. Šāda valsts rīcība nav saprotama arī no tiesiskās paļāvības viedokļa, ja vien konkrētā Perojekta iecere nav tiešs apdraudējums valsts drošībai. Šādu noteikumu apstiprināšana rada lielu neizpratni, ko un kā tālāk darīt ar projektiem, īpaši tādiem, kas atrodas dzeltenajā zonā. Šādā situācijā, kur projekts atrodas dzeltenajā zonā, nav saprotams:
- To būs iespējams tālāk virzīt, bet ar papildus nosacījumiem? (ja tā, tad kādi tie būs un kad tie būs zināmi un ko šajā laikā darīt ar pieslēgumu ST, turpināt būvēt, pārtraukt, kas notiks ar drošības maksu u.tml.);
- Ja tiks izvirzīti šādiem projektiem papildus finanšu izmaksu nosacījumi, tad Projekta iecerei (konkrētai un pielīdzināmām) tiek pārskatīti finansējuma nosacījumi vai pat pārtraukts finansējums;
- u.c.
SIA “MUNDUS ENERGIA” neatbalsta/nepiekrīt dzeltenai zonai starp Aloju un Salacgrīvu, jo tas kavēs un, iespējams, nepamatoti sadārdzinās Projekta ieceres ieviešanu bez skaidra un pamatota iemesla.
SIA “MUNDUS ENERGIA” rosina karti pārskatīt un paplašināt zaļo zonu līdz nr. 18 sarkanajai zonai un/vai ierosina noteikt, ka dzletanā zonā ierobežojumi neattiecas uz viena vai divu VES būvniecību.
No Ziņojumā pievienotās kartes redzams, ka ar “dzeltenu” ir iezīmēta visa Baltijas jūras piekraste, tādejādi radot VES projektu attīstībai nezināmas tehniskas un finansiālas ietekmes, turklāt šāda nenoteiktība pastāvēs nezināmu laiku, kas tieši ietekmē šādu Projekta ieceres realizētājus un nekādi neveicina ne "zaļo kursu", ne arī Latvijas Republikas eneorgo pietiekamības nodrošināšanu, kas arī ir viens no droša Latvijas Republikas stūrakmeņiem.
SIA “MUNDUS ENERGIA” jau kopš 2022.gada sākuma attīsta vienas VES (vēja elektro stacija) projektu, kur plānotās VES kopējā jauda ir 3,5 MW un tās augstums līdz 220 m (turpmāk – Projekta iecere) Limbažu novadā, Salacgrīvas pagastā. Kopš 2022.gada sākuma, Projekta virzītājs ir ieguldījis jau vairāk kā 150tk. EUR (iemaksāta garantija par pieslēgumu ST, topogrāfijas izstrāde, pieslēguma projekta izstrāde, lokālplānojuma izstrāde u.c.), kas šobrīd pakāluti būtiski riskam, jo nav saprotams, kā tālāk attīstīt šādu projektu un vai tas vispār būs ekonomiski pamatots. Šāda valsts rīcība nav saprotama arī no tiesiskās paļāvības viedokļa, ja vien konkrētā Perojekta iecere nav tiešs apdraudējums valsts drošībai. Šādu noteikumu apstiprināšana rada lielu neizpratni, ko un kā tālāk darīt ar projektiem, īpaši tādiem, kas atrodas dzeltenajā zonā. Šādā situācijā, kur projekts atrodas dzeltenajā zonā, nav saprotams:
- To būs iespējams tālāk virzīt, bet ar papildus nosacījumiem? (ja tā, tad kādi tie būs un kad tie būs zināmi un ko šajā laikā darīt ar pieslēgumu ST, turpināt būvēt, pārtraukt, kas notiks ar drošības maksu u.tml.);
- Ja tiks izvirzīti šādiem projektiem papildus finanšu izmaksu nosacījumi, tad Projekta iecerei (konkrētai un pielīdzināmām) tiek pārskatīti finansējuma nosacījumi vai pat pārtraukts finansējums;
- u.c.
SIA “MUNDUS ENERGIA” neatbalsta/nepiekrīt dzeltenai zonai starp Aloju un Salacgrīvu, jo tas kavēs un, iespējams, nepamatoti sadārdzinās Projekta ieceres ieviešanu bez skaidra un pamatota iemesla.
SIA “MUNDUS ENERGIA” rosina karti pārskatīt un paplašināt zaļo zonu līdz nr. 18 sarkanajai zonai un/vai ierosina noteikt, ka dzletanā zonā ierobežojumi neattiecas uz viena vai divu VES būvniecību.
27.03.2024. 18:06
Fiziska persona
Iebilstu pret vēja parku būvniecību austrumu robezā,nav pienācīgi izvērtēts,izpētīts un sabiedrībai deklarēts kā ietekmēs vidi,gaisa telpu, aizsardzību, iedzīvotājus. Kādas personas un firmas apkalpos objektus robežas tuvumā un kurš pārbaudīs un izvērtēs kas drīkst un nedrīkst to darīt,kā tas ietekmēs mūsu valsts aizsardzības iespējas.
27.03.2024. 19:54
Fiziska persona
Esmu KATEGORISKI PRET vēja parku izveidi jebkurā Latvijas valsts teritorijas daļā, jo lai saražotu, tā saucamo, "zaļo enerģiju"- nav viss tik ļoti zaļš kā sludina un reklamē. Tie atstāj ļoti negatīvas sekas uz visu dzīvo dabu!!!
27.03.2024. 22:19
Dāvids Šnaiders
Publiskais piedāvājums Latvijas zemi pārvērst par vēja parku, jebkurā vietā un jebkurā daudzumā, tiek noraidīts bez akcepta.
28.03.2024. 08:41
Fiziska persona
Publiskais piedāvājums Latvijas zemi pārvērst par vēja parku, jebkurā vietā un jebkurā daudzumā, tiek noraidīts bez akcepta.
28.03.2024. 09:15
Dmitrijs Guzs - Vindr Latvia SIA
Vindr Latvia SIA
40203494663
Izskatot AM Informatīvo ziņojumo “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” iesniedzam šādu PRIEKŠLIKUMU ziņojuma 6. punkta papildināšanai:
6. Zemkopības ministrijai nodrošināt, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” atmaksā iemaksāto drošības naudu vai samazina jau veiktos un nākotnes maksājumus, kas ir proporcionāli Informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” rezultātā ierobežotajai izsoles platībai, saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumiem Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” organizētās izsoles “Par apbūves tiesības piešķiršanu vēja parka moduļa ierīkošanai 2023. gada izsoles platībās” (turpmāk – Izsole) uzvarētājiem, kuru nosolītās Izsoles daļas pilnībā vai daļēji atrodas informatīvā ziņojuma pielikumā pievienotajā kartē norādītājās sarkanajās un dzeltenajās zonās un ar kuriem nav iespējams noslēgt apbūves tiesības līgumu vai kuri ir atteikušies noslēgt apbūves tiesības līgumu, ņemot vērā informatīvā ziņojuma pielikumā pievienotajā kartē paredzētos vēja parku būvniecības ierobežojumus.
Cieņā
Valdes loceklis Dmitrijs Guzs
info@vindr.lv
40203494663
Izskatot AM Informatīvo ziņojumo “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” iesniedzam šādu PRIEKŠLIKUMU ziņojuma 6. punkta papildināšanai:
6. Zemkopības ministrijai nodrošināt, ka akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” atmaksā iemaksāto drošības naudu vai samazina jau veiktos un nākotnes maksājumus, kas ir proporcionāli Informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” rezultātā ierobežotajai izsoles platībai, saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumiem Nr. 350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” organizētās izsoles “Par apbūves tiesības piešķiršanu vēja parka moduļa ierīkošanai 2023. gada izsoles platībās” (turpmāk – Izsole) uzvarētājiem, kuru nosolītās Izsoles daļas pilnībā vai daļēji atrodas informatīvā ziņojuma pielikumā pievienotajā kartē norādītājās sarkanajās un dzeltenajās zonās un ar kuriem nav iespējams noslēgt apbūves tiesības līgumu vai kuri ir atteikušies noslēgt apbūves tiesības līgumu, ņemot vērā informatīvā ziņojuma pielikumā pievienotajā kartē paredzētos vēja parku būvniecības ierobežojumus.
Cieņā
Valdes loceklis Dmitrijs Guzs
info@vindr.lv
28.03.2024. 09:27
Gatis Vītols - SIA TVE
SIA TVE, reģistrācijas numurs 42103102475.
Informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” ietvaros izstrādātajā kartē Latvijas teritorija ir sadalīta 3 zonās: zaļā zona (kur vēja parku būvniecība ir pieļaujama un atbalstāma bez kompensējošajiem risinājumiem); dzeltenā zona (kur vēja parku būvniecība ir iespējama, ja ir iespēja piemērot kādu kompensējošo risinājumu) un sarkanā zona (kur vēja parku būvniecība nav pieļaujama, jo tas būtiski traucēs NBS funkciju veikšanu). Tomēr informatīvā ziņojuma ietvaros nav pietiekami pamatoti un argumentēti izvirzītie kritēriji dzelteno un sarkano zonu ap esošajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiemnošķiršanai, un līdz ar to arī šo zonu identificēšana/ noteikšana sagatavotās kartes ietvaros.
Lai gan pati Aizsardzības ministrija informatīvajā ziņojumā norāda, ka tieši kompensējošie risinājumi, kā piemēram, jaunu radaru uzstādīšana pie vēja parkiem, kas kompensētu “aizēnotās” zonas vai papildu radaru izbūvēšana, kas nodrošinātu nepieciešamo rādījumu kvalitātes līmeni, spēj nodrošināt nepieciešamos tehniskos risinājumus, lai radari un navigācijas iekārtas pilnvērtīgi veiktu savas funkcijas, vienlaikus tiek izšķirtas sarkanās zonas, kurās šie kompensējošie risinājumi it kā “nedarbojas”, nevar tikt īstenoti un nav piemērojami.
Informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka NBS izmanto uzņēmuma “Lockheed Martin” ražotos gaisa telpas novērošanas radarus. Starp iepriekšminēto uzņēmumu un NBS ir noslēgts līgums, kā ietvarā notiek gaisa telpas novērošanas radaru apkope, remonts, u.c. Tāpat informatīvajā ziņojumā ir minēts, ka “Lockheed Martin” noslēgtā līguma ietvarā varētu veikt neatkarīgu izvērtējumu par esošo NBS gaisa telpas novērošanas radaru izvietojumu un nepieciešamību papildināt radaru tīklu ar jauniem radariem (iespējami mazāko radaru skaitu) un to potenciālo izvietojumu, lai paplašinātu teritorijas, kurās būtu iespējams attīstīt vēja parkus, kā arī, ka “Lockheed Martin” rīcībā ir sistēma, ar ko būtu iespējams izvērtēt reljefu un citas ar gaisa telpas novērošanas radaru izvietojumu būtiskas tehniskas nianses, lai nodrošinātu pilnvērtīgu atzinumu. Taču no informatīvā ziņojuma neizriet, ka ap esošajiem piejūras navigācijas tehniskajiem līdzekļiem paredzētās sarkanās zonas iekšzemē ir pamatotas uz uzņēmuma “Lockheed Martin” neatkarīga izvērtējuma, kas pilnībā izslēdz jebkādu vēja elektrostaciju atrašanos šīs zonas ietvaros, pat bez papildu pasākumu veikšanas (piemēram, esošā navigācijas tehniskā līdzekļa pilnveidošanas vai adaptēšanas darbībai noteikta skaita un augstuma vēja elektrostaciju noteiktā attālumā).
Tādejādi jāsecina, ka nav argumentēti apsvērumi, kādēļ informatīvajā ziņojumā noteiktajās sarkanajās zonās ap uzstādītajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem nevar tikt veikta iespējamo kompensējošo risinājumu piemērotības un atbilstības izvērtēšana. Tā vietā Aizsardzības ministrija ir definējusi sarkanās zonas ap eošajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, iespējams, bez padziļināta neatkarīga vērtējuma no uzņēmuma “Lockheed Martin” puses, kurās pēc būtības tiek absolūti liegta vēja elektrostaciju būvniecība, izslēdzot iespēju attīstītājam turpināt jau vairākus gadus iepriekš (kad MK noteikumos Nr.246 noteiktās aizsargjoslas ap navigācijas tehniskiem līdzekļiem bija būtiski mazākas) uzsāktu vēja elektrostaciju projektu ieceres īstenošanu, tajā skaitā liedzot navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanas jautājumu risināt ar nepieciešamajiem kompensējošajiem risinājumiem.
Informatīvajā ziņojumā minēts, ka Ministru kabineta noteikumos Nr. 246 (turpmāk – MK Noteikumi) ir norādītas teritorijas, kurās vēja parku attīstības potenciāls ir minimāls, jo šajās vietās ir izvietoti valsts aizsardzības radari un skaidri definētas to aizsargjoslas. Tātad pat minētie MK Noteikumi automātiski neizslēdz vēja parku attīstību valsts aizsardzības radaru aizsargjoslās, bet paredz iespējamību (minimālu, tomēr potenciālu) to izvietošanai. Turpretim pieņemot informatīvo ziņojumu tā pašreizējā redakcijā vēja elektrostaciju būvniecība sarkanajās zonās tiks automātiski parezumēta kā neiespējama, neveicot iespējamo kompensējošo risinājumu izvērtējumu.
Šādi ierobežojumi nonāk tiešā pretrunā ar informatīvajā ziņojumā pausto, ka Aizsardzības ministrija apzinās enerģētiskās neatkarības un drošības jautājumu aktualitāti un ir nepieciešams rast risinājumu aizsardzības nozares un vēja enerģētikas industrijas mijiedarbībai. Ir saprotams, ka vēja enerģijas sektoru nedrīkst pretnostatīt aizsardzības nozarei, un kā valsts iekšējā, tā arī ārējā drošība un aizsardzība prevalē pār enerģētisko neatkarību, ko spēj nodrošināt dinamiska vēja enerģijas kā atjaunojamā energoresursa izmantošana. Tomēr, izvirzot valsts aizsardzības aspektu kā pamatojumu kādas darbības būtiskam ierobežojumam vai aizliegumam konkrētā teritorijā vai zonā, tam jābūt izsvērtam un pamatotos argumentos balstītam.
Lai novērstu iepriekš aprakstīto problēmu, aicinām:
1. Precizēt informatīvajā ziņojumā atrodamās Aizsardzības ministrijas rekomendācijas: veikt grozījumus likuma “Par aviāciju” 113.4 pantā, nosakot iespēju Aizsardzības ministrijai un vēja parka attīstītājam savstarpēji vienoties par kompensējoša risinājuma piemērošanu, lai pieļautu objektu būvniecību, kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa ir 100 metri vai vairāk, vienlaikus nodrošinot analoģisku kārtību kompensējošā risinājuma piemērošanai kā Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumos Nr. 246 noteikto aizsargjoslu ietvaros, tā arī ārpus tām.
2. Precizēt informatīvo ziņojumu, izdalot tajā pašreiz definēto sarkano zonu sauszemē ap piejūrā esošajiem tehniskajiem navigācijas līdzekļiem divās atsevišķās zonās, proti:
2.1. zonā, kas pamatoti liedz vēja elektrostaciju izvietošanu tajās; un
2.2. zonā, kur navigācijas tehnisko līdzekļu tiešā tuvuma, apkaimes reljefs vai militāro objektu ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ būtu veicama padziļināta iespējami piemērotākās tehnoloģiskās izpēte veikšana un kompensējošo risinājumu izvērtēšana, tostarp esošā navigācijas līdzekļa adaptēšanas iespēju konkrētam vēja elektrostaciju skaitam (noteiktā attālumā, augstumā, u.c.) neatkarīgs izvērtējums.
Informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” ietvaros izstrādātajā kartē Latvijas teritorija ir sadalīta 3 zonās: zaļā zona (kur vēja parku būvniecība ir pieļaujama un atbalstāma bez kompensējošajiem risinājumiem); dzeltenā zona (kur vēja parku būvniecība ir iespējama, ja ir iespēja piemērot kādu kompensējošo risinājumu) un sarkanā zona (kur vēja parku būvniecība nav pieļaujama, jo tas būtiski traucēs NBS funkciju veikšanu). Tomēr informatīvā ziņojuma ietvaros nav pietiekami pamatoti un argumentēti izvirzītie kritēriji dzelteno un sarkano zonu ap esošajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiemnošķiršanai, un līdz ar to arī šo zonu identificēšana/ noteikšana sagatavotās kartes ietvaros.
Lai gan pati Aizsardzības ministrija informatīvajā ziņojumā norāda, ka tieši kompensējošie risinājumi, kā piemēram, jaunu radaru uzstādīšana pie vēja parkiem, kas kompensētu “aizēnotās” zonas vai papildu radaru izbūvēšana, kas nodrošinātu nepieciešamo rādījumu kvalitātes līmeni, spēj nodrošināt nepieciešamos tehniskos risinājumus, lai radari un navigācijas iekārtas pilnvērtīgi veiktu savas funkcijas, vienlaikus tiek izšķirtas sarkanās zonas, kurās šie kompensējošie risinājumi it kā “nedarbojas”, nevar tikt īstenoti un nav piemērojami.
Informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka NBS izmanto uzņēmuma “Lockheed Martin” ražotos gaisa telpas novērošanas radarus. Starp iepriekšminēto uzņēmumu un NBS ir noslēgts līgums, kā ietvarā notiek gaisa telpas novērošanas radaru apkope, remonts, u.c. Tāpat informatīvajā ziņojumā ir minēts, ka “Lockheed Martin” noslēgtā līguma ietvarā varētu veikt neatkarīgu izvērtējumu par esošo NBS gaisa telpas novērošanas radaru izvietojumu un nepieciešamību papildināt radaru tīklu ar jauniem radariem (iespējami mazāko radaru skaitu) un to potenciālo izvietojumu, lai paplašinātu teritorijas, kurās būtu iespējams attīstīt vēja parkus, kā arī, ka “Lockheed Martin” rīcībā ir sistēma, ar ko būtu iespējams izvērtēt reljefu un citas ar gaisa telpas novērošanas radaru izvietojumu būtiskas tehniskas nianses, lai nodrošinātu pilnvērtīgu atzinumu. Taču no informatīvā ziņojuma neizriet, ka ap esošajiem piejūras navigācijas tehniskajiem līdzekļiem paredzētās sarkanās zonas iekšzemē ir pamatotas uz uzņēmuma “Lockheed Martin” neatkarīga izvērtējuma, kas pilnībā izslēdz jebkādu vēja elektrostaciju atrašanos šīs zonas ietvaros, pat bez papildu pasākumu veikšanas (piemēram, esošā navigācijas tehniskā līdzekļa pilnveidošanas vai adaptēšanas darbībai noteikta skaita un augstuma vēja elektrostaciju noteiktā attālumā).
Tādejādi jāsecina, ka nav argumentēti apsvērumi, kādēļ informatīvajā ziņojumā noteiktajās sarkanajās zonās ap uzstādītajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem nevar tikt veikta iespējamo kompensējošo risinājumu piemērotības un atbilstības izvērtēšana. Tā vietā Aizsardzības ministrija ir definējusi sarkanās zonas ap eošajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem, iespējams, bez padziļināta neatkarīga vērtējuma no uzņēmuma “Lockheed Martin” puses, kurās pēc būtības tiek absolūti liegta vēja elektrostaciju būvniecība, izslēdzot iespēju attīstītājam turpināt jau vairākus gadus iepriekš (kad MK noteikumos Nr.246 noteiktās aizsargjoslas ap navigācijas tehniskiem līdzekļiem bija būtiski mazākas) uzsāktu vēja elektrostaciju projektu ieceres īstenošanu, tajā skaitā liedzot navigācijas līdzekļu darbības nodrošināšanas jautājumu risināt ar nepieciešamajiem kompensējošajiem risinājumiem.
Informatīvajā ziņojumā minēts, ka Ministru kabineta noteikumos Nr. 246 (turpmāk – MK Noteikumi) ir norādītas teritorijas, kurās vēja parku attīstības potenciāls ir minimāls, jo šajās vietās ir izvietoti valsts aizsardzības radari un skaidri definētas to aizsargjoslas. Tātad pat minētie MK Noteikumi automātiski neizslēdz vēja parku attīstību valsts aizsardzības radaru aizsargjoslās, bet paredz iespējamību (minimālu, tomēr potenciālu) to izvietošanai. Turpretim pieņemot informatīvo ziņojumu tā pašreizējā redakcijā vēja elektrostaciju būvniecība sarkanajās zonās tiks automātiski parezumēta kā neiespējama, neveicot iespējamo kompensējošo risinājumu izvērtējumu.
Šādi ierobežojumi nonāk tiešā pretrunā ar informatīvajā ziņojumā pausto, ka Aizsardzības ministrija apzinās enerģētiskās neatkarības un drošības jautājumu aktualitāti un ir nepieciešams rast risinājumu aizsardzības nozares un vēja enerģētikas industrijas mijiedarbībai. Ir saprotams, ka vēja enerģijas sektoru nedrīkst pretnostatīt aizsardzības nozarei, un kā valsts iekšējā, tā arī ārējā drošība un aizsardzība prevalē pār enerģētisko neatkarību, ko spēj nodrošināt dinamiska vēja enerģijas kā atjaunojamā energoresursa izmantošana. Tomēr, izvirzot valsts aizsardzības aspektu kā pamatojumu kādas darbības būtiskam ierobežojumam vai aizliegumam konkrētā teritorijā vai zonā, tam jābūt izsvērtam un pamatotos argumentos balstītam.
Lai novērstu iepriekš aprakstīto problēmu, aicinām:
1. Precizēt informatīvajā ziņojumā atrodamās Aizsardzības ministrijas rekomendācijas: veikt grozījumus likuma “Par aviāciju” 113.4 pantā, nosakot iespēju Aizsardzības ministrijai un vēja parka attīstītājam savstarpēji vienoties par kompensējoša risinājuma piemērošanu, lai pieļautu objektu būvniecību, kuru augstums virs to atrašanās vietas reljefa ir 100 metri vai vairāk, vienlaikus nodrošinot analoģisku kārtību kompensējošā risinājuma piemērošanai kā Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumos Nr. 246 noteikto aizsargjoslu ietvaros, tā arī ārpus tām.
2. Precizēt informatīvo ziņojumu, izdalot tajā pašreiz definēto sarkano zonu sauszemē ap piejūrā esošajiem tehniskajiem navigācijas līdzekļiem divās atsevišķās zonās, proti:
2.1. zonā, kas pamatoti liedz vēja elektrostaciju izvietošanu tajās; un
2.2. zonā, kur navigācijas tehnisko līdzekļu tiešā tuvuma, apkaimes reljefs vai militāro objektu ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ būtu veicama padziļināta iespējami piemērotākās tehnoloģiskās izpēte veikšana un kompensējošo risinājumu izvērtēšana, tostarp esošā navigācijas līdzekļa adaptēšanas iespēju konkrētam vēja elektrostaciju skaitam (noteiktā attālumā, augstumā, u.c.) neatkarīgs izvērtējums.
28.03.2024. 10:00
Fiziska persona
Izsaku iebildumus par Aizsardzības ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un tā pielikumā pievienoto karti ar zonējumiem.
No ziņojuma izriet, ka lielā daļā Latvijas teritorijas (gar Krievijas un Baltkrievijas robežām) ir paredzēts aizliegt vēja elektrostaciju ar augstumu virs 100 m būvniecību, savukārt gandrīz visā Latvijas teritorijā būvniecība būs iespējama vienīgi pēc tam, ja un kad būs ieviesti kompensējošie mehānismi, kas mazina vēju elektrostaciju ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku spējām. Termiņi, kad šādi mehānismi ir jāievieš, nav norādīti – tādi ir minēti vienīgi darbu grupu izveidei un tiesību aktu grozījumu projektu izstrādei.
Lai arī pilnībā piekrītu, ka valsts aizsardzības spēju samazināšana nav pieņemama un tās stiprināšana ir atbalstāma, no ziņojuma nav saprotams, balstoties uz kādiem apsvērumiem karte, ar kuru ļoti daudziem nekustamo īpašumu īpašniekiem tiek noteikti būtiski īpašuma tiesību aprobežojumi, ir sagatavota. Šāds jautājums rodas jo īpaši tādēļ, ka saskaņā ar ziņojumā norādīto “Lockheed Martin” savu izvērtējumu nav veicis, lai gan Aizsardzības ministrijai to bez papildu samaksas bija iespējams saņemt.
Atgādinām, ka tiesības uz īpašumu ir cilvēka pamattiesības, kuras ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā. Minētajā tiesību normā ir noteikts, ka īpašuma tiesības, kuras tostarp ir saistītas ar iespējām gūt ieņēmumus, var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Satversmes tiesas judikatūrā jau ilgstoši nostiprinājusies atziņa, ka pamattiesību ierobežojums ir likumīgs vienīgi tad, ja tas atbilst visiem pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes testa kritērijiem – 1) ierobežojums ir noteikts ar likumu, 2) ierobežojumam ir leģitīms mērķis un 3) ierobežojums atbilst samērīguma principam jeb vai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi ar ierobežojuma leģitīmo mērķi.
Aizsardzības ministrijas piedāvātais regulējums noteikt būtiskus un plašus īpašuma tiesību aprobežojumus lielākajā daļā valsts teritorijas, nemaz nevērtējot katru būvniecības ieceri un tās ietekmi uz valsts aizsardzības spējām, kā tas ir, piemēram, likuma “Par aviāciju” 113.2 un 113.3 panta noteiktajos gadījumos, ir acīm redzami nesamērīgs, lai sasniegtu leģitīmo mērķi – nodrošināt valsts aizsardzības spējas.
Papildus tam ir norādams, ka Aizsardzības ministrija, visticamāk, balstoties uz bez aprēķiniem un zinātniska pamatojuma izveidoto karti, jau šobrīd faktiski liedz veikt vēja elektrostaciju būvniecību teritorijās, kuras atrodas dzeltenajās un sarkanajās zonās – tātad absolūti lielākajā daļā valsts teritoriju. Šādi Aizsardzības ministrija rīkojas neraugoties uz to, ka likums tai nepiešķir tiesības nesaskaņot vēja elektrostaciju, kuras ir augstākas par 100m, būvniecību.
No ziņojuma izriet, ka lielā daļā Latvijas teritorijas (gar Krievijas un Baltkrievijas robežām) ir paredzēts aizliegt vēja elektrostaciju ar augstumu virs 100 m būvniecību, savukārt gandrīz visā Latvijas teritorijā būvniecība būs iespējama vienīgi pēc tam, ja un kad būs ieviesti kompensējošie mehānismi, kas mazina vēju elektrostaciju ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku spējām. Termiņi, kad šādi mehānismi ir jāievieš, nav norādīti – tādi ir minēti vienīgi darbu grupu izveidei un tiesību aktu grozījumu projektu izstrādei.
Lai arī pilnībā piekrītu, ka valsts aizsardzības spēju samazināšana nav pieņemama un tās stiprināšana ir atbalstāma, no ziņojuma nav saprotams, balstoties uz kādiem apsvērumiem karte, ar kuru ļoti daudziem nekustamo īpašumu īpašniekiem tiek noteikti būtiski īpašuma tiesību aprobežojumi, ir sagatavota. Šāds jautājums rodas jo īpaši tādēļ, ka saskaņā ar ziņojumā norādīto “Lockheed Martin” savu izvērtējumu nav veicis, lai gan Aizsardzības ministrijai to bez papildu samaksas bija iespējams saņemt.
Atgādinām, ka tiesības uz īpašumu ir cilvēka pamattiesības, kuras ir nostiprinātas Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā. Minētajā tiesību normā ir noteikts, ka īpašuma tiesības, kuras tostarp ir saistītas ar iespējām gūt ieņēmumus, var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Satversmes tiesas judikatūrā jau ilgstoši nostiprinājusies atziņa, ka pamattiesību ierobežojums ir likumīgs vienīgi tad, ja tas atbilst visiem pamattiesību ierobežojuma konstitucionalitātes testa kritērijiem – 1) ierobežojums ir noteikts ar likumu, 2) ierobežojumam ir leģitīms mērķis un 3) ierobežojums atbilst samērīguma principam jeb vai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi ar ierobežojuma leģitīmo mērķi.
Aizsardzības ministrijas piedāvātais regulējums noteikt būtiskus un plašus īpašuma tiesību aprobežojumus lielākajā daļā valsts teritorijas, nemaz nevērtējot katru būvniecības ieceri un tās ietekmi uz valsts aizsardzības spējām, kā tas ir, piemēram, likuma “Par aviāciju” 113.2 un 113.3 panta noteiktajos gadījumos, ir acīm redzami nesamērīgs, lai sasniegtu leģitīmo mērķi – nodrošināt valsts aizsardzības spējas.
Papildus tam ir norādams, ka Aizsardzības ministrija, visticamāk, balstoties uz bez aprēķiniem un zinātniska pamatojuma izveidoto karti, jau šobrīd faktiski liedz veikt vēja elektrostaciju būvniecību teritorijās, kuras atrodas dzeltenajās un sarkanajās zonās – tātad absolūti lielākajā daļā valsts teritoriju. Šādi Aizsardzības ministrija rīkojas neraugoties uz to, ka likums tai nepiešķir tiesības nesaskaņot vēja elektrostaciju, kuras ir augstākas par 100m, būvniecību.
28.03.2024. 10:30
Māris Simanovičs - Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "RIGA CONSULTING GROUP"
Aizsardzības Ministrijai un Ministram
pasts@mod.gov.lv
liene.gatere@mod.gov.lv
Par Aizsardzības Ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu.
Datums skatāms laika zīmogā Nr 1-2024
2024.gada 25.martā Aizsardzības ministrija ir publicējusi informāciju par to, ka izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” (turpmāk – Informatīvais ziņojums) un Latvijas teritorijas karti, lai uzņēmējiem un enerģētikas sektoram piedāvātu risinājumus vēja parku attīstībai un uzskatāmi parādītu, kurās Latvijas vietās to izbūve ir salāgojama ar valsts aizsardzības interesēm. Informatīvais ziņojums ir nodots sabiedriskajā apspriešanā.
Lai atvieglotu ar vēja parku būvniecību saistīto saskaņošanas procesu un uzskatāmi parādītu, kurās Latvijas vietās vēja parku būvniecība ir atļaujama, izvērtējama vai nav pieļaujama, Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi Latvijas teritorijas karti, kura ir iedalīta trīs krāsu sektoros:
Zaļajā zonā vēja parku būvniecība ir pieļaujama un atbalstāma, un nepieciešams tikai Aizsardzības ministrijas saskaņojums.
Dzeltenajā zonā vēja parku būvniecība ir izvērtējama, taču uzņēmējam būs jārēķinās ar kompensējošiem risinājumiem, piemēram, jaunu radaru iegādi.
Sarkanajā zonā vēja parku būvniecība nav iespējama, jo tā būtiski traucē valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu. Sarkanajā zonā ietilpst arī teritorija gar Krievijas un Baltkrievijas robežu 50 km platumā.
Latgola SIA šobrīd attīsta Latvijā, Krievijas pierobežā, vēja enerģijas parku. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “RIGA CONSULTING GROUP” sniedz sabiedrībai Latgola SIA projekta vadīšanas pakalpojumus, palīdzot attīstīt vēja enerģijas parka projektu. Abām sabiedrībām ir viedoklis par Informatīvā ziņojuma saturu un priekšlikumi tā uzlabošanai, kas ir pausts šajā vēstulē
Vēja Elektrostacijas projekts “Latgola”
Vēja Elektrostaciju Staciju (VES) Latgola attīsta Latgola SIA kas ir 100% AS Vestas Development meitas uzņēmums Latvijā. VES Latgola plānots izvietot Ludzas un Rēzeknes novada teritorijā, izvietojot līdz 40 VES ar kopējo instalēto jaudu līdz 250 MW. Šobrīd ir noslēgti līgumi ar zemju īpašniekiem, par lielāko daļu minēto vēja staciju izvietošanu, kā arī jau gadu iet IVN process un teritorijā strādā vides un tehniskie eksperti. Tāpat ir uzstādītas vēja mērīšanas ierīces. Pirmšķietami nav atrasti nekādi aspekti, kas varētu traucēt vēja parka attīstīšanu šajā vietā, līdz ar to realizējot vienu no lielākajām tiešajām ārvalstu investīcijām Latvijas Republikā.
VES Latgola ir būtiska loma Latgales ekonomiskās situācijas un tiešo ārējo investīciju vides sekmēšanā Latgales reģionā. VES Latgolā plānots ik gadu saražot vidēju 840 000 MWh atjaunojamās enerģijas, zemes nomas maksās paredzams, ka vietējiem zemju īpašniekiem tiks samaksāts vismaz 800 000 – 1 300 000 EUR, kas ir būtiski ieņēmumi vietējiem zemniekiem, kas varēs turpināt nodarboties ar lauksaimniecību un mežsaimniecību VES teritorijā.
VES Latgola darbības nodrošināšanai minēto novadu teritorijā tiks izveidots servisa centrs, ar 6-8 darba vietām, ar vidējo atalgojumu 3000- 4000 EUR mēnesī pirms nodokļu nomaksas, paredzams, ka VES attīstīšana radīs vismaz 10 darba vietas saistītajās nozarēs.
Svarīgi piebilst, ka VES Latgola būvniecība Latgales reģionam piesaistīs ap 250 000 000 EUR tiešās ārvalstu investīcijas un veicinās Latvijas energo neatkarību, kā arī tuvinās Latviju Klimata Nietralitātes mērķu sasniegšanai. Turklāt šādas jaudas elektro stacijas esamība reģionā perspektīvā var veicināt energo ietilpīgas ražošanas attīstību VES tuvumā.
Šī brīža VES attīstības grafiks paredz sasniegt būvniecības stadiju līdz 2027. gadam, ir piesaistīti visi nepieciešamie vadošie eksperti projekta veiksmīgai attīstīšanai. Līdzšinējās izmaksas, kas saistītas ar VES attīstīšanu Latvijas teritorijā tuvojas 1 miljonam Eiro.
Vestas Development ir globāls līderis vēja elektro staciju attīstīšanas jomā, apvienojot 30 000 darbinieku, kas nodrošina 57 000 vēja turbīnu darbību ar kopējo uzstādīto jaudu 173 GW un vairāk kā 30 GW šobrīd atrodas attīstības stadijā. Vestas Development nodrošina pilna cikla VES uzstādīšanu, sākot ar projekta vietas atrašanu, IVN un tehniskās dokumentācijas izstrādi, turbīnu piegādi un VES nodošanu ekspluatācijā
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “RIGA CONSULTING GROUP” komunikācija ar Aizsardzības ministriju
2022.gada rudenī sabiedrība ar ierobežotu atbildību “RIGA CONSULTING GROUP” sabiedrības Latgola SIA interesēs kā VES Latgola projekta vadītājs jau ir prasījusi Aizsardzības ministrijai, vai ministrijai nebūtu iebildumu pret sabiedrības plānotā projekta īstenošanu, lūdzot informāciju par to, vai:
1) Aizsardzības ministrija pirmšķietami iebilstu vai neiebilstu pret šāda vēja parka ierīkošanu konkrētajā teritorijā;
2) Aizsardzības ministrijas ieskatā plānotais vēja parks varētu ietekmēt valsts drošību?
Ar 2023.gada 16.maija Aizsardzības ministrijas vēstuli Nr. MV-N/986, ministrija norādījusi, ka “Aizsardzības ministrija izvērtē katra individuālā projekta ietekmi uz konkrētā militārā objekta drošību un operacionālajām spējām un pieņem lēmumu par atļaujas izsniegšanu. Gadījumos, ja plānotā objekta būvniecība vai darbības varētu negatīvi ietekmēt militārā objekta darbību un drošību, šāda atļauja netiek sniegta”.
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas vēstuli, uz to brīdi esošā regulējuma mērķis ir salāgot uzņēmējdarbības un valsts aizsardzības intereses, proti, radītu labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai un investīcijām un vienlaikus nodrošinātu militāro objektu darbības nepārtrauktību un nepieciešamās drošības prasības. Šajā kontekstā Aizsardzības ministrija norādīja, ka tā “var dot atļauju arī tādu būvju būvniecībai vai darbībām, kas var negatīvi ietekmēt militārā objekta darbību un drošību, ja Aizsardzības ministrijai tiek atlīdzināti (kompensēti) izdevumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu netraucētu un drošu militārā objekta darbību un uzdevumu izpildi”. Vēstulē arī norādīts, ka “ja paredzams, ka plānotais vēja parks vai cita liela izmēra būve traucēs navigācijas tehniskā līdzekļa darbībai, lai novērstu paredzamo radara pārklājuma zudumu, nepieciešams iegādāties un uzstādīt papildu (jauna) novērošanas tehnisko līdzekli vai uz vēja parka turbīnām uzstādīt kompensējošās ierīces – radarus un integrētās elektrooptiskās un infrasarkanās sistēmas (kameras un termokameras), vai veikt citus kompensējošos pasākumus, kas balstītos uz Aizsardzības ministrijas ekspertu vērtējumu”.
Izvērtējot saņemto informāciju, Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku atbildīgie speciālisti neatbalstīja plānotā vēja parka būvniecību sabiedrības iesniegumos norādītajā vietā, kā arī neatbalstīja vēja parku būvniecību tuvāk par 50 km līdz Krievijas/Baltkrievijas robežai.
Tai pat laikā, Aizsardzības ministrija informēja, ka “Aizsardzības ministrija ir gatava šo jautājumu (atļaujas došanu VES Latgola projektam) izskatīt atkārtoti pēc kompensēšanas mehānisma izstrādes pabeigšanas”.
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “RIGA CONSULTING GROUP” un Latgola SIA izprata Aizsardzības ministrijas argumentus un bija un vēl joprojām ir gatavas sadarboties, lai atrastu piemērotu risinājumu, ievērojot valsts intereses.
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “RIGA CONSULTING GROUP” viedoklis par Informatīvo ziņojumu
Iepazīstoties ar Aizsardzības ministrijas sagatavoto Informatīvo ziņojumu un tajā izdarītajiem secinājumiem, t.sk. bet ne tikai :
Taču, ņemot vērā uzstādītos enerģētikas nozares mērķus, ir neizbēgami, ka jau drīzumā būtiski kāpināsies vēja parku attīstības temps, kā rezultātā ir nepieciešams rast risinājumu aizsardzības nozares un vēja enerģētikas industrijas mijiedarbībai. Neskatoties uz to, ka NBS ir jānodrošina gaisa un jūras telpas ainas ģenerēšana un objektu atpazīšana tajā, vēja parku attīstības rezultātā paredzama šo rādījumu degradācija[1]. To gan ir iespējams mazināt, piemērojot dažādus kompensējošos risinājumus, piemēram, izbūvējot papildu radarus, kas nodrošinātu nepieciešamo rādījumu kvalitātes līmeni. Lai arī teorētiski, izbūvējot vairākus papildu radarus, būtu iespējams mazināt gandrīz jebkura vēja parka radīto negatīvo ietekmi uz valsts aizsardzības radariem, saglabājas gan noteikti drošības riski, gan tas, ka atsevišķās ģeogrāfiskās lokācijās būtu nepieciešams izbūvēt tik daudz papildu radarus[2], ka kopējās izmaksas padarītu vēja parka attīstības projektu finansiāli neizdevīgu.
uzskatām, ka iezīmēt 50 km robežjoslu visas Latvijas Austrumu robežas garumā, kā vēja parkiem nepiemērotu zonu līdz 2027. gadam ir nesamērīgs solis, kas nesasniegs Latvijas aizsardzības mērķus, kā arī kas būtiski mazinās Latvijas enerģētisko neatkarību Klimata Neitralitātes mērķu sasniegšanu un ārvalstu investoru vēlmi un interesi ieguldīt vēja parku attīstīšanā Latvijā nākotnē.
Izvērtējot ārvalstu praksi, t.sk. Dānijas, Lielbritānijas un Vācijas praksi, kur vēja parki ir plaši izplatīti gan jūrā, gan uz sauszemes, t.sk. tiešā militāro lidlauku un citu objektu tuvumā, ir acīmredzams, ka projektu apstiprināšanas prakse ir vienāda. Visur pasaulē vēl pirms vēja elektrostaciju (VES) uzstādīšanas, sākotnējās projektēšanas stadijā, projekta attīstītāja pienākums, ciešā sadarbībā ar valsts iestādēm ir katrā atsevišķā gadījumā izvērtēt konkrētas VES ietekmi un valsts aizsardzības sistēmām, tai skaitā,
Sarunu procedūras gaitā iesniegt valsts civilās aviācijas un militārās aizsardzības iestādēm informāciju par plānoto VES un saņemt tehniski pamatotu atbildi par šo VES ietekmi uz konkrētiem radariem un tehniski specifikāciju iespējamo traucējumu novēršanai;
VES attīstītājam piesaistot inženierus, piedāvāt savus risinājumus minēto iespējamo traucējumu novēršanai;
Sadarbībā ar valsts aizsardzības sektoru vienoties par konkrētām veicamām darbībām un investīcijām, negatīvās ietekmes novēršanai, kā arī laika grafiku kādā šīs investīcijas ir veicamas;
Ieviest augstākminētās prasības VES izsniedzamo atļauju kritērijos, nosakot skaidrus termiņus un procesu šo konsultāciju veikšanai un kompensācijas mehānismiem.
Aizsardzības ministrijas sagatavotais Informatīvais ziņojums ir nepilnīgs, jo tajā nav dots pilnīgs izvērtējums par vēja parku ekonomisko un stratēģisko nozīmi un to realizācijas procesa sarežģītību, vēja parku ietekmi un to negatīvas ietekmes novēršanu. Informatīvajā ziņojumā tiek prezumēts, ka dažās teritorijās (sarkanajās zonās) vēja parku ierīkošanu ir a priori nav pieļaujama. Informatīvajā ziņojumā ne līdz galam tiek ņemts vērā fakts, ka pasaulē ir plaši pieejamas tehnoloģijas VES radīto radaru darbības traucējumu novēršanai, sākot ar iekārtām, ko izvieto uz turbīnām, līdz pat jaunu modernu radaru uzstādīšanai. Arī Informatīvajā ziņojumā tiek atzīmēts, ka kompensējošie pasākumi pastāv un ir piemērojami gadījumos, kad ir nepieciešams novērst traucējumus:
Kompensējošo risinājumu veidi ir dažādi – tie var būt gan papildu radaru iegāde un uzstādīšana, lai tiktu kompensēta vēja parka ietekme uz sākotnējo radaru, gan arī cita veida tehniski risinājumi – radaru antenas pacelšana vai radaru pārvietošana un jaunu radara pozīciju izbūve.
Aizsardzības ministrija gan nepamatoti sašaurina šo kompensējošo mehānismu piemērošanu tikai uz dzeltenajām zonām, kaut gan skaidrs, ka tehniski kompensējošie mehānismi var tikt piemēroti jebkurā gadījumā, jautājums ir tikai par kompensējošā mehānisma veidu un izmaksām. Arī Aizsardzības ministrijas 2023.gada 16.maija atbildē nav izslēgta iespēja izveidot vēja parku 50 km zonā no robežas ar Krieviju, īstenojot kompensējamos pasākumus, kuru veids un saturs ir apspriežami.
Nav pamata pilnībā, bez izņēmumiem izslēgt no valsts attīstības plāna milzīgu teritoriju 50 km dziļumā. Aizsardzības ministrijas sagatavotajā kartē iezīmētajā 50 km sarkanajā zonā ir indikācijas par vēja parku attīstību, kuros kopējās investīcijas pārsniegs 250 miljonus eiro. Šī projekta attīstīšanas ietvaros investīcijas valsts drošības stiprināšanai un minēto traucējumu novēršanai ir samērojamas ar kopējām projekta investīcijām. Turklāt šajā reģionā plānojas vairāki vēja parki, kuru kopējās investīcijas pilnībā noteikti attaisnos dalību izmaksās jaunu modernu iekārtu un jauna aprīkojuma, kas vērsts traucējumu novēršanai, uzstādīšanai. Vēja parku attīstītāju investīcijas kompensējošos pasākumos drīzāk tikai stiprinās un uzlabos valsts aizsardzības kapacitātes, veicinās aizsardzības sektora ātrās brīdināšanas spējas.
Mūsu ieskatā ievērojot valsts attīstības, enerģētiskās neatkarības un valsts aizsardzības intereses svarīgi ir ieviest principus attiecībā uz katru VES atbilstoši Informatīvajā ziņojumā minētajam:
Kopumā būtiski atzīmēt, ka katrai individuālajai situācijai piemērojamo kompensējošo risinājumu izvēlās nevis atkarībā no vēja parka attīstītāja vēlmēm un izvērtējot lētāko pieejamo risinājumu, bet gan nodrošinot valsts aizsardzības radaru tīkla darbību operacionālā līmenī un nepieļaujot noteiktu radaru mērījumu degradāciju. Svarīgi arī salāgot vēja parka būvniecības procesu ar kompensējošā risinājuma ieviešanas procesu, jo situācija, kad vēja parka negatīvo ietekmi uz radaru darbību nemazina kāds kompensējošs risinājums, nav pieļaujama.
Ierosinām, ka VES projektiem, kas pārsniedz valsts stratēģiskās nozīmes 50 MW kritēriju un atrodas līdz 50 km Latvijas Austrumu robežas zonā, kas kartē iezīmētas ar sarkanu, būtu jāievieš procedūra, kuras ietvaros VES projektu ietekme tiek izvērtēta detalizēti un individuāli. Nav pamata bez izvērtējuma aizliegt projektu, kuru ietekme nav zināma, īstenošanu. Visiem vēja parka attīstītājiem var tikt noteiktas prasības kompensējošajiem mehānismiem un laika grafiks šī procesa realizācijai un kompensējošo mehānismu ieviešanai. Mūsu ieskatā, sadarbojoties iesaistītajām pusēm, ir iespējams panākt un ir jāpanāk risinājumus, kas veicinās gan Latvijas aizsardzības spējas, gan iesaistīs vēja parku attīstītājus šo aizsardzības spēju veicināšanā un uzturēšanā. Iepriekš arī Aizsardzības ministrija ir pieļāvusi iespēju ieviest kompensējošos pasākumus vēja parku projektiem, kas tiek īstenoti pierobežas zonā. Turklāt starptaustikā prakse liecina par tieši par šādu pastāvošu pieeju citās NATO dalībvalstīs.
Ņemot vērā jau pastāvošos birokrātiskos šķēršļus lielizmēra vēja parku attīstīšanai, ir svarīgi radīt mehānismus, kas sabalansē sabiedrības, valsts aizsardzības un arī vietējo pašvaldību ekonomiskās un stratēģiskās intereses. Vispārējas sarkanas zonas iezīmēšana neņemot vērā konkrētā vēja parka izvietojumu un finansiālās spējas piedalīties valsts aizsardzības veicināšanā nesasniedz Latvijas kā valsts ekonomiskos, stratēģisko un militārās aizsardzības mērķus un nav pieļaujama pēc būtības.
Arī VES Latgola projekta īstenošanā ir iespējams sasniegt balansu starp attīstītāja, ekonomikas attīstības un valsts aizsardzības interesēm. Projekts tiek attīstīts sadarbībā ar Vestas, kas ir viens no pasaules līderiem vēja parku attīstībā, t.sk. Vestas Development AS jau ir izveidojis Latvijā meitas uzņēmumu šī projekta realizācijai. Vestas ir milzīga pieredze arī kompensējošo mehānismu izstrādē un ieviešanā vairākās pasaules valstīs. Mēs esam pārliecināti, ka arī VES Latgola projektam ir iespējams sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un citām iestādēm atrast tādu kompensējošo risinājumu, kas stiprinās Latvijas aizsardzību, veicinās Latvijas enerģētisko neatkarību, Klimata Neitralitātes mērķu sasniegšanu un Latgales ekonomisko uzplaukumu.
Patiesā cieņā,
Māris Simanovičs
Sia Riga Consulting Group valdes loceklis
28.03.2024. 10:45
Fiziska persona
Lūgums normatīvo aktu izstrādes laikā ievērot ilgtermiņa politikas plānošanas principus, jo ilgtermiņa investīcijas (it īpaši infrastruktūrā) cieš no pretrunīga un mainīga regulējuma.
Pirms regulējuma ieviešanas izvērtējiet starptautisko labāko praksi, jauno normu ietekmi uz ekonomiku un it īpaši Latvijas kopējo enerģētikas politiku.
Latvija nekad nesasniegs enerģētisko neatkarību, kas ir priekšnoteikums mūsu visu drošībai, ja valsts pieņems lēmumus, kas padara investīcijas atjaunojamā enerģētikā neiespējamas, piemēram, uzliekot ieguldītājiem papildu finansu slogu!
Pirms regulējuma ieviešanas izvērtējiet starptautisko labāko praksi, jauno normu ietekmi uz ekonomiku un it īpaši Latvijas kopējo enerģētikas politiku.
Latvija nekad nesasniegs enerģētisko neatkarību, kas ir priekšnoteikums mūsu visu drošībai, ja valsts pieņems lēmumus, kas padara investīcijas atjaunojamā enerģētikā neiespējamas, piemēram, uzliekot ieguldītājiem papildu finansu slogu!
28.03.2024. 12:10
Ingars Jaunzems - SIA "Cīravas Ķēniņi"
Domājot par sliktākajiem scenārijiem - no aizsardzības viedokļa un operatīvās palīdzības piekļuves viedokļa.
Mūsu ieteikums ir likumā iestrādāt, ka kartē iezīmētajās dzeltenajās zonās būtu aizliegts izvietot vēja ģeneratorus pārāk tuvu esošiem koplietošanas ceļiem, un arī vēja parku izbūves laikā radītiem jauniem, bet koplietošanas ceļiem.
Attālums no ceļa nedrīkstētu būt tuvāks par kopējo ģeneratora augstumu. Tas saprotams - drošības dēļ - tas nevēlami izmantojams kā šķērslis - to speciāli nogāžot pāri ceļiem, var gadīties punkti, kur tas dramatiski bloķē satiksmi un operatīvo glābšanas dienestu piekļuvi vietām, kur nepieciešams.
Mūsu ieteikums ir likumā iestrādāt, ka kartē iezīmētajās dzeltenajās zonās būtu aizliegts izvietot vēja ģeneratorus pārāk tuvu esošiem koplietošanas ceļiem, un arī vēja parku izbūves laikā radītiem jauniem, bet koplietošanas ceļiem.
Attālums no ceļa nedrīkstētu būt tuvāks par kopējo ģeneratora augstumu. Tas saprotams - drošības dēļ - tas nevēlami izmantojams kā šķērslis - to speciāli nogāžot pāri ceļiem, var gadīties punkti, kur tas dramatiski bloķē satiksmi un operatīvo glābšanas dienestu piekļuvi vietām, kur nepieciešams.
28.03.2024. 12:19
Fiziska persona
Piedāvājums tiek noraidīts bez akcepta.
28.03.2024. 12:38
Pēteris Dzalbe - Augšdaugavas novada pašvaldība
Lai veicinātu līdzsvarotu komercdarbības attīstību valsts teritorijā, 2023.gada 15.novembrī ar likumu “Augšdaugavas novada pašvaldības Centrālā pārvalde ir iepazinusies ar 2024. gada 18. martā ar Aizsardzības ministrijas ierosināto publisko apspriešanu par informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām”. Augšdaugavas novada pašvaldības Centrālā pārvalde sniedz savu viedokli par izstrādāto ziņojumu.
Izvērtējot publiskai apspriešanai pievienotu dokumentu un to pielikumu, Augšdaugavas novada pašvaldības Centrālā pārvalde konstatēja, ka gandrīz visa novada teritorija atrodas zonā kurā vēja parku būvniecība nav pieļaujama un būtiski traucē NBS funkciju veikšanai, t.i. sarkanā zonā.
Gribam paust mūsu nepiekrišanu piedāvātai kartei, kas ierobežo mūsu reģiona attīstības iespējas. Šie zaļās infrastruktūras projekti ir nozīmīgs pienesums Latvijas kopējos centienos panākt enerģētisko neatkarību un samazināt elektroenerģijas ražošanas izmaksas. Videi draudzīgas infrastruktūras attīstība viennozīmīgi ir solis Latvijas enerģētiskās neatkarības spēcināšanā – jo vairāk šādu objektu tiks attīstīts, jo lielāks būs ekonomiskais ieguvums. Vēja parku attīstība ir liels potenciāls mūsu novada attīstībā un var pozitīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi daudzās būtiskās jomas:
Nodokļu ieņēmumi: Vēja parku izveidošana un darbība var radīt papildu nodokļu ieņēmumus pašvaldībai no nodokļiem par nekustamo īpašumu, uzņēmuma ienākuma nodokli un citiem nodokļiem, kas saistīti ar enerģijas ražošanu un pārdošanu.
Investīciju piesaiste: Vēja parku attīstība var piesaistīt ievērojamus ieguldījumus pašvaldības teritorijā, kas veicina ekonomisko izaugsmi, nodrošina jaunas darba vietas un veicina infrastruktūras attīstību.
Vietējo uzņēmumu attīstība: Vēja parku projekti var nodrošināt iespējas vietējiem uzņēmumiem un uzņēmējiem piedalīties būvniecības procesā un sniegt pakalpojumus, piemēram, inženiertehniskos pakalpojumus, būvmateriālu piegādi un transportēšanu.
Vietējo lauksaimniecības īpašnieku attīstība: Lauksaimniecības īpašnieki var saņemt papildu ienākumus, iznomājot zemi vēja parku operatoriem vai saņemot kompensāciju par zemes izmantošanu zem vēja ģeneratoriem. Šie papildu ienākumi var būt svarīgs ieguldījums lauksaimniecības uzņēmuma finanšu stabilitātē.
Investīciju piesaiste lauksaimniecībā: Vēja parku attīstība var piesaistīt investīcijas lauksaimniecības nozarē, piemēram, jaunās infrastruktūras izveide un modernizācija, kas varētu uzlabot ražošanas procesus un palielināt ražīgumu.
Ilgtspējīgas enerģijas izmantošana: Vēja parki var palīdzēt pašvaldībai virzīties uz ilgtspējīgas enerģijas ražošanas mērķiem, samazinot oglekļa emisijas un atkarību no fosilā kurināmā.
Tūrisma attīstība: Vēja parki var kļūt par interesantu tūrisma objektu, piesaistot tūristus un veicinot tūrisma attīstību pašvaldības teritorijā. Tas var veicināt vietējo uzņēmējdarbību un radīt papildu ieņēmumus no tūrisma pakalpojumu sniegšanas.
Izglītības un sabiedrības informēšana: Vēja parki var būt izcils izglītības un informācijas avots sabiedrībai par atjaunojamo enerģiju un vides aizsardzību, veicinot vides izglītību un veidojot informētus pilsoņus.
Augšdaugavas novada izslēgšana no vēja parku izvietošanai atļautajām teritorijām veicinās strauju novada teritorijas degradāciju, jo visas novada pašvaldības pūles veicināt uzņēmējdarbību (tajā skaitā, ieguldītās pašvaldības un Eiropas Savienības līdzekļi, saistību uzņemšanās līdz ar valsts zemes pārņemšanu utt.) un piesaistīt nozīmīgus investorus būs veltas. Pēdējos gados ar mērķi veicināt pašvaldības teritorijas ekonomisko izaugsmi un sekmēt saimniecisko darbību novadā un Latgales plānošanas reģionā, novada pašvaldība ES finansēto projektu ietvaros ir attīstījusi vairākas jaunas ražošanas teritorijas jaunu investoru piesaistei un uzņēmējdarbības attīstībai, kas ir nozīmīgs faktors jaunu darba vietu izveidei novadā. 2023.gada novembrī ir stājies spēkā likums “ Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei” . Šis industriālais parks būs piemērots gan lielu ražotņu, gan tām funkcionāli nepieciešamās tehniskās apbūves izvietošanai. Tajā plānots izvietot rūpniecības, inovatīvu produktu ražošanas, transporta, loģistikas, enerģētikas, t.sk zaļās enerģijas – vēja parku uzņēmumus, lai sekmētu novada un Latgales reģiona attīstību un ekonomisko izaugsmi.
Vienlaikus ir saņemti līdzekļi un uzsākts darbs pie vēl viena industriāla parka attīstības. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros, Augšdaugavas novada teritorijā attīstīsies Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centrs (ALTOP), kura darbību ir jāuzsāk 2025.gada beigās un šāds ierobežojums būtiski var ietekmēt investoru piesaisti.
Abu augstām minēto Industriālo parku izveide ir būtiska novada un reģiona konkurētspējas uzlabošanai, kas mazinātu Latgales reģiona ekonomisko atšķirību no citiem Latvijas reģioniem un mazinātu cilvēkresursu aizplūšanu no reģiona.
Mūsdienu nopietna mēroga komersantiem piemīt progresīva izpratne par to, ka uzņēmumu emitētais CO2 emisiju apjoms būtiski ietekmēs uzņēmumu konkurētspēju un ka Zaļās enerģijas izmantošana ir svarīgs un lielā mēra neizbēgām solis videi draudzīgākas uzņēmējdarbības virzienā. Tādejādi vietas izvēlē investīciju ieguldīšanai vitāli svarīgs komponents ir iespēja izveidot savu neatkarīgu energoresursu bāzi (aktuālajā situācijā – zaļo energoresursu bāzi) vai piekļuvi tai saprātīgajā attālumā, kas ir it īpaši nozīmīgs mūsdienu mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā. Tieši vēja ģeneratoru izmantošana tiek atzīti par ekonomiski efektīvu lielo ražotņu energonodrošinājumam. Savukārt piedāvātais zonējums nosaka Augšdaugavas novadu kā komerciālajiem ieguldījumiem nedrošu teritoriju, veicinot novada ekonomisko atpalicību, degradāciju un vietējo iedzīvotāju iztikas līdzekļu pazemināšanu, sociālo izstumtību un aizplūšanu no Latgales reģiona, tādejādi mazinot apdzīvojamības blīvumu stratēģiski svarīgajā pierobežas teritorijā.
Mēs augsti novērtējam NATO militāro tehnoloģiju iespējas un gribam ceram, ka vēja parku faktiskais blīvums Latvijas pierobežā ir risināms šķērslis mūsu valsts robežas drošības nodrošināšanai. Mūsu izpratnē tieši plašāks energonodrošīnājums Latvijas pierobežas zonā veicinātu šīs teritorijas ekonomisko un fizisko noturību kritiskās situācijas gadījumā.
Mēs aicinām jūs pārskatīt piedāvāto aizsardzības joslu 50km un ņemt vērā mūsu argumentus par to, kā vēja parki var veicināt mūsu novada, kā arī visas Dienvidlatgales attīstību un izredzes piesaistīt investīcijas. Ņemot vērā novada atbildību par novada iedzīvotāju ilgtspējīgu nākotni, mēs esam gatavi turpināt dialogu un sadarbību ar Aizsardzības ministriju šajā jautājumā.
Izvērtējot publiskai apspriešanai pievienotu dokumentu un to pielikumu, Augšdaugavas novada pašvaldības Centrālā pārvalde konstatēja, ka gandrīz visa novada teritorija atrodas zonā kurā vēja parku būvniecība nav pieļaujama un būtiski traucē NBS funkciju veikšanai, t.i. sarkanā zonā.
Gribam paust mūsu nepiekrišanu piedāvātai kartei, kas ierobežo mūsu reģiona attīstības iespējas. Šie zaļās infrastruktūras projekti ir nozīmīgs pienesums Latvijas kopējos centienos panākt enerģētisko neatkarību un samazināt elektroenerģijas ražošanas izmaksas. Videi draudzīgas infrastruktūras attīstība viennozīmīgi ir solis Latvijas enerģētiskās neatkarības spēcināšanā – jo vairāk šādu objektu tiks attīstīts, jo lielāks būs ekonomiskais ieguvums. Vēja parku attīstība ir liels potenciāls mūsu novada attīstībā un var pozitīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi daudzās būtiskās jomas:
Nodokļu ieņēmumi: Vēja parku izveidošana un darbība var radīt papildu nodokļu ieņēmumus pašvaldībai no nodokļiem par nekustamo īpašumu, uzņēmuma ienākuma nodokli un citiem nodokļiem, kas saistīti ar enerģijas ražošanu un pārdošanu.
Investīciju piesaiste: Vēja parku attīstība var piesaistīt ievērojamus ieguldījumus pašvaldības teritorijā, kas veicina ekonomisko izaugsmi, nodrošina jaunas darba vietas un veicina infrastruktūras attīstību.
Vietējo uzņēmumu attīstība: Vēja parku projekti var nodrošināt iespējas vietējiem uzņēmumiem un uzņēmējiem piedalīties būvniecības procesā un sniegt pakalpojumus, piemēram, inženiertehniskos pakalpojumus, būvmateriālu piegādi un transportēšanu.
Vietējo lauksaimniecības īpašnieku attīstība: Lauksaimniecības īpašnieki var saņemt papildu ienākumus, iznomājot zemi vēja parku operatoriem vai saņemot kompensāciju par zemes izmantošanu zem vēja ģeneratoriem. Šie papildu ienākumi var būt svarīgs ieguldījums lauksaimniecības uzņēmuma finanšu stabilitātē.
Investīciju piesaiste lauksaimniecībā: Vēja parku attīstība var piesaistīt investīcijas lauksaimniecības nozarē, piemēram, jaunās infrastruktūras izveide un modernizācija, kas varētu uzlabot ražošanas procesus un palielināt ražīgumu.
Ilgtspējīgas enerģijas izmantošana: Vēja parki var palīdzēt pašvaldībai virzīties uz ilgtspējīgas enerģijas ražošanas mērķiem, samazinot oglekļa emisijas un atkarību no fosilā kurināmā.
Tūrisma attīstība: Vēja parki var kļūt par interesantu tūrisma objektu, piesaistot tūristus un veicinot tūrisma attīstību pašvaldības teritorijā. Tas var veicināt vietējo uzņēmējdarbību un radīt papildu ieņēmumus no tūrisma pakalpojumu sniegšanas.
Izglītības un sabiedrības informēšana: Vēja parki var būt izcils izglītības un informācijas avots sabiedrībai par atjaunojamo enerģiju un vides aizsardzību, veicinot vides izglītību un veidojot informētus pilsoņus.
Augšdaugavas novada izslēgšana no vēja parku izvietošanai atļautajām teritorijām veicinās strauju novada teritorijas degradāciju, jo visas novada pašvaldības pūles veicināt uzņēmējdarbību (tajā skaitā, ieguldītās pašvaldības un Eiropas Savienības līdzekļi, saistību uzņemšanās līdz ar valsts zemes pārņemšanu utt.) un piesaistīt nozīmīgus investorus būs veltas. Pēdējos gados ar mērķi veicināt pašvaldības teritorijas ekonomisko izaugsmi un sekmēt saimniecisko darbību novadā un Latgales plānošanas reģionā, novada pašvaldība ES finansēto projektu ietvaros ir attīstījusi vairākas jaunas ražošanas teritorijas jaunu investoru piesaistei un uzņēmējdarbības attīstībai, kas ir nozīmīgs faktors jaunu darba vietu izveidei novadā. 2023.gada novembrī ir stājies spēkā likums “ Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei” . Šis industriālais parks būs piemērots gan lielu ražotņu, gan tām funkcionāli nepieciešamās tehniskās apbūves izvietošanai. Tajā plānots izvietot rūpniecības, inovatīvu produktu ražošanas, transporta, loģistikas, enerģētikas, t.sk zaļās enerģijas – vēja parku uzņēmumus, lai sekmētu novada un Latgales reģiona attīstību un ekonomisko izaugsmi.
Vienlaikus ir saņemti līdzekļi un uzsākts darbs pie vēl viena industriāla parka attīstības. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros, Augšdaugavas novada teritorijā attīstīsies Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centrs (ALTOP), kura darbību ir jāuzsāk 2025.gada beigās un šāds ierobežojums būtiski var ietekmēt investoru piesaisti.
Abu augstām minēto Industriālo parku izveide ir būtiska novada un reģiona konkurētspējas uzlabošanai, kas mazinātu Latgales reģiona ekonomisko atšķirību no citiem Latvijas reģioniem un mazinātu cilvēkresursu aizplūšanu no reģiona.
Mūsdienu nopietna mēroga komersantiem piemīt progresīva izpratne par to, ka uzņēmumu emitētais CO2 emisiju apjoms būtiski ietekmēs uzņēmumu konkurētspēju un ka Zaļās enerģijas izmantošana ir svarīgs un lielā mēra neizbēgām solis videi draudzīgākas uzņēmējdarbības virzienā. Tādejādi vietas izvēlē investīciju ieguldīšanai vitāli svarīgs komponents ir iespēja izveidot savu neatkarīgu energoresursu bāzi (aktuālajā situācijā – zaļo energoresursu bāzi) vai piekļuvi tai saprātīgajā attālumā, kas ir it īpaši nozīmīgs mūsdienu mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā. Tieši vēja ģeneratoru izmantošana tiek atzīti par ekonomiski efektīvu lielo ražotņu energonodrošinājumam. Savukārt piedāvātais zonējums nosaka Augšdaugavas novadu kā komerciālajiem ieguldījumiem nedrošu teritoriju, veicinot novada ekonomisko atpalicību, degradāciju un vietējo iedzīvotāju iztikas līdzekļu pazemināšanu, sociālo izstumtību un aizplūšanu no Latgales reģiona, tādejādi mazinot apdzīvojamības blīvumu stratēģiski svarīgajā pierobežas teritorijā.
Mēs augsti novērtējam NATO militāro tehnoloģiju iespējas un gribam ceram, ka vēja parku faktiskais blīvums Latvijas pierobežā ir risināms šķērslis mūsu valsts robežas drošības nodrošināšanai. Mūsu izpratnē tieši plašāks energonodrošīnājums Latvijas pierobežas zonā veicinātu šīs teritorijas ekonomisko un fizisko noturību kritiskās situācijas gadījumā.
Mēs aicinām jūs pārskatīt piedāvāto aizsardzības joslu 50km un ņemt vērā mūsu argumentus par to, kā vēja parki var veicināt mūsu novada, kā arī visas Dienvidlatgales attīstību un izredzes piesaistīt investīcijas. Ņemot vērā novada atbildību par novada iedzīvotāju ilgtspējīgu nākotni, mēs esam gatavi turpināt dialogu un sadarbību ar Aizsardzības ministriju šajā jautājumā.
28.03.2024. 13:13
Fiziska persona
Austrumu robežu uzrauga un ir tās tuvumā daudzi speciālie formējumi. Turpretim Jūras robežu uzrauga tikai daži radari ( kuri ir publiski brīvi pieejami un uzskatāmi par "viegliem merķiem,").
Esmu kategoriski pret to, ka jebkurš papildus Rietumu krasta pavājināšanas pasākums, kādi ir šo nepieredzēti lielo VES projekti Kurzemes piekrastē, ir nepieļaujams un uzskatāms par sabotāžas meģinajumiem.
Kategoriski iebilstu pret šie "TROJAS ZIRGIEM".
Esmu kategoriski pret to, ka jebkurš papildus Rietumu krasta pavājināšanas pasākums, kādi ir šo nepieredzēti lielo VES projekti Kurzemes piekrastē, ir nepieļaujams un uzskatāms par sabotāžas meģinajumiem.
Kategoriski iebilstu pret šie "TROJAS ZIRGIEM".
28.03.2024. 13:23
Erika Sciogoleva - Enery Latvia SIA
Opinion on Informative report "On the development of wind farms in Latvia and the operational needs of the defense industry"
Enery Latvia is a subsidiary of Enery – an operations-led renewable energy independent power producer which provides affordable and reliable clean energy. In Latvia Enery is focusing mainly on wind projects’ development.
Enery Latvia would like to express its support to Ministry of Defense of the Republic of Latvia in addressing one of the focal points in wind energy projects’ development in Latvia being its compatibility with defense infrastructure. We believe that closer collaboration with market participants in finding possible solutions from Ministry of Defense side for wind energy development is very needed.
Enery Latvia would encourage Ministry of Defense to reassess current draft map shared in Informative report "On the development of wind farms in Latvia and the operational needs of the defense industry", especially the territory in “red” which currently would forbid construction of wind parks in all territory of East of Latvia, which in our opinion would significantly limit wind park development in Latvia.
During July 20, 2023, in discussions between Enery Latvia and Ministry of Defense for a potential project the shared draft map indicated a smaller “red” territory in East part of Latvia and additionally had a “yellow” zone in between “red” and “green”, this would suggest that it might be possible even now to have East of Latvia less restrictive.
Enery Latvia is a subsidiary of Enery – an operations-led renewable energy independent power producer which provides affordable and reliable clean energy. In Latvia Enery is focusing mainly on wind projects’ development.
Enery Latvia would like to express its support to Ministry of Defense of the Republic of Latvia in addressing one of the focal points in wind energy projects’ development in Latvia being its compatibility with defense infrastructure. We believe that closer collaboration with market participants in finding possible solutions from Ministry of Defense side for wind energy development is very needed.
Enery Latvia would encourage Ministry of Defense to reassess current draft map shared in Informative report "On the development of wind farms in Latvia and the operational needs of the defense industry", especially the territory in “red” which currently would forbid construction of wind parks in all territory of East of Latvia, which in our opinion would significantly limit wind park development in Latvia.
During July 20, 2023, in discussions between Enery Latvia and Ministry of Defense for a potential project the shared draft map indicated a smaller “red” territory in East part of Latvia and additionally had a “yellow” zone in between “red” and “green”, this would suggest that it might be possible even now to have East of Latvia less restrictive.
28.03.2024. 14:16
Kārlis Beļēvičs - SIA "Moduss Holding"
PRIEKŠLIKUMI
Par vēja parku attīstības nākotni Latvijā
Vēja parki ir ikdienišķa parādība daudzās valstīs, tāpēc, paredzot turpmāko atjaunīgo energoresursu jaudu pieaugumu, Eiropas energosistēmu operatoru asociācija laikus izstrādājusi prasības ģeneratoriem, kas stājušās spēkā 2016. gadā. Atbilstoši prasībām visu veidu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām izvirzītas vienlīdz augstas jaudas izmaiņu, frekvences noturības, sprieguma regulēšanas un tīkla bojājumu pārvarēšanas prasības, kas kopā ar pasākumiem energosistēmā garantē kopējo energosistēmas drošumu.
Sauszemes vēja enerģija šobrīd ir izdevīgākais un efektivākais enerģijas avots starp visiem atjaunīgajiem energoresursiem. Vēja parka ekonomiskais izdevīgums ir atkarīgs no turbīnu kopējā skaita, parametriem un to ģeogrāfiskā novietojuma. Taču, izmantojot jaunākās vēja turbīnu tehnoloģijas, vēja parku izvietošana iespējama gandrīz visā Latvijas teritorijā, jo vēja potenciāls ir pietiekams ne tikai Latvijas piekrastes daļā, bet arī Latvijas iekšzemes teritorijās.
Veicinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu un stiprinot enerģētisko drošību, arī Latvijā palielina atjaunīgās ģenerācijas portfeli, koncentrējoties uz lielas jaudas vēja elektrostaciju attīstīšanu. Salīdzinoši ar Baltijas valstu kaimiņiem, Latvijā ir vismazākā vēja elektrostaciju summāra uzstādītā jauda - 136 MW (Igaunijā – 447 MW, Lietuvā – 1288 MW)[1].
Līdz ar to, tuvojoties Baltijas valstu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu[2], no vienas puses tiek veicināta jauno jaudu ieviešana un attīstība, bet no otras puses, ar Aizsardzības ministrijas 18.03.2024. informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” projektā Nr. 24-TA-140 (turpmāk - Aizsardzības ministrijas ziņojums) publicēto karti[3], tiek būtiski apgrūtināta vēja parku attīstības gaita un padarīta finansiāli neizdevīga vēja parku būvniecības tālākā īstenošana.
Iepazīstoties ar Aizsardzības ministrijas ziņojumā piedāvātajiem priekšlikumiem, izdarāmi secinājumi, ka, ņemot vērā valsts aizsardzības un drošības interešu nodrošināšanu, tiks būtiski palielinātas vēja parku būvniecību izmaksas, tai skaitā radītas papildus izmaksas par vēja parku pārbūvi atļautajos sektoros, netiks izsniegtas vēja parku būvniecības atļaujas, no kā secināms, ka tiek būtiski apgrūtināta un pat padarīta neiespējama elektrostaciju attīstīšana, kas atstāj negatīvu ietekmi un ir pretēji ne tikai elektroenerģijas ražošanas uņzēmumu interesēm, bet visas Latvijas taustsaimniecība un energoneatkarības interesēm.
No Aizsardzības ministrijas ziņojumā norādītā secināms, ka Latvijas piekrastē un Latgales teritorijā tiks ierobežota vēja parku būvniecība, Aizsardzības ministrijas ziņojuma pielikumā atspoguļotie ierobežojumi rada būtisku ietekmi uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atkrastes vēja parka “ELWIND” projektu un lielāko daļu no SIA “Latvijas vēja parki” projektiem.
Zināšanai, Latvijas elektroapgādes sistēmas atvienošana no Krievijas kontrolētā tīkla ir pamatnosacījums Latvijas energoneatkarības un energoapgādes drošuma sasniegšanai. Krievijai izraisot karu Ukrainā, ir pieauguši riski arī Baltijas valstu energosistēmās, tāpēc 2023. gada 12. maijā Baltijas valstu premjerministri pauda apņēmību pēc iespējas ātrāk īstenot Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu.[4] Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un sinhronizēsies ar Kontinentālās Eiropas energosistēmu 2025. gada februārī. Vienlaicīgi tas nozīmēs arī fundamentālas izmaiņas energosistēmas vadībā, Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoriem ieviešot spēju patstāvīgi regulēt stabilu sistēmas frekvenci. Šim nolūkam Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori sadarbosies, lai 2025. gadā ieviestu jaunu Eiropas kopējā tirgū integrētu balansēšanas rezervju tirgu, un sāks iegādāties un uzturēt vairākas jauna tipa gan manuāli, gan automātiski aktivizējamas ātrdarbīgas balansēšanas rezerves. Tas arī samazinās tirgū pieejamo enerģijas apjomu, ko iespējams aizvietot tikai ar jaunām stacijām.
Apmēram pirms gada #WindWorks konferencē Rīgā Timo Tatars no Kliimaministeerium / Igaunijas Klimata ministrijas Latvijas auditorijai stāstīja, ka Igaunija ir ieguldījusi vairāk nekā 120 miljonus eiro savas militārās radaru sistēmas uzlabošanā. Igaunijas galamērķis ir padarīt 80% jūras un zemes pieejamus vēja parku attīstībai. Skaidra politika, kam seko atbilstošas investīcijas, lai saskaņotu nepieciešamību pēc tīras enerģijas ar valsts aizsardzības vajadzībām.[5]
Savukārt mūsu Aizsardzības ministrija viedoklis ir pavisam pretējs, proti, Aizsardzības ministrija ziņojumā apgalvo, ka vēja parki nelabvēlīgi ietekmē militāro radaru darbību un ka pēdējā laikā ir pārāk daudz pieprasījumu pēc jaunu vēja parku saskaņošanas, kā arī papildu radaru uzstādīšana ir pārāk dārga utt. Aizsardzības ministrijas ziņojumā norādītais liek izdarīt secinājumus, ka tajā izstrādātie ierobežojumi izstrādāti bez konsultācijam ar citām atbildīgajām ministrijam un bez vīzijas uz Latvijas ilgstošo attīstību, neņemot vērā Latvijas politiku šajā nozarē.
Jau pēc Ukrainas kara sākuma izstrādātas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr.246[6], kuri paredz izmaiņas aizsargjoslās apkārt navigācijass tehniskajiem līdzekļiem.[7] No tā brīža situācija būtiski neizmainījās, bet Aizsardzības ministrija rosināja jaunu strīdu ar vēja parku attīstību, liekot izdarīt secinājumus, ka tas ir galvenais apdraudējums valsts drošibai.
Aizsardzības ministrijas ziņojumā norādīts, ka vēja parku buvniecība tuvāk par 50 km no Krievijas un Baltkrievijas robežām radītu tiešu apdraudējumu valsts aizsardzības spējām un to turpmākai stiprināšanai. Šis apgalvojums neizstur kritiku, jo būvējot šajās teritorijās vēja parkus, tie, pēc nepieciešamības, tīkla pieejamības problēmu gadījumā, tieši nodrošinās elektroapgādi valsts aizsardzības radariem un radaru tīkla darbība tikai uzlabosies.
Ievērojot minēto, SIA “Moduss Holding” ierosina:
1. Atstāt Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumos Nr.246 “Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem” noteiktās aizsargjoslas un aizsargjoslu platumus;
2. 50 km plato teritoriju no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas robežām noteikt kā dzelteno sektoru, jo krīzes situācijā vēja parki spēs nodrošināt elektroapgādi valsts aizsardzības radariem un nodrošināt to darbības nepārtrauktību. Paralēli izvietot šajā zona pietiekami daudz kompensējošās iekārtas, lai tas neapdraudētu vēja parku un ekonomikas attīstību visā reģionā un uzlabotu drošības sistēmas;
3. SIA “Moduss Holding” izsaka priekšlikumu uzcelt radaru torņus (līdzīgi kā vēja ģeneratoriem) par investora naudu un aprīkot tos ar radaru sistēmām torņa augstumā. Tas kalpotu valsts drošības interesēm un būtu pierādījums uzņēmēju un valsts sadarbībai.
Avoti/Atsauces
[1] Datu bāze: Centralizēta elektroenerģijas ražošanas, transportēšanas un patēriņa datu un informācijas apkopošana un publicēšana Eiropas tirgum. Sadaļa: Uzstādītā jauda katram ražošanas veidam. Pieejama: https://transparency.entsoe.eu/generation/r2/installedGenerationCapacityAggregation/show?name=&defaultValue=false&viewType=TABLE&areaType=BZN&atch=false&dateTime.dateTime=01.01.2024+00:00|UTC|YEAR&dateTime.endDateTime=01.01.2024+00:00|UTC|YEAR&area.values=CTY|10YLV-1001A00074!BZN|10YLV-1001A00074&productionType.values=B01&productionType.values=B02&productionType.values=B03&productionType.values=B04&productionType.values=B05&productionType.values=B06&productionType.values=B07&productionType.values=B08&productionType.values=B09&productionType.values=B10&productionType.values=B11&productionType.values=B12&productionType.values=B13&productionType.values=B14&productionType.values=B20&productionType.values=B15&productionType.values=B16&productionType.values=B17&productionType.values=B18&productionType.values=B19
[2] AS “Augstsprieguma tīkls” tīmekļvietnē publicētā informācija. Pieejama: https://www.ast.lv/lv/projects/sinhronizacija-ar-eiropu
[3] Aizsardzības ministrijas 18.03.2024. informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” projekta Nr. 24-TA-140 pielikums. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/ef12074d-d5b9-434f-bf3b-64e12498c2f6
[4]AS “Augstsprieguma tīkls” tīmekļvietnē publicētā informācija. Pieejama: https://ast.lv/lv/events/augstsprieguma-tikls-palielina-pamatkapitalu-sinhronizacijas-projektu-istenosanai
[5] COBALT Latvia vecākā speciālista Mārtiņa Tarlapa publicētais raksts Linkedin. Pieejams: https://www.linkedin.com/posts/martinstarlaps_windworks-activity-7176592611921510404-rXK4?trk=public_profile
[6] Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumi Nr.246 “Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem” .
[7] Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumi Nr. 680 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumos Nr. 246 “Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem””.
Par vēja parku attīstības nākotni Latvijā
Vēja parki ir ikdienišķa parādība daudzās valstīs, tāpēc, paredzot turpmāko atjaunīgo energoresursu jaudu pieaugumu, Eiropas energosistēmu operatoru asociācija laikus izstrādājusi prasības ģeneratoriem, kas stājušās spēkā 2016. gadā. Atbilstoši prasībām visu veidu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām izvirzītas vienlīdz augstas jaudas izmaiņu, frekvences noturības, sprieguma regulēšanas un tīkla bojājumu pārvarēšanas prasības, kas kopā ar pasākumiem energosistēmā garantē kopējo energosistēmas drošumu.
Sauszemes vēja enerģija šobrīd ir izdevīgākais un efektivākais enerģijas avots starp visiem atjaunīgajiem energoresursiem. Vēja parka ekonomiskais izdevīgums ir atkarīgs no turbīnu kopējā skaita, parametriem un to ģeogrāfiskā novietojuma. Taču, izmantojot jaunākās vēja turbīnu tehnoloģijas, vēja parku izvietošana iespējama gandrīz visā Latvijas teritorijā, jo vēja potenciāls ir pietiekams ne tikai Latvijas piekrastes daļā, bet arī Latvijas iekšzemes teritorijās.
Veicinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu un stiprinot enerģētisko drošību, arī Latvijā palielina atjaunīgās ģenerācijas portfeli, koncentrējoties uz lielas jaudas vēja elektrostaciju attīstīšanu. Salīdzinoši ar Baltijas valstu kaimiņiem, Latvijā ir vismazākā vēja elektrostaciju summāra uzstādītā jauda - 136 MW (Igaunijā – 447 MW, Lietuvā – 1288 MW)[1].
Līdz ar to, tuvojoties Baltijas valstu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu[2], no vienas puses tiek veicināta jauno jaudu ieviešana un attīstība, bet no otras puses, ar Aizsardzības ministrijas 18.03.2024. informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” projektā Nr. 24-TA-140 (turpmāk - Aizsardzības ministrijas ziņojums) publicēto karti[3], tiek būtiski apgrūtināta vēja parku attīstības gaita un padarīta finansiāli neizdevīga vēja parku būvniecības tālākā īstenošana.
Iepazīstoties ar Aizsardzības ministrijas ziņojumā piedāvātajiem priekšlikumiem, izdarāmi secinājumi, ka, ņemot vērā valsts aizsardzības un drošības interešu nodrošināšanu, tiks būtiski palielinātas vēja parku būvniecību izmaksas, tai skaitā radītas papildus izmaksas par vēja parku pārbūvi atļautajos sektoros, netiks izsniegtas vēja parku būvniecības atļaujas, no kā secināms, ka tiek būtiski apgrūtināta un pat padarīta neiespējama elektrostaciju attīstīšana, kas atstāj negatīvu ietekmi un ir pretēji ne tikai elektroenerģijas ražošanas uņzēmumu interesēm, bet visas Latvijas taustsaimniecība un energoneatkarības interesēm.
No Aizsardzības ministrijas ziņojumā norādītā secināms, ka Latvijas piekrastē un Latgales teritorijā tiks ierobežota vēja parku būvniecība, Aizsardzības ministrijas ziņojuma pielikumā atspoguļotie ierobežojumi rada būtisku ietekmi uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atkrastes vēja parka “ELWIND” projektu un lielāko daļu no SIA “Latvijas vēja parki” projektiem.
Zināšanai, Latvijas elektroapgādes sistēmas atvienošana no Krievijas kontrolētā tīkla ir pamatnosacījums Latvijas energoneatkarības un energoapgādes drošuma sasniegšanai. Krievijai izraisot karu Ukrainā, ir pieauguši riski arī Baltijas valstu energosistēmās, tāpēc 2023. gada 12. maijā Baltijas valstu premjerministri pauda apņēmību pēc iespējas ātrāk īstenot Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu.[4] Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un sinhronizēsies ar Kontinentālās Eiropas energosistēmu 2025. gada februārī. Vienlaicīgi tas nozīmēs arī fundamentālas izmaiņas energosistēmas vadībā, Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoriem ieviešot spēju patstāvīgi regulēt stabilu sistēmas frekvenci. Šim nolūkam Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori sadarbosies, lai 2025. gadā ieviestu jaunu Eiropas kopējā tirgū integrētu balansēšanas rezervju tirgu, un sāks iegādāties un uzturēt vairākas jauna tipa gan manuāli, gan automātiski aktivizējamas ātrdarbīgas balansēšanas rezerves. Tas arī samazinās tirgū pieejamo enerģijas apjomu, ko iespējams aizvietot tikai ar jaunām stacijām.
Apmēram pirms gada #WindWorks konferencē Rīgā Timo Tatars no Kliimaministeerium / Igaunijas Klimata ministrijas Latvijas auditorijai stāstīja, ka Igaunija ir ieguldījusi vairāk nekā 120 miljonus eiro savas militārās radaru sistēmas uzlabošanā. Igaunijas galamērķis ir padarīt 80% jūras un zemes pieejamus vēja parku attīstībai. Skaidra politika, kam seko atbilstošas investīcijas, lai saskaņotu nepieciešamību pēc tīras enerģijas ar valsts aizsardzības vajadzībām.[5]
Savukārt mūsu Aizsardzības ministrija viedoklis ir pavisam pretējs, proti, Aizsardzības ministrija ziņojumā apgalvo, ka vēja parki nelabvēlīgi ietekmē militāro radaru darbību un ka pēdējā laikā ir pārāk daudz pieprasījumu pēc jaunu vēja parku saskaņošanas, kā arī papildu radaru uzstādīšana ir pārāk dārga utt. Aizsardzības ministrijas ziņojumā norādītais liek izdarīt secinājumus, ka tajā izstrādātie ierobežojumi izstrādāti bez konsultācijam ar citām atbildīgajām ministrijam un bez vīzijas uz Latvijas ilgstošo attīstību, neņemot vērā Latvijas politiku šajā nozarē.
Jau pēc Ukrainas kara sākuma izstrādātas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr.246[6], kuri paredz izmaiņas aizsargjoslās apkārt navigācijass tehniskajiem līdzekļiem.[7] No tā brīža situācija būtiski neizmainījās, bet Aizsardzības ministrija rosināja jaunu strīdu ar vēja parku attīstību, liekot izdarīt secinājumus, ka tas ir galvenais apdraudējums valsts drošibai.
Aizsardzības ministrijas ziņojumā norādīts, ka vēja parku buvniecība tuvāk par 50 km no Krievijas un Baltkrievijas robežām radītu tiešu apdraudējumu valsts aizsardzības spējām un to turpmākai stiprināšanai. Šis apgalvojums neizstur kritiku, jo būvējot šajās teritorijās vēja parkus, tie, pēc nepieciešamības, tīkla pieejamības problēmu gadījumā, tieši nodrošinās elektroapgādi valsts aizsardzības radariem un radaru tīkla darbība tikai uzlabosies.
Ievērojot minēto, SIA “Moduss Holding” ierosina:
1. Atstāt Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumos Nr.246 “Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem” noteiktās aizsargjoslas un aizsargjoslu platumus;
2. 50 km plato teritoriju no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas robežām noteikt kā dzelteno sektoru, jo krīzes situācijā vēja parki spēs nodrošināt elektroapgādi valsts aizsardzības radariem un nodrošināt to darbības nepārtrauktību. Paralēli izvietot šajā zona pietiekami daudz kompensējošās iekārtas, lai tas neapdraudētu vēja parku un ekonomikas attīstību visā reģionā un uzlabotu drošības sistēmas;
3. SIA “Moduss Holding” izsaka priekšlikumu uzcelt radaru torņus (līdzīgi kā vēja ģeneratoriem) par investora naudu un aprīkot tos ar radaru sistēmām torņa augstumā. Tas kalpotu valsts drošības interesēm un būtu pierādījums uzņēmēju un valsts sadarbībai.
Avoti/Atsauces
[1] Datu bāze: Centralizēta elektroenerģijas ražošanas, transportēšanas un patēriņa datu un informācijas apkopošana un publicēšana Eiropas tirgum. Sadaļa: Uzstādītā jauda katram ražošanas veidam. Pieejama: https://transparency.entsoe.eu/generation/r2/installedGenerationCapacityAggregation/show?name=&defaultValue=false&viewType=TABLE&areaType=BZN&atch=false&dateTime.dateTime=01.01.2024+00:00|UTC|YEAR&dateTime.endDateTime=01.01.2024+00:00|UTC|YEAR&area.values=CTY|10YLV-1001A00074!BZN|10YLV-1001A00074&productionType.values=B01&productionType.values=B02&productionType.values=B03&productionType.values=B04&productionType.values=B05&productionType.values=B06&productionType.values=B07&productionType.values=B08&productionType.values=B09&productionType.values=B10&productionType.values=B11&productionType.values=B12&productionType.values=B13&productionType.values=B14&productionType.values=B20&productionType.values=B15&productionType.values=B16&productionType.values=B17&productionType.values=B18&productionType.values=B19
[2] AS “Augstsprieguma tīkls” tīmekļvietnē publicētā informācija. Pieejama: https://www.ast.lv/lv/projects/sinhronizacija-ar-eiropu
[3] Aizsardzības ministrijas 18.03.2024. informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” projekta Nr. 24-TA-140 pielikums. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/ef12074d-d5b9-434f-bf3b-64e12498c2f6
[4]AS “Augstsprieguma tīkls” tīmekļvietnē publicētā informācija. Pieejama: https://ast.lv/lv/events/augstsprieguma-tikls-palielina-pamatkapitalu-sinhronizacijas-projektu-istenosanai
[5] COBALT Latvia vecākā speciālista Mārtiņa Tarlapa publicētais raksts Linkedin. Pieejams: https://www.linkedin.com/posts/martinstarlaps_windworks-activity-7176592611921510404-rXK4?trk=public_profile
[6] Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumi Nr.246 “Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem” .
[7] Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumi Nr. 680 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumos Nr. 246 “Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem””.
28.03.2024. 14:31
Arturs Ņehajenko - EKO Ziemeļi SIA
Rīgā, 28.03.2024
Projekta ID: 24-TA-140
Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām
Informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” pieņemšanas ietvaros, Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi Latvijas karti ar zonām, kurās vēja parku attīstība būtu pieļaujama, ņemot vērā valsts aizsardzības un drošības interešu nodrošināšanu. Atbilstoši kartei, Latvijas teritorija iedalīta trīs zonās:
Zaļajās zonās vēja parku būvniecība ir pieļaujama un atbalstāma bez kompensējošu risinājumu piemērošanas.
Dzeltenajās zonās vēja parku būvniecība ir iespējama, ja ir iespēja piemērot kādu kompensējošo risinājumu. Tomēr, būtiski norādīt, ka ne vienmēr šāda iespēja pastāv.
Sarkanajās zonās vēja parku būvniecība nav pieļaujama, jo tas būtiski traucēs NBS funkciju veikšanu.
Atbilstoši izsludinātajai publiskajai apspriešanai, ar šo vēlamies izteikt iebildumus, kuru dēļ attiecīgo informatīvo ziņojumu ar tajā paredzēto risinājumu virzība nebūtu pieļaujama:
Sarkanās zonas izmantošanas iespējas būtu jāpārskata
Aizsardzības ministrija savā ziņojumā vienlaikus norāda, ka sarkanajās zonās “vēja parku būvniecība nav pieļaujama, jo būtiski traucē NBS funkciju veikšanai”. Tajā paša laikā Aizsardzības ministrija norāda, ka “zonējumu plānots pārskatīt 2027. gadā vai ātrāk pie priekšnosacījuma, ka būtiski mainīsies drošības situācija reģionā vai tiks sasniegts noteikts tehnoloģiskās attīstības līmenis, kad vēja parki neradīs negatīvu ietekmi uz valsts aizsardzībai paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem”. Minētais norāda, ka piemērojot atbilstošus tehnoloģisku līdzekļus, būtu iespējams atļauj attiecīgajās zonās izvietot vēja parkus. Pie tam, pašreiz noteiktās sarkanās zonas būtiski pārsniedz navigācijas tehnisko līdzekļu fiziskās aizsargjoslas. Tādēļ pareizi būtu attiecīgās teritorijas sadalīt divos lietojuma veidos, kur pie sarkanām, tiek saglabātas tikai tādas, kādās tiek absolūti liegta vēja parku izvietošana, izvērtējot jau ierosinātās vēja parku ieceres un neiespējamību piemērot jebkādus kompensējošos mehānismus un ņemot vērā aizsargjoslas, kuras noteiktas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem. Savukārt tās teritorijas, kur būvniecība būtu pieļaujama ar noteiktu tehnisko risinājumu izvietošanu, vienlaikus ministrijai neizdarot secinājumu par to piemērošanas iespējamības finansiālo pusi attīstītāju vietā, paredzēt skaidrus kompensējošos mehānismus. Tādējādi nav pamats noteikt, ka visā pašreiz ar sarkano iezīmētā teritorijā vēja parku attīstība nav pieļaujama, jo pati Aizsardzības ministrija to tomēr uzskata par pieļaujamu, bet ar nosacījumiem.
Dzelteno zonu lielums un izmantošanas iespējamība būtu jāprecizē
Informatīvā ziņojuma pielikumā pievienotajā kartē dzeltenās zonas izmērs un izmantošanas iespējamība rada vismazāko skaidrību. Dzeltenajā zonā vizuāli iekļauta teju viena trešdaļa Latvijas teritorijas, kurā nav aizliegta vēja parku izvietošana. Tomēr vienlaikus tā arī nav atļauta, jo nosacījumi, uz kādiem būtu iespējams saņemt atļauju, ir ļoti neskaidri. Pie tam, tiek skaidri norādīts, ka var būt gadījumi, kad kompensējošie mehānismi vispār nevar tikt noteikti.
Tādējādi, vidusmēra attīstītājs šādu regulējumu vērtē kā būtisku risku – nespēja saskaņot ir pielīdzināma aizliegumam būvēt. Vai tāda varbūtība ir dažos procentos vai vairākumā dzeltenās zonas – arī nav noteikts. Jāpiebilst, ka šajā zonā ir lielākā daļa Kurzemes, liela daļa Zemgales un Vidzemes jūras krasta teritorija – vietas, kuras jau gadu desmitiem no vēja investoru puses tiek vērtētas kā vislielāko potenciālu saturošas.
Tādējādi būtu jānosaka, ka attiecīgās teritorijās var tikt veiktas neatkarīgu iestāžu izpētes par iespējamo ietekmi uz tuvumā esošajiem radariem. Vienlaikus, mūsu rīcībā esošie dati Somijas Valsts pētniecības institūta liecina, ka Somijā attiecīgie militārie radari pierobežas zonā tika finansēti no valdības puses, lai nodrošinātu iespēju privātajiem investoriem turpināt darbu ar vēja parka projektiem, iespējams šāda pieredze var tikt izmantota arī Latvijā.
Nosakot ierobežojumus nevar ignorēt Latvijas konkurētspēju
Nosakot attiecīgos ierobežojumus, netiek ņemtas ārvalsts investoru intereses. Vēja parka projekts, ņemot vērā tā ievērojamo finansējuma apmēru, paredz kāda finansētāja klātbūtni – vai tā ir mātes kompānija, vai finanšu iestāde, vai kāds privāts investors. Nav noslēpums, ka pirms attiecīgais finansētājs piešķir finansējumu vai iesaistās projektā, tiek izvērtēti juridiskie un finanšu riski. Tādos gadījumos, balstot secinājumus uz Informatīvā ziņojuma karti, juridisko speciālistu atzinums par dzelteno zonu būs nepārprotams – nav noteikti kompensācijas mehānismi un to apmērs nav paredzams, jo visos gadījumos ir vai nu vienošanās priekšmets vai vispār teritorija, kurā arī ar kompensācijas mehānismiem projekts nebūs īstenojams. Minēto atzinumu rezultātā pašreiz lielā interese acīmredzami kristīsies. Tikai skaidri nosacījumi vai vadlīnijas par šādu nosacījumu saturu vai pieļaujamību ļaus turpināt iesāktos projektus.
Ierobežojumu attiecināmība uz jau iesāktiem projektiem
Attiecīgie grozījumi skar virkni vēja parku projektu, kuri jau ir ierosinājuši ietekmes uz vidi novērtējumus un teritorijas plānošanas procesus, tādējādi veicot ieguldījumus vēja parka plānošanā. Pēc šī informatīvā ziņojuma pieņemšanas, to intereses tiks ietekmētas vistiešākajā veidā. Pašreiz nav paredzēti no Aizsardzības ministrijas puses nekādi tiesiskie mehānismi vai ierosinājumi rīcībai ar pašreiz iesāktajiem projektiem, kuru realizācijas zona iekrīt dzeltenajā vai sarkanajā zonā.
Kartes pārskatīšanas periods
Pašreiz Informatīvais ziņojums paredz “teritoriju sadalījumu pārskatīt vismaz reizi 3 gados, lai, panākot noteiktu tehnoloģiskās attīstības līmeni (piemēram, tādu primāro radaru izstrādi, ko neietekmē vai daudz mazāk ietekmē vēja parki vai šāda tipa radarus būs iespējams uzstādīt uz vēja parku turbīnām), varētu paplašināt zonas, kurās vēja parku būvniecība ir pieļaujama arī bez kompensējošo risinājumu piemērošanas”. Tomēr kā pati Aizsardzības ministrija norāda vien “2023. gadā ir saņemti vairāk kā 80 iesniegumi”. Minētais liecina par to, ka projekti atrodas aktīvā attīstības stadijā. Izvērtējot vēja parka attīstības pilno ciklu, kļūst skaidrs, ka vairums projektu, kuri šobrīd jau ir būvprojekta saskaņošanas stadija, tiks uzbūvēti tuvākā pusotra – divu gadu laikā. Respektējot vēja parka būvniecības dinamiskumu, būtu nepieciešams paredzēt iespējami mazāk ierobežojumus un šī iemesla dēļ veikt ierobežojumu pārskaitīšanu biežāk kā pēc trīs gadiem.
Secinājumi un ierosinājumi
Apkopojot minēto, var secināt, ka Aizsardzības ministrijas informatīvā ziņojuma projektā iekļautās atsauces uz energētiskās neatkarības un drošības stiprināšanu, ir tikai formālas un nav atspoguļotas vai ņemtas vērā piedāvātajos risinājumos. Tomēr, kā arī pati Aizsardzības ministrija norāda, pastāv tehniski risinājumi, kuru piemērošana neliks pretnostatīt enerģētikas nozari aizsardzības nozarei, bet rast kopīgu risinājumu abu nozaru stiprināšanai.
Ievērojot minēto, izsakām iebildumus par Informatīvā ziņojuma apstiprināšanu un ierosinām:
pārskatīt sarkano zonu un saglabāt aizliegumu vēja parku būvniecībai tikai tajās teritorijās, kur nav iespējamas alternatīvas vai kompensējošie risinājumi, t.sk. navigācijas tehnisko līdzekļu fiziskās aisargjoslās; atlikušās teritorijas izņemt no sarkanās zonas, pievienojot dzeltenajai vai zaļajai;
pārskatīt dzelteno zonu un saglabāt tās ietvaros tikai tādas teritorijas, kur būtu skaidri noteikti būvniecības nosacījumi – nepārprotami norādīti, kādi tieši tehniskie risinājumi ir jāizmanto, paredzēt skaidrību, ka šo teritoriju vidū nav tādu, kurās būvniecības būtu aizliegta; vienlaikus atbrīvojot pārējās teritorijas, pievienojot tās zaļajai zonai;
noteikt skaidrus kritērijus vai darbības, kas būtu pietiekamas, lai Aizsardzības ministrija pieļautu vēja parka būvniecību dzeltenajā zonā; izskatīt iespējas valstij nodrošināt attiecīgo iekārtu iegādi par valsts budžeta līdzekļiem, lai sekmētu vēja parku izvietošanu reģionā;
jāapzina attiecīgās iniciatīvas un jāparedz pārejas noteikumi tiem vēja parku attīstītājiem, kas pašreiz jau veic vai pabeidza ietekmes uz vidi novērtējumu, teritorijas plānošanas dokumentu sagatavošanu vai citas darbības vēja parka attīstībai zonās, kuras turpmāk var tikt vai noteikti tiks paredzēti būtiski ierobežojumi vai aizliegumi;
noteikt, ka kartes pārskatīšana notiek dinamiskāk kā pašreiz plānots – ne retāk kā reizi gadā (pašreiz plānoto 3 gadu vietā), balstoties uz tiem datiem, ko Aizsardzības ministrija ik gadu būs noteikusi vēja parku attīstītājiem un kādus kompensācijas mehānismus izvēlējusies.
Cieņā
Arturs Ņehajenko
Projekta ID: 24-TA-140
Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām
Informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” pieņemšanas ietvaros, Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi Latvijas karti ar zonām, kurās vēja parku attīstība būtu pieļaujama, ņemot vērā valsts aizsardzības un drošības interešu nodrošināšanu. Atbilstoši kartei, Latvijas teritorija iedalīta trīs zonās:
Zaļajās zonās vēja parku būvniecība ir pieļaujama un atbalstāma bez kompensējošu risinājumu piemērošanas.
Dzeltenajās zonās vēja parku būvniecība ir iespējama, ja ir iespēja piemērot kādu kompensējošo risinājumu. Tomēr, būtiski norādīt, ka ne vienmēr šāda iespēja pastāv.
Sarkanajās zonās vēja parku būvniecība nav pieļaujama, jo tas būtiski traucēs NBS funkciju veikšanu.
Atbilstoši izsludinātajai publiskajai apspriešanai, ar šo vēlamies izteikt iebildumus, kuru dēļ attiecīgo informatīvo ziņojumu ar tajā paredzēto risinājumu virzība nebūtu pieļaujama:
Sarkanās zonas izmantošanas iespējas būtu jāpārskata
Aizsardzības ministrija savā ziņojumā vienlaikus norāda, ka sarkanajās zonās “vēja parku būvniecība nav pieļaujama, jo būtiski traucē NBS funkciju veikšanai”. Tajā paša laikā Aizsardzības ministrija norāda, ka “zonējumu plānots pārskatīt 2027. gadā vai ātrāk pie priekšnosacījuma, ka būtiski mainīsies drošības situācija reģionā vai tiks sasniegts noteikts tehnoloģiskās attīstības līmenis, kad vēja parki neradīs negatīvu ietekmi uz valsts aizsardzībai paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem”. Minētais norāda, ka piemērojot atbilstošus tehnoloģisku līdzekļus, būtu iespējams atļauj attiecīgajās zonās izvietot vēja parkus. Pie tam, pašreiz noteiktās sarkanās zonas būtiski pārsniedz navigācijas tehnisko līdzekļu fiziskās aizsargjoslas. Tādēļ pareizi būtu attiecīgās teritorijas sadalīt divos lietojuma veidos, kur pie sarkanām, tiek saglabātas tikai tādas, kādās tiek absolūti liegta vēja parku izvietošana, izvērtējot jau ierosinātās vēja parku ieceres un neiespējamību piemērot jebkādus kompensējošos mehānismus un ņemot vērā aizsargjoslas, kuras noteiktas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem. Savukārt tās teritorijas, kur būvniecība būtu pieļaujama ar noteiktu tehnisko risinājumu izvietošanu, vienlaikus ministrijai neizdarot secinājumu par to piemērošanas iespējamības finansiālo pusi attīstītāju vietā, paredzēt skaidrus kompensējošos mehānismus. Tādējādi nav pamats noteikt, ka visā pašreiz ar sarkano iezīmētā teritorijā vēja parku attīstība nav pieļaujama, jo pati Aizsardzības ministrija to tomēr uzskata par pieļaujamu, bet ar nosacījumiem.
Dzelteno zonu lielums un izmantošanas iespējamība būtu jāprecizē
Informatīvā ziņojuma pielikumā pievienotajā kartē dzeltenās zonas izmērs un izmantošanas iespējamība rada vismazāko skaidrību. Dzeltenajā zonā vizuāli iekļauta teju viena trešdaļa Latvijas teritorijas, kurā nav aizliegta vēja parku izvietošana. Tomēr vienlaikus tā arī nav atļauta, jo nosacījumi, uz kādiem būtu iespējams saņemt atļauju, ir ļoti neskaidri. Pie tam, tiek skaidri norādīts, ka var būt gadījumi, kad kompensējošie mehānismi vispār nevar tikt noteikti.
Tādējādi, vidusmēra attīstītājs šādu regulējumu vērtē kā būtisku risku – nespēja saskaņot ir pielīdzināma aizliegumam būvēt. Vai tāda varbūtība ir dažos procentos vai vairākumā dzeltenās zonas – arī nav noteikts. Jāpiebilst, ka šajā zonā ir lielākā daļa Kurzemes, liela daļa Zemgales un Vidzemes jūras krasta teritorija – vietas, kuras jau gadu desmitiem no vēja investoru puses tiek vērtētas kā vislielāko potenciālu saturošas.
Tādējādi būtu jānosaka, ka attiecīgās teritorijās var tikt veiktas neatkarīgu iestāžu izpētes par iespējamo ietekmi uz tuvumā esošajiem radariem. Vienlaikus, mūsu rīcībā esošie dati Somijas Valsts pētniecības institūta liecina, ka Somijā attiecīgie militārie radari pierobežas zonā tika finansēti no valdības puses, lai nodrošinātu iespēju privātajiem investoriem turpināt darbu ar vēja parka projektiem, iespējams šāda pieredze var tikt izmantota arī Latvijā.
Nosakot ierobežojumus nevar ignorēt Latvijas konkurētspēju
Nosakot attiecīgos ierobežojumus, netiek ņemtas ārvalsts investoru intereses. Vēja parka projekts, ņemot vērā tā ievērojamo finansējuma apmēru, paredz kāda finansētāja klātbūtni – vai tā ir mātes kompānija, vai finanšu iestāde, vai kāds privāts investors. Nav noslēpums, ka pirms attiecīgais finansētājs piešķir finansējumu vai iesaistās projektā, tiek izvērtēti juridiskie un finanšu riski. Tādos gadījumos, balstot secinājumus uz Informatīvā ziņojuma karti, juridisko speciālistu atzinums par dzelteno zonu būs nepārprotams – nav noteikti kompensācijas mehānismi un to apmērs nav paredzams, jo visos gadījumos ir vai nu vienošanās priekšmets vai vispār teritorija, kurā arī ar kompensācijas mehānismiem projekts nebūs īstenojams. Minēto atzinumu rezultātā pašreiz lielā interese acīmredzami kristīsies. Tikai skaidri nosacījumi vai vadlīnijas par šādu nosacījumu saturu vai pieļaujamību ļaus turpināt iesāktos projektus.
Ierobežojumu attiecināmība uz jau iesāktiem projektiem
Attiecīgie grozījumi skar virkni vēja parku projektu, kuri jau ir ierosinājuši ietekmes uz vidi novērtējumus un teritorijas plānošanas procesus, tādējādi veicot ieguldījumus vēja parka plānošanā. Pēc šī informatīvā ziņojuma pieņemšanas, to intereses tiks ietekmētas vistiešākajā veidā. Pašreiz nav paredzēti no Aizsardzības ministrijas puses nekādi tiesiskie mehānismi vai ierosinājumi rīcībai ar pašreiz iesāktajiem projektiem, kuru realizācijas zona iekrīt dzeltenajā vai sarkanajā zonā.
Kartes pārskatīšanas periods
Pašreiz Informatīvais ziņojums paredz “teritoriju sadalījumu pārskatīt vismaz reizi 3 gados, lai, panākot noteiktu tehnoloģiskās attīstības līmeni (piemēram, tādu primāro radaru izstrādi, ko neietekmē vai daudz mazāk ietekmē vēja parki vai šāda tipa radarus būs iespējams uzstādīt uz vēja parku turbīnām), varētu paplašināt zonas, kurās vēja parku būvniecība ir pieļaujama arī bez kompensējošo risinājumu piemērošanas”. Tomēr kā pati Aizsardzības ministrija norāda vien “2023. gadā ir saņemti vairāk kā 80 iesniegumi”. Minētais liecina par to, ka projekti atrodas aktīvā attīstības stadijā. Izvērtējot vēja parka attīstības pilno ciklu, kļūst skaidrs, ka vairums projektu, kuri šobrīd jau ir būvprojekta saskaņošanas stadija, tiks uzbūvēti tuvākā pusotra – divu gadu laikā. Respektējot vēja parka būvniecības dinamiskumu, būtu nepieciešams paredzēt iespējami mazāk ierobežojumus un šī iemesla dēļ veikt ierobežojumu pārskaitīšanu biežāk kā pēc trīs gadiem.
Secinājumi un ierosinājumi
Apkopojot minēto, var secināt, ka Aizsardzības ministrijas informatīvā ziņojuma projektā iekļautās atsauces uz energētiskās neatkarības un drošības stiprināšanu, ir tikai formālas un nav atspoguļotas vai ņemtas vērā piedāvātajos risinājumos. Tomēr, kā arī pati Aizsardzības ministrija norāda, pastāv tehniski risinājumi, kuru piemērošana neliks pretnostatīt enerģētikas nozari aizsardzības nozarei, bet rast kopīgu risinājumu abu nozaru stiprināšanai.
Ievērojot minēto, izsakām iebildumus par Informatīvā ziņojuma apstiprināšanu un ierosinām:
pārskatīt sarkano zonu un saglabāt aizliegumu vēja parku būvniecībai tikai tajās teritorijās, kur nav iespējamas alternatīvas vai kompensējošie risinājumi, t.sk. navigācijas tehnisko līdzekļu fiziskās aisargjoslās; atlikušās teritorijas izņemt no sarkanās zonas, pievienojot dzeltenajai vai zaļajai;
pārskatīt dzelteno zonu un saglabāt tās ietvaros tikai tādas teritorijas, kur būtu skaidri noteikti būvniecības nosacījumi – nepārprotami norādīti, kādi tieši tehniskie risinājumi ir jāizmanto, paredzēt skaidrību, ka šo teritoriju vidū nav tādu, kurās būvniecības būtu aizliegta; vienlaikus atbrīvojot pārējās teritorijas, pievienojot tās zaļajai zonai;
noteikt skaidrus kritērijus vai darbības, kas būtu pietiekamas, lai Aizsardzības ministrija pieļautu vēja parka būvniecību dzeltenajā zonā; izskatīt iespējas valstij nodrošināt attiecīgo iekārtu iegādi par valsts budžeta līdzekļiem, lai sekmētu vēja parku izvietošanu reģionā;
jāapzina attiecīgās iniciatīvas un jāparedz pārejas noteikumi tiem vēja parku attīstītājiem, kas pašreiz jau veic vai pabeidza ietekmes uz vidi novērtējumu, teritorijas plānošanas dokumentu sagatavošanu vai citas darbības vēja parka attīstībai zonās, kuras turpmāk var tikt vai noteikti tiks paredzēti būtiski ierobežojumi vai aizliegumi;
noteikt, ka kartes pārskatīšana notiek dinamiskāk kā pašreiz plānots – ne retāk kā reizi gadā (pašreiz plānoto 3 gadu vietā), balstoties uz tiem datiem, ko Aizsardzības ministrija ik gadu būs noteikusi vēja parku attīstītājiem un kādus kompensācijas mehānismus izvēlējusies.
Cieņā
Arturs Ņehajenko
28.03.2024. 15:03
Fiziska persona
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums nosaka kārtību, kādā vēja elektrostacijām ir iespējams noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Lai nodrošinātu valsts aizsardzības interešu ievērošanu, aicinām informatīvajā ziņojumā “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” iekļaut priekšlikumu, ka nacionālo interešu obkelta statusu iespējams noteikt tikai tām vēja elektrostaciju iecerēm, kas atrodas vēja parku kartē attēlotajā zaļajā zonā.
28.03.2024. 15:22
Fiziska persona
Lūdzu izvērtēt vai vēja elektrostacijas, kas var kalpot kā lieli vides orientieri dabā, neapdraudēs nacionālo drošību.
Ņemot vērā to, ka lielākoties paredzētās vēja elektrostacijas tiek plānotas tādas, kuru augstums pārsniedz 200m, skaidros laika apstākļos var būt saredzamas pat vairāk nekā 20 km lielā attālumā. Savukārt vairāku vienā reģionā izbūvētu vēja parku summārā ietekme var radīt daudz nozīmīgākas un viennozīmīgi nevēlamākus orientierus dabā, nekā viena atsevišķa vēja parka būvniecība. Šādi lieli, saskatāmi orientieri dabā var kalpot ne tikai, lai noteiktu atrašanās vietu, bet gan arī lai noteiktu citus, blakus esošus kritiski svarīgus objektus, infrastruktūras dabā, kur tā rezultātā var apdraudēt nacionālo drošību.
Izvērtēt nacionālo drošību saistībā ar to, ka vēja elektrostacijas ir kā kritiskās infrastruktūras objekti, kurus būs nepieciešams aizsargāt kā jaunus, papildus objektus jau esošajiem.
Šādu objektu skaits (vēja elektrostacijas) tiek plānots izvietot Latvijas teritorijā lielā skaitā, taču kā prioritāte tie tiek izvietoti blakus, jau tuvu esošajai pārvades infrastruktūrai, kas rada papildus apdraudējumu.
Kā arī tā rezultātā izvērtēt avārijas situāciju – VES (t.sk. enerģijas akumulēšanas objekta/-u) ugunsgrēks, kura rezultātā iespējamais vides risks ir meža ugunsgrēks. Likumā noteikta 800 m drošības teritorija no vēja elektrostacijas, taču no pieejamiem datiem izriet, ka mežs kā jūtīga teritorija vai objekts būs šinī darbības teritorijā. Līdz ar to izvērtēt vai šāds avārijas stāvoklis nevar ietekmēt nacionālo drošību, t.i. no aizsardzības viedokļa, ka tiek ietekmēta operatīvā palīdzība, piekļuve.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, izvērtēt vai karte nav jāpapildina ar šo informāciju.
Ņemot vērā to, ka lielākoties paredzētās vēja elektrostacijas tiek plānotas tādas, kuru augstums pārsniedz 200m, skaidros laika apstākļos var būt saredzamas pat vairāk nekā 20 km lielā attālumā. Savukārt vairāku vienā reģionā izbūvētu vēja parku summārā ietekme var radīt daudz nozīmīgākas un viennozīmīgi nevēlamākus orientierus dabā, nekā viena atsevišķa vēja parka būvniecība. Šādi lieli, saskatāmi orientieri dabā var kalpot ne tikai, lai noteiktu atrašanās vietu, bet gan arī lai noteiktu citus, blakus esošus kritiski svarīgus objektus, infrastruktūras dabā, kur tā rezultātā var apdraudēt nacionālo drošību.
Izvērtēt nacionālo drošību saistībā ar to, ka vēja elektrostacijas ir kā kritiskās infrastruktūras objekti, kurus būs nepieciešams aizsargāt kā jaunus, papildus objektus jau esošajiem.
Šādu objektu skaits (vēja elektrostacijas) tiek plānots izvietot Latvijas teritorijā lielā skaitā, taču kā prioritāte tie tiek izvietoti blakus, jau tuvu esošajai pārvades infrastruktūrai, kas rada papildus apdraudējumu.
Kā arī tā rezultātā izvērtēt avārijas situāciju – VES (t.sk. enerģijas akumulēšanas objekta/-u) ugunsgrēks, kura rezultātā iespējamais vides risks ir meža ugunsgrēks. Likumā noteikta 800 m drošības teritorija no vēja elektrostacijas, taču no pieejamiem datiem izriet, ka mežs kā jūtīga teritorija vai objekts būs šinī darbības teritorijā. Līdz ar to izvērtēt vai šāds avārijas stāvoklis nevar ietekmēt nacionālo drošību, t.i. no aizsardzības viedokļa, ka tiek ietekmēta operatīvā palīdzība, piekļuve.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, izvērtēt vai karte nav jāpapildina ar šo informāciju.
28.03.2024. 16:31
Roberts Alhimionoks - Ārvalstu investoru padome Latvijā
Tiesību aktu projektu portālā 2024.gada 15.martā ir ievietots tiesību akta projekts Nr. 24-TA-140 “Informatīvais ziņojums “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām”, ko veido šādi dokumenti:
Informatīvais ziņojums (turpmāk – IZ); un
Ministru kabineta sēdes protokollēmums (turpmāk – Protokollēmums).
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pilnībā apzinas valsts aizsardzības nozīmīgumu. Tomēr, līdztekus minētajam, FICIL izsaka šādus komentārus par IZ un Protokollēmumu:
IZ secinājumu pirmajā punktā ir iezīmēts aptuvens laika plāns kartes publiskošanai un periodiskai atjaunošanai. FICIL izsaka iebildumu, ka līdzīga pieeja ar vismaz aptuvena laika plāna un uzdevuma adresāta norādīšanu nav izmantota citos IZ secinājumu punktos.
Proti, IZ secinājumu 2.punktā vispār nav norādīts dotā uzdevuma adresāts, kā arī vismaz aptuvens laika ietvars, kurā minētais uzdevums būtu jāveic. Lai pēc iespējas aizsargātu un respektētu arī projektu attīstītāju tiesiskās intereses, ir būtiski darīt zināmu, kura iestāde vai iestādes ir atbildīgas par konkrētā uzdevuma izpildi un kādā termiņā. FICIL kopumā atbalsta priekšlikumu izstrādāt vienotu karti, kas vairākos slāņos uzrādītu visus liegumus vai citus ierobežojumus, kas ņemami vērā, izvēloties vēja parku attīstībai piemērotākās vietas. Tomēr šādas kopīgas kartes izstrāde nevar notikt jebkuras vienas ministrijas ietvaros un nevar tikt novilcināta gadiem.
Līdzīgi IZ 3.punktā un Protokollēmuma 2.punktā ir norādīts termiņš, kurā Klimata un enerģētikas ministrijai ir jāizveido darba grupa. Tomēr uzdevuma formulējumā nav dots nekāds, pat aptuvens laika ietvars darba grupai dotā uzdevuma izpildei. Arī IZ 4.punktā un Protokollēmuma 3.punktā nav norādīts pat aptuvens laika ietvars, kurā Aizsardzības ministrijai būtu jāveic savs pētījums. Ņemot vērā, ka Klimata un enerģētikas ministrijas izveidotā darba grupa risinās jautājumus, kas ir saistīti ar kompensējošiem risinājumiem, bet IZ 4.punktā Aizsardzības ministrijai ir dots uzdevums apzināt vietas, kurās varētu attīstīt vēja parkus, uzstādot pēc iespējas mazāku skaitu radaru, FICIL aicina organizēt IZ 3.un 4.punktā, Protokollēmuma 2.un 3.punktā doto uzdevumu izpildi paralēli (laika ziņā - savstarpēji pārklājoši). Tādējādi tiktu pēc iespējas respektētas investoru un projektu attīstītāju tiesiskās intereses, kā arī paātrināta vēja parku izbūves iespējamība.
FICIL atbalsta IZ secinājumu 6.punktā un Protokollēmuma 5.punktā norādīto proaktīvo pieeju, rūpējoties par izsoļu drošības naudas atmaksu. Tomēr FICIL vērš uzmanību, ka Latvijā ir arī tādi vēja parku projekti, kuru vajadzībām jau tiek izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums vai arī tas ir pabeigts, kā arī kuru vajadzībām tiek veikta virkne pētījumu, mērījumu un citu sagatavošanās darbu. Tomēr, ņemot vērā IZ pievienoto karti, šie projekti atrodas dzeltenajā vai (retākos gadījumos) sarkanajā zonā. Ja šos projektus nebūs iespējams īstenot šo izmaiņu dēļ, IZ un Protokollēmumā ir jāiestrādā risinājums arī šo projektu sagatavošanas darbos izdarīto ieguldījumu atmaksai.
Informatīvais ziņojums (turpmāk – IZ); un
Ministru kabineta sēdes protokollēmums (turpmāk – Protokollēmums).
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pilnībā apzinas valsts aizsardzības nozīmīgumu. Tomēr, līdztekus minētajam, FICIL izsaka šādus komentārus par IZ un Protokollēmumu:
IZ secinājumu pirmajā punktā ir iezīmēts aptuvens laika plāns kartes publiskošanai un periodiskai atjaunošanai. FICIL izsaka iebildumu, ka līdzīga pieeja ar vismaz aptuvena laika plāna un uzdevuma adresāta norādīšanu nav izmantota citos IZ secinājumu punktos.
Proti, IZ secinājumu 2.punktā vispār nav norādīts dotā uzdevuma adresāts, kā arī vismaz aptuvens laika ietvars, kurā minētais uzdevums būtu jāveic. Lai pēc iespējas aizsargātu un respektētu arī projektu attīstītāju tiesiskās intereses, ir būtiski darīt zināmu, kura iestāde vai iestādes ir atbildīgas par konkrētā uzdevuma izpildi un kādā termiņā. FICIL kopumā atbalsta priekšlikumu izstrādāt vienotu karti, kas vairākos slāņos uzrādītu visus liegumus vai citus ierobežojumus, kas ņemami vērā, izvēloties vēja parku attīstībai piemērotākās vietas. Tomēr šādas kopīgas kartes izstrāde nevar notikt jebkuras vienas ministrijas ietvaros un nevar tikt novilcināta gadiem.
Līdzīgi IZ 3.punktā un Protokollēmuma 2.punktā ir norādīts termiņš, kurā Klimata un enerģētikas ministrijai ir jāizveido darba grupa. Tomēr uzdevuma formulējumā nav dots nekāds, pat aptuvens laika ietvars darba grupai dotā uzdevuma izpildei. Arī IZ 4.punktā un Protokollēmuma 3.punktā nav norādīts pat aptuvens laika ietvars, kurā Aizsardzības ministrijai būtu jāveic savs pētījums. Ņemot vērā, ka Klimata un enerģētikas ministrijas izveidotā darba grupa risinās jautājumus, kas ir saistīti ar kompensējošiem risinājumiem, bet IZ 4.punktā Aizsardzības ministrijai ir dots uzdevums apzināt vietas, kurās varētu attīstīt vēja parkus, uzstādot pēc iespējas mazāku skaitu radaru, FICIL aicina organizēt IZ 3.un 4.punktā, Protokollēmuma 2.un 3.punktā doto uzdevumu izpildi paralēli (laika ziņā - savstarpēji pārklājoši). Tādējādi tiktu pēc iespējas respektētas investoru un projektu attīstītāju tiesiskās intereses, kā arī paātrināta vēja parku izbūves iespējamība.
FICIL atbalsta IZ secinājumu 6.punktā un Protokollēmuma 5.punktā norādīto proaktīvo pieeju, rūpējoties par izsoļu drošības naudas atmaksu. Tomēr FICIL vērš uzmanību, ka Latvijā ir arī tādi vēja parku projekti, kuru vajadzībām jau tiek izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums vai arī tas ir pabeigts, kā arī kuru vajadzībām tiek veikta virkne pētījumu, mērījumu un citu sagatavošanās darbu. Tomēr, ņemot vērā IZ pievienoto karti, šie projekti atrodas dzeltenajā vai (retākos gadījumos) sarkanajā zonā. Ja šos projektus nebūs iespējams īstenot šo izmaiņu dēļ, IZ un Protokollēmumā ir jāiestrādā risinājums arī šo projektu sagatavošanas darbos izdarīto ieguldījumu atmaksai.
28.03.2024. 17:45
Lāsma Līvzeniece - Vēja enerģijas asociācija
Vēja enerģijas asociācija ir elektroniski nosūtijusi atzinumu Aizsardzības ministrijai par informatīvo ziņojumu "Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām", ņemot vērā, ka atzinums satur attēlus, kurus TAP sistēmā diemžēl nevar augšupielādēt.
28.03.2024. 18:07
Fiziska persona
“Aizsargājam Latviju no pirmā centimetra”- šodien tautai apliecināja aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Ņemot vērā agresorvalsts spēku ievērojamas daļas bāzēšanos Baltijas jūrā, uzskatām, ka jūras piekrastes robeža ir pakļauta apdraudējumam ne mazāk kā austrumu robeža. Pieprasām , lai VES attīstītāji ievēro MK Noteikumus par aizsargjoslām- 6.pants. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla , 3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 km platumam, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus.
Ņemot vērā, kādos apjomos piekrastē tiek likvidēti meži, pamatotu trauksmi raisa fakts, ka apdraudējuma gadījumā sazaroto jaunizveidoto ceļu tīkls var tikt izmantots militāriem mērķiem.
Telekomunikāciju speciālisti apliecina, ka VES slāpē un kropļo signālus.
Prasība VES attīstītājiem ievērot šo aizsargjoslu pozitīvi iespaidos piekrastes vidi un ļaus saglabāt to kā rekreācijas zonu tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju , no jūsu lēmumiem šodien būs atkarīga ticība tam, ka kādam no valsts vadības mūsu zemes un tautas pastāvēšana ir svarīgāka par investoru lobēšanu.
Ņemot vērā, kādos apjomos piekrastē tiek likvidēti meži, pamatotu trauksmi raisa fakts, ka apdraudējuma gadījumā sazaroto jaunizveidoto ceļu tīkls var tikt izmantots militāriem mērķiem.
Telekomunikāciju speciālisti apliecina, ka VES slāpē un kropļo signālus.
Prasība VES attīstītājiem ievērot šo aizsargjoslu pozitīvi iespaidos piekrastes vidi un ļaus saglabāt to kā rekreācijas zonu tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju , no jūsu lēmumiem šodien būs atkarīga ticība tam, ka kādam no valsts vadības mūsu zemes un tautas pastāvēšana ir svarīgāka par investoru lobēšanu.
28.03.2024. 18:47
Rihards Freidenfelds - SIA Ingka Investments Latvia
SIA Ingka Investments Latvia vēstule publiskās apspriešanas procesā iesniegta Aizsardzības ministrijai elektroniskā dokumenta formā.
28.03.2024. 20:25
SIA "NORTH GRID", reg. nr. 40103865110
Ar šo iesniedzam sekojošu priekšlikumu:
Latvijas valsts mežu (LVM) izsoles "Par apbūves tiesības piešķiršanu vēja parka moduļa ierīkošanai 2023. gada izsoles platībās" nolikumā noteiktajā apbūves tiesības līguma noslēgšanas termiņā nebūtu ieskaitāms laiks, kurā izsoles uzvarētājs pieprasa un saņem Nacionālo Bruņoto Spēku (NBS) atzinumu par vēja parka būvniecības iespējām platībās, kur tā ir iespējama, ja iespējams piemērot kādu kompensācijas mehānismu (t.s. dzeltenā zona), un kompensācijas mehānisma potenciālajām izmaksām. Ņemot vērā, ka iespējamo kompensējošo pasākumu izmaksas šobrīd nav, un, līdz NBS atzinuma saņemšanai, nebūs zināmas un / vai aplēšamas, izsoles uzvarētājam tiek saglabātas tiesības pieņemt lēmumu par apbūves tiesības līguma noslēgšanu vai atturēšanos no līguma noslēgšanas ar LVM 30 dienu laikā pēc NBS atzinuma saņemšanas.
Latvijas valsts mežu (LVM) izsoles "Par apbūves tiesības piešķiršanu vēja parka moduļa ierīkošanai 2023. gada izsoles platībās" nolikumā noteiktajā apbūves tiesības līguma noslēgšanas termiņā nebūtu ieskaitāms laiks, kurā izsoles uzvarētājs pieprasa un saņem Nacionālo Bruņoto Spēku (NBS) atzinumu par vēja parka būvniecības iespējām platībās, kur tā ir iespējama, ja iespējams piemērot kādu kompensācijas mehānismu (t.s. dzeltenā zona), un kompensācijas mehānisma potenciālajām izmaksām. Ņemot vērā, ka iespējamo kompensējošo pasākumu izmaksas šobrīd nav, un, līdz NBS atzinuma saņemšanai, nebūs zināmas un / vai aplēšamas, izsoles uzvarētājam tiek saglabātas tiesības pieņemt lēmumu par apbūves tiesības līguma noslēgšanu vai atturēšanos no līguma noslēgšanas ar LVM 30 dienu laikā pēc NBS atzinuma saņemšanas.
28.03.2024. 21:05
Ingars Jaunzems
Vērojot radaru karti, it īpaši atklātās Baltijas jūras krasta zonā, redzams, ka ir divi lielie radari no Ventspils un otrs zem Liepājas, kuriem apkārt zona ir apzīmēta ar sarkanu. Jo loģiski - radars nepārtraukti griežas ap savu asi un skenē teritoriju visapkārt savam tornim.
Kā var jebkurš redzēt kartē, tad abu šo "lielo" radaru darbības radiusi izbeidzas netālu no Akmeņraga bākas, kur ir dislocēts "mazais" radars, kas tādā pusaplītī skenē virzienu uz Baltijas jūru.
Ņemot vērā vēja elektrostaciju plānoto darbības laiku - minimums 30 gadi vienam projektam, mēs nedrīkstam pieļaut, ka drošības situācijas izmainīšanās momentā šādi lielizmēra vēja staciju objekti būtiski ietekmē mūsu valsts krasta apsardzi.
Ierosinu Baltijas jūras krastā izvietotajiem "mazajiem" radariem noteikt līdzīgu aizsardzības zonu kā tiem diviem lielajiem, jo, ja gadījumā situācija pasliktinās, nāktos palielināt radaru skaitu, jaudu, efektivitāti, to stratēģiski neparedzot ilgtermiņā, var gadīties problēmas to vēlākā izvietošanā un valsts drošības nodrošināšanā.
Kā var jebkurš redzēt kartē, tad abu šo "lielo" radaru darbības radiusi izbeidzas netālu no Akmeņraga bākas, kur ir dislocēts "mazais" radars, kas tādā pusaplītī skenē virzienu uz Baltijas jūru.
Ņemot vērā vēja elektrostaciju plānoto darbības laiku - minimums 30 gadi vienam projektam, mēs nedrīkstam pieļaut, ka drošības situācijas izmainīšanās momentā šādi lielizmēra vēja staciju objekti būtiski ietekmē mūsu valsts krasta apsardzi.
Ierosinu Baltijas jūras krastā izvietotajiem "mazajiem" radariem noteikt līdzīgu aizsardzības zonu kā tiem diviem lielajiem, jo, ja gadījumā situācija pasliktinās, nāktos palielināt radaru skaitu, jaudu, efektivitāti, to stratēģiski neparedzot ilgtermiņā, var gadīties problēmas to vēlākā izvietošanā un valsts drošības nodrošināšanā.
28.03.2024. 21:20
Arnis Priediņš
Drošība un aizsardzības spējas ir valsts prioritāte, taču, vadoties no ārvalstu pieredzes analoģisku jautājumu risināšanā, šī prioritāte neizslēdz un nedrīkst izslēgt vai būtiski ierobežot tautsaimniecības, valsts konkurētspējas, klimata u.c. vitāli svarīgus valsts mērķus un intereses.
Iepazīstoties ar Informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām”, var secināt, ka to ir gatavojuši aizsardzības nozares speciālisti, nekonsultējoties ar juristiem jautājumos, kas saistīti ar iespējamu valsts atbildību, tiesisko stabilitāti, privātpersonu tiesisko paļāvību u.c. demokrātiskas valsts principiem.
Runājot par “sarkanajām teritorijām”, uz aizliegumiem vērsta situācijas risināšana kaitēs valsts konkurētspējai un izaugsmei. Šādai rīcībai ir vairāki iespējamie izskaidrojumi – sākotnēja slepenība ar de minimis iesaistīto personu loku - bez juristu iesaistes; Aizsardzības ministrijas amatpersonu nevēlēšanās pat piedomāt par jautājumiem ārpus aizsardzības jomas; situācijas izmantošana, aizbildinoties ar ģeopolitiskajiem apstākļiem valsts dažādo interešu salāgošanas iespēju nemeklēšanai. Jāpiebilst, ka no juridiskā viedokļa kritiski vērtējami ir 2022.gadā veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, ar kuriem bez pārejas noteikumiem tika būtiski palielinātas tehnisko novērošanas līdzekļu aizsargjoslas.
Runājot par “dzeltenajām teritorijām”, ja ierobežojumi stātos spēkā, attiecībā uz uzsāktajiem projektiem ir pieļaujami tikai divi tiesiski scenāriji – pilnīga investīciju atlīdzināšana no valsts budžeta līdzekļiem vai paredzētās darbības atļaušana, valstij pašai meklējot budžeta līdzekļus un risinājumus paredzētās darbības atļaušanai. Pirmajā gadījumā būtu maksājami arī procenti par iemaksāto maksu par tīkla jaudas rezervāciju, jo vairumā gadījumu tā ir iemaksāta, rēķinoties, ka projektu varēs īstenot. Tikai attiecībā uz nākamajiem (vēl neuzsāktiem) projektiem ir pieļaujama ierobežojumu un kompensējošo pasākumu regulēšana.
Jebkādi valsts plāni par jauna regulējuma ieviešanu nedrīkst apturēt uzsākto projektu virzību. Pretējā gadījumā tā ir kaitēšana valsts interesēm – gan no klimata mērķu aspekta, gan no iespējamas valsts atbildības aspekta. Tiesiskā valstī nav pieļaujama situācija, ka daudzi gadi un lielas vietējās un ārvalstu investīcijas tiek apturētas uz nenoteiktu laiku, nepastāvot konkrētam un iepriekš paredzamam tiesiskajam regulējumam. Šo projektu attīstītāji ir ļoti ierobežoti ar dažādām procedūrām un termiņiem – teritorijas plānošanas dokumentu izstrādi, ietekmes uz vidi novērtējumiem, terminētām atļaujām jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai, terminētiem tehniskajiem noteikumiem u.tml. Jau šobrīd gadījumos, kad Aizsardzības ministrijas ilgstošā klusēšana ir radījusi sekas, valstij ir pienākums tās novērst, piemēram, pagarinot attiecīgos termiņus.
Uzskatu, ka Aizsardzības ministrijai bija pienākums šo jautājumu risināšanu uzsākt nekavējoties, veidojot dialogu ar nozari un citām ministrijām, nevis jāuzsāk mēģinājums ieviest ierobežojumus vairāk nekā divus gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Jāpatur prātā, ka valsts ir vienots kopums - tiešās pārvaldes iestādes ir organizētas vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde neatrodas ārpus šīs sistēmas. Nevienai iestādei nav savu interešu. Ir tikai valsts vienotas intereses. Nav pieļaujama situācija, ka neskaitāmas valsts iestādes ir ļāvušas virzīt (lasīt arī – investēt) projektu īstenošanu dažādu procedūru ietvaros, bet viena institūcija vairāk nekā divu gadu garumā slepenībā ir kalusi plānus, kā šos projektus apturēt, apgrūtināt to īstenošanu vai pat pilnībā nepieļaut to īstenošanu.
Turklāt rezultātā šobrīd lielas slepenības nav – karte ir publiski pieejama, informatīvais ziņojums tiek publiski apspriests. Tāpat arī no kartē iezīmētajām riņķa līnijām var izsecināt drošības infrastruktūras atrašanās vietas, kas līdz šim bijušas pieejamas arī Ministru kabineta noteikumu pielikumos.
Nobeigumā, atkārtojoties, drošība ir prioritāte. Taču spēcīga enerģētikas nozare ir ne tikai drošības sastāvdaļa, bet arī nepieciešamība tautsaimniecības un klimata mērķu sasniegšanai. Aizliegt ir vieglāk, nekā meklēt risinājumus kā atļaut un uzlabot. Aizliegšana – elementāra, risinājumu meklēšana – sarežģīta.
28.03.2024. 21:39
Sniedze Kaņepe
Esmu kategoriski PRET vēja parku izveidi. Balvu novads, kurā arī plānots izveidot šādu parku, ir bagāts ar mežiem un purviem, kas dod mājvietu daudziem Latvijas floras un faunas pārstāvjiem. Viens no būtiskiem faktoriem, kāpēc Latvija NAV piemērota vēja ģeneratoru parkam, ir lielais daudzums mūsu platuma grādos migrējošo putnu. Vēja ģeneratoru "dzirnavās" iekļūdami, tie bieži savainojas un iet bojā. Daudzas vēja parku valstis ir nobažījušās par šo sāpīgo aspektu. Vai arī mums tas ir nepieciešams?
Protams, ne tikai migrējošie putni savainojas ģeneratoru dzirnavās, nelaimes notiek arī ar putniem nometniekiem.
Vairāki citu valstu pētījumi un pieredzes liecina, ka sikspārņus (Latvijā reģistrētas 16 sikspārņu sugas) gluži magnētiski pievelk vēja ģeneratori. Vai tā ir elektības sīcošā skaņa, vai arī viegli pieejamā pārtika (notriektie putni), vēl nav rastas atbildes.
Vēja ģeneratoru radītais troksnis, dabiskās ainavas izpostīšana, zvēru dabiskās teritorijas atņemšana, cilvēku iekoptās ainavas noārdīšana, putnu ceļa orientiera izjaukšana ir ļoti būtiski pieturas punkti, lai nepieļautu vēja parku būvēšanu. Un, galu galā, vai tomēr nebūtu vairāk jāpievēršas valsts robežu nosargāšanai, jo Balvu novads robežojas ar agresorvalsti! Dzimtās zemes dabu ir jāsargā tā pat kā valsts robežu!
Komunisti nerēķinājās ar cilvēku iebildumiem nepostīt Daugavu, tagad šo stafeti ir pārņēmuši Latvenergo & Co.
P.S. Vai vēja parku idejas attīstītāji paši vēlētos dzīvot zem ģeneratoriem?
Protams, ne tikai migrējošie putni savainojas ģeneratoru dzirnavās, nelaimes notiek arī ar putniem nometniekiem.
Vairāki citu valstu pētījumi un pieredzes liecina, ka sikspārņus (Latvijā reģistrētas 16 sikspārņu sugas) gluži magnētiski pievelk vēja ģeneratori. Vai tā ir elektības sīcošā skaņa, vai arī viegli pieejamā pārtika (notriektie putni), vēl nav rastas atbildes.
Vēja ģeneratoru radītais troksnis, dabiskās ainavas izpostīšana, zvēru dabiskās teritorijas atņemšana, cilvēku iekoptās ainavas noārdīšana, putnu ceļa orientiera izjaukšana ir ļoti būtiski pieturas punkti, lai nepieļautu vēja parku būvēšanu. Un, galu galā, vai tomēr nebūtu vairāk jāpievēršas valsts robežu nosargāšanai, jo Balvu novads robežojas ar agresorvalsti! Dzimtās zemes dabu ir jāsargā tā pat kā valsts robežu!
Komunisti nerēķinājās ar cilvēku iebildumiem nepostīt Daugavu, tagad šo stafeti ir pārņēmuši Latvenergo & Co.
P.S. Vai vēja parku idejas attīstītāji paši vēlētos dzīvot zem ģeneratoriem?
28.03.2024. 22:26
Ingars Jaunzems
Maza izmēra, mazas jaudas, tīrs, pasaulē visdrošākais, pats jaunākais un modernākais kodolreaktors pilnībā spēj nodrošināt zaļāku elektroenerģiju nekā tūkstošiem vēja elektrostaciju torņi, kuri iznīcina apkārt sev dzīvo radību un viennozīmīgi spēj būtiski ietekmēt Latvijas Republikas drošību.
Par to tiek plaši diskutēts visā Eiropā dažādos forumos un valdību līmeņos, šobrīd vēja enerģijas izbūve ir jau novecojis process, Latvija tomēr ar nokavēšanos to mēģina ieviest.
Piedevām - redzot Ukrainas kara pieredzi, aizsargāt vienu objektu jebkurā gadījumā ir vieglāk nekā tūkstošiem vēja torņu, uz kuriem šobrīd politiski tiek spiests un lobēts kā Latvijas elektroenerģijas brīvība.
Modernu kodolreaktoru darbība ir viegli kontrolējama, tas ir stabils, ērts un lēts process lai savā valstī nodrošinātu energoneatkarību.
Lūdzu pievērst uzmanību šim aspektam, izvērtējot argumentus par vai pret šeit publicētās kartes labošanai. Modernas kodolspēkstacijas būve pilnīgi noteikti drīkst atrasties kartes sarkanajās zonās, jebkurā vietā Latvijā, kur vien tas ir stratēģiski vissvarīgāk un ekonomiski pamatoti.
Par to tiek plaši diskutēts visā Eiropā dažādos forumos un valdību līmeņos, šobrīd vēja enerģijas izbūve ir jau novecojis process, Latvija tomēr ar nokavēšanos to mēģina ieviest.
Piedevām - redzot Ukrainas kara pieredzi, aizsargāt vienu objektu jebkurā gadījumā ir vieglāk nekā tūkstošiem vēja torņu, uz kuriem šobrīd politiski tiek spiests un lobēts kā Latvijas elektroenerģijas brīvība.
Modernu kodolreaktoru darbība ir viegli kontrolējama, tas ir stabils, ērts un lēts process lai savā valstī nodrošinātu energoneatkarību.
Lūdzu pievērst uzmanību šim aspektam, izvērtējot argumentus par vai pret šeit publicētās kartes labošanai. Modernas kodolspēkstacijas būve pilnīgi noteikti drīkst atrasties kartes sarkanajās zonās, jebkurā vietā Latvijā, kur vien tas ir stratēģiski vissvarīgāk un ekonomiski pamatoti.
28.03.2024. 22:30
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību K2 Ventum
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “K2 Ventum”, reģistrācijas numurs: 40203344430 (turpmāk – K2Ventum), ir izvērtējusi Aizsardzības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un tā pielikumā pievienoto karti ar zonējumiem (turpmāk – IZ), un uzskata, ka piedāvātais risinājums nav ne pamatots, ne likumīgs.
No IZ izriet, ka Latvijas teritoriju paredzēts iedalīt trīs zonās ar atšķirīgiem nosacījumiem vēja elektrostaciju, kuru augstums pārsniedz 100 m, būvniecībai, tas ir:
1) sarkanā zona, kura būvniecība nav pieļaujama;
2) dzeltenā zona, kura būvniecība ir iespējama, piemērojot kompensējošos mehānismus, tai pat laikā paredzot, ka būvniecība var būt neiespējama;
2) zaļā zona, kurā būvniecība ir iespējama.
Par iespējām būvniecību īstenot dzeltenajā zonā ir paredzēts viena mēneša laikā no IZ apstiprināšanas izveidot darbu grupu, kura izstrādās kompensējošos risinājumus, ar ko mazināt vēja parku ierīkošanas potenciālo ietekmi uz valsts aizsardzības objektiem, un noteiks finansēšanai izmantojamos avotus. Vienlaikus minēts, ka ņemot vērā darba grupas sagatavotos priekšlikumus, Aizsardzības ministrija nodrošinās pētījumus un vēl sagatavos priekšlikumus par tām teritorijām, kurās būtu iespējams attīstīt vēja parkus, uzstādot pēc iespējas mazāku radaru skaitu. Papildus tam 3 mēnešu laikā no IZ apstiprināšanas, paredzēts izstrādāt grozījumus likuma “Par aviāciju” 113.4 pantā, piešķirot tiesības Aizsardzības ministrijai vienoties par kompensējošiem mehānismiem. No IZ secinājumu un priekšlikumu 1. punkta izriet, ka iepriekš minēto darbību un pasākumu laikā dzeltenajā zonā tiek noteikts vēja elektrostaciju, kuras augstākas par 100 m, būvniecības moratorijs.
K2Ventum neapšauba, ka valsts aizsardzības spēju nodrošināšana un stiprināšana ir mūsdienu realitāte un nepieciešamība. Tomēr vienlīdz tiešām militārām spējām, ir būtiska valsts enerģētiskā neatkarība un drošība, tādējādi mazinot iespējas kaitēt valsts interesēm, neveicot tiešus militāras agresijas aktus. Spriežot no IZ izklāstītajiem argumentiem, apsvērumiem un līdz šim veiktajām darbībām, ir pamats uzskatīt, ka enerģētiskā neatkarība un drošība, kura ar likumu ir noteikta par valsts prioritāti, nav ņemta vērā, par ko liecina vairāki apstākļi, tostarp:
Pirmkārt. Tiek minēts, ka uzņēmumam “Lockheed Martin”, kurš ražo Latvijā izmantotos gaisa telpas novērošanas radarus, ir tehniskas iespējas izvērtēt reljefu un citas ar gaisa telpas novērošanas radaru izvietojumu būtiskas tehniskas nianses, un šādu izvērtējumu ir iespējams saņemt jau noslēgtā līguma ietvaros, bez papildus finansējuma. Lai arī likuma “Par aviāciju” 113.4 pants ir spēkā nu jau teju 1,5 gadu, šāds izvērtējums līdz šim nav veikts.
Otrkārt. Tiek piedāvāts īstenot vairākus pasākumus – noteiktos termiņos izveidot darbu grupu, grozīt normatīvos aktos, tomēr nav noteikti termiņi, kādos darba grupai ir jāizstrādā priekšlikumi un Aizsardzības ministrijai ir jāveic pētījumi un jāsagatavo priekšlikumi. Respektīvi, nav skaidrs plāns par jaunā regulējuma ieviešanu.
Piedāvātā “ceļu karte” ne tikai rada absolūtu nenoteiktību jau uzsākto projektu īstenošanai, bet jau paredzami, tai skaitā ņemot vērā līdz šim paveikto, uz ievērojamu laiku tos pilnībā paralizēs, jo no IZ izriet, ka nākotnē moratorija laikā dzelteno zonu paredzēts sadalīt zaļajās un sarkanajās zonās, vienlaikus ievērojot principu, ka papildus radarus ir jāuzstāda pēc iespējas mazāk. Ņemot vērā, cik strauji vēju elektrostaciju būvniecība norit kaimiņvalstīs, šāds scenārijs, visticamāk, novedīs arī pie tā, ka Latvijā uzsāktajiem projektiem būvniecībai nepieciešamais finansējums vairs nebūs pieejams.
Vēja parka būvniecības īstenošanai ir nepieciešams ņemt vērā un atrisināt vairākus citus ne mazāk būtiskus vai komplicētus jautājumus, tai skaitā ir jāņem vērā visus vides aspektus, būvniecības īstenošanai nepieciešamās zemes platības, būvniecības finansējums. K2 Ventum ieskatā ir nelietderīgi šobrīd vērtēt vēja parka būvniecībai atvēlamās teritorijas raugoties vienīgi aizsardzības spēju saglabāšanas aspektiem, visu Latvijas teritoriju apskatot kā vienu lielu potenciālu būvlaukumu, jo tas novedīs pie tā, ka, raugoties no aizsardzības spēju nodrošināšanas perspektīvām, būvēt būs atļauts tur, kuru citu apstākļu dēļ būvniecība tiesiski vai praktiski būs neiespējama. Izveidot karti, kurā ir aptveri visi ierobežojumi būvēt vēja elektrostacijas, ir ne tikai nelietderīgi, bet, ņemot vērā pastāvošo tiesisko regulējumu, tas praktiski ir neiespējami.
Ievērojot minētos apsvērumus, K2 Ventum tiesisko regulējumu ierosina veidot tādējādi, ka:
Pirmkārt. Katra vēja parka būvniecības iecere tiek vērtēta individuāli, tai skaitā izmantojot “Lockheed Martin” pieejamās tehniskās iespējas, saskaņot gan pielietojamo vēja elektrostaciju tehniskos parametrus, gan nepieciešamos kompensācijas pasākumus.
Otrkārt. Visām vēja elektrostacijām, neatkarīgi no zonas, nosakot vienotu vienreizēju vai periodisku maksājumu par uzstādīto jaudu, kuru būvniecības ieceres īstenotājs maksā Aizsardzības ministrijai. Normatīvajos aktos nosakot, ka minētie naudas līdzekļi ir izlietojami kompensējošo pasākumu finansēšanai.
Treškārt. Paredzot, ka Aizsardzības ministrija ir tiesīga noteikt kompensējošos pasākumus un slēgt vienošanos ar būvniecības ieceres īstenotāju, tai skaitā paredzot vēja parka infrastruktūru izmantot kompensējošo pasākumu īstenošanai, piemēram, dažādu novēršanas iekārtu uzstādīšanu uz vēju elektrostacijām.
K2 Ventum piedāvātā kārtība ļautu iespējami īsākos termiņos īstenot tos iesāktos projektus, kuru realizācija ir tiesiski un praktiski iespējama, un patreiz ir ar augstu gatavības pakāpi, tādējādi sasniedzot Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumā noteiktos mērķus.
Papildus tam, ir būtiski vērst uzmanību, ka gadījumā, ja tiks īstenots Aizsardzības ministrijas priekšlikums un faktiski bez pienācīga izvērtējuma tiks ieviests vispārējs būvniecības aizliegums lielākajā daļā Latvijas teritorijas, ne tikai radīs situāciju, ka virkne augstas gatavības projekti netiks īstenoti, bet pastāv liela varbūtība, ka plānotais regulējums var tikt atzīts par nesamērīgu un neatbilstošu Satversmei, kā arī var radīt nepieciešamību valstij kompensēt projektu attīstītāju līdz šim veiktos ieguldījumus.
No IZ izriet, ka Latvijas teritoriju paredzēts iedalīt trīs zonās ar atšķirīgiem nosacījumiem vēja elektrostaciju, kuru augstums pārsniedz 100 m, būvniecībai, tas ir:
1) sarkanā zona, kura būvniecība nav pieļaujama;
2) dzeltenā zona, kura būvniecība ir iespējama, piemērojot kompensējošos mehānismus, tai pat laikā paredzot, ka būvniecība var būt neiespējama;
2) zaļā zona, kurā būvniecība ir iespējama.
Par iespējām būvniecību īstenot dzeltenajā zonā ir paredzēts viena mēneša laikā no IZ apstiprināšanas izveidot darbu grupu, kura izstrādās kompensējošos risinājumus, ar ko mazināt vēja parku ierīkošanas potenciālo ietekmi uz valsts aizsardzības objektiem, un noteiks finansēšanai izmantojamos avotus. Vienlaikus minēts, ka ņemot vērā darba grupas sagatavotos priekšlikumus, Aizsardzības ministrija nodrošinās pētījumus un vēl sagatavos priekšlikumus par tām teritorijām, kurās būtu iespējams attīstīt vēja parkus, uzstādot pēc iespējas mazāku radaru skaitu. Papildus tam 3 mēnešu laikā no IZ apstiprināšanas, paredzēts izstrādāt grozījumus likuma “Par aviāciju” 113.4 pantā, piešķirot tiesības Aizsardzības ministrijai vienoties par kompensējošiem mehānismiem. No IZ secinājumu un priekšlikumu 1. punkta izriet, ka iepriekš minēto darbību un pasākumu laikā dzeltenajā zonā tiek noteikts vēja elektrostaciju, kuras augstākas par 100 m, būvniecības moratorijs.
K2Ventum neapšauba, ka valsts aizsardzības spēju nodrošināšana un stiprināšana ir mūsdienu realitāte un nepieciešamība. Tomēr vienlīdz tiešām militārām spējām, ir būtiska valsts enerģētiskā neatkarība un drošība, tādējādi mazinot iespējas kaitēt valsts interesēm, neveicot tiešus militāras agresijas aktus. Spriežot no IZ izklāstītajiem argumentiem, apsvērumiem un līdz šim veiktajām darbībām, ir pamats uzskatīt, ka enerģētiskā neatkarība un drošība, kura ar likumu ir noteikta par valsts prioritāti, nav ņemta vērā, par ko liecina vairāki apstākļi, tostarp:
Pirmkārt. Tiek minēts, ka uzņēmumam “Lockheed Martin”, kurš ražo Latvijā izmantotos gaisa telpas novērošanas radarus, ir tehniskas iespējas izvērtēt reljefu un citas ar gaisa telpas novērošanas radaru izvietojumu būtiskas tehniskas nianses, un šādu izvērtējumu ir iespējams saņemt jau noslēgtā līguma ietvaros, bez papildus finansējuma. Lai arī likuma “Par aviāciju” 113.4 pants ir spēkā nu jau teju 1,5 gadu, šāds izvērtējums līdz šim nav veikts.
Otrkārt. Tiek piedāvāts īstenot vairākus pasākumus – noteiktos termiņos izveidot darbu grupu, grozīt normatīvos aktos, tomēr nav noteikti termiņi, kādos darba grupai ir jāizstrādā priekšlikumi un Aizsardzības ministrijai ir jāveic pētījumi un jāsagatavo priekšlikumi. Respektīvi, nav skaidrs plāns par jaunā regulējuma ieviešanu.
Piedāvātā “ceļu karte” ne tikai rada absolūtu nenoteiktību jau uzsākto projektu īstenošanai, bet jau paredzami, tai skaitā ņemot vērā līdz šim paveikto, uz ievērojamu laiku tos pilnībā paralizēs, jo no IZ izriet, ka nākotnē moratorija laikā dzelteno zonu paredzēts sadalīt zaļajās un sarkanajās zonās, vienlaikus ievērojot principu, ka papildus radarus ir jāuzstāda pēc iespējas mazāk. Ņemot vērā, cik strauji vēju elektrostaciju būvniecība norit kaimiņvalstīs, šāds scenārijs, visticamāk, novedīs arī pie tā, ka Latvijā uzsāktajiem projektiem būvniecībai nepieciešamais finansējums vairs nebūs pieejams.
Vēja parka būvniecības īstenošanai ir nepieciešams ņemt vērā un atrisināt vairākus citus ne mazāk būtiskus vai komplicētus jautājumus, tai skaitā ir jāņem vērā visus vides aspektus, būvniecības īstenošanai nepieciešamās zemes platības, būvniecības finansējums. K2 Ventum ieskatā ir nelietderīgi šobrīd vērtēt vēja parka būvniecībai atvēlamās teritorijas raugoties vienīgi aizsardzības spēju saglabāšanas aspektiem, visu Latvijas teritoriju apskatot kā vienu lielu potenciālu būvlaukumu, jo tas novedīs pie tā, ka, raugoties no aizsardzības spēju nodrošināšanas perspektīvām, būvēt būs atļauts tur, kuru citu apstākļu dēļ būvniecība tiesiski vai praktiski būs neiespējama. Izveidot karti, kurā ir aptveri visi ierobežojumi būvēt vēja elektrostacijas, ir ne tikai nelietderīgi, bet, ņemot vērā pastāvošo tiesisko regulējumu, tas praktiski ir neiespējami.
Ievērojot minētos apsvērumus, K2 Ventum tiesisko regulējumu ierosina veidot tādējādi, ka:
Pirmkārt. Katra vēja parka būvniecības iecere tiek vērtēta individuāli, tai skaitā izmantojot “Lockheed Martin” pieejamās tehniskās iespējas, saskaņot gan pielietojamo vēja elektrostaciju tehniskos parametrus, gan nepieciešamos kompensācijas pasākumus.
Otrkārt. Visām vēja elektrostacijām, neatkarīgi no zonas, nosakot vienotu vienreizēju vai periodisku maksājumu par uzstādīto jaudu, kuru būvniecības ieceres īstenotājs maksā Aizsardzības ministrijai. Normatīvajos aktos nosakot, ka minētie naudas līdzekļi ir izlietojami kompensējošo pasākumu finansēšanai.
Treškārt. Paredzot, ka Aizsardzības ministrija ir tiesīga noteikt kompensējošos pasākumus un slēgt vienošanos ar būvniecības ieceres īstenotāju, tai skaitā paredzot vēja parka infrastruktūru izmantot kompensējošo pasākumu īstenošanai, piemēram, dažādu novēršanas iekārtu uzstādīšanu uz vēju elektrostacijām.
K2 Ventum piedāvātā kārtība ļautu iespējami īsākos termiņos īstenot tos iesāktos projektus, kuru realizācija ir tiesiski un praktiski iespējama, un patreiz ir ar augstu gatavības pakāpi, tādējādi sasniedzot Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumā noteiktos mērķus.
Papildus tam, ir būtiski vērst uzmanību, ka gadījumā, ja tiks īstenots Aizsardzības ministrijas priekšlikums un faktiski bez pienācīga izvērtējuma tiks ieviests vispārējs būvniecības aizliegums lielākajā daļā Latvijas teritorijas, ne tikai radīs situāciju, ka virkne augstas gatavības projekti netiks īstenoti, bet pastāv liela varbūtība, ka plānotais regulējums var tikt atzīts par nesamērīgu un neatbilstošu Satversmei, kā arī var radīt nepieciešamību valstij kompensēt projektu attīstītāju līdz šim veiktos ieguldījumus.
28.03.2024. 22:48
Sakas pagasta iedzīvotāji
Šai nestabilajā laikā, ignorējot AM noteikumus, kas nodrošina garo Latvijas jūras robežas aizsardzību, pie vairākiem radariem to darbības zonā sākts veidot vēja parkus.
Dīvainākais, ka sākotnējās sapspriedēs pat nav noteikti precīzi parametri un netiek uzrādīts ražotājs, līdz ar to apdraudējums radaru stacijām var būt vēl lielāks, ņemot vērā lielo turbīnu skaitu un milzīgās kopējās jaudas, kādu provizoriski nosauc projektu attīstītāji!
Piemēram, vairāki vēja parki ļoti tuvu radaram izvietoti ap Pāvilostu: 4 projektos (no tiem 2 - kopā ar blakus esošiem novadiem) kopīgais ģeneratoru skaits ir 164!
Bez vēja turbīnas frekvenču iedarbības uz radariem, nākošais riska faktors drošībai ir vēja turbīnu augstā ugunsnedrošība! Šai gadījumā tie apdraud ar degošu šķidrumu vairāk kā 150 m augstumā, kā arī rotējot degošiem spārniem, tie spēj aizsviest turpat kilometru lielā attālumā ievērojami mazāka augstuma turbīnām! Diemžēl 250 un 300 m augstas turbīnas tuvumā nav uzstādītas un neatkarīgu ekspertu viedokļi nav pieejami!
Pārāk daudz būtiski riska faktori un apdraudējumi valsts drošībai, kas var nest ievērojami lielākus zaudējumus, nekā iegūt dārgu un nekonkurētspējīgas cenas enerģiju!
Dīvainākais, ka sākotnējās sapspriedēs pat nav noteikti precīzi parametri un netiek uzrādīts ražotājs, līdz ar to apdraudējums radaru stacijām var būt vēl lielāks, ņemot vērā lielo turbīnu skaitu un milzīgās kopējās jaudas, kādu provizoriski nosauc projektu attīstītāji!
Piemēram, vairāki vēja parki ļoti tuvu radaram izvietoti ap Pāvilostu: 4 projektos (no tiem 2 - kopā ar blakus esošiem novadiem) kopīgais ģeneratoru skaits ir 164!
Bez vēja turbīnas frekvenču iedarbības uz radariem, nākošais riska faktors drošībai ir vēja turbīnu augstā ugunsnedrošība! Šai gadījumā tie apdraud ar degošu šķidrumu vairāk kā 150 m augstumā, kā arī rotējot degošiem spārniem, tie spēj aizsviest turpat kilometru lielā attālumā ievērojami mazāka augstuma turbīnām! Diemžēl 250 un 300 m augstas turbīnas tuvumā nav uzstādītas un neatkarīgu ekspertu viedokļi nav pieejami!
Pārāk daudz būtiski riska faktori un apdraudējumi valsts drošībai, kas var nest ievērojami lielākus zaudējumus, nekā iegūt dārgu un nekonkurētspējīgas cenas enerģiju!
28.03.2024. 23:56