Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Tiesību akta atsaukšanas komentārs
Saskaņā ar to, ka ar tiesību aktu saistītā informācija ietverta jaunā informatīvajā ziņojumā, kas ir TAP portālā (Nr. 24-TA-2415), šī versija atzīstama par aktualitāti zaudējušu.
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Vēja parku attīstības ietekme uz valsts aizsardzības uzdevumu izpildi.
Mērķa apraksts
Definēt problēmjautājumus attiecībā uz vēja parku attīstību un aizsardzības interešu salāgošanu.
Politikas jomas
Valsts aizsardzības politika
Teritorija
-
Norises laiks
15.03.2024. - 28.03.2024.
Informācija
-
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
Nē
Sagatavoja
Jānis Feldmanis (AM)
Atbildīgā persona
Svetlana Araslanova (AM)
Izsludināšanas datums
18.03.2024. 08:52
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Ingars Jaunzems - SIA "Cīravas Ķēniņi"
Domājot par sliktākajiem scenārijiem - no aizsardzības viedokļa un operatīvās palīdzības piekļuves viedokļa.
Mūsu ieteikums ir likumā iestrādāt, ka kartē iezīmētajās dzeltenajās zonās būtu aizliegts izvietot vēja ģeneratorus pārāk tuvu esošiem koplietošanas ceļiem, un arī vēja parku izbūves laikā radītiem jauniem, bet koplietošanas ceļiem.
Attālums no ceļa nedrīkstētu būt tuvāks par kopējo ģeneratora augstumu. Tas saprotams - drošības dēļ - tas nevēlami izmantojams kā šķērslis - to speciāli nogāžot pāri ceļiem, var gadīties punkti, kur tas dramatiski bloķē satiksmi un operatīvo glābšanas dienestu piekļuvi vietām, kur nepieciešams.
Mūsu ieteikums ir likumā iestrādāt, ka kartē iezīmētajās dzeltenajās zonās būtu aizliegts izvietot vēja ģeneratorus pārāk tuvu esošiem koplietošanas ceļiem, un arī vēja parku izbūves laikā radītiem jauniem, bet koplietošanas ceļiem.
Attālums no ceļa nedrīkstētu būt tuvāks par kopējo ģeneratora augstumu. Tas saprotams - drošības dēļ - tas nevēlami izmantojams kā šķērslis - to speciāli nogāžot pāri ceļiem, var gadīties punkti, kur tas dramatiski bloķē satiksmi un operatīvo glābšanas dienestu piekļuvi vietām, kur nepieciešams.
28.03.2024. 12:19
Fiziska persona
Piedāvājums tiek noraidīts bez akcepta.
28.03.2024. 12:38
Pēteris Dzalbe - Augšdaugavas novada pašvaldība
Lai veicinātu līdzsvarotu komercdarbības attīstību valsts teritorijā, 2023.gada 15.novembrī ar likumu “Augšdaugavas novada pašvaldības Centrālā pārvalde ir iepazinusies ar 2024. gada 18. martā ar Aizsardzības ministrijas ierosināto publisko apspriešanu par informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām”. Augšdaugavas novada pašvaldības Centrālā pārvalde sniedz savu viedokli par izstrādāto ziņojumu.
Izvērtējot publiskai apspriešanai pievienotu dokumentu un to pielikumu, Augšdaugavas novada pašvaldības Centrālā pārvalde konstatēja, ka gandrīz visa novada teritorija atrodas zonā kurā vēja parku būvniecība nav pieļaujama un būtiski traucē NBS funkciju veikšanai, t.i. sarkanā zonā.
Gribam paust mūsu nepiekrišanu piedāvātai kartei, kas ierobežo mūsu reģiona attīstības iespējas. Šie zaļās infrastruktūras projekti ir nozīmīgs pienesums Latvijas kopējos centienos panākt enerģētisko neatkarību un samazināt elektroenerģijas ražošanas izmaksas. Videi draudzīgas infrastruktūras attīstība viennozīmīgi ir solis Latvijas enerģētiskās neatkarības spēcināšanā – jo vairāk šādu objektu tiks attīstīts, jo lielāks būs ekonomiskais ieguvums. Vēja parku attīstība ir liels potenciāls mūsu novada attīstībā un var pozitīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi daudzās būtiskās jomas:
Nodokļu ieņēmumi: Vēja parku izveidošana un darbība var radīt papildu nodokļu ieņēmumus pašvaldībai no nodokļiem par nekustamo īpašumu, uzņēmuma ienākuma nodokli un citiem nodokļiem, kas saistīti ar enerģijas ražošanu un pārdošanu.
Investīciju piesaiste: Vēja parku attīstība var piesaistīt ievērojamus ieguldījumus pašvaldības teritorijā, kas veicina ekonomisko izaugsmi, nodrošina jaunas darba vietas un veicina infrastruktūras attīstību.
Vietējo uzņēmumu attīstība: Vēja parku projekti var nodrošināt iespējas vietējiem uzņēmumiem un uzņēmējiem piedalīties būvniecības procesā un sniegt pakalpojumus, piemēram, inženiertehniskos pakalpojumus, būvmateriālu piegādi un transportēšanu.
Vietējo lauksaimniecības īpašnieku attīstība: Lauksaimniecības īpašnieki var saņemt papildu ienākumus, iznomājot zemi vēja parku operatoriem vai saņemot kompensāciju par zemes izmantošanu zem vēja ģeneratoriem. Šie papildu ienākumi var būt svarīgs ieguldījums lauksaimniecības uzņēmuma finanšu stabilitātē.
Investīciju piesaiste lauksaimniecībā: Vēja parku attīstība var piesaistīt investīcijas lauksaimniecības nozarē, piemēram, jaunās infrastruktūras izveide un modernizācija, kas varētu uzlabot ražošanas procesus un palielināt ražīgumu.
Ilgtspējīgas enerģijas izmantošana: Vēja parki var palīdzēt pašvaldībai virzīties uz ilgtspējīgas enerģijas ražošanas mērķiem, samazinot oglekļa emisijas un atkarību no fosilā kurināmā.
Tūrisma attīstība: Vēja parki var kļūt par interesantu tūrisma objektu, piesaistot tūristus un veicinot tūrisma attīstību pašvaldības teritorijā. Tas var veicināt vietējo uzņēmējdarbību un radīt papildu ieņēmumus no tūrisma pakalpojumu sniegšanas.
Izglītības un sabiedrības informēšana: Vēja parki var būt izcils izglītības un informācijas avots sabiedrībai par atjaunojamo enerģiju un vides aizsardzību, veicinot vides izglītību un veidojot informētus pilsoņus.
Augšdaugavas novada izslēgšana no vēja parku izvietošanai atļautajām teritorijām veicinās strauju novada teritorijas degradāciju, jo visas novada pašvaldības pūles veicināt uzņēmējdarbību (tajā skaitā, ieguldītās pašvaldības un Eiropas Savienības līdzekļi, saistību uzņemšanās līdz ar valsts zemes pārņemšanu utt.) un piesaistīt nozīmīgus investorus būs veltas. Pēdējos gados ar mērķi veicināt pašvaldības teritorijas ekonomisko izaugsmi un sekmēt saimniecisko darbību novadā un Latgales plānošanas reģionā, novada pašvaldība ES finansēto projektu ietvaros ir attīstījusi vairākas jaunas ražošanas teritorijas jaunu investoru piesaistei un uzņēmējdarbības attīstībai, kas ir nozīmīgs faktors jaunu darba vietu izveidei novadā. 2023.gada novembrī ir stājies spēkā likums “ Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei” . Šis industriālais parks būs piemērots gan lielu ražotņu, gan tām funkcionāli nepieciešamās tehniskās apbūves izvietošanai. Tajā plānots izvietot rūpniecības, inovatīvu produktu ražošanas, transporta, loģistikas, enerģētikas, t.sk zaļās enerģijas – vēja parku uzņēmumus, lai sekmētu novada un Latgales reģiona attīstību un ekonomisko izaugsmi.
Vienlaikus ir saņemti līdzekļi un uzsākts darbs pie vēl viena industriāla parka attīstības. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros, Augšdaugavas novada teritorijā attīstīsies Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centrs (ALTOP), kura darbību ir jāuzsāk 2025.gada beigās un šāds ierobežojums būtiski var ietekmēt investoru piesaisti.
Abu augstām minēto Industriālo parku izveide ir būtiska novada un reģiona konkurētspējas uzlabošanai, kas mazinātu Latgales reģiona ekonomisko atšķirību no citiem Latvijas reģioniem un mazinātu cilvēkresursu aizplūšanu no reģiona.
Mūsdienu nopietna mēroga komersantiem piemīt progresīva izpratne par to, ka uzņēmumu emitētais CO2 emisiju apjoms būtiski ietekmēs uzņēmumu konkurētspēju un ka Zaļās enerģijas izmantošana ir svarīgs un lielā mēra neizbēgām solis videi draudzīgākas uzņēmējdarbības virzienā. Tādejādi vietas izvēlē investīciju ieguldīšanai vitāli svarīgs komponents ir iespēja izveidot savu neatkarīgu energoresursu bāzi (aktuālajā situācijā – zaļo energoresursu bāzi) vai piekļuvi tai saprātīgajā attālumā, kas ir it īpaši nozīmīgs mūsdienu mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā. Tieši vēja ģeneratoru izmantošana tiek atzīti par ekonomiski efektīvu lielo ražotņu energonodrošinājumam. Savukārt piedāvātais zonējums nosaka Augšdaugavas novadu kā komerciālajiem ieguldījumiem nedrošu teritoriju, veicinot novada ekonomisko atpalicību, degradāciju un vietējo iedzīvotāju iztikas līdzekļu pazemināšanu, sociālo izstumtību un aizplūšanu no Latgales reģiona, tādejādi mazinot apdzīvojamības blīvumu stratēģiski svarīgajā pierobežas teritorijā.
Mēs augsti novērtējam NATO militāro tehnoloģiju iespējas un gribam ceram, ka vēja parku faktiskais blīvums Latvijas pierobežā ir risināms šķērslis mūsu valsts robežas drošības nodrošināšanai. Mūsu izpratnē tieši plašāks energonodrošīnājums Latvijas pierobežas zonā veicinātu šīs teritorijas ekonomisko un fizisko noturību kritiskās situācijas gadījumā.
Mēs aicinām jūs pārskatīt piedāvāto aizsardzības joslu 50km un ņemt vērā mūsu argumentus par to, kā vēja parki var veicināt mūsu novada, kā arī visas Dienvidlatgales attīstību un izredzes piesaistīt investīcijas. Ņemot vērā novada atbildību par novada iedzīvotāju ilgtspējīgu nākotni, mēs esam gatavi turpināt dialogu un sadarbību ar Aizsardzības ministriju šajā jautājumā.
Izvērtējot publiskai apspriešanai pievienotu dokumentu un to pielikumu, Augšdaugavas novada pašvaldības Centrālā pārvalde konstatēja, ka gandrīz visa novada teritorija atrodas zonā kurā vēja parku būvniecība nav pieļaujama un būtiski traucē NBS funkciju veikšanai, t.i. sarkanā zonā.
Gribam paust mūsu nepiekrišanu piedāvātai kartei, kas ierobežo mūsu reģiona attīstības iespējas. Šie zaļās infrastruktūras projekti ir nozīmīgs pienesums Latvijas kopējos centienos panākt enerģētisko neatkarību un samazināt elektroenerģijas ražošanas izmaksas. Videi draudzīgas infrastruktūras attīstība viennozīmīgi ir solis Latvijas enerģētiskās neatkarības spēcināšanā – jo vairāk šādu objektu tiks attīstīts, jo lielāks būs ekonomiskais ieguvums. Vēja parku attīstība ir liels potenciāls mūsu novada attīstībā un var pozitīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi daudzās būtiskās jomas:
Nodokļu ieņēmumi: Vēja parku izveidošana un darbība var radīt papildu nodokļu ieņēmumus pašvaldībai no nodokļiem par nekustamo īpašumu, uzņēmuma ienākuma nodokli un citiem nodokļiem, kas saistīti ar enerģijas ražošanu un pārdošanu.
Investīciju piesaiste: Vēja parku attīstība var piesaistīt ievērojamus ieguldījumus pašvaldības teritorijā, kas veicina ekonomisko izaugsmi, nodrošina jaunas darba vietas un veicina infrastruktūras attīstību.
Vietējo uzņēmumu attīstība: Vēja parku projekti var nodrošināt iespējas vietējiem uzņēmumiem un uzņēmējiem piedalīties būvniecības procesā un sniegt pakalpojumus, piemēram, inženiertehniskos pakalpojumus, būvmateriālu piegādi un transportēšanu.
Vietējo lauksaimniecības īpašnieku attīstība: Lauksaimniecības īpašnieki var saņemt papildu ienākumus, iznomājot zemi vēja parku operatoriem vai saņemot kompensāciju par zemes izmantošanu zem vēja ģeneratoriem. Šie papildu ienākumi var būt svarīgs ieguldījums lauksaimniecības uzņēmuma finanšu stabilitātē.
Investīciju piesaiste lauksaimniecībā: Vēja parku attīstība var piesaistīt investīcijas lauksaimniecības nozarē, piemēram, jaunās infrastruktūras izveide un modernizācija, kas varētu uzlabot ražošanas procesus un palielināt ražīgumu.
Ilgtspējīgas enerģijas izmantošana: Vēja parki var palīdzēt pašvaldībai virzīties uz ilgtspējīgas enerģijas ražošanas mērķiem, samazinot oglekļa emisijas un atkarību no fosilā kurināmā.
Tūrisma attīstība: Vēja parki var kļūt par interesantu tūrisma objektu, piesaistot tūristus un veicinot tūrisma attīstību pašvaldības teritorijā. Tas var veicināt vietējo uzņēmējdarbību un radīt papildu ieņēmumus no tūrisma pakalpojumu sniegšanas.
Izglītības un sabiedrības informēšana: Vēja parki var būt izcils izglītības un informācijas avots sabiedrībai par atjaunojamo enerģiju un vides aizsardzību, veicinot vides izglītību un veidojot informētus pilsoņus.
Augšdaugavas novada izslēgšana no vēja parku izvietošanai atļautajām teritorijām veicinās strauju novada teritorijas degradāciju, jo visas novada pašvaldības pūles veicināt uzņēmējdarbību (tajā skaitā, ieguldītās pašvaldības un Eiropas Savienības līdzekļi, saistību uzņemšanās līdz ar valsts zemes pārņemšanu utt.) un piesaistīt nozīmīgus investorus būs veltas. Pēdējos gados ar mērķi veicināt pašvaldības teritorijas ekonomisko izaugsmi un sekmēt saimniecisko darbību novadā un Latgales plānošanas reģionā, novada pašvaldība ES finansēto projektu ietvaros ir attīstījusi vairākas jaunas ražošanas teritorijas jaunu investoru piesaistei un uzņēmējdarbības attīstībai, kas ir nozīmīgs faktors jaunu darba vietu izveidei novadā. 2023.gada novembrī ir stājies spēkā likums “ Par valsts nekustamā īpašuma nodošanu Augšdaugavas novada pašvaldībai industriālā parka izveidei” . Šis industriālais parks būs piemērots gan lielu ražotņu, gan tām funkcionāli nepieciešamās tehniskās apbūves izvietošanai. Tajā plānots izvietot rūpniecības, inovatīvu produktu ražošanas, transporta, loģistikas, enerģētikas, t.sk zaļās enerģijas – vēja parku uzņēmumus, lai sekmētu novada un Latgales reģiona attīstību un ekonomisko izaugsmi.
Vienlaikus ir saņemti līdzekļi un uzsākts darbs pie vēl viena industriāla parka attīstības. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros, Augšdaugavas novada teritorijā attīstīsies Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centrs (ALTOP), kura darbību ir jāuzsāk 2025.gada beigās un šāds ierobežojums būtiski var ietekmēt investoru piesaisti.
Abu augstām minēto Industriālo parku izveide ir būtiska novada un reģiona konkurētspējas uzlabošanai, kas mazinātu Latgales reģiona ekonomisko atšķirību no citiem Latvijas reģioniem un mazinātu cilvēkresursu aizplūšanu no reģiona.
Mūsdienu nopietna mēroga komersantiem piemīt progresīva izpratne par to, ka uzņēmumu emitētais CO2 emisiju apjoms būtiski ietekmēs uzņēmumu konkurētspēju un ka Zaļās enerģijas izmantošana ir svarīgs un lielā mēra neizbēgām solis videi draudzīgākas uzņēmējdarbības virzienā. Tādejādi vietas izvēlē investīciju ieguldīšanai vitāli svarīgs komponents ir iespēja izveidot savu neatkarīgu energoresursu bāzi (aktuālajā situācijā – zaļo energoresursu bāzi) vai piekļuvi tai saprātīgajā attālumā, kas ir it īpaši nozīmīgs mūsdienu mainīgajā ģeopolitiskajā situācijā. Tieši vēja ģeneratoru izmantošana tiek atzīti par ekonomiski efektīvu lielo ražotņu energonodrošinājumam. Savukārt piedāvātais zonējums nosaka Augšdaugavas novadu kā komerciālajiem ieguldījumiem nedrošu teritoriju, veicinot novada ekonomisko atpalicību, degradāciju un vietējo iedzīvotāju iztikas līdzekļu pazemināšanu, sociālo izstumtību un aizplūšanu no Latgales reģiona, tādejādi mazinot apdzīvojamības blīvumu stratēģiski svarīgajā pierobežas teritorijā.
Mēs augsti novērtējam NATO militāro tehnoloģiju iespējas un gribam ceram, ka vēja parku faktiskais blīvums Latvijas pierobežā ir risināms šķērslis mūsu valsts robežas drošības nodrošināšanai. Mūsu izpratnē tieši plašāks energonodrošīnājums Latvijas pierobežas zonā veicinātu šīs teritorijas ekonomisko un fizisko noturību kritiskās situācijas gadījumā.
Mēs aicinām jūs pārskatīt piedāvāto aizsardzības joslu 50km un ņemt vērā mūsu argumentus par to, kā vēja parki var veicināt mūsu novada, kā arī visas Dienvidlatgales attīstību un izredzes piesaistīt investīcijas. Ņemot vērā novada atbildību par novada iedzīvotāju ilgtspējīgu nākotni, mēs esam gatavi turpināt dialogu un sadarbību ar Aizsardzības ministriju šajā jautājumā.
28.03.2024. 13:13
Fiziska persona
Austrumu robežu uzrauga un ir tās tuvumā daudzi speciālie formējumi. Turpretim Jūras robežu uzrauga tikai daži radari ( kuri ir publiski brīvi pieejami un uzskatāmi par "viegliem merķiem,").
Esmu kategoriski pret to, ka jebkurš papildus Rietumu krasta pavājināšanas pasākums, kādi ir šo nepieredzēti lielo VES projekti Kurzemes piekrastē, ir nepieļaujams un uzskatāms par sabotāžas meģinajumiem.
Kategoriski iebilstu pret šie "TROJAS ZIRGIEM".
Esmu kategoriski pret to, ka jebkurš papildus Rietumu krasta pavājināšanas pasākums, kādi ir šo nepieredzēti lielo VES projekti Kurzemes piekrastē, ir nepieļaujams un uzskatāms par sabotāžas meģinajumiem.
Kategoriski iebilstu pret šie "TROJAS ZIRGIEM".
28.03.2024. 13:23
Erika Sciogoleva - Enery Latvia SIA
Opinion on Informative report "On the development of wind farms in Latvia and the operational needs of the defense industry"
Enery Latvia is a subsidiary of Enery – an operations-led renewable energy independent power producer which provides affordable and reliable clean energy. In Latvia Enery is focusing mainly on wind projects’ development.
Enery Latvia would like to express its support to Ministry of Defense of the Republic of Latvia in addressing one of the focal points in wind energy projects’ development in Latvia being its compatibility with defense infrastructure. We believe that closer collaboration with market participants in finding possible solutions from Ministry of Defense side for wind energy development is very needed.
Enery Latvia would encourage Ministry of Defense to reassess current draft map shared in Informative report "On the development of wind farms in Latvia and the operational needs of the defense industry", especially the territory in “red” which currently would forbid construction of wind parks in all territory of East of Latvia, which in our opinion would significantly limit wind park development in Latvia.
During July 20, 2023, in discussions between Enery Latvia and Ministry of Defense for a potential project the shared draft map indicated a smaller “red” territory in East part of Latvia and additionally had a “yellow” zone in between “red” and “green”, this would suggest that it might be possible even now to have East of Latvia less restrictive.
Enery Latvia is a subsidiary of Enery – an operations-led renewable energy independent power producer which provides affordable and reliable clean energy. In Latvia Enery is focusing mainly on wind projects’ development.
Enery Latvia would like to express its support to Ministry of Defense of the Republic of Latvia in addressing one of the focal points in wind energy projects’ development in Latvia being its compatibility with defense infrastructure. We believe that closer collaboration with market participants in finding possible solutions from Ministry of Defense side for wind energy development is very needed.
Enery Latvia would encourage Ministry of Defense to reassess current draft map shared in Informative report "On the development of wind farms in Latvia and the operational needs of the defense industry", especially the territory in “red” which currently would forbid construction of wind parks in all territory of East of Latvia, which in our opinion would significantly limit wind park development in Latvia.
During July 20, 2023, in discussions between Enery Latvia and Ministry of Defense for a potential project the shared draft map indicated a smaller “red” territory in East part of Latvia and additionally had a “yellow” zone in between “red” and “green”, this would suggest that it might be possible even now to have East of Latvia less restrictive.
28.03.2024. 14:16
Kārlis Beļēvičs - SIA "Moduss Holding"
PRIEKŠLIKUMI
Par vēja parku attīstības nākotni Latvijā
Vēja parki ir ikdienišķa parādība daudzās valstīs, tāpēc, paredzot turpmāko atjaunīgo energoresursu jaudu pieaugumu, Eiropas energosistēmu operatoru asociācija laikus izstrādājusi prasības ģeneratoriem, kas stājušās spēkā 2016. gadā. Atbilstoši prasībām visu veidu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām izvirzītas vienlīdz augstas jaudas izmaiņu, frekvences noturības, sprieguma regulēšanas un tīkla bojājumu pārvarēšanas prasības, kas kopā ar pasākumiem energosistēmā garantē kopējo energosistēmas drošumu.
Sauszemes vēja enerģija šobrīd ir izdevīgākais un efektivākais enerģijas avots starp visiem atjaunīgajiem energoresursiem. Vēja parka ekonomiskais izdevīgums ir atkarīgs no turbīnu kopējā skaita, parametriem un to ģeogrāfiskā novietojuma. Taču, izmantojot jaunākās vēja turbīnu tehnoloģijas, vēja parku izvietošana iespējama gandrīz visā Latvijas teritorijā, jo vēja potenciāls ir pietiekams ne tikai Latvijas piekrastes daļā, bet arī Latvijas iekšzemes teritorijās.
Veicinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu un stiprinot enerģētisko drošību, arī Latvijā palielina atjaunīgās ģenerācijas portfeli, koncentrējoties uz lielas jaudas vēja elektrostaciju attīstīšanu. Salīdzinoši ar Baltijas valstu kaimiņiem, Latvijā ir vismazākā vēja elektrostaciju summāra uzstādītā jauda - 136 MW (Igaunijā – 447 MW, Lietuvā – 1288 MW)[1].
Līdz ar to, tuvojoties Baltijas valstu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu[2], no vienas puses tiek veicināta jauno jaudu ieviešana un attīstība, bet no otras puses, ar Aizsardzības ministrijas 18.03.2024. informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” projektā Nr. 24-TA-140 (turpmāk - Aizsardzības ministrijas ziņojums) publicēto karti[3], tiek būtiski apgrūtināta vēja parku attīstības gaita un padarīta finansiāli neizdevīga vēja parku būvniecības tālākā īstenošana.
Iepazīstoties ar Aizsardzības ministrijas ziņojumā piedāvātajiem priekšlikumiem, izdarāmi secinājumi, ka, ņemot vērā valsts aizsardzības un drošības interešu nodrošināšanu, tiks būtiski palielinātas vēja parku būvniecību izmaksas, tai skaitā radītas papildus izmaksas par vēja parku pārbūvi atļautajos sektoros, netiks izsniegtas vēja parku būvniecības atļaujas, no kā secināms, ka tiek būtiski apgrūtināta un pat padarīta neiespējama elektrostaciju attīstīšana, kas atstāj negatīvu ietekmi un ir pretēji ne tikai elektroenerģijas ražošanas uņzēmumu interesēm, bet visas Latvijas taustsaimniecība un energoneatkarības interesēm.
No Aizsardzības ministrijas ziņojumā norādītā secināms, ka Latvijas piekrastē un Latgales teritorijā tiks ierobežota vēja parku būvniecība, Aizsardzības ministrijas ziņojuma pielikumā atspoguļotie ierobežojumi rada būtisku ietekmi uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atkrastes vēja parka “ELWIND” projektu un lielāko daļu no SIA “Latvijas vēja parki” projektiem.
Zināšanai, Latvijas elektroapgādes sistēmas atvienošana no Krievijas kontrolētā tīkla ir pamatnosacījums Latvijas energoneatkarības un energoapgādes drošuma sasniegšanai. Krievijai izraisot karu Ukrainā, ir pieauguši riski arī Baltijas valstu energosistēmās, tāpēc 2023. gada 12. maijā Baltijas valstu premjerministri pauda apņēmību pēc iespējas ātrāk īstenot Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu.[4] Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un sinhronizēsies ar Kontinentālās Eiropas energosistēmu 2025. gada februārī. Vienlaicīgi tas nozīmēs arī fundamentālas izmaiņas energosistēmas vadībā, Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoriem ieviešot spēju patstāvīgi regulēt stabilu sistēmas frekvenci. Šim nolūkam Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori sadarbosies, lai 2025. gadā ieviestu jaunu Eiropas kopējā tirgū integrētu balansēšanas rezervju tirgu, un sāks iegādāties un uzturēt vairākas jauna tipa gan manuāli, gan automātiski aktivizējamas ātrdarbīgas balansēšanas rezerves. Tas arī samazinās tirgū pieejamo enerģijas apjomu, ko iespējams aizvietot tikai ar jaunām stacijām.
Apmēram pirms gada #WindWorks konferencē Rīgā Timo Tatars no Kliimaministeerium / Igaunijas Klimata ministrijas Latvijas auditorijai stāstīja, ka Igaunija ir ieguldījusi vairāk nekā 120 miljonus eiro savas militārās radaru sistēmas uzlabošanā. Igaunijas galamērķis ir padarīt 80% jūras un zemes pieejamus vēja parku attīstībai. Skaidra politika, kam seko atbilstošas investīcijas, lai saskaņotu nepieciešamību pēc tīras enerģijas ar valsts aizsardzības vajadzībām.[5]
Savukārt mūsu Aizsardzības ministrija viedoklis ir pavisam pretējs, proti, Aizsardzības ministrija ziņojumā apgalvo, ka vēja parki nelabvēlīgi ietekmē militāro radaru darbību un ka pēdējā laikā ir pārāk daudz pieprasījumu pēc jaunu vēja parku saskaņošanas, kā arī papildu radaru uzstādīšana ir pārāk dārga utt. Aizsardzības ministrijas ziņojumā norādītais liek izdarīt secinājumus, ka tajā izstrādātie ierobežojumi izstrādāti bez konsultācijam ar citām atbildīgajām ministrijam un bez vīzijas uz Latvijas ilgstošo attīstību, neņemot vērā Latvijas politiku šajā nozarē.
Jau pēc Ukrainas kara sākuma izstrādātas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr.246[6], kuri paredz izmaiņas aizsargjoslās apkārt navigācijass tehniskajiem līdzekļiem.[7] No tā brīža situācija būtiski neizmainījās, bet Aizsardzības ministrija rosināja jaunu strīdu ar vēja parku attīstību, liekot izdarīt secinājumus, ka tas ir galvenais apdraudējums valsts drošibai.
Aizsardzības ministrijas ziņojumā norādīts, ka vēja parku buvniecība tuvāk par 50 km no Krievijas un Baltkrievijas robežām radītu tiešu apdraudējumu valsts aizsardzības spējām un to turpmākai stiprināšanai. Šis apgalvojums neizstur kritiku, jo būvējot šajās teritorijās vēja parkus, tie, pēc nepieciešamības, tīkla pieejamības problēmu gadījumā, tieši nodrošinās elektroapgādi valsts aizsardzības radariem un radaru tīkla darbība tikai uzlabosies.
Ievērojot minēto, SIA “Moduss Holding” ierosina:
1. Atstāt Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumos Nr.246 “Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem” noteiktās aizsargjoslas un aizsargjoslu platumus;
2. 50 km plato teritoriju no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas robežām noteikt kā dzelteno sektoru, jo krīzes situācijā vēja parki spēs nodrošināt elektroapgādi valsts aizsardzības radariem un nodrošināt to darbības nepārtrauktību. Paralēli izvietot šajā zona pietiekami daudz kompensējošās iekārtas, lai tas neapdraudētu vēja parku un ekonomikas attīstību visā reģionā un uzlabotu drošības sistēmas;
3. SIA “Moduss Holding” izsaka priekšlikumu uzcelt radaru torņus (līdzīgi kā vēja ģeneratoriem) par investora naudu un aprīkot tos ar radaru sistēmām torņa augstumā. Tas kalpotu valsts drošības interesēm un būtu pierādījums uzņēmēju un valsts sadarbībai.
Avoti/Atsauces
[1] Datu bāze: Centralizēta elektroenerģijas ražošanas, transportēšanas un patēriņa datu un informācijas apkopošana un publicēšana Eiropas tirgum. Sadaļa: Uzstādītā jauda katram ražošanas veidam. Pieejama: https://transparency.entsoe.eu/generation/r2/installedGenerationCapacityAggregation/show?name=&defaultValue=false&viewType=TABLE&areaType=BZN&atch=false&dateTime.dateTime=01.01.2024+00:00|UTC|YEAR&dateTime.endDateTime=01.01.2024+00:00|UTC|YEAR&area.values=CTY|10YLV-1001A00074!BZN|10YLV-1001A00074&productionType.values=B01&productionType.values=B02&productionType.values=B03&productionType.values=B04&productionType.values=B05&productionType.values=B06&productionType.values=B07&productionType.values=B08&productionType.values=B09&productionType.values=B10&productionType.values=B11&productionType.values=B12&productionType.values=B13&productionType.values=B14&productionType.values=B20&productionType.values=B15&productionType.values=B16&productionType.values=B17&productionType.values=B18&productionType.values=B19
[2] AS “Augstsprieguma tīkls” tīmekļvietnē publicētā informācija. Pieejama: https://www.ast.lv/lv/projects/sinhronizacija-ar-eiropu
[3] Aizsardzības ministrijas 18.03.2024. informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” projekta Nr. 24-TA-140 pielikums. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/ef12074d-d5b9-434f-bf3b-64e12498c2f6
[4]AS “Augstsprieguma tīkls” tīmekļvietnē publicētā informācija. Pieejama: https://ast.lv/lv/events/augstsprieguma-tikls-palielina-pamatkapitalu-sinhronizacijas-projektu-istenosanai
[5] COBALT Latvia vecākā speciālista Mārtiņa Tarlapa publicētais raksts Linkedin. Pieejams: https://www.linkedin.com/posts/martinstarlaps_windworks-activity-7176592611921510404-rXK4?trk=public_profile
[6] Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumi Nr.246 “Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem” .
[7] Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumi Nr. 680 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumos Nr. 246 “Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem””.
Par vēja parku attīstības nākotni Latvijā
Vēja parki ir ikdienišķa parādība daudzās valstīs, tāpēc, paredzot turpmāko atjaunīgo energoresursu jaudu pieaugumu, Eiropas energosistēmu operatoru asociācija laikus izstrādājusi prasības ģeneratoriem, kas stājušās spēkā 2016. gadā. Atbilstoši prasībām visu veidu elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām izvirzītas vienlīdz augstas jaudas izmaiņu, frekvences noturības, sprieguma regulēšanas un tīkla bojājumu pārvarēšanas prasības, kas kopā ar pasākumiem energosistēmā garantē kopējo energosistēmas drošumu.
Sauszemes vēja enerģija šobrīd ir izdevīgākais un efektivākais enerģijas avots starp visiem atjaunīgajiem energoresursiem. Vēja parka ekonomiskais izdevīgums ir atkarīgs no turbīnu kopējā skaita, parametriem un to ģeogrāfiskā novietojuma. Taču, izmantojot jaunākās vēja turbīnu tehnoloģijas, vēja parku izvietošana iespējama gandrīz visā Latvijas teritorijā, jo vēja potenciāls ir pietiekams ne tikai Latvijas piekrastes daļā, bet arī Latvijas iekšzemes teritorijās.
Veicinot nacionālo klimata mērķu sasniegšanu un stiprinot enerģētisko drošību, arī Latvijā palielina atjaunīgās ģenerācijas portfeli, koncentrējoties uz lielas jaudas vēja elektrostaciju attīstīšanu. Salīdzinoši ar Baltijas valstu kaimiņiem, Latvijā ir vismazākā vēja elektrostaciju summāra uzstādītā jauda - 136 MW (Igaunijā – 447 MW, Lietuvā – 1288 MW)[1].
Līdz ar to, tuvojoties Baltijas valstu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu[2], no vienas puses tiek veicināta jauno jaudu ieviešana un attīstība, bet no otras puses, ar Aizsardzības ministrijas 18.03.2024. informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” projektā Nr. 24-TA-140 (turpmāk - Aizsardzības ministrijas ziņojums) publicēto karti[3], tiek būtiski apgrūtināta vēja parku attīstības gaita un padarīta finansiāli neizdevīga vēja parku būvniecības tālākā īstenošana.
Iepazīstoties ar Aizsardzības ministrijas ziņojumā piedāvātajiem priekšlikumiem, izdarāmi secinājumi, ka, ņemot vērā valsts aizsardzības un drošības interešu nodrošināšanu, tiks būtiski palielinātas vēja parku būvniecību izmaksas, tai skaitā radītas papildus izmaksas par vēja parku pārbūvi atļautajos sektoros, netiks izsniegtas vēja parku būvniecības atļaujas, no kā secināms, ka tiek būtiski apgrūtināta un pat padarīta neiespējama elektrostaciju attīstīšana, kas atstāj negatīvu ietekmi un ir pretēji ne tikai elektroenerģijas ražošanas uņzēmumu interesēm, bet visas Latvijas taustsaimniecība un energoneatkarības interesēm.
No Aizsardzības ministrijas ziņojumā norādītā secināms, ka Latvijas piekrastē un Latgales teritorijā tiks ierobežota vēja parku būvniecība, Aizsardzības ministrijas ziņojuma pielikumā atspoguļotie ierobežojumi rada būtisku ietekmi uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atkrastes vēja parka “ELWIND” projektu un lielāko daļu no SIA “Latvijas vēja parki” projektiem.
Zināšanai, Latvijas elektroapgādes sistēmas atvienošana no Krievijas kontrolētā tīkla ir pamatnosacījums Latvijas energoneatkarības un energoapgādes drošuma sasniegšanai. Krievijai izraisot karu Ukrainā, ir pieauguši riski arī Baltijas valstu energosistēmās, tāpēc 2023. gada 12. maijā Baltijas valstu premjerministri pauda apņēmību pēc iespējas ātrāk īstenot Baltijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropu.[4] Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un sinhronizēsies ar Kontinentālās Eiropas energosistēmu 2025. gada februārī. Vienlaicīgi tas nozīmēs arī fundamentālas izmaiņas energosistēmas vadībā, Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoriem ieviešot spēju patstāvīgi regulēt stabilu sistēmas frekvenci. Šim nolūkam Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori sadarbosies, lai 2025. gadā ieviestu jaunu Eiropas kopējā tirgū integrētu balansēšanas rezervju tirgu, un sāks iegādāties un uzturēt vairākas jauna tipa gan manuāli, gan automātiski aktivizējamas ātrdarbīgas balansēšanas rezerves. Tas arī samazinās tirgū pieejamo enerģijas apjomu, ko iespējams aizvietot tikai ar jaunām stacijām.
Apmēram pirms gada #WindWorks konferencē Rīgā Timo Tatars no Kliimaministeerium / Igaunijas Klimata ministrijas Latvijas auditorijai stāstīja, ka Igaunija ir ieguldījusi vairāk nekā 120 miljonus eiro savas militārās radaru sistēmas uzlabošanā. Igaunijas galamērķis ir padarīt 80% jūras un zemes pieejamus vēja parku attīstībai. Skaidra politika, kam seko atbilstošas investīcijas, lai saskaņotu nepieciešamību pēc tīras enerģijas ar valsts aizsardzības vajadzībām.[5]
Savukārt mūsu Aizsardzības ministrija viedoklis ir pavisam pretējs, proti, Aizsardzības ministrija ziņojumā apgalvo, ka vēja parki nelabvēlīgi ietekmē militāro radaru darbību un ka pēdējā laikā ir pārāk daudz pieprasījumu pēc jaunu vēja parku saskaņošanas, kā arī papildu radaru uzstādīšana ir pārāk dārga utt. Aizsardzības ministrijas ziņojumā norādītais liek izdarīt secinājumus, ka tajā izstrādātie ierobežojumi izstrādāti bez konsultācijam ar citām atbildīgajām ministrijam un bez vīzijas uz Latvijas ilgstošo attīstību, neņemot vērā Latvijas politiku šajā nozarē.
Jau pēc Ukrainas kara sākuma izstrādātas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos Nr.246[6], kuri paredz izmaiņas aizsargjoslās apkārt navigācijass tehniskajiem līdzekļiem.[7] No tā brīža situācija būtiski neizmainījās, bet Aizsardzības ministrija rosināja jaunu strīdu ar vēja parku attīstību, liekot izdarīt secinājumus, ka tas ir galvenais apdraudējums valsts drošibai.
Aizsardzības ministrijas ziņojumā norādīts, ka vēja parku buvniecība tuvāk par 50 km no Krievijas un Baltkrievijas robežām radītu tiešu apdraudējumu valsts aizsardzības spējām un to turpmākai stiprināšanai. Šis apgalvojums neizstur kritiku, jo būvējot šajās teritorijās vēja parkus, tie, pēc nepieciešamības, tīkla pieejamības problēmu gadījumā, tieši nodrošinās elektroapgādi valsts aizsardzības radariem un radaru tīkla darbība tikai uzlabosies.
Ievērojot minēto, SIA “Moduss Holding” ierosina:
1. Atstāt Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumos Nr.246 “Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem” noteiktās aizsargjoslas un aizsargjoslu platumus;
2. 50 km plato teritoriju no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas robežām noteikt kā dzelteno sektoru, jo krīzes situācijā vēja parki spēs nodrošināt elektroapgādi valsts aizsardzības radariem un nodrošināt to darbības nepārtrauktību. Paralēli izvietot šajā zona pietiekami daudz kompensējošās iekārtas, lai tas neapdraudētu vēja parku un ekonomikas attīstību visā reģionā un uzlabotu drošības sistēmas;
3. SIA “Moduss Holding” izsaka priekšlikumu uzcelt radaru torņus (līdzīgi kā vēja ģeneratoriem) par investora naudu un aprīkot tos ar radaru sistēmām torņa augstumā. Tas kalpotu valsts drošības interesēm un būtu pierādījums uzņēmēju un valsts sadarbībai.
Avoti/Atsauces
[1] Datu bāze: Centralizēta elektroenerģijas ražošanas, transportēšanas un patēriņa datu un informācijas apkopošana un publicēšana Eiropas tirgum. Sadaļa: Uzstādītā jauda katram ražošanas veidam. Pieejama: https://transparency.entsoe.eu/generation/r2/installedGenerationCapacityAggregation/show?name=&defaultValue=false&viewType=TABLE&areaType=BZN&atch=false&dateTime.dateTime=01.01.2024+00:00|UTC|YEAR&dateTime.endDateTime=01.01.2024+00:00|UTC|YEAR&area.values=CTY|10YLV-1001A00074!BZN|10YLV-1001A00074&productionType.values=B01&productionType.values=B02&productionType.values=B03&productionType.values=B04&productionType.values=B05&productionType.values=B06&productionType.values=B07&productionType.values=B08&productionType.values=B09&productionType.values=B10&productionType.values=B11&productionType.values=B12&productionType.values=B13&productionType.values=B14&productionType.values=B20&productionType.values=B15&productionType.values=B16&productionType.values=B17&productionType.values=B18&productionType.values=B19
[2] AS “Augstsprieguma tīkls” tīmekļvietnē publicētā informācija. Pieejama: https://www.ast.lv/lv/projects/sinhronizacija-ar-eiropu
[3] Aizsardzības ministrijas 18.03.2024. informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” projekta Nr. 24-TA-140 pielikums. Pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/ef12074d-d5b9-434f-bf3b-64e12498c2f6
[4]AS “Augstsprieguma tīkls” tīmekļvietnē publicētā informācija. Pieejama: https://ast.lv/lv/events/augstsprieguma-tikls-palielina-pamatkapitalu-sinhronizacijas-projektu-istenosanai
[5] COBALT Latvia vecākā speciālista Mārtiņa Tarlapa publicētais raksts Linkedin. Pieejams: https://www.linkedin.com/posts/martinstarlaps_windworks-activity-7176592611921510404-rXK4?trk=public_profile
[6] Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumi Nr.246 “Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem” .
[7] Ministru kabineta 2022. gada 2. novembra noteikumi Nr. 680 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 20. maija noteikumos Nr. 246 “Noteikumi par to valsts aizsardzības vajadzībām paredzēto navigācijas tehnisko līdzekļu un militāro jūras novērošanas tehnisko līdzekļu sarakstu, ap kuriem nosakāmas aizsargjoslas, aizsargjoslu platumu un tajās nosakāmajiem būvniecības ierobežojumiem””.
28.03.2024. 14:31
Arturs Ņehajenko - EKO Ziemeļi SIA
Rīgā, 28.03.2024
Projekta ID: 24-TA-140
Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām
Informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” pieņemšanas ietvaros, Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi Latvijas karti ar zonām, kurās vēja parku attīstība būtu pieļaujama, ņemot vērā valsts aizsardzības un drošības interešu nodrošināšanu. Atbilstoši kartei, Latvijas teritorija iedalīta trīs zonās:
Zaļajās zonās vēja parku būvniecība ir pieļaujama un atbalstāma bez kompensējošu risinājumu piemērošanas.
Dzeltenajās zonās vēja parku būvniecība ir iespējama, ja ir iespēja piemērot kādu kompensējošo risinājumu. Tomēr, būtiski norādīt, ka ne vienmēr šāda iespēja pastāv.
Sarkanajās zonās vēja parku būvniecība nav pieļaujama, jo tas būtiski traucēs NBS funkciju veikšanu.
Atbilstoši izsludinātajai publiskajai apspriešanai, ar šo vēlamies izteikt iebildumus, kuru dēļ attiecīgo informatīvo ziņojumu ar tajā paredzēto risinājumu virzība nebūtu pieļaujama:
Sarkanās zonas izmantošanas iespējas būtu jāpārskata
Aizsardzības ministrija savā ziņojumā vienlaikus norāda, ka sarkanajās zonās “vēja parku būvniecība nav pieļaujama, jo būtiski traucē NBS funkciju veikšanai”. Tajā paša laikā Aizsardzības ministrija norāda, ka “zonējumu plānots pārskatīt 2027. gadā vai ātrāk pie priekšnosacījuma, ka būtiski mainīsies drošības situācija reģionā vai tiks sasniegts noteikts tehnoloģiskās attīstības līmenis, kad vēja parki neradīs negatīvu ietekmi uz valsts aizsardzībai paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem”. Minētais norāda, ka piemērojot atbilstošus tehnoloģisku līdzekļus, būtu iespējams atļauj attiecīgajās zonās izvietot vēja parkus. Pie tam, pašreiz noteiktās sarkanās zonas būtiski pārsniedz navigācijas tehnisko līdzekļu fiziskās aizsargjoslas. Tādēļ pareizi būtu attiecīgās teritorijas sadalīt divos lietojuma veidos, kur pie sarkanām, tiek saglabātas tikai tādas, kādās tiek absolūti liegta vēja parku izvietošana, izvērtējot jau ierosinātās vēja parku ieceres un neiespējamību piemērot jebkādus kompensējošos mehānismus un ņemot vērā aizsargjoslas, kuras noteiktas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem. Savukārt tās teritorijas, kur būvniecība būtu pieļaujama ar noteiktu tehnisko risinājumu izvietošanu, vienlaikus ministrijai neizdarot secinājumu par to piemērošanas iespējamības finansiālo pusi attīstītāju vietā, paredzēt skaidrus kompensējošos mehānismus. Tādējādi nav pamats noteikt, ka visā pašreiz ar sarkano iezīmētā teritorijā vēja parku attīstība nav pieļaujama, jo pati Aizsardzības ministrija to tomēr uzskata par pieļaujamu, bet ar nosacījumiem.
Dzelteno zonu lielums un izmantošanas iespējamība būtu jāprecizē
Informatīvā ziņojuma pielikumā pievienotajā kartē dzeltenās zonas izmērs un izmantošanas iespējamība rada vismazāko skaidrību. Dzeltenajā zonā vizuāli iekļauta teju viena trešdaļa Latvijas teritorijas, kurā nav aizliegta vēja parku izvietošana. Tomēr vienlaikus tā arī nav atļauta, jo nosacījumi, uz kādiem būtu iespējams saņemt atļauju, ir ļoti neskaidri. Pie tam, tiek skaidri norādīts, ka var būt gadījumi, kad kompensējošie mehānismi vispār nevar tikt noteikti.
Tādējādi, vidusmēra attīstītājs šādu regulējumu vērtē kā būtisku risku – nespēja saskaņot ir pielīdzināma aizliegumam būvēt. Vai tāda varbūtība ir dažos procentos vai vairākumā dzeltenās zonas – arī nav noteikts. Jāpiebilst, ka šajā zonā ir lielākā daļa Kurzemes, liela daļa Zemgales un Vidzemes jūras krasta teritorija – vietas, kuras jau gadu desmitiem no vēja investoru puses tiek vērtētas kā vislielāko potenciālu saturošas.
Tādējādi būtu jānosaka, ka attiecīgās teritorijās var tikt veiktas neatkarīgu iestāžu izpētes par iespējamo ietekmi uz tuvumā esošajiem radariem. Vienlaikus, mūsu rīcībā esošie dati Somijas Valsts pētniecības institūta liecina, ka Somijā attiecīgie militārie radari pierobežas zonā tika finansēti no valdības puses, lai nodrošinātu iespēju privātajiem investoriem turpināt darbu ar vēja parka projektiem, iespējams šāda pieredze var tikt izmantota arī Latvijā.
Nosakot ierobežojumus nevar ignorēt Latvijas konkurētspēju
Nosakot attiecīgos ierobežojumus, netiek ņemtas ārvalsts investoru intereses. Vēja parka projekts, ņemot vērā tā ievērojamo finansējuma apmēru, paredz kāda finansētāja klātbūtni – vai tā ir mātes kompānija, vai finanšu iestāde, vai kāds privāts investors. Nav noslēpums, ka pirms attiecīgais finansētājs piešķir finansējumu vai iesaistās projektā, tiek izvērtēti juridiskie un finanšu riski. Tādos gadījumos, balstot secinājumus uz Informatīvā ziņojuma karti, juridisko speciālistu atzinums par dzelteno zonu būs nepārprotams – nav noteikti kompensācijas mehānismi un to apmērs nav paredzams, jo visos gadījumos ir vai nu vienošanās priekšmets vai vispār teritorija, kurā arī ar kompensācijas mehānismiem projekts nebūs īstenojams. Minēto atzinumu rezultātā pašreiz lielā interese acīmredzami kristīsies. Tikai skaidri nosacījumi vai vadlīnijas par šādu nosacījumu saturu vai pieļaujamību ļaus turpināt iesāktos projektus.
Ierobežojumu attiecināmība uz jau iesāktiem projektiem
Attiecīgie grozījumi skar virkni vēja parku projektu, kuri jau ir ierosinājuši ietekmes uz vidi novērtējumus un teritorijas plānošanas procesus, tādējādi veicot ieguldījumus vēja parka plānošanā. Pēc šī informatīvā ziņojuma pieņemšanas, to intereses tiks ietekmētas vistiešākajā veidā. Pašreiz nav paredzēti no Aizsardzības ministrijas puses nekādi tiesiskie mehānismi vai ierosinājumi rīcībai ar pašreiz iesāktajiem projektiem, kuru realizācijas zona iekrīt dzeltenajā vai sarkanajā zonā.
Kartes pārskatīšanas periods
Pašreiz Informatīvais ziņojums paredz “teritoriju sadalījumu pārskatīt vismaz reizi 3 gados, lai, panākot noteiktu tehnoloģiskās attīstības līmeni (piemēram, tādu primāro radaru izstrādi, ko neietekmē vai daudz mazāk ietekmē vēja parki vai šāda tipa radarus būs iespējams uzstādīt uz vēja parku turbīnām), varētu paplašināt zonas, kurās vēja parku būvniecība ir pieļaujama arī bez kompensējošo risinājumu piemērošanas”. Tomēr kā pati Aizsardzības ministrija norāda vien “2023. gadā ir saņemti vairāk kā 80 iesniegumi”. Minētais liecina par to, ka projekti atrodas aktīvā attīstības stadijā. Izvērtējot vēja parka attīstības pilno ciklu, kļūst skaidrs, ka vairums projektu, kuri šobrīd jau ir būvprojekta saskaņošanas stadija, tiks uzbūvēti tuvākā pusotra – divu gadu laikā. Respektējot vēja parka būvniecības dinamiskumu, būtu nepieciešams paredzēt iespējami mazāk ierobežojumus un šī iemesla dēļ veikt ierobežojumu pārskaitīšanu biežāk kā pēc trīs gadiem.
Secinājumi un ierosinājumi
Apkopojot minēto, var secināt, ka Aizsardzības ministrijas informatīvā ziņojuma projektā iekļautās atsauces uz energētiskās neatkarības un drošības stiprināšanu, ir tikai formālas un nav atspoguļotas vai ņemtas vērā piedāvātajos risinājumos. Tomēr, kā arī pati Aizsardzības ministrija norāda, pastāv tehniski risinājumi, kuru piemērošana neliks pretnostatīt enerģētikas nozari aizsardzības nozarei, bet rast kopīgu risinājumu abu nozaru stiprināšanai.
Ievērojot minēto, izsakām iebildumus par Informatīvā ziņojuma apstiprināšanu un ierosinām:
pārskatīt sarkano zonu un saglabāt aizliegumu vēja parku būvniecībai tikai tajās teritorijās, kur nav iespējamas alternatīvas vai kompensējošie risinājumi, t.sk. navigācijas tehnisko līdzekļu fiziskās aisargjoslās; atlikušās teritorijas izņemt no sarkanās zonas, pievienojot dzeltenajai vai zaļajai;
pārskatīt dzelteno zonu un saglabāt tās ietvaros tikai tādas teritorijas, kur būtu skaidri noteikti būvniecības nosacījumi – nepārprotami norādīti, kādi tieši tehniskie risinājumi ir jāizmanto, paredzēt skaidrību, ka šo teritoriju vidū nav tādu, kurās būvniecības būtu aizliegta; vienlaikus atbrīvojot pārējās teritorijas, pievienojot tās zaļajai zonai;
noteikt skaidrus kritērijus vai darbības, kas būtu pietiekamas, lai Aizsardzības ministrija pieļautu vēja parka būvniecību dzeltenajā zonā; izskatīt iespējas valstij nodrošināt attiecīgo iekārtu iegādi par valsts budžeta līdzekļiem, lai sekmētu vēja parku izvietošanu reģionā;
jāapzina attiecīgās iniciatīvas un jāparedz pārejas noteikumi tiem vēja parku attīstītājiem, kas pašreiz jau veic vai pabeidza ietekmes uz vidi novērtējumu, teritorijas plānošanas dokumentu sagatavošanu vai citas darbības vēja parka attīstībai zonās, kuras turpmāk var tikt vai noteikti tiks paredzēti būtiski ierobežojumi vai aizliegumi;
noteikt, ka kartes pārskatīšana notiek dinamiskāk kā pašreiz plānots – ne retāk kā reizi gadā (pašreiz plānoto 3 gadu vietā), balstoties uz tiem datiem, ko Aizsardzības ministrija ik gadu būs noteikusi vēja parku attīstītājiem un kādus kompensācijas mehānismus izvēlējusies.
Cieņā
Arturs Ņehajenko
Projekta ID: 24-TA-140
Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām
Informatīvā ziņojuma “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” pieņemšanas ietvaros, Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi Latvijas karti ar zonām, kurās vēja parku attīstība būtu pieļaujama, ņemot vērā valsts aizsardzības un drošības interešu nodrošināšanu. Atbilstoši kartei, Latvijas teritorija iedalīta trīs zonās:
Zaļajās zonās vēja parku būvniecība ir pieļaujama un atbalstāma bez kompensējošu risinājumu piemērošanas.
Dzeltenajās zonās vēja parku būvniecība ir iespējama, ja ir iespēja piemērot kādu kompensējošo risinājumu. Tomēr, būtiski norādīt, ka ne vienmēr šāda iespēja pastāv.
Sarkanajās zonās vēja parku būvniecība nav pieļaujama, jo tas būtiski traucēs NBS funkciju veikšanu.
Atbilstoši izsludinātajai publiskajai apspriešanai, ar šo vēlamies izteikt iebildumus, kuru dēļ attiecīgo informatīvo ziņojumu ar tajā paredzēto risinājumu virzība nebūtu pieļaujama:
Sarkanās zonas izmantošanas iespējas būtu jāpārskata
Aizsardzības ministrija savā ziņojumā vienlaikus norāda, ka sarkanajās zonās “vēja parku būvniecība nav pieļaujama, jo būtiski traucē NBS funkciju veikšanai”. Tajā paša laikā Aizsardzības ministrija norāda, ka “zonējumu plānots pārskatīt 2027. gadā vai ātrāk pie priekšnosacījuma, ka būtiski mainīsies drošības situācija reģionā vai tiks sasniegts noteikts tehnoloģiskās attīstības līmenis, kad vēja parki neradīs negatīvu ietekmi uz valsts aizsardzībai paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem”. Minētais norāda, ka piemērojot atbilstošus tehnoloģisku līdzekļus, būtu iespējams atļauj attiecīgajās zonās izvietot vēja parkus. Pie tam, pašreiz noteiktās sarkanās zonas būtiski pārsniedz navigācijas tehnisko līdzekļu fiziskās aizsargjoslas. Tādēļ pareizi būtu attiecīgās teritorijas sadalīt divos lietojuma veidos, kur pie sarkanām, tiek saglabātas tikai tādas, kādās tiek absolūti liegta vēja parku izvietošana, izvērtējot jau ierosinātās vēja parku ieceres un neiespējamību piemērot jebkādus kompensējošos mehānismus un ņemot vērā aizsargjoslas, kuras noteiktas ap navigācijas tehniskajiem līdzekļiem. Savukārt tās teritorijas, kur būvniecība būtu pieļaujama ar noteiktu tehnisko risinājumu izvietošanu, vienlaikus ministrijai neizdarot secinājumu par to piemērošanas iespējamības finansiālo pusi attīstītāju vietā, paredzēt skaidrus kompensējošos mehānismus. Tādējādi nav pamats noteikt, ka visā pašreiz ar sarkano iezīmētā teritorijā vēja parku attīstība nav pieļaujama, jo pati Aizsardzības ministrija to tomēr uzskata par pieļaujamu, bet ar nosacījumiem.
Dzelteno zonu lielums un izmantošanas iespējamība būtu jāprecizē
Informatīvā ziņojuma pielikumā pievienotajā kartē dzeltenās zonas izmērs un izmantošanas iespējamība rada vismazāko skaidrību. Dzeltenajā zonā vizuāli iekļauta teju viena trešdaļa Latvijas teritorijas, kurā nav aizliegta vēja parku izvietošana. Tomēr vienlaikus tā arī nav atļauta, jo nosacījumi, uz kādiem būtu iespējams saņemt atļauju, ir ļoti neskaidri. Pie tam, tiek skaidri norādīts, ka var būt gadījumi, kad kompensējošie mehānismi vispār nevar tikt noteikti.
Tādējādi, vidusmēra attīstītājs šādu regulējumu vērtē kā būtisku risku – nespēja saskaņot ir pielīdzināma aizliegumam būvēt. Vai tāda varbūtība ir dažos procentos vai vairākumā dzeltenās zonas – arī nav noteikts. Jāpiebilst, ka šajā zonā ir lielākā daļa Kurzemes, liela daļa Zemgales un Vidzemes jūras krasta teritorija – vietas, kuras jau gadu desmitiem no vēja investoru puses tiek vērtētas kā vislielāko potenciālu saturošas.
Tādējādi būtu jānosaka, ka attiecīgās teritorijās var tikt veiktas neatkarīgu iestāžu izpētes par iespējamo ietekmi uz tuvumā esošajiem radariem. Vienlaikus, mūsu rīcībā esošie dati Somijas Valsts pētniecības institūta liecina, ka Somijā attiecīgie militārie radari pierobežas zonā tika finansēti no valdības puses, lai nodrošinātu iespēju privātajiem investoriem turpināt darbu ar vēja parka projektiem, iespējams šāda pieredze var tikt izmantota arī Latvijā.
Nosakot ierobežojumus nevar ignorēt Latvijas konkurētspēju
Nosakot attiecīgos ierobežojumus, netiek ņemtas ārvalsts investoru intereses. Vēja parka projekts, ņemot vērā tā ievērojamo finansējuma apmēru, paredz kāda finansētāja klātbūtni – vai tā ir mātes kompānija, vai finanšu iestāde, vai kāds privāts investors. Nav noslēpums, ka pirms attiecīgais finansētājs piešķir finansējumu vai iesaistās projektā, tiek izvērtēti juridiskie un finanšu riski. Tādos gadījumos, balstot secinājumus uz Informatīvā ziņojuma karti, juridisko speciālistu atzinums par dzelteno zonu būs nepārprotams – nav noteikti kompensācijas mehānismi un to apmērs nav paredzams, jo visos gadījumos ir vai nu vienošanās priekšmets vai vispār teritorija, kurā arī ar kompensācijas mehānismiem projekts nebūs īstenojams. Minēto atzinumu rezultātā pašreiz lielā interese acīmredzami kristīsies. Tikai skaidri nosacījumi vai vadlīnijas par šādu nosacījumu saturu vai pieļaujamību ļaus turpināt iesāktos projektus.
Ierobežojumu attiecināmība uz jau iesāktiem projektiem
Attiecīgie grozījumi skar virkni vēja parku projektu, kuri jau ir ierosinājuši ietekmes uz vidi novērtējumus un teritorijas plānošanas procesus, tādējādi veicot ieguldījumus vēja parka plānošanā. Pēc šī informatīvā ziņojuma pieņemšanas, to intereses tiks ietekmētas vistiešākajā veidā. Pašreiz nav paredzēti no Aizsardzības ministrijas puses nekādi tiesiskie mehānismi vai ierosinājumi rīcībai ar pašreiz iesāktajiem projektiem, kuru realizācijas zona iekrīt dzeltenajā vai sarkanajā zonā.
Kartes pārskatīšanas periods
Pašreiz Informatīvais ziņojums paredz “teritoriju sadalījumu pārskatīt vismaz reizi 3 gados, lai, panākot noteiktu tehnoloģiskās attīstības līmeni (piemēram, tādu primāro radaru izstrādi, ko neietekmē vai daudz mazāk ietekmē vēja parki vai šāda tipa radarus būs iespējams uzstādīt uz vēja parku turbīnām), varētu paplašināt zonas, kurās vēja parku būvniecība ir pieļaujama arī bez kompensējošo risinājumu piemērošanas”. Tomēr kā pati Aizsardzības ministrija norāda vien “2023. gadā ir saņemti vairāk kā 80 iesniegumi”. Minētais liecina par to, ka projekti atrodas aktīvā attīstības stadijā. Izvērtējot vēja parka attīstības pilno ciklu, kļūst skaidrs, ka vairums projektu, kuri šobrīd jau ir būvprojekta saskaņošanas stadija, tiks uzbūvēti tuvākā pusotra – divu gadu laikā. Respektējot vēja parka būvniecības dinamiskumu, būtu nepieciešams paredzēt iespējami mazāk ierobežojumus un šī iemesla dēļ veikt ierobežojumu pārskaitīšanu biežāk kā pēc trīs gadiem.
Secinājumi un ierosinājumi
Apkopojot minēto, var secināt, ka Aizsardzības ministrijas informatīvā ziņojuma projektā iekļautās atsauces uz energētiskās neatkarības un drošības stiprināšanu, ir tikai formālas un nav atspoguļotas vai ņemtas vērā piedāvātajos risinājumos. Tomēr, kā arī pati Aizsardzības ministrija norāda, pastāv tehniski risinājumi, kuru piemērošana neliks pretnostatīt enerģētikas nozari aizsardzības nozarei, bet rast kopīgu risinājumu abu nozaru stiprināšanai.
Ievērojot minēto, izsakām iebildumus par Informatīvā ziņojuma apstiprināšanu un ierosinām:
pārskatīt sarkano zonu un saglabāt aizliegumu vēja parku būvniecībai tikai tajās teritorijās, kur nav iespējamas alternatīvas vai kompensējošie risinājumi, t.sk. navigācijas tehnisko līdzekļu fiziskās aisargjoslās; atlikušās teritorijas izņemt no sarkanās zonas, pievienojot dzeltenajai vai zaļajai;
pārskatīt dzelteno zonu un saglabāt tās ietvaros tikai tādas teritorijas, kur būtu skaidri noteikti būvniecības nosacījumi – nepārprotami norādīti, kādi tieši tehniskie risinājumi ir jāizmanto, paredzēt skaidrību, ka šo teritoriju vidū nav tādu, kurās būvniecības būtu aizliegta; vienlaikus atbrīvojot pārējās teritorijas, pievienojot tās zaļajai zonai;
noteikt skaidrus kritērijus vai darbības, kas būtu pietiekamas, lai Aizsardzības ministrija pieļautu vēja parka būvniecību dzeltenajā zonā; izskatīt iespējas valstij nodrošināt attiecīgo iekārtu iegādi par valsts budžeta līdzekļiem, lai sekmētu vēja parku izvietošanu reģionā;
jāapzina attiecīgās iniciatīvas un jāparedz pārejas noteikumi tiem vēja parku attīstītājiem, kas pašreiz jau veic vai pabeidza ietekmes uz vidi novērtējumu, teritorijas plānošanas dokumentu sagatavošanu vai citas darbības vēja parka attīstībai zonās, kuras turpmāk var tikt vai noteikti tiks paredzēti būtiski ierobežojumi vai aizliegumi;
noteikt, ka kartes pārskatīšana notiek dinamiskāk kā pašreiz plānots – ne retāk kā reizi gadā (pašreiz plānoto 3 gadu vietā), balstoties uz tiem datiem, ko Aizsardzības ministrija ik gadu būs noteikusi vēja parku attīstītājiem un kādus kompensācijas mehānismus izvēlējusies.
Cieņā
Arturs Ņehajenko
28.03.2024. 15:03
Fiziska persona
Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums nosaka kārtību, kādā vēja elektrostacijām ir iespējams noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Lai nodrošinātu valsts aizsardzības interešu ievērošanu, aicinām informatīvajā ziņojumā “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” iekļaut priekšlikumu, ka nacionālo interešu obkelta statusu iespējams noteikt tikai tām vēja elektrostaciju iecerēm, kas atrodas vēja parku kartē attēlotajā zaļajā zonā.
28.03.2024. 15:22
Fiziska persona
Lūdzu izvērtēt vai vēja elektrostacijas, kas var kalpot kā lieli vides orientieri dabā, neapdraudēs nacionālo drošību.
Ņemot vērā to, ka lielākoties paredzētās vēja elektrostacijas tiek plānotas tādas, kuru augstums pārsniedz 200m, skaidros laika apstākļos var būt saredzamas pat vairāk nekā 20 km lielā attālumā. Savukārt vairāku vienā reģionā izbūvētu vēja parku summārā ietekme var radīt daudz nozīmīgākas un viennozīmīgi nevēlamākus orientierus dabā, nekā viena atsevišķa vēja parka būvniecība. Šādi lieli, saskatāmi orientieri dabā var kalpot ne tikai, lai noteiktu atrašanās vietu, bet gan arī lai noteiktu citus, blakus esošus kritiski svarīgus objektus, infrastruktūras dabā, kur tā rezultātā var apdraudēt nacionālo drošību.
Izvērtēt nacionālo drošību saistībā ar to, ka vēja elektrostacijas ir kā kritiskās infrastruktūras objekti, kurus būs nepieciešams aizsargāt kā jaunus, papildus objektus jau esošajiem.
Šādu objektu skaits (vēja elektrostacijas) tiek plānots izvietot Latvijas teritorijā lielā skaitā, taču kā prioritāte tie tiek izvietoti blakus, jau tuvu esošajai pārvades infrastruktūrai, kas rada papildus apdraudējumu.
Kā arī tā rezultātā izvērtēt avārijas situāciju – VES (t.sk. enerģijas akumulēšanas objekta/-u) ugunsgrēks, kura rezultātā iespējamais vides risks ir meža ugunsgrēks. Likumā noteikta 800 m drošības teritorija no vēja elektrostacijas, taču no pieejamiem datiem izriet, ka mežs kā jūtīga teritorija vai objekts būs šinī darbības teritorijā. Līdz ar to izvērtēt vai šāds avārijas stāvoklis nevar ietekmēt nacionālo drošību, t.i. no aizsardzības viedokļa, ka tiek ietekmēta operatīvā palīdzība, piekļuve.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, izvērtēt vai karte nav jāpapildina ar šo informāciju.
Ņemot vērā to, ka lielākoties paredzētās vēja elektrostacijas tiek plānotas tādas, kuru augstums pārsniedz 200m, skaidros laika apstākļos var būt saredzamas pat vairāk nekā 20 km lielā attālumā. Savukārt vairāku vienā reģionā izbūvētu vēja parku summārā ietekme var radīt daudz nozīmīgākas un viennozīmīgi nevēlamākus orientierus dabā, nekā viena atsevišķa vēja parka būvniecība. Šādi lieli, saskatāmi orientieri dabā var kalpot ne tikai, lai noteiktu atrašanās vietu, bet gan arī lai noteiktu citus, blakus esošus kritiski svarīgus objektus, infrastruktūras dabā, kur tā rezultātā var apdraudēt nacionālo drošību.
Izvērtēt nacionālo drošību saistībā ar to, ka vēja elektrostacijas ir kā kritiskās infrastruktūras objekti, kurus būs nepieciešams aizsargāt kā jaunus, papildus objektus jau esošajiem.
Šādu objektu skaits (vēja elektrostacijas) tiek plānots izvietot Latvijas teritorijā lielā skaitā, taču kā prioritāte tie tiek izvietoti blakus, jau tuvu esošajai pārvades infrastruktūrai, kas rada papildus apdraudējumu.
Kā arī tā rezultātā izvērtēt avārijas situāciju – VES (t.sk. enerģijas akumulēšanas objekta/-u) ugunsgrēks, kura rezultātā iespējamais vides risks ir meža ugunsgrēks. Likumā noteikta 800 m drošības teritorija no vēja elektrostacijas, taču no pieejamiem datiem izriet, ka mežs kā jūtīga teritorija vai objekts būs šinī darbības teritorijā. Līdz ar to izvērtēt vai šāds avārijas stāvoklis nevar ietekmēt nacionālo drošību, t.i. no aizsardzības viedokļa, ka tiek ietekmēta operatīvā palīdzība, piekļuve.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, izvērtēt vai karte nav jāpapildina ar šo informāciju.
28.03.2024. 16:31
Roberts Alhimionoks - Ārvalstu investoru padome Latvijā
Tiesību aktu projektu portālā 2024.gada 15.martā ir ievietots tiesību akta projekts Nr. 24-TA-140 “Informatīvais ziņojums “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām”, ko veido šādi dokumenti:
Informatīvais ziņojums (turpmāk – IZ); un
Ministru kabineta sēdes protokollēmums (turpmāk – Protokollēmums).
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pilnībā apzinas valsts aizsardzības nozīmīgumu. Tomēr, līdztekus minētajam, FICIL izsaka šādus komentārus par IZ un Protokollēmumu:
IZ secinājumu pirmajā punktā ir iezīmēts aptuvens laika plāns kartes publiskošanai un periodiskai atjaunošanai. FICIL izsaka iebildumu, ka līdzīga pieeja ar vismaz aptuvena laika plāna un uzdevuma adresāta norādīšanu nav izmantota citos IZ secinājumu punktos.
Proti, IZ secinājumu 2.punktā vispār nav norādīts dotā uzdevuma adresāts, kā arī vismaz aptuvens laika ietvars, kurā minētais uzdevums būtu jāveic. Lai pēc iespējas aizsargātu un respektētu arī projektu attīstītāju tiesiskās intereses, ir būtiski darīt zināmu, kura iestāde vai iestādes ir atbildīgas par konkrētā uzdevuma izpildi un kādā termiņā. FICIL kopumā atbalsta priekšlikumu izstrādāt vienotu karti, kas vairākos slāņos uzrādītu visus liegumus vai citus ierobežojumus, kas ņemami vērā, izvēloties vēja parku attīstībai piemērotākās vietas. Tomēr šādas kopīgas kartes izstrāde nevar notikt jebkuras vienas ministrijas ietvaros un nevar tikt novilcināta gadiem.
Līdzīgi IZ 3.punktā un Protokollēmuma 2.punktā ir norādīts termiņš, kurā Klimata un enerģētikas ministrijai ir jāizveido darba grupa. Tomēr uzdevuma formulējumā nav dots nekāds, pat aptuvens laika ietvars darba grupai dotā uzdevuma izpildei. Arī IZ 4.punktā un Protokollēmuma 3.punktā nav norādīts pat aptuvens laika ietvars, kurā Aizsardzības ministrijai būtu jāveic savs pētījums. Ņemot vērā, ka Klimata un enerģētikas ministrijas izveidotā darba grupa risinās jautājumus, kas ir saistīti ar kompensējošiem risinājumiem, bet IZ 4.punktā Aizsardzības ministrijai ir dots uzdevums apzināt vietas, kurās varētu attīstīt vēja parkus, uzstādot pēc iespējas mazāku skaitu radaru, FICIL aicina organizēt IZ 3.un 4.punktā, Protokollēmuma 2.un 3.punktā doto uzdevumu izpildi paralēli (laika ziņā - savstarpēji pārklājoši). Tādējādi tiktu pēc iespējas respektētas investoru un projektu attīstītāju tiesiskās intereses, kā arī paātrināta vēja parku izbūves iespējamība.
FICIL atbalsta IZ secinājumu 6.punktā un Protokollēmuma 5.punktā norādīto proaktīvo pieeju, rūpējoties par izsoļu drošības naudas atmaksu. Tomēr FICIL vērš uzmanību, ka Latvijā ir arī tādi vēja parku projekti, kuru vajadzībām jau tiek izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums vai arī tas ir pabeigts, kā arī kuru vajadzībām tiek veikta virkne pētījumu, mērījumu un citu sagatavošanās darbu. Tomēr, ņemot vērā IZ pievienoto karti, šie projekti atrodas dzeltenajā vai (retākos gadījumos) sarkanajā zonā. Ja šos projektus nebūs iespējams īstenot šo izmaiņu dēļ, IZ un Protokollēmumā ir jāiestrādā risinājums arī šo projektu sagatavošanas darbos izdarīto ieguldījumu atmaksai.
Informatīvais ziņojums (turpmāk – IZ); un
Ministru kabineta sēdes protokollēmums (turpmāk – Protokollēmums).
Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) pilnībā apzinas valsts aizsardzības nozīmīgumu. Tomēr, līdztekus minētajam, FICIL izsaka šādus komentārus par IZ un Protokollēmumu:
IZ secinājumu pirmajā punktā ir iezīmēts aptuvens laika plāns kartes publiskošanai un periodiskai atjaunošanai. FICIL izsaka iebildumu, ka līdzīga pieeja ar vismaz aptuvena laika plāna un uzdevuma adresāta norādīšanu nav izmantota citos IZ secinājumu punktos.
Proti, IZ secinājumu 2.punktā vispār nav norādīts dotā uzdevuma adresāts, kā arī vismaz aptuvens laika ietvars, kurā minētais uzdevums būtu jāveic. Lai pēc iespējas aizsargātu un respektētu arī projektu attīstītāju tiesiskās intereses, ir būtiski darīt zināmu, kura iestāde vai iestādes ir atbildīgas par konkrētā uzdevuma izpildi un kādā termiņā. FICIL kopumā atbalsta priekšlikumu izstrādāt vienotu karti, kas vairākos slāņos uzrādītu visus liegumus vai citus ierobežojumus, kas ņemami vērā, izvēloties vēja parku attīstībai piemērotākās vietas. Tomēr šādas kopīgas kartes izstrāde nevar notikt jebkuras vienas ministrijas ietvaros un nevar tikt novilcināta gadiem.
Līdzīgi IZ 3.punktā un Protokollēmuma 2.punktā ir norādīts termiņš, kurā Klimata un enerģētikas ministrijai ir jāizveido darba grupa. Tomēr uzdevuma formulējumā nav dots nekāds, pat aptuvens laika ietvars darba grupai dotā uzdevuma izpildei. Arī IZ 4.punktā un Protokollēmuma 3.punktā nav norādīts pat aptuvens laika ietvars, kurā Aizsardzības ministrijai būtu jāveic savs pētījums. Ņemot vērā, ka Klimata un enerģētikas ministrijas izveidotā darba grupa risinās jautājumus, kas ir saistīti ar kompensējošiem risinājumiem, bet IZ 4.punktā Aizsardzības ministrijai ir dots uzdevums apzināt vietas, kurās varētu attīstīt vēja parkus, uzstādot pēc iespējas mazāku skaitu radaru, FICIL aicina organizēt IZ 3.un 4.punktā, Protokollēmuma 2.un 3.punktā doto uzdevumu izpildi paralēli (laika ziņā - savstarpēji pārklājoši). Tādējādi tiktu pēc iespējas respektētas investoru un projektu attīstītāju tiesiskās intereses, kā arī paātrināta vēja parku izbūves iespējamība.
FICIL atbalsta IZ secinājumu 6.punktā un Protokollēmuma 5.punktā norādīto proaktīvo pieeju, rūpējoties par izsoļu drošības naudas atmaksu. Tomēr FICIL vērš uzmanību, ka Latvijā ir arī tādi vēja parku projekti, kuru vajadzībām jau tiek izstrādāts ietekmes uz vidi novērtējums vai arī tas ir pabeigts, kā arī kuru vajadzībām tiek veikta virkne pētījumu, mērījumu un citu sagatavošanās darbu. Tomēr, ņemot vērā IZ pievienoto karti, šie projekti atrodas dzeltenajā vai (retākos gadījumos) sarkanajā zonā. Ja šos projektus nebūs iespējams īstenot šo izmaiņu dēļ, IZ un Protokollēmumā ir jāiestrādā risinājums arī šo projektu sagatavošanas darbos izdarīto ieguldījumu atmaksai.
28.03.2024. 17:45
Lāsma Līvzeniece - Vēja enerģijas asociācija
Vēja enerģijas asociācija ir elektroniski nosūtijusi atzinumu Aizsardzības ministrijai par informatīvo ziņojumu "Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām", ņemot vērā, ka atzinums satur attēlus, kurus TAP sistēmā diemžēl nevar augšupielādēt.
28.03.2024. 18:07
Fiziska persona
“Aizsargājam Latviju no pirmā centimetra”- šodien tautai apliecināja aizsardzības ministrs Andris Sprūds. Ņemot vērā agresorvalsts spēku ievērojamas daļas bāzēšanos Baltijas jūrā, uzskatām, ka jūras piekrastes robeža ir pakļauta apdraudējumam ne mazāk kā austrumu robeža. Pieprasām , lai VES attīstītāji ievēro MK Noteikumus par aizsargjoslām- 6.pants. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla , 3) ierobežotas saimnieciskās darbības josla līdz 5 km platumam, kas tiek noteikta, ņemot vērā dabiskos apstākļus.
Ņemot vērā, kādos apjomos piekrastē tiek likvidēti meži, pamatotu trauksmi raisa fakts, ka apdraudējuma gadījumā sazaroto jaunizveidoto ceļu tīkls var tikt izmantots militāriem mērķiem.
Telekomunikāciju speciālisti apliecina, ka VES slāpē un kropļo signālus.
Prasība VES attīstītājiem ievērot šo aizsargjoslu pozitīvi iespaidos piekrastes vidi un ļaus saglabāt to kā rekreācijas zonu tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju , no jūsu lēmumiem šodien būs atkarīga ticība tam, ka kādam no valsts vadības mūsu zemes un tautas pastāvēšana ir svarīgāka par investoru lobēšanu.
Ņemot vērā, kādos apjomos piekrastē tiek likvidēti meži, pamatotu trauksmi raisa fakts, ka apdraudējuma gadījumā sazaroto jaunizveidoto ceļu tīkls var tikt izmantots militāriem mērķiem.
Telekomunikāciju speciālisti apliecina, ka VES slāpē un kropļo signālus.
Prasība VES attīstītājiem ievērot šo aizsargjoslu pozitīvi iespaidos piekrastes vidi un ļaus saglabāt to kā rekreācijas zonu tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju , no jūsu lēmumiem šodien būs atkarīga ticība tam, ka kādam no valsts vadības mūsu zemes un tautas pastāvēšana ir svarīgāka par investoru lobēšanu.
28.03.2024. 18:47
Rihards Freidenfelds - SIA Ingka Investments Latvia
SIA Ingka Investments Latvia vēstule publiskās apspriešanas procesā iesniegta Aizsardzības ministrijai elektroniskā dokumenta formā.
28.03.2024. 20:25
SIA "NORTH GRID", reg. nr. 40103865110
Ar šo iesniedzam sekojošu priekšlikumu:
Latvijas valsts mežu (LVM) izsoles "Par apbūves tiesības piešķiršanu vēja parka moduļa ierīkošanai 2023. gada izsoles platībās" nolikumā noteiktajā apbūves tiesības līguma noslēgšanas termiņā nebūtu ieskaitāms laiks, kurā izsoles uzvarētājs pieprasa un saņem Nacionālo Bruņoto Spēku (NBS) atzinumu par vēja parka būvniecības iespējām platībās, kur tā ir iespējama, ja iespējams piemērot kādu kompensācijas mehānismu (t.s. dzeltenā zona), un kompensācijas mehānisma potenciālajām izmaksām. Ņemot vērā, ka iespējamo kompensējošo pasākumu izmaksas šobrīd nav, un, līdz NBS atzinuma saņemšanai, nebūs zināmas un / vai aplēšamas, izsoles uzvarētājam tiek saglabātas tiesības pieņemt lēmumu par apbūves tiesības līguma noslēgšanu vai atturēšanos no līguma noslēgšanas ar LVM 30 dienu laikā pēc NBS atzinuma saņemšanas.
Latvijas valsts mežu (LVM) izsoles "Par apbūves tiesības piešķiršanu vēja parka moduļa ierīkošanai 2023. gada izsoles platībās" nolikumā noteiktajā apbūves tiesības līguma noslēgšanas termiņā nebūtu ieskaitāms laiks, kurā izsoles uzvarētājs pieprasa un saņem Nacionālo Bruņoto Spēku (NBS) atzinumu par vēja parka būvniecības iespējām platībās, kur tā ir iespējama, ja iespējams piemērot kādu kompensācijas mehānismu (t.s. dzeltenā zona), un kompensācijas mehānisma potenciālajām izmaksām. Ņemot vērā, ka iespējamo kompensējošo pasākumu izmaksas šobrīd nav, un, līdz NBS atzinuma saņemšanai, nebūs zināmas un / vai aplēšamas, izsoles uzvarētājam tiek saglabātas tiesības pieņemt lēmumu par apbūves tiesības līguma noslēgšanu vai atturēšanos no līguma noslēgšanas ar LVM 30 dienu laikā pēc NBS atzinuma saņemšanas.
28.03.2024. 21:05
Ingars Jaunzems
Vērojot radaru karti, it īpaši atklātās Baltijas jūras krasta zonā, redzams, ka ir divi lielie radari no Ventspils un otrs zem Liepājas, kuriem apkārt zona ir apzīmēta ar sarkanu. Jo loģiski - radars nepārtraukti griežas ap savu asi un skenē teritoriju visapkārt savam tornim.
Kā var jebkurš redzēt kartē, tad abu šo "lielo" radaru darbības radiusi izbeidzas netālu no Akmeņraga bākas, kur ir dislocēts "mazais" radars, kas tādā pusaplītī skenē virzienu uz Baltijas jūru.
Ņemot vērā vēja elektrostaciju plānoto darbības laiku - minimums 30 gadi vienam projektam, mēs nedrīkstam pieļaut, ka drošības situācijas izmainīšanās momentā šādi lielizmēra vēja staciju objekti būtiski ietekmē mūsu valsts krasta apsardzi.
Ierosinu Baltijas jūras krastā izvietotajiem "mazajiem" radariem noteikt līdzīgu aizsardzības zonu kā tiem diviem lielajiem, jo, ja gadījumā situācija pasliktinās, nāktos palielināt radaru skaitu, jaudu, efektivitāti, to stratēģiski neparedzot ilgtermiņā, var gadīties problēmas to vēlākā izvietošanā un valsts drošības nodrošināšanā.
Kā var jebkurš redzēt kartē, tad abu šo "lielo" radaru darbības radiusi izbeidzas netālu no Akmeņraga bākas, kur ir dislocēts "mazais" radars, kas tādā pusaplītī skenē virzienu uz Baltijas jūru.
Ņemot vērā vēja elektrostaciju plānoto darbības laiku - minimums 30 gadi vienam projektam, mēs nedrīkstam pieļaut, ka drošības situācijas izmainīšanās momentā šādi lielizmēra vēja staciju objekti būtiski ietekmē mūsu valsts krasta apsardzi.
Ierosinu Baltijas jūras krastā izvietotajiem "mazajiem" radariem noteikt līdzīgu aizsardzības zonu kā tiem diviem lielajiem, jo, ja gadījumā situācija pasliktinās, nāktos palielināt radaru skaitu, jaudu, efektivitāti, to stratēģiski neparedzot ilgtermiņā, var gadīties problēmas to vēlākā izvietošanā un valsts drošības nodrošināšanā.
28.03.2024. 21:20
Arnis Priediņš
Drošība un aizsardzības spējas ir valsts prioritāte, taču, vadoties no ārvalstu pieredzes analoģisku jautājumu risināšanā, šī prioritāte neizslēdz un nedrīkst izslēgt vai būtiski ierobežot tautsaimniecības, valsts konkurētspējas, klimata u.c. vitāli svarīgus valsts mērķus un intereses.
Iepazīstoties ar Informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām”, var secināt, ka to ir gatavojuši aizsardzības nozares speciālisti, nekonsultējoties ar juristiem jautājumos, kas saistīti ar iespējamu valsts atbildību, tiesisko stabilitāti, privātpersonu tiesisko paļāvību u.c. demokrātiskas valsts principiem.
Runājot par “sarkanajām teritorijām”, uz aizliegumiem vērsta situācijas risināšana kaitēs valsts konkurētspējai un izaugsmei. Šādai rīcībai ir vairāki iespējamie izskaidrojumi – sākotnēja slepenība ar de minimis iesaistīto personu loku - bez juristu iesaistes; Aizsardzības ministrijas amatpersonu nevēlēšanās pat piedomāt par jautājumiem ārpus aizsardzības jomas; situācijas izmantošana, aizbildinoties ar ģeopolitiskajiem apstākļiem valsts dažādo interešu salāgošanas iespēju nemeklēšanai. Jāpiebilst, ka no juridiskā viedokļa kritiski vērtējami ir 2022.gadā veiktie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, ar kuriem bez pārejas noteikumiem tika būtiski palielinātas tehnisko novērošanas līdzekļu aizsargjoslas.
Runājot par “dzeltenajām teritorijām”, ja ierobežojumi stātos spēkā, attiecībā uz uzsāktajiem projektiem ir pieļaujami tikai divi tiesiski scenāriji – pilnīga investīciju atlīdzināšana no valsts budžeta līdzekļiem vai paredzētās darbības atļaušana, valstij pašai meklējot budžeta līdzekļus un risinājumus paredzētās darbības atļaušanai. Pirmajā gadījumā būtu maksājami arī procenti par iemaksāto maksu par tīkla jaudas rezervāciju, jo vairumā gadījumu tā ir iemaksāta, rēķinoties, ka projektu varēs īstenot. Tikai attiecībā uz nākamajiem (vēl neuzsāktiem) projektiem ir pieļaujama ierobežojumu un kompensējošo pasākumu regulēšana.
Jebkādi valsts plāni par jauna regulējuma ieviešanu nedrīkst apturēt uzsākto projektu virzību. Pretējā gadījumā tā ir kaitēšana valsts interesēm – gan no klimata mērķu aspekta, gan no iespējamas valsts atbildības aspekta. Tiesiskā valstī nav pieļaujama situācija, ka daudzi gadi un lielas vietējās un ārvalstu investīcijas tiek apturētas uz nenoteiktu laiku, nepastāvot konkrētam un iepriekš paredzamam tiesiskajam regulējumam. Šo projektu attīstītāji ir ļoti ierobežoti ar dažādām procedūrām un termiņiem – teritorijas plānošanas dokumentu izstrādi, ietekmes uz vidi novērtējumiem, terminētām atļaujām jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanai, terminētiem tehniskajiem noteikumiem u.tml. Jau šobrīd gadījumos, kad Aizsardzības ministrijas ilgstošā klusēšana ir radījusi sekas, valstij ir pienākums tās novērst, piemēram, pagarinot attiecīgos termiņus.
Uzskatu, ka Aizsardzības ministrijai bija pienākums šo jautājumu risināšanu uzsākt nekavējoties, veidojot dialogu ar nozari un citām ministrijām, nevis jāuzsāk mēģinājums ieviest ierobežojumus vairāk nekā divus gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Jāpatur prātā, ka valsts ir vienots kopums - tiešās pārvaldes iestādes ir organizētas vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde neatrodas ārpus šīs sistēmas. Nevienai iestādei nav savu interešu. Ir tikai valsts vienotas intereses. Nav pieļaujama situācija, ka neskaitāmas valsts iestādes ir ļāvušas virzīt (lasīt arī – investēt) projektu īstenošanu dažādu procedūru ietvaros, bet viena institūcija vairāk nekā divu gadu garumā slepenībā ir kalusi plānus, kā šos projektus apturēt, apgrūtināt to īstenošanu vai pat pilnībā nepieļaut to īstenošanu.
Turklāt rezultātā šobrīd lielas slepenības nav – karte ir publiski pieejama, informatīvais ziņojums tiek publiski apspriests. Tāpat arī no kartē iezīmētajām riņķa līnijām var izsecināt drošības infrastruktūras atrašanās vietas, kas līdz šim bijušas pieejamas arī Ministru kabineta noteikumu pielikumos.
Nobeigumā, atkārtojoties, drošība ir prioritāte. Taču spēcīga enerģētikas nozare ir ne tikai drošības sastāvdaļa, bet arī nepieciešamība tautsaimniecības un klimata mērķu sasniegšanai. Aizliegt ir vieglāk, nekā meklēt risinājumus kā atļaut un uzlabot. Aizliegšana – elementāra, risinājumu meklēšana – sarežģīta.
28.03.2024. 21:39
Sniedze Kaņepe
Esmu kategoriski PRET vēja parku izveidi. Balvu novads, kurā arī plānots izveidot šādu parku, ir bagāts ar mežiem un purviem, kas dod mājvietu daudziem Latvijas floras un faunas pārstāvjiem. Viens no būtiskiem faktoriem, kāpēc Latvija NAV piemērota vēja ģeneratoru parkam, ir lielais daudzums mūsu platuma grādos migrējošo putnu. Vēja ģeneratoru "dzirnavās" iekļūdami, tie bieži savainojas un iet bojā. Daudzas vēja parku valstis ir nobažījušās par šo sāpīgo aspektu. Vai arī mums tas ir nepieciešams?
Protams, ne tikai migrējošie putni savainojas ģeneratoru dzirnavās, nelaimes notiek arī ar putniem nometniekiem.
Vairāki citu valstu pētījumi un pieredzes liecina, ka sikspārņus (Latvijā reģistrētas 16 sikspārņu sugas) gluži magnētiski pievelk vēja ģeneratori. Vai tā ir elektības sīcošā skaņa, vai arī viegli pieejamā pārtika (notriektie putni), vēl nav rastas atbildes.
Vēja ģeneratoru radītais troksnis, dabiskās ainavas izpostīšana, zvēru dabiskās teritorijas atņemšana, cilvēku iekoptās ainavas noārdīšana, putnu ceļa orientiera izjaukšana ir ļoti būtiski pieturas punkti, lai nepieļautu vēja parku būvēšanu. Un, galu galā, vai tomēr nebūtu vairāk jāpievēršas valsts robežu nosargāšanai, jo Balvu novads robežojas ar agresorvalsti! Dzimtās zemes dabu ir jāsargā tā pat kā valsts robežu!
Komunisti nerēķinājās ar cilvēku iebildumiem nepostīt Daugavu, tagad šo stafeti ir pārņēmuši Latvenergo & Co.
P.S. Vai vēja parku idejas attīstītāji paši vēlētos dzīvot zem ģeneratoriem?
Protams, ne tikai migrējošie putni savainojas ģeneratoru dzirnavās, nelaimes notiek arī ar putniem nometniekiem.
Vairāki citu valstu pētījumi un pieredzes liecina, ka sikspārņus (Latvijā reģistrētas 16 sikspārņu sugas) gluži magnētiski pievelk vēja ģeneratori. Vai tā ir elektības sīcošā skaņa, vai arī viegli pieejamā pārtika (notriektie putni), vēl nav rastas atbildes.
Vēja ģeneratoru radītais troksnis, dabiskās ainavas izpostīšana, zvēru dabiskās teritorijas atņemšana, cilvēku iekoptās ainavas noārdīšana, putnu ceļa orientiera izjaukšana ir ļoti būtiski pieturas punkti, lai nepieļautu vēja parku būvēšanu. Un, galu galā, vai tomēr nebūtu vairāk jāpievēršas valsts robežu nosargāšanai, jo Balvu novads robežojas ar agresorvalsti! Dzimtās zemes dabu ir jāsargā tā pat kā valsts robežu!
Komunisti nerēķinājās ar cilvēku iebildumiem nepostīt Daugavu, tagad šo stafeti ir pārņēmuši Latvenergo & Co.
P.S. Vai vēja parku idejas attīstītāji paši vēlētos dzīvot zem ģeneratoriem?
28.03.2024. 22:26
Ingars Jaunzems
Maza izmēra, mazas jaudas, tīrs, pasaulē visdrošākais, pats jaunākais un modernākais kodolreaktors pilnībā spēj nodrošināt zaļāku elektroenerģiju nekā tūkstošiem vēja elektrostaciju torņi, kuri iznīcina apkārt sev dzīvo radību un viennozīmīgi spēj būtiski ietekmēt Latvijas Republikas drošību.
Par to tiek plaši diskutēts visā Eiropā dažādos forumos un valdību līmeņos, šobrīd vēja enerģijas izbūve ir jau novecojis process, Latvija tomēr ar nokavēšanos to mēģina ieviest.
Piedevām - redzot Ukrainas kara pieredzi, aizsargāt vienu objektu jebkurā gadījumā ir vieglāk nekā tūkstošiem vēja torņu, uz kuriem šobrīd politiski tiek spiests un lobēts kā Latvijas elektroenerģijas brīvība.
Modernu kodolreaktoru darbība ir viegli kontrolējama, tas ir stabils, ērts un lēts process lai savā valstī nodrošinātu energoneatkarību.
Lūdzu pievērst uzmanību šim aspektam, izvērtējot argumentus par vai pret šeit publicētās kartes labošanai. Modernas kodolspēkstacijas būve pilnīgi noteikti drīkst atrasties kartes sarkanajās zonās, jebkurā vietā Latvijā, kur vien tas ir stratēģiski vissvarīgāk un ekonomiski pamatoti.
Par to tiek plaši diskutēts visā Eiropā dažādos forumos un valdību līmeņos, šobrīd vēja enerģijas izbūve ir jau novecojis process, Latvija tomēr ar nokavēšanos to mēģina ieviest.
Piedevām - redzot Ukrainas kara pieredzi, aizsargāt vienu objektu jebkurā gadījumā ir vieglāk nekā tūkstošiem vēja torņu, uz kuriem šobrīd politiski tiek spiests un lobēts kā Latvijas elektroenerģijas brīvība.
Modernu kodolreaktoru darbība ir viegli kontrolējama, tas ir stabils, ērts un lēts process lai savā valstī nodrošinātu energoneatkarību.
Lūdzu pievērst uzmanību šim aspektam, izvērtējot argumentus par vai pret šeit publicētās kartes labošanai. Modernas kodolspēkstacijas būve pilnīgi noteikti drīkst atrasties kartes sarkanajās zonās, jebkurā vietā Latvijā, kur vien tas ir stratēģiski vissvarīgāk un ekonomiski pamatoti.
28.03.2024. 22:30
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību K2 Ventum
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “K2 Ventum”, reģistrācijas numurs: 40203344430 (turpmāk – K2Ventum), ir izvērtējusi Aizsardzības ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un tā pielikumā pievienoto karti ar zonējumiem (turpmāk – IZ), un uzskata, ka piedāvātais risinājums nav ne pamatots, ne likumīgs.
No IZ izriet, ka Latvijas teritoriju paredzēts iedalīt trīs zonās ar atšķirīgiem nosacījumiem vēja elektrostaciju, kuru augstums pārsniedz 100 m, būvniecībai, tas ir:
1) sarkanā zona, kura būvniecība nav pieļaujama;
2) dzeltenā zona, kura būvniecība ir iespējama, piemērojot kompensējošos mehānismus, tai pat laikā paredzot, ka būvniecība var būt neiespējama;
2) zaļā zona, kurā būvniecība ir iespējama.
Par iespējām būvniecību īstenot dzeltenajā zonā ir paredzēts viena mēneša laikā no IZ apstiprināšanas izveidot darbu grupu, kura izstrādās kompensējošos risinājumus, ar ko mazināt vēja parku ierīkošanas potenciālo ietekmi uz valsts aizsardzības objektiem, un noteiks finansēšanai izmantojamos avotus. Vienlaikus minēts, ka ņemot vērā darba grupas sagatavotos priekšlikumus, Aizsardzības ministrija nodrošinās pētījumus un vēl sagatavos priekšlikumus par tām teritorijām, kurās būtu iespējams attīstīt vēja parkus, uzstādot pēc iespējas mazāku radaru skaitu. Papildus tam 3 mēnešu laikā no IZ apstiprināšanas, paredzēts izstrādāt grozījumus likuma “Par aviāciju” 113.4 pantā, piešķirot tiesības Aizsardzības ministrijai vienoties par kompensējošiem mehānismiem. No IZ secinājumu un priekšlikumu 1. punkta izriet, ka iepriekš minēto darbību un pasākumu laikā dzeltenajā zonā tiek noteikts vēja elektrostaciju, kuras augstākas par 100 m, būvniecības moratorijs.
K2Ventum neapšauba, ka valsts aizsardzības spēju nodrošināšana un stiprināšana ir mūsdienu realitāte un nepieciešamība. Tomēr vienlīdz tiešām militārām spējām, ir būtiska valsts enerģētiskā neatkarība un drošība, tādējādi mazinot iespējas kaitēt valsts interesēm, neveicot tiešus militāras agresijas aktus. Spriežot no IZ izklāstītajiem argumentiem, apsvērumiem un līdz šim veiktajām darbībām, ir pamats uzskatīt, ka enerģētiskā neatkarība un drošība, kura ar likumu ir noteikta par valsts prioritāti, nav ņemta vērā, par ko liecina vairāki apstākļi, tostarp:
Pirmkārt. Tiek minēts, ka uzņēmumam “Lockheed Martin”, kurš ražo Latvijā izmantotos gaisa telpas novērošanas radarus, ir tehniskas iespējas izvērtēt reljefu un citas ar gaisa telpas novērošanas radaru izvietojumu būtiskas tehniskas nianses, un šādu izvērtējumu ir iespējams saņemt jau noslēgtā līguma ietvaros, bez papildus finansējuma. Lai arī likuma “Par aviāciju” 113.4 pants ir spēkā nu jau teju 1,5 gadu, šāds izvērtējums līdz šim nav veikts.
Otrkārt. Tiek piedāvāts īstenot vairākus pasākumus – noteiktos termiņos izveidot darbu grupu, grozīt normatīvos aktos, tomēr nav noteikti termiņi, kādos darba grupai ir jāizstrādā priekšlikumi un Aizsardzības ministrijai ir jāveic pētījumi un jāsagatavo priekšlikumi. Respektīvi, nav skaidrs plāns par jaunā regulējuma ieviešanu.
Piedāvātā “ceļu karte” ne tikai rada absolūtu nenoteiktību jau uzsākto projektu īstenošanai, bet jau paredzami, tai skaitā ņemot vērā līdz šim paveikto, uz ievērojamu laiku tos pilnībā paralizēs, jo no IZ izriet, ka nākotnē moratorija laikā dzelteno zonu paredzēts sadalīt zaļajās un sarkanajās zonās, vienlaikus ievērojot principu, ka papildus radarus ir jāuzstāda pēc iespējas mazāk. Ņemot vērā, cik strauji vēju elektrostaciju būvniecība norit kaimiņvalstīs, šāds scenārijs, visticamāk, novedīs arī pie tā, ka Latvijā uzsāktajiem projektiem būvniecībai nepieciešamais finansējums vairs nebūs pieejams.
Vēja parka būvniecības īstenošanai ir nepieciešams ņemt vērā un atrisināt vairākus citus ne mazāk būtiskus vai komplicētus jautājumus, tai skaitā ir jāņem vērā visus vides aspektus, būvniecības īstenošanai nepieciešamās zemes platības, būvniecības finansējums. K2 Ventum ieskatā ir nelietderīgi šobrīd vērtēt vēja parka būvniecībai atvēlamās teritorijas raugoties vienīgi aizsardzības spēju saglabāšanas aspektiem, visu Latvijas teritoriju apskatot kā vienu lielu potenciālu būvlaukumu, jo tas novedīs pie tā, ka, raugoties no aizsardzības spēju nodrošināšanas perspektīvām, būvēt būs atļauts tur, kuru citu apstākļu dēļ būvniecība tiesiski vai praktiski būs neiespējama. Izveidot karti, kurā ir aptveri visi ierobežojumi būvēt vēja elektrostacijas, ir ne tikai nelietderīgi, bet, ņemot vērā pastāvošo tiesisko regulējumu, tas praktiski ir neiespējami.
Ievērojot minētos apsvērumus, K2 Ventum tiesisko regulējumu ierosina veidot tādējādi, ka:
Pirmkārt. Katra vēja parka būvniecības iecere tiek vērtēta individuāli, tai skaitā izmantojot “Lockheed Martin” pieejamās tehniskās iespējas, saskaņot gan pielietojamo vēja elektrostaciju tehniskos parametrus, gan nepieciešamos kompensācijas pasākumus.
Otrkārt. Visām vēja elektrostacijām, neatkarīgi no zonas, nosakot vienotu vienreizēju vai periodisku maksājumu par uzstādīto jaudu, kuru būvniecības ieceres īstenotājs maksā Aizsardzības ministrijai. Normatīvajos aktos nosakot, ka minētie naudas līdzekļi ir izlietojami kompensējošo pasākumu finansēšanai.
Treškārt. Paredzot, ka Aizsardzības ministrija ir tiesīga noteikt kompensējošos pasākumus un slēgt vienošanos ar būvniecības ieceres īstenotāju, tai skaitā paredzot vēja parka infrastruktūru izmantot kompensējošo pasākumu īstenošanai, piemēram, dažādu novēršanas iekārtu uzstādīšanu uz vēju elektrostacijām.
K2 Ventum piedāvātā kārtība ļautu iespējami īsākos termiņos īstenot tos iesāktos projektus, kuru realizācija ir tiesiski un praktiski iespējama, un patreiz ir ar augstu gatavības pakāpi, tādējādi sasniedzot Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumā noteiktos mērķus.
Papildus tam, ir būtiski vērst uzmanību, ka gadījumā, ja tiks īstenots Aizsardzības ministrijas priekšlikums un faktiski bez pienācīga izvērtējuma tiks ieviests vispārējs būvniecības aizliegums lielākajā daļā Latvijas teritorijas, ne tikai radīs situāciju, ka virkne augstas gatavības projekti netiks īstenoti, bet pastāv liela varbūtība, ka plānotais regulējums var tikt atzīts par nesamērīgu un neatbilstošu Satversmei, kā arī var radīt nepieciešamību valstij kompensēt projektu attīstītāju līdz šim veiktos ieguldījumus.
No IZ izriet, ka Latvijas teritoriju paredzēts iedalīt trīs zonās ar atšķirīgiem nosacījumiem vēja elektrostaciju, kuru augstums pārsniedz 100 m, būvniecībai, tas ir:
1) sarkanā zona, kura būvniecība nav pieļaujama;
2) dzeltenā zona, kura būvniecība ir iespējama, piemērojot kompensējošos mehānismus, tai pat laikā paredzot, ka būvniecība var būt neiespējama;
2) zaļā zona, kurā būvniecība ir iespējama.
Par iespējām būvniecību īstenot dzeltenajā zonā ir paredzēts viena mēneša laikā no IZ apstiprināšanas izveidot darbu grupu, kura izstrādās kompensējošos risinājumus, ar ko mazināt vēja parku ierīkošanas potenciālo ietekmi uz valsts aizsardzības objektiem, un noteiks finansēšanai izmantojamos avotus. Vienlaikus minēts, ka ņemot vērā darba grupas sagatavotos priekšlikumus, Aizsardzības ministrija nodrošinās pētījumus un vēl sagatavos priekšlikumus par tām teritorijām, kurās būtu iespējams attīstīt vēja parkus, uzstādot pēc iespējas mazāku radaru skaitu. Papildus tam 3 mēnešu laikā no IZ apstiprināšanas, paredzēts izstrādāt grozījumus likuma “Par aviāciju” 113.4 pantā, piešķirot tiesības Aizsardzības ministrijai vienoties par kompensējošiem mehānismiem. No IZ secinājumu un priekšlikumu 1. punkta izriet, ka iepriekš minēto darbību un pasākumu laikā dzeltenajā zonā tiek noteikts vēja elektrostaciju, kuras augstākas par 100 m, būvniecības moratorijs.
K2Ventum neapšauba, ka valsts aizsardzības spēju nodrošināšana un stiprināšana ir mūsdienu realitāte un nepieciešamība. Tomēr vienlīdz tiešām militārām spējām, ir būtiska valsts enerģētiskā neatkarība un drošība, tādējādi mazinot iespējas kaitēt valsts interesēm, neveicot tiešus militāras agresijas aktus. Spriežot no IZ izklāstītajiem argumentiem, apsvērumiem un līdz šim veiktajām darbībām, ir pamats uzskatīt, ka enerģētiskā neatkarība un drošība, kura ar likumu ir noteikta par valsts prioritāti, nav ņemta vērā, par ko liecina vairāki apstākļi, tostarp:
Pirmkārt. Tiek minēts, ka uzņēmumam “Lockheed Martin”, kurš ražo Latvijā izmantotos gaisa telpas novērošanas radarus, ir tehniskas iespējas izvērtēt reljefu un citas ar gaisa telpas novērošanas radaru izvietojumu būtiskas tehniskas nianses, un šādu izvērtējumu ir iespējams saņemt jau noslēgtā līguma ietvaros, bez papildus finansējuma. Lai arī likuma “Par aviāciju” 113.4 pants ir spēkā nu jau teju 1,5 gadu, šāds izvērtējums līdz šim nav veikts.
Otrkārt. Tiek piedāvāts īstenot vairākus pasākumus – noteiktos termiņos izveidot darbu grupu, grozīt normatīvos aktos, tomēr nav noteikti termiņi, kādos darba grupai ir jāizstrādā priekšlikumi un Aizsardzības ministrijai ir jāveic pētījumi un jāsagatavo priekšlikumi. Respektīvi, nav skaidrs plāns par jaunā regulējuma ieviešanu.
Piedāvātā “ceļu karte” ne tikai rada absolūtu nenoteiktību jau uzsākto projektu īstenošanai, bet jau paredzami, tai skaitā ņemot vērā līdz šim paveikto, uz ievērojamu laiku tos pilnībā paralizēs, jo no IZ izriet, ka nākotnē moratorija laikā dzelteno zonu paredzēts sadalīt zaļajās un sarkanajās zonās, vienlaikus ievērojot principu, ka papildus radarus ir jāuzstāda pēc iespējas mazāk. Ņemot vērā, cik strauji vēju elektrostaciju būvniecība norit kaimiņvalstīs, šāds scenārijs, visticamāk, novedīs arī pie tā, ka Latvijā uzsāktajiem projektiem būvniecībai nepieciešamais finansējums vairs nebūs pieejams.
Vēja parka būvniecības īstenošanai ir nepieciešams ņemt vērā un atrisināt vairākus citus ne mazāk būtiskus vai komplicētus jautājumus, tai skaitā ir jāņem vērā visus vides aspektus, būvniecības īstenošanai nepieciešamās zemes platības, būvniecības finansējums. K2 Ventum ieskatā ir nelietderīgi šobrīd vērtēt vēja parka būvniecībai atvēlamās teritorijas raugoties vienīgi aizsardzības spēju saglabāšanas aspektiem, visu Latvijas teritoriju apskatot kā vienu lielu potenciālu būvlaukumu, jo tas novedīs pie tā, ka, raugoties no aizsardzības spēju nodrošināšanas perspektīvām, būvēt būs atļauts tur, kuru citu apstākļu dēļ būvniecība tiesiski vai praktiski būs neiespējama. Izveidot karti, kurā ir aptveri visi ierobežojumi būvēt vēja elektrostacijas, ir ne tikai nelietderīgi, bet, ņemot vērā pastāvošo tiesisko regulējumu, tas praktiski ir neiespējami.
Ievērojot minētos apsvērumus, K2 Ventum tiesisko regulējumu ierosina veidot tādējādi, ka:
Pirmkārt. Katra vēja parka būvniecības iecere tiek vērtēta individuāli, tai skaitā izmantojot “Lockheed Martin” pieejamās tehniskās iespējas, saskaņot gan pielietojamo vēja elektrostaciju tehniskos parametrus, gan nepieciešamos kompensācijas pasākumus.
Otrkārt. Visām vēja elektrostacijām, neatkarīgi no zonas, nosakot vienotu vienreizēju vai periodisku maksājumu par uzstādīto jaudu, kuru būvniecības ieceres īstenotājs maksā Aizsardzības ministrijai. Normatīvajos aktos nosakot, ka minētie naudas līdzekļi ir izlietojami kompensējošo pasākumu finansēšanai.
Treškārt. Paredzot, ka Aizsardzības ministrija ir tiesīga noteikt kompensējošos pasākumus un slēgt vienošanos ar būvniecības ieceres īstenotāju, tai skaitā paredzot vēja parka infrastruktūru izmantot kompensējošo pasākumu īstenošanai, piemēram, dažādu novēršanas iekārtu uzstādīšanu uz vēju elektrostacijām.
K2 Ventum piedāvātā kārtība ļautu iespējami īsākos termiņos īstenot tos iesāktos projektus, kuru realizācija ir tiesiski un praktiski iespējama, un patreiz ir ar augstu gatavības pakāpi, tādējādi sasniedzot Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumā noteiktos mērķus.
Papildus tam, ir būtiski vērst uzmanību, ka gadījumā, ja tiks īstenots Aizsardzības ministrijas priekšlikums un faktiski bez pienācīga izvērtējuma tiks ieviests vispārējs būvniecības aizliegums lielākajā daļā Latvijas teritorijas, ne tikai radīs situāciju, ka virkne augstas gatavības projekti netiks īstenoti, bet pastāv liela varbūtība, ka plānotais regulējums var tikt atzīts par nesamērīgu un neatbilstošu Satversmei, kā arī var radīt nepieciešamību valstij kompensēt projektu attīstītāju līdz šim veiktos ieguldījumus.
28.03.2024. 22:48
Sakas pagasta iedzīvotāji
Šai nestabilajā laikā, ignorējot AM noteikumus, kas nodrošina garo Latvijas jūras robežas aizsardzību, pie vairākiem radariem to darbības zonā sākts veidot vēja parkus.
Dīvainākais, ka sākotnējās sapspriedēs pat nav noteikti precīzi parametri un netiek uzrādīts ražotājs, līdz ar to apdraudējums radaru stacijām var būt vēl lielāks, ņemot vērā lielo turbīnu skaitu un milzīgās kopējās jaudas, kādu provizoriski nosauc projektu attīstītāji!
Piemēram, vairāki vēja parki ļoti tuvu radaram izvietoti ap Pāvilostu: 4 projektos (no tiem 2 - kopā ar blakus esošiem novadiem) kopīgais ģeneratoru skaits ir 164!
Bez vēja turbīnas frekvenču iedarbības uz radariem, nākošais riska faktors drošībai ir vēja turbīnu augstā ugunsnedrošība! Šai gadījumā tie apdraud ar degošu šķidrumu vairāk kā 150 m augstumā, kā arī rotējot degošiem spārniem, tie spēj aizsviest turpat kilometru lielā attālumā ievērojami mazāka augstuma turbīnām! Diemžēl 250 un 300 m augstas turbīnas tuvumā nav uzstādītas un neatkarīgu ekspertu viedokļi nav pieejami!
Pārāk daudz būtiski riska faktori un apdraudējumi valsts drošībai, kas var nest ievērojami lielākus zaudējumus, nekā iegūt dārgu un nekonkurētspējīgas cenas enerģiju!
Dīvainākais, ka sākotnējās sapspriedēs pat nav noteikti precīzi parametri un netiek uzrādīts ražotājs, līdz ar to apdraudējums radaru stacijām var būt vēl lielāks, ņemot vērā lielo turbīnu skaitu un milzīgās kopējās jaudas, kādu provizoriski nosauc projektu attīstītāji!
Piemēram, vairāki vēja parki ļoti tuvu radaram izvietoti ap Pāvilostu: 4 projektos (no tiem 2 - kopā ar blakus esošiem novadiem) kopīgais ģeneratoru skaits ir 164!
Bez vēja turbīnas frekvenču iedarbības uz radariem, nākošais riska faktors drošībai ir vēja turbīnu augstā ugunsnedrošība! Šai gadījumā tie apdraud ar degošu šķidrumu vairāk kā 150 m augstumā, kā arī rotējot degošiem spārniem, tie spēj aizsviest turpat kilometru lielā attālumā ievērojami mazāka augstuma turbīnām! Diemžēl 250 un 300 m augstas turbīnas tuvumā nav uzstādītas un neatkarīgu ekspertu viedokļi nav pieejami!
Pārāk daudz būtiski riska faktori un apdraudējumi valsts drošībai, kas var nest ievērojami lielākus zaudējumus, nekā iegūt dārgu un nekonkurētspējīgas cenas enerģiju!
28.03.2024. 23:56
Atlasīti 45 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25