Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Tiesību akts paredz ieviest jaunu depozīta sistēmu elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, nosakot dabas resursu nodokļa (turpmāk - nodoklis) likmi, nodokļa atbrīvojuma saņemšanas nosacījumus un pārskatu sniegšanas nosacījumus. Papildus tiesību akts precizē atsevišķas normas nodokļa piemērošanai plastmasu saturošiem zvejas rīkiem un plastmasa glāzēm un to vāciņiem. Tiek note
Šobrīd HES ir pienākums maksāt nodokli arī par pašpatērēto elektroenerģijas daudzumu, kas netiek laists tirgū, un par kuru netiek gūta peļņa. LAEF ir norādījusi uz aktuālo problemātiku tieši mazajās HES, kurām nodokļa maksājums ir nesamērīgi smags finansiālais slogs.
Šobrīd HES ir pienākums maksāt nodokli arī par pašpatērēto elektroenerģijas daudzumu, kas netiek laists tirgū, un par kuru netiek gūta peļņa. LAEF ir norādījusi uz aktuālo problemātiku tieši mazajās HES, kurām nodokļa maksājums ir nesamērīgi smags finansiālais slogs.
Mērķa apraksts
Noteikt nodokli elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm; nodokļa atbrīvojuma nosacījumus un precizēt dabas resursu nodokļa aprēķināšanas normas plastmasu saturošiem zvejas rīkiem un plastmasa glāzēm un to vāciņiem. Turpmāk tiek noteikts, ka HEM būs pienākums veikt nodokļa maksājumu tikai par patēriņam nodotās elektroenerģijas apjomu.
Politikas jomas
Vides aizsardzība
Teritorija
Visa valsts teritorija
Norises laiks
30.05.2025. - 13.06.2025.
Informācija
Tiesību akta projekti "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" (25-TA-745) un "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas liekumā" (25-TA-1179) ir savstarpēji saistīti, jo grozījumi nosaka jaunās Elektronisko smēķēšanas ierīšu depozīta sistēmas ieviešanu. "Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā" nosaka depozīta sistēmas darbības principus, pienākumus un atbildības, savukārt "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" nosaka jaunās depozīta sistēmas lietotāju, nodokļa maksātāju pienākumus maksāt no jauna noteikto nodokļa likmi elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm, kā arī piemērojamu nodokļa atbrīvoju, ja elektronisko smēķēšanas ierīšu ražotājs vai tirgotājs ir iesaistījies depozīta sistēmā.
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Elektronisko smēķēšanas ierīču ražotāji un tirgotāji Ražotāju atbildības sistēmas operators Valsts vides dienests Valsts ieņēmumu dienests Zvejas rīku ražotāji un tirgotāji Plastmasas glāžu un to vāciņu ražotāji un tirgotāji Hidroelektrostacijas
Skaidrojums un ietekme
Elektronisko smēķēšanas ierīču ražotājiem un tirgotājiem noteikts pienākums iesaistīties depozīta sistēmā, vai arī maksāt nodokli par tirgū laistajām depozīta elektroniskajām smēķēšanas ierīcēm.
VVD noteikts pienākums uzraudzīt depozīta sistēmas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, apkopot un sniegt Valsts ieņēmumu dienestam datus par depozīta sistēmas darbību un elektronisko smēķēšanas ierīču nodokļa maksātājiem.
Valsts ieņēmumu dienests noteikts pienākums administrēt nodokļa iemaksas un apstrādā VVD sniegtos datus par depozīta sistēmā iesaistītajiem nodokļa maksātājiem.
Zvejas rīku ražotājiem, tirgotājiem, kas laiž tirgū plastmasu saturošus zvejas rīkus, ir precizēta likuma norma, kas nosaka, ka nodoklis ir aprēķināms par plastmasu saturoša zvejas rīka plastmasas detaļu masu, nevis par visu plastmasu saturoša zvejas rīka kopējo masu.
Plastmasas glāžu un to vāciņu ražotāji un tirgotājiem noteikta obligāta prasība piemērot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu vienreiz lietojamām plastmasu saturošām dzērienu glāzēm un to vāciņiem.
HES nodokļa aprēķinā par saražoto elektroenerģiju ir precizēta likuma norma, nosakot, ka nodoklis ir aprēķinām par patēriņam nodoto elektroenerģijas daudzumu.
VVD noteikts pienākums uzraudzīt depozīta sistēmas darbības atbilstību normatīvajiem aktiem, apkopot un sniegt Valsts ieņēmumu dienestam datus par depozīta sistēmas darbību un elektronisko smēķēšanas ierīču nodokļa maksātājiem.
Valsts ieņēmumu dienests noteikts pienākums administrēt nodokļa iemaksas un apstrādā VVD sniegtos datus par depozīta sistēmā iesaistītajiem nodokļa maksātājiem.
Zvejas rīku ražotājiem, tirgotājiem, kas laiž tirgū plastmasu saturošus zvejas rīkus, ir precizēta likuma norma, kas nosaka, ka nodoklis ir aprēķināms par plastmasu saturoša zvejas rīka plastmasas detaļu masu, nevis par visu plastmasu saturoša zvejas rīka kopējo masu.
Plastmasas glāžu un to vāciņu ražotāji un tirgotājiem noteikta obligāta prasība piemērot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu vienreiz lietojamām plastmasu saturošām dzērienu glāzēm un to vāciņiem.
HES nodokļa aprēķinā par saražoto elektroenerģiju ir precizēta likuma norma, nosakot, ka nodoklis ir aprēķinām par patēriņam nodoto elektroenerģijas daudzumu.
Sagatavoja
Madara Buša (KEM)
Atbildīgā persona
Līga Kurevska (KEM)
Izsludināšanas datums
30.05.2025. 16:16
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Gatis Macāns - "Asociācija - Saules Enerģija Latvijai"
Klimata un enerģētikas ministrija
Latgales iela 165, Rīga, LV-1019
pasts@kem.gov.lv
Valsts Vides dienests
Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045
pasts@vvd.gov.lv
Rīgā, 2025.gada 13. jūnijā
PRECĪZS DATUMS SKATĀMS LAIKA ZĪMOGĀ
Nr. 6/25-SEL
Par dabas resursu nodokli elektroenerģiju uzkrājošajām sistēmām
Pēdējo divu gadu laikā redzam strauju atjaunīgās enerģijas projektu ieviešanu Latvijā, attiecīgi pie sadales sistēmas operatora AS Sadales tīkls jau ir pieslēgtas vairāk kā 1300 saules elektrostacijas ar kopējo jaudu virs 500 MW. Šogad arī esam sagaidījuši pirmo pieslēgto saules elektrostaciju pie AS Augstsprieguma tīkls ( turpmāk-AST). Atbilstoši pārvades sistēmas operatora AST publiskotajām prognozēm nākamo divu gadu laikā pie pārvades sistēmas tiks pieslēgtas saules un vēja elektrostacijas ar kopējo jaudu 1100 MW. Baltijas reģiona elektroenerģijas tīkla noturības nodrošināšanā, it īpaši pēc desinhronizācijas no BRELL sistēmas, būtiska loma ir elektroenerģiju uzkrājošajām akumulatoru sistēmām ( turpmāk-BESS). Enerģētikas Stratēģija Latvijai 2050 un sistēmu operatoru ziņojumi turpmākajos gados paredz būtisku BESS jaudu ieviešanu, piemēram 880 MW liela jauda tiek paredzēta tieši BESS sistēmu izveidei pie AST, kas nozīmē, ka tuvāko 1-2 gadu laikā Latvijā varētu tikt realizēts vērienīgs BESS projektu apjoms.
Atbilstoši “Dabas resursu nodokļa likums” (turpmāk-Likums), BESS ir dabas resursa nodokļa objekts. Atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa (turpmāk-DRN) samaksas par videi kaitīgām precēm saskaņā ar Likuma 9. pantu tiek atbrīvoti nodokļa maksātāji, ja nodokļa maksātājs ir noslēdzis līgumu par dalību ražotāju atbildības sistēmā (turpmāk-RAS), vai nodokļa maksātājs, izveido savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai saules elektrostaciju ar fotoelementu paneļu kopējo uzstādīto jaudu vismaz viens megavats, pats nodrošina pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai atkritumu apsaimniekošanu, un reģistrējas Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošā iestādē.
BESS sistēmas var tikt izveidotas gan kā papildinājums esošai saules, vēja vai cita ražošanas veida elektrostacijai, gan var tikt uzstādīts kā atsevišķs tīklā elements. Ņemot vērā augstāk minēto, būtiska daļa no plānotajām BESS sistēmām tiks veidotas ārpus saules parkiem, kas nozīmē, ka būtisks apjoms tiks novirzīts RAS. Vidēji attīstītāji rēķinās ar BESS ekspluatācijas laiku no 7-10 gadiem, tas nozīmē, ka RAS nespēs izpildīt uzņemtās saistības un nodrošināt nepieciešamos savākšanas apjomus, kā rezultātā RAS sistēma vienkārši neuzņems jaunas saistības. Ja RAS nav iespēju uzņemt jaunas saistības un noslēgt līgumu ar BESS īpašnieku, kurš nav saules parka īpašnieks ar jaudu vismaz 1 megavats, vienīgā iespēja ieviest BESS sistēmu būs maksāt DRN likmi 17,03 EUR/Kg, kas padara BESS projektu ieviešanu neiespējamu no izmaksu viedokļa. Aptuveni vienas megavatstundas ietilpīgas BESS iekārtas svars ir 8-10 tonnām. Ņemot vērā, augstāk minēto DRN var novest pie tā, ka BESS iekārtu ieviešana būtiski sadārdzinās, kā rezultātā uzstādītie valsts ilgtspējīgas enerģētikas attīstības mērķi var palikt nesasniegti.
2023. gadā identiska situācija izveidojās ar saules paneļiem, ja netiktu ieviestas izmaiņas, tad saules parku attīstība būtiski atpaliktu no šī brīža sasniegtajām jaudām. SEL pateicas par ieviestajām izmaiņām, kuras sekmēja strauju saules enerģijas izaugsmi. Ņemot vērā vēstulē minēto, SEL lūdz:
1) Nodrošināt vienlīdzīgu normatīvo regulējumu elektroenerģiju uzkrājošām iekārtām, paplašinot Likuma 9.panta (1)1 daļu, ietverot elektroenerģiju uzkrājošās iekārtas ar jaudu vismaz 1 MW/2 MWh. Papildinājums nozīmētu iespēju ieviest BESS neatkarīgi no elektroenerģijas ģenerācijas veida un sniegtu iespēju veidot arī atsevišķus BESS projektus, kā piemēram AST izveidotā BESS.
2) Novērst nevienlīdzīgus konkurences apstākļus Latvijas un ārvalstu iekārtu piegādātājiem, pārskatot Dabas resursu nodokļa likuma 3.panta (2) daļu un paredzot iespēju par nodokļa maksātāju uzskatīt komersantu, kurš savas saimnieciskās darbības ietvaros izveido saules fotoelementu elektrostaciju vai elektroenerģiju uzkrājošās iekārtas, arī gadījumā, ja piegādes darījumu muitas noliktavā veic iekārtu piegādātājs, ja tas sniedz apliecinājumu par iekārtu piegādes atbilstību Dabas resursu nodokļa likuma 9.panta (1)1 daļā norādītajiem mērķiem.
3) Lūdzam pievērst uzmanību BESS sistēmu izveidei no elektroauto akumulatoriem. Ņemot vērā atšķirīgās DRN likmes tiek kropļota konkurence. Nesertificētu sistēmu izveide būtiski palielina arī negadījumu risku.
4) BESS sistēmām līdz 1 MW/2 MWh primāri slēgt līgumu ar RAS.
Latvijā atšķirībā no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas, nepastāv valsts atbalsts BESS projektu ieviešanai. Arī atšķirīga pieeja DRN piemērošanai būtiski palielina slogu BESS sekmīgai projektu ieviešanai Latvijā. Bez BESS sistēmām Latvijā jau ieviesto atjaunīgās enerģijas projektu konkurētspēja Baltijā būtiski pasliktināsies. SEL lūdz Klimata un enerģētikas ministriju papildināt Likumu ar elektroenerģiju uzkrājošajām iekārtām un novērst nevienlīdzīgus konkurences apstākļus Latvijas un ārvalstu iekārtu piegādātājiem
Papildus SEL aicina Klimata un enerģētikas ministriju uz kopīgu diskusiju ar industrijas pārstāvjiem, tai skaitā piesaistot Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju, veicinot atjaunīgās enerģijas projektu ieviešanu, pilnveidot esošo regulējumu balstoties uz iegūtajām praktiskajām zināšanām un nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu atkritumu pārstrādi.
Ar cieņu,
_______________
Valdes priekšsēdētājs
Alnis Bāliņš
________________
Valdes loceklis
Jānis Bethers
_______________
Valdes loceklis
Kaspars Strautmanis
Latgales iela 165, Rīga, LV-1019
pasts@kem.gov.lv
Valsts Vides dienests
Rūpniecības iela 23, Rīga, LV-1045
pasts@vvd.gov.lv
Rīgā, 2025.gada 13. jūnijā
PRECĪZS DATUMS SKATĀMS LAIKA ZĪMOGĀ
Nr. 6/25-SEL
Par dabas resursu nodokli elektroenerģiju uzkrājošajām sistēmām
Pēdējo divu gadu laikā redzam strauju atjaunīgās enerģijas projektu ieviešanu Latvijā, attiecīgi pie sadales sistēmas operatora AS Sadales tīkls jau ir pieslēgtas vairāk kā 1300 saules elektrostacijas ar kopējo jaudu virs 500 MW. Šogad arī esam sagaidījuši pirmo pieslēgto saules elektrostaciju pie AS Augstsprieguma tīkls ( turpmāk-AST). Atbilstoši pārvades sistēmas operatora AST publiskotajām prognozēm nākamo divu gadu laikā pie pārvades sistēmas tiks pieslēgtas saules un vēja elektrostacijas ar kopējo jaudu 1100 MW. Baltijas reģiona elektroenerģijas tīkla noturības nodrošināšanā, it īpaši pēc desinhronizācijas no BRELL sistēmas, būtiska loma ir elektroenerģiju uzkrājošajām akumulatoru sistēmām ( turpmāk-BESS). Enerģētikas Stratēģija Latvijai 2050 un sistēmu operatoru ziņojumi turpmākajos gados paredz būtisku BESS jaudu ieviešanu, piemēram 880 MW liela jauda tiek paredzēta tieši BESS sistēmu izveidei pie AST, kas nozīmē, ka tuvāko 1-2 gadu laikā Latvijā varētu tikt realizēts vērienīgs BESS projektu apjoms.
Atbilstoši “Dabas resursu nodokļa likums” (turpmāk-Likums), BESS ir dabas resursa nodokļa objekts. Atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa (turpmāk-DRN) samaksas par videi kaitīgām precēm saskaņā ar Likuma 9. pantu tiek atbrīvoti nodokļa maksātāji, ja nodokļa maksātājs ir noslēdzis līgumu par dalību ražotāju atbildības sistēmā (turpmāk-RAS), vai nodokļa maksātājs, izveido savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai saules elektrostaciju ar fotoelementu paneļu kopējo uzstādīto jaudu vismaz viens megavats, pats nodrošina pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar fotoelementu paneļu, invertoru un elektrisko akumulatoru fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai atkritumu apsaimniekošanu, un reģistrējas Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā esošā iestādē.
BESS sistēmas var tikt izveidotas gan kā papildinājums esošai saules, vēja vai cita ražošanas veida elektrostacijai, gan var tikt uzstādīts kā atsevišķs tīklā elements. Ņemot vērā augstāk minēto, būtiska daļa no plānotajām BESS sistēmām tiks veidotas ārpus saules parkiem, kas nozīmē, ka būtisks apjoms tiks novirzīts RAS. Vidēji attīstītāji rēķinās ar BESS ekspluatācijas laiku no 7-10 gadiem, tas nozīmē, ka RAS nespēs izpildīt uzņemtās saistības un nodrošināt nepieciešamos savākšanas apjomus, kā rezultātā RAS sistēma vienkārši neuzņems jaunas saistības. Ja RAS nav iespēju uzņemt jaunas saistības un noslēgt līgumu ar BESS īpašnieku, kurš nav saules parka īpašnieks ar jaudu vismaz 1 megavats, vienīgā iespēja ieviest BESS sistēmu būs maksāt DRN likmi 17,03 EUR/Kg, kas padara BESS projektu ieviešanu neiespējamu no izmaksu viedokļa. Aptuveni vienas megavatstundas ietilpīgas BESS iekārtas svars ir 8-10 tonnām. Ņemot vērā, augstāk minēto DRN var novest pie tā, ka BESS iekārtu ieviešana būtiski sadārdzinās, kā rezultātā uzstādītie valsts ilgtspējīgas enerģētikas attīstības mērķi var palikt nesasniegti.
2023. gadā identiska situācija izveidojās ar saules paneļiem, ja netiktu ieviestas izmaiņas, tad saules parku attīstība būtiski atpaliktu no šī brīža sasniegtajām jaudām. SEL pateicas par ieviestajām izmaiņām, kuras sekmēja strauju saules enerģijas izaugsmi. Ņemot vērā vēstulē minēto, SEL lūdz:
1) Nodrošināt vienlīdzīgu normatīvo regulējumu elektroenerģiju uzkrājošām iekārtām, paplašinot Likuma 9.panta (1)1 daļu, ietverot elektroenerģiju uzkrājošās iekārtas ar jaudu vismaz 1 MW/2 MWh. Papildinājums nozīmētu iespēju ieviest BESS neatkarīgi no elektroenerģijas ģenerācijas veida un sniegtu iespēju veidot arī atsevišķus BESS projektus, kā piemēram AST izveidotā BESS.
2) Novērst nevienlīdzīgus konkurences apstākļus Latvijas un ārvalstu iekārtu piegādātājiem, pārskatot Dabas resursu nodokļa likuma 3.panta (2) daļu un paredzot iespēju par nodokļa maksātāju uzskatīt komersantu, kurš savas saimnieciskās darbības ietvaros izveido saules fotoelementu elektrostaciju vai elektroenerģiju uzkrājošās iekārtas, arī gadījumā, ja piegādes darījumu muitas noliktavā veic iekārtu piegādātājs, ja tas sniedz apliecinājumu par iekārtu piegādes atbilstību Dabas resursu nodokļa likuma 9.panta (1)1 daļā norādītajiem mērķiem.
3) Lūdzam pievērst uzmanību BESS sistēmu izveidei no elektroauto akumulatoriem. Ņemot vērā atšķirīgās DRN likmes tiek kropļota konkurence. Nesertificētu sistēmu izveide būtiski palielina arī negadījumu risku.
4) BESS sistēmām līdz 1 MW/2 MWh primāri slēgt līgumu ar RAS.
Latvijā atšķirībā no kaimiņvalstīm Igaunijas un Lietuvas, nepastāv valsts atbalsts BESS projektu ieviešanai. Arī atšķirīga pieeja DRN piemērošanai būtiski palielina slogu BESS sekmīgai projektu ieviešanai Latvijā. Bez BESS sistēmām Latvijā jau ieviesto atjaunīgās enerģijas projektu konkurētspēja Baltijā būtiski pasliktināsies. SEL lūdz Klimata un enerģētikas ministriju papildināt Likumu ar elektroenerģiju uzkrājošajām iekārtām un novērst nevienlīdzīgus konkurences apstākļus Latvijas un ārvalstu iekārtu piegādātājiem
Papildus SEL aicina Klimata un enerģētikas ministriju uz kopīgu diskusiju ar industrijas pārstāvjiem, tai skaitā piesaistot Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociāciju, veicinot atjaunīgās enerģijas projektu ieviešanu, pilnveidot esošo regulējumu balstoties uz iegūtajām praktiskajām zināšanām un nodrošināt ilgtspējīgu un efektīvu atkritumu pārstrādi.
Ar cieņu,
_______________
Valdes priekšsēdētājs
Alnis Bāliņš
________________
Valdes loceklis
Jānis Bethers
_______________
Valdes loceklis
Kaspars Strautmanis
13.06.2025. 14:31
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25