Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Zinātniskās darbības likumā

Publiskā apspriešana

Likumprojekts ir skatāms vienkopus ar likumprojektu "Grozījumi Augstskolu likumā" Nr.22-TA-1113.

Pašreizējā situācijā zinātnes doktora grāda ieguvi regulē Zinātniskās darbības likums, savukārt Augstskolu likums - zinātnes doktora studijas, kuras veiksmīgi pabeidzot, personai ir tiesības pretendēt uz zinātnes doktora grāda ieguvi.
Konceptuālais ziņojums "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā" paredz Valdības rīcības plāna (https://www.mk.gov.lv/lv/content/darbibu-regulejosie-dokumenti) 60.5. pasākuma izpildi, kas nosaka, ka valdība izstrādās un ieviesīs jaunu, Zalcburgas principiem (2005) un rekomendācijām (2010) atbilstošu doktorantūras modeli, kas ir uz inovācijām orientēta doktorantūra.Mākslas un kultūras augstskolām, kas īsteno profesionālās doktora studiju programmas mākslās, ieteikums izmantot arī Florences principus.

Doktorantūra ir pirmais akadēmiskās karjeras posms. Tā veido pamatu turpmākai sekmīgai un nozīmīgai doktora grāda ieguvēju nodarbinātībai akadēmiskajā vidē un ārpus tās. Pēdējās divās desmitgadēs doktorantūras loma un uzdevumi ir krasi mainījušies, īpaši Eiropā: doktorantūra ir kļuvusi par nozīmīgu saikni starp Eiropas Augstākās izglītības telpu un Eiropas Pētniecības telpu, un tās galvenais uzdevums ir nodrošināt doktora grāda ieguvējiem vislabāko kvalifikāciju jaunu zināšanu un inovāciju radīšanai, īstenošanai un izplatīšanai. Straujo un plašo pārmaiņu procesu Eiropā iezīmēja doktora līmeņa studiju kā trešā cikla iekļaušana Boloņas procesā un ar to saistītā Eiropas Savienības (ES) politikas attīstība. ES politikas attīstību doktorantūras jomā atspoguļo šādi dokumenti (turpmāk – laba starptautiskā prakse):
- pēc Boloņas procesa starptautiskās vadības grupas pieprasījuma Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) 2003. gadā izstrādātie un 2005. gadā Bergenas komunikē pieņemtie “Zalcburgas principi” (Salzburg Principles)[1], kas nosaka doktorantūras ietvaru Eiropā,
- EUA 2010. gadā izdotie “Zalcburgas ieteikumi” (Salzburg II Recommendations)[2], kas pamatojas “Zalcburgas principu” īstenošanā gūtajā pieredzē,
- Eiropas Komisijas (EK) izstrādātā un 2005. gadā publicētā Eiropas pētnieku harta (The European Charter for Researchers The Code of Conduct for the Recruitment of Researchers)[3], kas nosaka virkni svarīgu kritēriju par pētnieku pieņemšanu darbā un vadīšanu, tai skaitā saistībā ar doktora līmeņa studijām.

Lai nodrošinātu konceptuāli jauna doktorantūras modeļa ieviešanu, nepieciešams izvērtēt un veikt grozījumus un papildinājumus Zinātniskās darbības likumā saistībā ar zinātnieka statusu, doktora zinātniskā grāda piešķiršanu (promociju); promociju tiesību deleģējumu augstskolām, Latvijas Zinātnes padomes ekspertiem, Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijām, pārejas posmu uz jauno doktorantūras modeli.

Likumprojekta mērķis ir īstenot konceptuālajā ziņojumā "Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā" (atbalstīts ar Ministru kabineta 2020. gada 25. jūnija rīkojumu Nr. 345) ietverto risinājumu par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā.

Augstākā izglītība un zinātnes attīstība

Latvija

11.04.2022. - 25.04.2022.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktu sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par likumprojektu tā saskaņošanas stadijā.

Likumprojekts tieši ietekmēs fiziskas personas, kuras apgūst doktora studiju programmas ar mērķi iegūt doktora grādu, kā arī fiziskas personas, kuras piedalās doktoru studiju programmu īstenošanā.

Likumprojekts tieši ietekmēs juridiskās personas, kuras īsteno doktora studiju programmas vai piedalās šo programmu īstenošanā.

Anita Depkovska (IZM)

Dmitrijs Stepanovs (IZM)

11.04.2022. 12:21