Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Informatīvais ziņojums "Mirstības mazināšana ārēju nāves cēloņu (ĀNC) dēļ - 2024."
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Piecu gadu laikā no 2018. gada līdz 2022. gadam vairāk nekā 5800 Latvijas iedzīvotāji ir gājuši bojā ārēju nāves cēloņu dēļ (turpmāk – ĀNC). Tas ir vairāk iedzīvotāju nekā dzīvo Balvos, Iecavā, Preiļos, Ķekavā, Smiltenē vai Valkā.
ĀNC grupas (secībā pēc mirušo skaita) ir pašnāvības, kritieni, ceļa satiksmes negadījumi, saindēšanās ar alkoholu un citām vielām, noslīkšana, ugunsgrēki, nosalšana un uzbrukumi.
Katrs no bojāgājušajiem varēja dzīvot ilgāk, veidot savu dzīvi, sniegt ieguldījumu savā un savu tuvāko, vietējā un valsts attīstībā. Ziņojums ir pārdomu dokuments katram, kas darbā vai personīgajā dzīvē saskaras ar mirstību ārēju nāves cēloņu dēļ un ir gatavs pielikt roku tās mazināšanai.
ĀNC grupas (secībā pēc mirušo skaita) ir pašnāvības, kritieni, ceļa satiksmes negadījumi, saindēšanās ar alkoholu un citām vielām, noslīkšana, ugunsgrēki, nosalšana un uzbrukumi.
Katrs no bojāgājušajiem varēja dzīvot ilgāk, veidot savu dzīvi, sniegt ieguldījumu savā un savu tuvāko, vietējā un valsts attīstībā. Ziņojums ir pārdomu dokuments katram, kas darbā vai personīgajā dzīvē saskaras ar mirstību ārēju nāves cēloņu dēļ un ir gatavs pielikt roku tās mazināšanai.
Mērķa apraksts
Informatīvā ziņojuma mērķis ir apkopot secinājumus par katru ĀNC grupu atsevišķi, un par horizontālajiem faktoriem, kas varētu mazināt mirstību ĀNC dēļ. Iesaistītās puses katrā ārējo nāves cēloņu jomā ņemtu vērā Ziņojumā iekļauto informāciju, lai efektīvāk mazinātu mirstību ārēju nāves cēloņu dēļ atbilstoši savai kompetencei, kā arī aktīvi sadarbotos ar citām pusēm.
Politikas jomas
Attīstības plānošana; Glābšana un civilā aizsardzība; Sabiedriskā kārtība un drošība; Sabiedrības veselība; Sociālā aizsardzība; Valsts pārvaldes pakalpojumu politika; Vispārējās izglītības sistēmas attīstība
Teritorija
visa Latvija
Norises laiks
21.05.2024. - 11.06.2024.
Informācija
Jautājumu gadījumā rakstīt mara.simane@mk.gov.lv
Fiziskās personas
JāSkaidrojums un ietekme
Aicinām sniegt viedokļus un priekšlikums par izdarītajiem secinājumiem. Indivīda pieredze ir nozīmīga, jo ziņojums pamatots galvenokārt datu analīzē.
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Skaidrojums un ietekme
Aicinām sniegt viedokļus un priekšlikums par izdarītajiem secinājumiem.
Sagatavoja
Māra Sīmane (VK)
Atbildīgā persona
Inese Gailīte (VK)
Izsludināšanas datums
27.05.2024. 11:10
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Aivars Platonovs - LATVIJAS PELDĒŠANAS FEDERĀCIJA
Infromatīvais ziņojums "Mirstības mazināšana ārēju nāves cēloņu (ĀNC) dēļ" sniedz visaptverošu ieskatu par situāciju Latvijā, tomēr tajā iztrūkst detalizētāka analīze par ārējiem nāves cēloņiem dažādās vecuma grupās un to prioritizēšanu. Ņemot vērā bērni un jaunieši ir vismzāk pasargātā sabiedrības grupa, kura vienlaikus rada vislielāko emocionālo un arī sociālekonomisko zaudējumu sabiedrībai, būtu nepieciešams atsevišķi izdalīt un analizēt ĀNC attiecīgajā vecuma grupā.
Biedrība "Latvijas Peldēšanas federācija", kas cita starpā aktīvi darbojas sabiedrības izglītošanā par drošību uz ūdens un bērnu peldētapmācības programmu ieviešanas veicināšanā, ierosina izvērtēt šādus priekšlikumus:
1) Ziņojuma sadaļā "Noslīkšana un slīkšana" problēmas analīzē izvēlētie akcenti, kas vērsti pamatā uz faktu, ka lielākā daļa noslīkušo ir pieaugušie, kas lietojuši apreibinošās vielas, visticamāk, rada maldīgu priekšstatu, ka problēmas pamatcēlonis ir “alkohols” nevis noslīkšana. Norādām, ka visās attīstītajās valstīs (dati par ES ir pieejami publiski) alkohols ir viens no dominējošiem noslīkšanu (kā arī citus ĀNC) veicinošiem apstākļiem, taču par spīti tam tikai Latvijā kopējais noslīkušo skaits ir ievērojami lielāks. Savulaik veicām analīzi par šo un secinājām, ka pat pilnībā izņemot no statistikas tos gadījumus, kas saistīti ar alkohola lietošanu, Latvijā noslīkušo skaits pārsniegtu vidējo ES rādītāju. Salīdzinājumam – arī Igaunijā katrs otrais noslīkšanas gadījums ir saistīts ar alkohola lietošanu, taču kopējais noslīkušo skaits uz 100k ir 2x mazāks.
Proti, apreibinošo vielu lietošana, atpūšoties pie ūdens, ir problēma, taču tā nav unikāla Latvijai un nav būtiskākais iemesls, kāpēc Latvija ir vadošā pēc noslīkušo skaita visā ES, tāpēc nevaram piekrist ziņojuma 38.lpp paustajam apgalvojumam: “Tomēr slīkšanās jomā, salīdzinot ar citām ĀNC grupām, notiek aktīva sadarbība, kuru iniciē un uztur pilsoniskā sabiedrība, taču darbība ne vienmēr ir vērsta uz galvenajiem riskiem, kas veicina noslīkšanu”.
Balstoties uz LPF un tās partneru veikto analīzi, kā arī teorētiskajiem materiāliem, LPF uzsver, ka būtiskākie soļi noslīkšanas risku mazināšanai ir “Noslīkšanas novēršanas stratēģijas projektā” minētie rīcības virzieni:
1. Informēta un izglītota sabiedrība;
2. Drošību uz ūdens un drošas aktivitātes ūdenī veicinošs normatīvais regulējums;
3. Labiekārtotas un drošas peldvietas;
4. Vadošo noslīkšanas cēloņu un faktoru novēršana;
5. Vienota statistikas datu uzskaite un analīze.
2) Statistikas dati. Bērnu un jauniešu nāves gadījumi.
Aicinu ziņojumā iekļaut atsevišķu rindkopu par noslīkušo statistiku vecuma grupā 0-19 (vai pat – 0-24) gadi, akcentējot, ka laika posmā no 2018.gada līdz 2022.gadam ieskaitot noslīkšanas rezultātā dzīvību zaudējuši 44 bērni, kas ir 22% no visiem ārējiem nāves cēloņiem attiecīgajā vecuma grupā. Vairāk bojā iet tikai CSN – 28%. Vienlaikus jāatzīmē kāda būtiska tendence – ja CSN bojāgājušo bērnu īpatsvars ir ar tendenci samazināties, tad noslīkšanas ailēs mēs šādu tendenci nenovērojam. Zīmīgi, ka 2020.gadā noslīkušo bērnu skaits bija vienāds ar CSN bojāgājušo, bet gadu vēlāk tas teju divas reizes pārsniedza CSN bojāgājušo bērnu skaitu! Arī 2022.gadā tas bija vienāds – katrā pa 7 zaudētām dzīvībām (2018.gadā CSN gāja bojā 2x vairāk bērnu nekā noslīka). Šī ir vēl viena būtiska lieta, kas būtu jāņem vērā!
avots: https://statistika.spkc.gov.lv/
Atbilstoši teorijai būtiskākos uzlabojumus ilgtermiņā noslīkšanas risku mazināšanai var panākt tikai un vienīgi mērķtiecīgi un kvalitatīvi strādājot ar bērniem – tas nedot tūlītēju rezultātu, taču veidu kumulatīvu efektu (bērni, kas ir iemācīti peldēt un uzvesties droši pie ūdens, to iemācīs arī saviem bērniem, utt.). Līdzīgi kā tas ir novērots arī CS drošības kampaņās.
3) komentāri par ekspertu ieteikumiem:
Atkārtošos, ka balstoties uz mūsu veikto analīzi, kā arī teorētiskajiem materiāliem (pētījumiem), paliekam pie pozīcijas, ka būtiskākie soļi noslīkšanas risku mazināšanai ir “Noslīkšanas novēršanas stratēģijas projektā” minētie rīcības virzieni:
1. Informēta un izglītota sabiedrība;
2. Drošību uz ūdens un drošas aktivitātes ūdenī veicinošs normatīvais regulējums;
3. Labiekārtotas un drošas peldvietas;
4. Vadošo noslīkšanas cēloņu un faktoru novēršana;
5. Vienota statistikas datu uzskaite un analīze.
4) Komentāri par secinājumiem:
4.1. Ierosinām attiecīgās sadaļas pirmo secinājumu izteikt šādā redakcijā:
Noslīkšanas un slīkšanas gadījumu augstais īpatsvars ir saistīts ar iedzīvotāju zemām peldētprasmēm, neatbilstošu pašvērtējumu, pārgalvīgu rīcību alkohola un psihoaktīvo vielu lietošanas rezultātā, kā arī atpūtu nepiemērotās un bez glābēju uzraudzības esošās peldvietās, tāpēc akcents ir liekams uz preventīvu rīcību visu augstāk minēto riska faktoru mazināšanā;
4.2. Ierosinu otro secinājumu izteikt šādā redakcijā:
Nav konstatēts, ka stratēģiskā komunikācija par noslīkšanu un slīkšanu ņemtu vērā augsto vīriešu īpatsvaru starp šādiem nāves gadījumiem, kā arī proporcionāli lielo noslīkšanas gadījumu skaitu no visiem ĀNC bērnu un jauniešu vidū.
4.3. starp secinājumiem iekļaut šādu secinājumu (provizoriski):
Lai gan vairums noslīkušo ir pieauguši vīrieši, kas lietojuši alkoholu un psihoaktīvas vielas, noslīkšana ir viens no dominējošiem ĀNC arī bērnu un jauniešu vidū, kas ir vismazāk aizsargātā sabiedrības daļa, tāpēc nepieciešams koncentrēties uz tādiem preventīviem pasākumiem, kas mazina noslīkšanas riskus attiecīgajās vecuma grupās (proti: bērnu peldētapmācība, sabiedrības izglītošana, drošu piemājas ūdenstilpju regulējuma (vai vismaz rekomendāciju) izstrāde).
Vienlaikus ierosinām nākotnē papildināt ziņojumu ar sadaļu par datu analīzi par ārstniecības iestādēs nogādāto pacientu skaitu pēc nelaimes gadījumiem uz ūdens. Šādi dati ļautu detalizētāk izvērtēt situāciju un labāk apzināt patieso slīkšanas un noslīkšanas riskam pakļauto personu skatu.
Biedrība "Latvijas Peldēšanas federācija", kas cita starpā aktīvi darbojas sabiedrības izglītošanā par drošību uz ūdens un bērnu peldētapmācības programmu ieviešanas veicināšanā, ierosina izvērtēt šādus priekšlikumus:
1) Ziņojuma sadaļā "Noslīkšana un slīkšana" problēmas analīzē izvēlētie akcenti, kas vērsti pamatā uz faktu, ka lielākā daļa noslīkušo ir pieaugušie, kas lietojuši apreibinošās vielas, visticamāk, rada maldīgu priekšstatu, ka problēmas pamatcēlonis ir “alkohols” nevis noslīkšana. Norādām, ka visās attīstītajās valstīs (dati par ES ir pieejami publiski) alkohols ir viens no dominējošiem noslīkšanu (kā arī citus ĀNC) veicinošiem apstākļiem, taču par spīti tam tikai Latvijā kopējais noslīkušo skaits ir ievērojami lielāks. Savulaik veicām analīzi par šo un secinājām, ka pat pilnībā izņemot no statistikas tos gadījumus, kas saistīti ar alkohola lietošanu, Latvijā noslīkušo skaits pārsniegtu vidējo ES rādītāju. Salīdzinājumam – arī Igaunijā katrs otrais noslīkšanas gadījums ir saistīts ar alkohola lietošanu, taču kopējais noslīkušo skaits uz 100k ir 2x mazāks.
Proti, apreibinošo vielu lietošana, atpūšoties pie ūdens, ir problēma, taču tā nav unikāla Latvijai un nav būtiskākais iemesls, kāpēc Latvija ir vadošā pēc noslīkušo skaita visā ES, tāpēc nevaram piekrist ziņojuma 38.lpp paustajam apgalvojumam: “Tomēr slīkšanās jomā, salīdzinot ar citām ĀNC grupām, notiek aktīva sadarbība, kuru iniciē un uztur pilsoniskā sabiedrība, taču darbība ne vienmēr ir vērsta uz galvenajiem riskiem, kas veicina noslīkšanu”.
Balstoties uz LPF un tās partneru veikto analīzi, kā arī teorētiskajiem materiāliem, LPF uzsver, ka būtiskākie soļi noslīkšanas risku mazināšanai ir “Noslīkšanas novēršanas stratēģijas projektā” minētie rīcības virzieni:
1. Informēta un izglītota sabiedrība;
2. Drošību uz ūdens un drošas aktivitātes ūdenī veicinošs normatīvais regulējums;
3. Labiekārtotas un drošas peldvietas;
4. Vadošo noslīkšanas cēloņu un faktoru novēršana;
5. Vienota statistikas datu uzskaite un analīze.
2) Statistikas dati. Bērnu un jauniešu nāves gadījumi.
Aicinu ziņojumā iekļaut atsevišķu rindkopu par noslīkušo statistiku vecuma grupā 0-19 (vai pat – 0-24) gadi, akcentējot, ka laika posmā no 2018.gada līdz 2022.gadam ieskaitot noslīkšanas rezultātā dzīvību zaudējuši 44 bērni, kas ir 22% no visiem ārējiem nāves cēloņiem attiecīgajā vecuma grupā. Vairāk bojā iet tikai CSN – 28%. Vienlaikus jāatzīmē kāda būtiska tendence – ja CSN bojāgājušo bērnu īpatsvars ir ar tendenci samazināties, tad noslīkšanas ailēs mēs šādu tendenci nenovērojam. Zīmīgi, ka 2020.gadā noslīkušo bērnu skaits bija vienāds ar CSN bojāgājušo, bet gadu vēlāk tas teju divas reizes pārsniedza CSN bojāgājušo bērnu skaitu! Arī 2022.gadā tas bija vienāds – katrā pa 7 zaudētām dzīvībām (2018.gadā CSN gāja bojā 2x vairāk bērnu nekā noslīka). Šī ir vēl viena būtiska lieta, kas būtu jāņem vērā!
avots: https://statistika.spkc.gov.lv/
Atbilstoši teorijai būtiskākos uzlabojumus ilgtermiņā noslīkšanas risku mazināšanai var panākt tikai un vienīgi mērķtiecīgi un kvalitatīvi strādājot ar bērniem – tas nedot tūlītēju rezultātu, taču veidu kumulatīvu efektu (bērni, kas ir iemācīti peldēt un uzvesties droši pie ūdens, to iemācīs arī saviem bērniem, utt.). Līdzīgi kā tas ir novērots arī CS drošības kampaņās.
3) komentāri par ekspertu ieteikumiem:
Atkārtošos, ka balstoties uz mūsu veikto analīzi, kā arī teorētiskajiem materiāliem (pētījumiem), paliekam pie pozīcijas, ka būtiskākie soļi noslīkšanas risku mazināšanai ir “Noslīkšanas novēršanas stratēģijas projektā” minētie rīcības virzieni:
1. Informēta un izglītota sabiedrība;
2. Drošību uz ūdens un drošas aktivitātes ūdenī veicinošs normatīvais regulējums;
3. Labiekārtotas un drošas peldvietas;
4. Vadošo noslīkšanas cēloņu un faktoru novēršana;
5. Vienota statistikas datu uzskaite un analīze.
4) Komentāri par secinājumiem:
4.1. Ierosinām attiecīgās sadaļas pirmo secinājumu izteikt šādā redakcijā:
Noslīkšanas un slīkšanas gadījumu augstais īpatsvars ir saistīts ar iedzīvotāju zemām peldētprasmēm, neatbilstošu pašvērtējumu, pārgalvīgu rīcību alkohola un psihoaktīvo vielu lietošanas rezultātā, kā arī atpūtu nepiemērotās un bez glābēju uzraudzības esošās peldvietās, tāpēc akcents ir liekams uz preventīvu rīcību visu augstāk minēto riska faktoru mazināšanā;
4.2. Ierosinu otro secinājumu izteikt šādā redakcijā:
Nav konstatēts, ka stratēģiskā komunikācija par noslīkšanu un slīkšanu ņemtu vērā augsto vīriešu īpatsvaru starp šādiem nāves gadījumiem, kā arī proporcionāli lielo noslīkšanas gadījumu skaitu no visiem ĀNC bērnu un jauniešu vidū.
4.3. starp secinājumiem iekļaut šādu secinājumu (provizoriski):
Lai gan vairums noslīkušo ir pieauguši vīrieši, kas lietojuši alkoholu un psihoaktīvas vielas, noslīkšana ir viens no dominējošiem ĀNC arī bērnu un jauniešu vidū, kas ir vismazāk aizsargātā sabiedrības daļa, tāpēc nepieciešams koncentrēties uz tādiem preventīviem pasākumiem, kas mazina noslīkšanas riskus attiecīgajās vecuma grupās (proti: bērnu peldētapmācība, sabiedrības izglītošana, drošu piemājas ūdenstilpju regulējuma (vai vismaz rekomendāciju) izstrāde).
Vienlaikus ierosinām nākotnē papildināt ziņojumu ar sadaļu par datu analīzi par ārstniecības iestādēs nogādāto pacientu skaitu pēc nelaimes gadījumiem uz ūdens. Šādi dati ļautu detalizētāk izvērtēt situāciju un labāk apzināt patieso slīkšanas un noslīkšanas riskam pakļauto personu skatu.
07.06.2024. 14:48