Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Veselības aprūpes finansēšanas likuma Pārejas noteikumu 13.punktā dots uzdevums Ministru kabinetam izstrādāt un līdz 2025. gada 1. martam iesniegt Saeimai likumprojektu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtību. Savukārt, Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā MK iecerēto darbību īstenošanai (MK 2024. gada 20. janvāra rīkojums Nr. 55 (prot. Nr. 2 52. §)) 14. uzdevums “Ieviesīsim ilgtspējīgu, visus Latvijas iedzīvotājus aptverošu veselības finansēšanas modeli vienlīdz ar efektīviem e-pārvaldes datu risinājumiem” un tā darbības rezultāts “Izstrādāti finansēšanas modeļa pārvaldības principi un veiktas atbilstošās izmaiņas normatīvajos tiesību aktos sasniegšanai” paredz pilnveidot veselības aprūpes pārvaldības principus.
Mērķa apraksts
Likuma mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanu, kuras pamatā ir visas sabiedrības solidāra iesaiste atbildīgā nodokļu maksāšanā, lai veicinātu labai starptautiskai praksei atbilstošu veselības aprūpes finansējumu un tā efektīvu izlietojumu, tādējādi sekmējot veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos, kā arī efektīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu pieejamo līdzekļu ietvaros, iesaistot sabiedrības pārstāvjus lēmumu pieņemšanā.
Politikas jomas
Veselības politika
Teritorija
Latvija
Norises laiks
03.12.2024. - 17.12.2024.
Informācija
Veselības aprūpes finansēšanas likuma Pārejas noteikumu 13.punktā dots uzdevums Ministru kabinetam izstrādāt un līdz 2025. gada 1. martam iesniegt Saeimai likumprojektu par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtību.
Fiziskās personas
- diaspora
- Sabiedrība kopumā
Skaidrojums un ietekme
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa regulas Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmas koordinēšanu (turpmāk – Regula) 11.panta 3.punkta (a) apakšpunkts nosaka, ka persona, kas veic darbību nodarbinātības vai pašnodarbinātas personas statusā kādā dalībvalstī, ir pakļauta minētās dalībvalstis tiesību aktiem, savukārt no 11.panta 3.punkta (e) apakšpunkta izriet, ka persona, uz kuru neattiecas Regulas 11.panta 3.punkta (a) apakšpunkts, ir pakļauta dzīvesvietas dalībvalstu tiesību aktiem. Saskaņā ar Regulu, persona ir pakļauta tās valsts tiesību aktiem, kurā tā tiek nodarbināta, savukārt persona, kura netiek nodarbināta – pakļauta valsts tiesību aktiem, kurā tā dzīvo.
Līdz ar to turpmāk valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus plānots nodrošināt visiem Latvijā strādājošajiem, kas ir sociāli apdrošināti veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" vai tiem, kuriem deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā (oficiālais ieraksts Fizisko personu reģistrā).
Attiecīgi tie Latvijas valstspiederīgie, kas kā savu pastāvīgo dzīvesvietu ir deklarējuši ārpus Latvijas vai nav nodarbināti Latvijā, turpmāk veselības aprūpi varēs saņemt par maksu vai atbilstoši starpvalstu norēķinu kārtībai, kas izriet no Regulas, ja tiem ir tiesības uz citas valsts apmaksātu veselības aprūpi.
Līdz ar to turpmāk valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus plānots nodrošināt visiem Latvijā strādājošajiem, kas ir sociāli apdrošināti veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" vai tiem, kuriem deklarētā dzīvesvietas adrese ir Latvijā (oficiālais ieraksts Fizisko personu reģistrā).
Attiecīgi tie Latvijas valstspiederīgie, kas kā savu pastāvīgo dzīvesvietu ir deklarējuši ārpus Latvijas vai nav nodarbināti Latvijā, turpmāk veselības aprūpi varēs saņemt par maksu vai atbilstoši starpvalstu norēķinu kārtībai, kas izriet no Regulas, ja tiem ir tiesības uz citas valsts apmaksātu veselības aprūpi.
Juridiskās personas
- Nacionālais veselības dienests
Skaidrojums un ietekme
Atteikšanās no līdzšinējā dalījuma, kas Likumā ietverts identificējot daudzās sociāli mazaizsargātās grupas, būtiski atvieglos Nacionālā veselības dienesta (nākotnē - tā tiesību un saistību pārņēmēja - Nacionālā veselības apdrošināšanas fonda) uzdevuma - uzturēt veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzi un funkcijas - administrēt valsts budžeta līdzekļus un norēķināties par veselības aprūpes pakalpojumiem, medicīniskajām ierīcēm un zālēm, izpildi, Papildus likumprojektā piedāvātais risinājums samazinās datu apmaiņu starp Dienestu un citām valsts pārvaldes iestādēm.
Sagatavoja
Ilze Altberga (VM)
Atbildīgā persona
Agnese Vaļuliene (VM)
Izsludināšanas datums
03.12.2024. 21:14
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
4. pants. Veselības aprūpes finansēšanas avoti
(1) Veselības aprūpes finansēšanas avoti ir:
5) pašvaldību budžeta finansējums saskaņā ar pašvaldību lēmumiem, kas pieņemti veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, kā arī atsevišķu pakalpojumu izmaksu segšanai;
6) valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu pašu ieņēmumi.
No likuma nav skaidri saprotams, kurš normatīvais dokuments fondam dod tiesības 4.panta 1.punkta 5.un 6. apakšpunktā minētos līdzekļus pieprasīt nodot fonda rīcībā, lai vēlāk ar tiem finansētu valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Piemēram valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu pašu ieņēmumi var būt ieņēmumi par telpu izīrēšanu.
Lūdzu, sniedziet skaidrojumu, kā praktiski tiks piemērots šis likuma pants.
(1) Veselības aprūpes finansēšanas avoti ir:
5) pašvaldību budžeta finansējums saskaņā ar pašvaldību lēmumiem, kas pieņemti veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, kā arī atsevišķu pakalpojumu izmaksu segšanai;
6) valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu pašu ieņēmumi.
No likuma nav skaidri saprotams, kurš normatīvais dokuments fondam dod tiesības 4.panta 1.punkta 5.un 6. apakšpunktā minētos līdzekļus pieprasīt nodot fonda rīcībā, lai vēlāk ar tiem finansētu valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Piemēram valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu pašu ieņēmumi var būt ieņēmumi par telpu izīrēšanu.
Lūdzu, sniedziet skaidrojumu, kā praktiski tiks piemērots šis likuma pants.
05.12.2024. 09:57
Latvijas Ārstu biedrība
Par Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likumu.
Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums ir svarīgs likums, kas turpmākajos gados noteiks veselības aprūpes finansēšanas pamatprincipus. Likumā paredzēts transfēra budžeta pārvaldības princips, fonds īstenos valsts politiku veselības finansēšanā un aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā. Pozitīvi vērtējama plašākas padomes kā lēmējorgāna izveide, kas nozīmē arī plašāku sabiedrības pārstāvju iesaisti fonda pārvaldībā. Paredzēta “divu grozu" likvidēšana. Šie aspekti vērtējami pozitīvi. Likumprojekts arī nosaka tiesības saņemt medicīnas aprūpi Latvijā saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kā arī Latvijā un Eiropas Savienībā deklarētām un dzīvojošām personām. Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statuss pats par sevi vēl nenozīmēs tiesības saņemt Latvijas fonda finansējumu. Te svarīgs būs deklarētās dzīvesvietas un nodokļu maksāšanas valsts princips. Tas skars pašlaik ārpus Latvijas rezidējošos 214 313 mūsu valsts piederīgos, jo par viņu ārstēšanu izdevumi būs jāuzņemas attiecīgo viņu nodokļmaksāšanas un piederības valstu finansētājiem.
Likumprojekts skar tikai juridiskas un administrēšanas problēmas, bet nekādi nerisina medicīnas nozares finansēšanas īpatsvaru no valsts budžeta un IKP, pieejamības, cilvēkresursu un personāla atalgojuma problēmas. Fonda izveidošana līdzekļu administrēšanai nemaina veselības budžeta veidošanas principus un apjomu, kur finanšu avoti pamatā meklējami valsts budžetā. Finansēšanas apjoma jautājumi likumā nav skarti, līdz ar to pamatproblēma par kopējā finansējuma nepietiekamību netiek risināta.
Tāpēc ir tikai saprotamas nozares arodbiedrības un darba devēju presei paustās bažas par kopējām veselības nozares problēmām, ko likumprojekts tieši neskar un nerisina.
Medicīnas nozare jau vismaz 20 pēdējos gados Latvijā tiek pasludināta par prioritāru, bet patiesībā tas ir tikai deklaratīvs sauklis. Reformas ir mazefektīvas, nepārdomātas un sasteigtas. Gadu no gada izmeklējumu, analīžu un konsultāciju kvotas izbeidzas jau septembrī. Rindas pie speciālistiem un izmeklējumiem ir mēnešiem garas un daudzas vizītes jau tagad tiek pārceltas uz nākamo gadu. Izdevumi medicīnai arvien svārstās ap 4% no IKP un no valsts konsolidētā budžeta nepārsniedz 12% gadā. Veselības aprūpes kvalitātes, vidējā dzīves ilguma, perinatālās, sirds - asinsvadu un onkoloģisko slimību mirstības rādītāji uzlabojas gausi. Nacionālā veselības dienesta noteiktie tarifi par medicīnas pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām. Tāpēc valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm pieaug parādi un zaudējumi, dažām no tām pat bankrota draudi. Valdība nepilda mediķiem dotos solījumus par algu palielināšanu. Valsts medicīnas iestādēs katastrofāli trūkst aprūpes personāla. Šādos apstākļos pieaug iedzīvotāju neapmierinātība, privātie izdevumi un ziedojumi atsevišķu pacientu dzīvības glābšanai. Šāda aprūpe ir netaisna, nesolidāra un negodīga.
LĀB iestājas par demokrātiskā un sociāli atbildīgā sabiedrībā jau sen pārbaudītiem principiem - veselības aprūpei vismaz seši procenti no IKP vai 13% - 14% no valsts konsolidētā budžeta. Esam par solidāru, taisnīgu, drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi, par reāliem pakalpojumu tarifiem un taisnīgu ārstu un visa personāla atalgojumu. Protams, šāds finansēšanas likums ir nepieciešams, bet tas pats par sevi nozares ielaistās un smagās problēmas neatrisinās.
Veselības aprūpes finansēšanas un administrēšanas likums ir svarīgs likums, kas turpmākajos gados noteiks veselības aprūpes finansēšanas pamatprincipus. Likumā paredzēts transfēra budžeta pārvaldības princips, fonds īstenos valsts politiku veselības finansēšanā un aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā. Pozitīvi vērtējama plašākas padomes kā lēmējorgāna izveide, kas nozīmē arī plašāku sabiedrības pārstāvju iesaisti fonda pārvaldībā. Paredzēta “divu grozu" likvidēšana. Šie aspekti vērtējami pozitīvi. Likumprojekts arī nosaka tiesības saņemt medicīnas aprūpi Latvijā saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kā arī Latvijā un Eiropas Savienībā deklarētām un dzīvojošām personām. Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa statuss pats par sevi vēl nenozīmēs tiesības saņemt Latvijas fonda finansējumu. Te svarīgs būs deklarētās dzīvesvietas un nodokļu maksāšanas valsts princips. Tas skars pašlaik ārpus Latvijas rezidējošos 214 313 mūsu valsts piederīgos, jo par viņu ārstēšanu izdevumi būs jāuzņemas attiecīgo viņu nodokļmaksāšanas un piederības valstu finansētājiem.
Likumprojekts skar tikai juridiskas un administrēšanas problēmas, bet nekādi nerisina medicīnas nozares finansēšanas īpatsvaru no valsts budžeta un IKP, pieejamības, cilvēkresursu un personāla atalgojuma problēmas. Fonda izveidošana līdzekļu administrēšanai nemaina veselības budžeta veidošanas principus un apjomu, kur finanšu avoti pamatā meklējami valsts budžetā. Finansēšanas apjoma jautājumi likumā nav skarti, līdz ar to pamatproblēma par kopējā finansējuma nepietiekamību netiek risināta.
Tāpēc ir tikai saprotamas nozares arodbiedrības un darba devēju presei paustās bažas par kopējām veselības nozares problēmām, ko likumprojekts tieši neskar un nerisina.
Medicīnas nozare jau vismaz 20 pēdējos gados Latvijā tiek pasludināta par prioritāru, bet patiesībā tas ir tikai deklaratīvs sauklis. Reformas ir mazefektīvas, nepārdomātas un sasteigtas. Gadu no gada izmeklējumu, analīžu un konsultāciju kvotas izbeidzas jau septembrī. Rindas pie speciālistiem un izmeklējumiem ir mēnešiem garas un daudzas vizītes jau tagad tiek pārceltas uz nākamo gadu. Izdevumi medicīnai arvien svārstās ap 4% no IKP un no valsts konsolidētā budžeta nepārsniedz 12% gadā. Veselības aprūpes kvalitātes, vidējā dzīves ilguma, perinatālās, sirds - asinsvadu un onkoloģisko slimību mirstības rādītāji uzlabojas gausi. Nacionālā veselības dienesta noteiktie tarifi par medicīnas pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām. Tāpēc valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm pieaug parādi un zaudējumi, dažām no tām pat bankrota draudi. Valdība nepilda mediķiem dotos solījumus par algu palielināšanu. Valsts medicīnas iestādēs katastrofāli trūkst aprūpes personāla. Šādos apstākļos pieaug iedzīvotāju neapmierinātība, privātie izdevumi un ziedojumi atsevišķu pacientu dzīvības glābšanai. Šāda aprūpe ir netaisna, nesolidāra un negodīga.
LĀB iestājas par demokrātiskā un sociāli atbildīgā sabiedrībā jau sen pārbaudītiem principiem - veselības aprūpei vismaz seši procenti no IKP vai 13% - 14% no valsts konsolidētā budžeta. Esam par solidāru, taisnīgu, drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi, par reāliem pakalpojumu tarifiem un taisnīgu ārstu un visa personāla atalgojumu. Protams, šāds finansēšanas likums ir nepieciešams, bet tas pats par sevi nozares ielaistās un smagās problēmas neatrisinās.
16.12.2024. 11:56
Atlasīti 2 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25