Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Par Nacionālo dabas atjaunošanas plānu
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Dokumenti
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Informatīvais ziņojums “Par Nacionālo dabas atjaunošanas plānu” ir sagatavots, lai informētu Ministru kabinetu par Nacionālā dabas atjaunošanas plāna izstrādes nepieciešamību, procesu, galvenajiem paredzētajiem ekosistēmu atjaunošanas pasākumiem un turpmākajiem rīcības virzieniem.
Mērķa apraksts
Informatīvajā ziņojumā atspoguļoti Nacionālā dabas atjaunošanas plāna galvenie mērķi un paredzētie pasākumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, degradēto ekosistēmu atjaunošanai un ilgtspējīgai teritoriju apsaimniekošanai, kā arī iezīmēti turpmākie rīcības virzieni plāna īstenošanai un uzraudzībai.
Politikas jomas
Dabas aizsardzība
Teritorija
Latvia
Norises laiks
27.05.2026. - 10.06.2026.
Informācija
Nacionālā dabas atjaunošanas plāna mērķis ir noteikt Latvijas pieeju bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu atjaunošanai, nodrošinot ekosistēmu ilgtermiņa noturību.
Fiziskās personas
- sabiedrība kopumā
Skaidrojums un ietekme
Plāns ietekmē visu sabiedrību, uzlabojot vidi un klimata noturību.
Juridiskās personas
- sabiedrība kopumā
Skaidrojums un ietekme
Plāns ietekmē visu sabiedrību, uzlabojot vidi un klimata noturību.
Sagatavoja
Ivita Ozoliņa (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
27.05.2026. 11:03
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-1161/1
Jānis Ciems - Akciju sabiedrība "LATVIJAS FINIERIS"
Par izmaiņām 4.1.3. punktā :
Iebilstam pret NDAP projekta 4.1.3. a) apakšpunkta redakciju, kurā uzrādīti nepilnīgi, neskaidri un savstarpēji nekonsekventi skaitļi, līdz ar to sabiedrība tiek maldināta par patieso NDAP sociālekonomisko ietekmi.
2.rindkopā nav atsauces uz dokumentu, no kura ņemti skaitļi par ekonomiskās vērtības pieaugumu no ekosistēmu atjaunošanas (216,9 milj. euro 12 gadu periodā un 415,5 milj. euro 30 gadu periodā). Tāpat nav skaidrs pamatojums apgalvojumam, ka “ES nozīmes biotopu kopējā tautsaimnieciskā vērtība Latvijā dažādos scenārijos indikatīvi novērtēta 9,2–12,3 miljardu euro apmērā”.
3.rindkopā norādīta atsauce Nr.6 uz dokumentu “Vadlīnijas par sociālekonomisko novērtējumu katram no vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijas veidiem, 2025”. Tajā ir virkne apšaubāmu pieņēmumu ekosistēmas vērtības aprēķinā. Piemēram, siltumnīcefekta gāzu izmaiņas tiek novērtētas 80 EUR/t/CO2, kas pamatojas uz obligāto oglekļa emisiju kvotu atbilstības tirgu – realitātē šāda veida ieguvumi, kaut arī tikai aplēses nākotnei, būs tuvākas brīvprātīgā oglekļa kredītu tirgus cipariem, kas ir vismaz 10 reizes mazāki… Tāpat arī savvaļas ogu vērtība šajā dokumentā 2025.gadā tiek lēsta 15 EUR/kg, kas Latvijas apstākļos ir nereāls cipars. Līdzīgi ar medījuma vērtību – 74 EUR/kg! Bet visu pārspēj dokumenta secinājumu daļā ievietotā salīdzinošā tabula par ieguvumiem katram no revitalizācijas veidiem – piem., krūmmeleņu audzēšanai neto tagadnes vērtība ir no 0,4-1,8 milj.eiro/ha, bet paludikultūrām no 1,6-7,4 milj.eiro uz 1 hektāru! Grūti iedomāties šādu tirgus cenu pat vērtīgākajiem īpašumiem, ko sabiedrība būtu gatava maksāt Latvijas apstākļos.
4.rindkopā minēts, ka “provizoriski aplēstie zaudējumi saistībā ar aizsardzības statusa noteikšanu 52 000 ha meža biotopu aizsardzībai pēc ZM aplēsēm sasniedz aptuveni 506 milj. euro”. Tomēr vēršam uzmanību, ka šie visticamāk ir tikai meža īpašnieku zaudējumi no nerealizētās koksnes (ZM būtu korekti norādīt arī atsauci uz aplēses avotu un galvenos pieņēmumus). Patiesie zaudējumi pilnā pievienotās vērtības ķēdē būtu ievērojami lielāki, šīs platības izņemot no saimnieciskās aprites -tālāk pamatotā aplēse liecina, ka zaudējumi pārsniegtu 2 miljardus eiro!
Piemēram, izmantojot KPMG pētījumu (https://www.lvm.lv/par-mums/petijumi-un-izzinas-materiali/petijumi-un-izzinas-materiali/as-latvijas-valsts-mezi-meza-un-saistito-nozaru-socialekonomiskas-ietekmes-izvertejums), katrs produktīvais meža hektārs Latvijā rada pievienoto vērtību 1500 eiro ik gadu! Šis skaitlis iegūts, ņemot KPMG aplēsto pilno ietekmi uz tautsaimniecību tālākajā vērtības ķēdē (3,6 miljardi eiro gadā) un izdalot uz visiem meža hektāriem (3,3 milj.ha), no kuriem atskaitītas mežos fiksētās aprobežotās platības 0,9 milj.ha (īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 628 tūkst.ha, īpaši aizsargājamie meža iecirkņi 12 tūkst.ha, mikroliegumi un buferzonas 115 tūkst.ha, vides un dabas resursu aizsargjoslas 130 tūkst.ha).
Tātad izņemot 52 000 ha no saimnieciskās aprites, Latvijas tautsaimniecība zaudētu 78 miljonus eiro ik gadu. Neto tagadnes vērtība šim rādītājam ir 2,1- 2,3 miljardi eiro (pieņemot aprites periodu 70-80 gadi un diskonta likmi 3-3,5%).
Izmantojot šo pašu aprēķinu principu, varam iegūt atsauces rādītājus arī Latvijas mežu saimnieciskajai vērtībai, lai tos varētu salīdzināt ar ekosistēmas vērtību, kas norādīta jau iepriekš aprakstītajā NDAP projekta 4.1.3. a) apakšpunkta 2.rindkopā. Tātad – visi Latvijas saimnieciskie meži 2,4 milj.ha ik gadu rada 3,6 miljardus eiro pievienoto vērtību, kas ir reāla nauda Latvijas tautsaimniecībā (nevis aplēses par alternatīvo izmantošanu ekosistēmas vajadzībām). Neto tagadnes vērtībā tie ir 96-108 miljardi eiro! Katra produktīvā ha vērtība šodienas izteiksmē ir 40-45 tūkst.eiro – tā ir patiesā cena Latvijas sabiedrībai, ja tiek nolemts to izmantot citiem mērķiem!
No šiem skaitļiem izriet, ka 2.rindkopā bez atsauces minētie ekosistēmas ieguvumi 216,9 milj. eiro 12 gadu periodā un 415,5 milj. eiro 30 gadu periodā būs mazāki nekā tiešie zaudējumi sabiedrībai, no saimnieciskās aprites izņemot 52 000 ha meža – attiecīgi 936 miljoni eiro 12 gadu periodā un 2,3 miljardi eiro 30 gadu periodā (saglabājot konsekvenci ar ekosistēmas aprēķinu, šie skaitļi norādīti kā aritmētisks reizinājums bez diskontēšanas).
Savukārt, 3.rindkopā minēto atsauci uz dokumentu, kur ekosistēmas vērtība lēsta līdz pat vairākiem miljoniem eiro uz hektāru, visticamāk jāuzskata par kļūdu aprēķinā vai informācijas atspoguļošanā.
Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, prasām skaidrojumu ekosistēmas vērtības aprēķinam NDAP projekta 4.1.3. a) apakšpunkta 2. un 3.rindkopā. Ievērojot konsekvenci salīdzinošās informācijas atspoguļojumā ne tikai par ekosistēmas, bet arī saimniecisko mežu vērtību, 2.rindkopu būtu nepieciešams papildināt ar šādu teikumu rindkopas beigās: “Salīdzinājumam – Latvijas saimniecisko mežu vērtība ir 96-108 miljardi euro (aprēķina pieņēmumus 2,4 miljoniem ha saimniecisko mežu skat. šī paša apakšpunkta 4.rindkopā).”
Tāpat rosinām papildināt 4.rindkopu ar sociālekonomiskā vērtējuma skaitļiem, kas pilnā vērtības ķēdē raksturo NDAP projektā plānoto 52 000 ha izņemšanu no saimnieciskās aprites. Attiecīgi piedāvājam izteikt 4.rindkopu šādā redakcijā:
“Vienlaikus atjaunošanas pasākumi var radīt sociālekonomiskus izaicinājumus, tostarp papildu izmaksas zemes īpašniekiem un saimnieciskās darbības ierobežojumus. Provizoriski aplēstie zaudējumi saistībā ar aizsardzības statusa noteikšanu 52 000 ha meža biotopu aizsardzībai pēc ZM aplēsēm sasniedz aptuveni 506 milj. euro (atsauce uz metodiku/galvenajiem pieņēmumiem). Pilnā vērtības ķēdē zaudējumi var sasniegt 2,1- 2,3 miljardus euro (izmantojot KPMG pētījumu https://www.lvm.lv/par-mums/petijumi-un-izzinas-materiali/petijumi-un-izzinas-materiali/as-latvijas-valsts-mezi-meza-un-saistito-nozaru-socialekonomiskas-ietekmes-izvertejums, katrs produktīvais meža hektārs Latvijā rada pievienoto vērtību 1500 eiro ik gadu x 52 000 ha = 78 miljoni euro gadā; neto tagadnes vērtība iegūta, pieņemot vidējo aprites periodu 70-80 gadi un diskonta likmi 3-3,5%).”
Iebilstam pret NDAP projekta 4.1.3. a) apakšpunkta redakciju, kurā uzrādīti nepilnīgi, neskaidri un savstarpēji nekonsekventi skaitļi, līdz ar to sabiedrība tiek maldināta par patieso NDAP sociālekonomisko ietekmi.
2.rindkopā nav atsauces uz dokumentu, no kura ņemti skaitļi par ekonomiskās vērtības pieaugumu no ekosistēmu atjaunošanas (216,9 milj. euro 12 gadu periodā un 415,5 milj. euro 30 gadu periodā). Tāpat nav skaidrs pamatojums apgalvojumam, ka “ES nozīmes biotopu kopējā tautsaimnieciskā vērtība Latvijā dažādos scenārijos indikatīvi novērtēta 9,2–12,3 miljardu euro apmērā”.
3.rindkopā norādīta atsauce Nr.6 uz dokumentu “Vadlīnijas par sociālekonomisko novērtējumu katram no vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijas veidiem, 2025”. Tajā ir virkne apšaubāmu pieņēmumu ekosistēmas vērtības aprēķinā. Piemēram, siltumnīcefekta gāzu izmaiņas tiek novērtētas 80 EUR/t/CO2, kas pamatojas uz obligāto oglekļa emisiju kvotu atbilstības tirgu – realitātē šāda veida ieguvumi, kaut arī tikai aplēses nākotnei, būs tuvākas brīvprātīgā oglekļa kredītu tirgus cipariem, kas ir vismaz 10 reizes mazāki… Tāpat arī savvaļas ogu vērtība šajā dokumentā 2025.gadā tiek lēsta 15 EUR/kg, kas Latvijas apstākļos ir nereāls cipars. Līdzīgi ar medījuma vērtību – 74 EUR/kg! Bet visu pārspēj dokumenta secinājumu daļā ievietotā salīdzinošā tabula par ieguvumiem katram no revitalizācijas veidiem – piem., krūmmeleņu audzēšanai neto tagadnes vērtība ir no 0,4-1,8 milj.eiro/ha, bet paludikultūrām no 1,6-7,4 milj.eiro uz 1 hektāru! Grūti iedomāties šādu tirgus cenu pat vērtīgākajiem īpašumiem, ko sabiedrība būtu gatava maksāt Latvijas apstākļos.
4.rindkopā minēts, ka “provizoriski aplēstie zaudējumi saistībā ar aizsardzības statusa noteikšanu 52 000 ha meža biotopu aizsardzībai pēc ZM aplēsēm sasniedz aptuveni 506 milj. euro”. Tomēr vēršam uzmanību, ka šie visticamāk ir tikai meža īpašnieku zaudējumi no nerealizētās koksnes (ZM būtu korekti norādīt arī atsauci uz aplēses avotu un galvenos pieņēmumus). Patiesie zaudējumi pilnā pievienotās vērtības ķēdē būtu ievērojami lielāki, šīs platības izņemot no saimnieciskās aprites -tālāk pamatotā aplēse liecina, ka zaudējumi pārsniegtu 2 miljardus eiro!
Piemēram, izmantojot KPMG pētījumu (https://www.lvm.lv/par-mums/petijumi-un-izzinas-materiali/petijumi-un-izzinas-materiali/as-latvijas-valsts-mezi-meza-un-saistito-nozaru-socialekonomiskas-ietekmes-izvertejums), katrs produktīvais meža hektārs Latvijā rada pievienoto vērtību 1500 eiro ik gadu! Šis skaitlis iegūts, ņemot KPMG aplēsto pilno ietekmi uz tautsaimniecību tālākajā vērtības ķēdē (3,6 miljardi eiro gadā) un izdalot uz visiem meža hektāriem (3,3 milj.ha), no kuriem atskaitītas mežos fiksētās aprobežotās platības 0,9 milj.ha (īpaši aizsargājamās dabas teritorijas 628 tūkst.ha, īpaši aizsargājamie meža iecirkņi 12 tūkst.ha, mikroliegumi un buferzonas 115 tūkst.ha, vides un dabas resursu aizsargjoslas 130 tūkst.ha).
Tātad izņemot 52 000 ha no saimnieciskās aprites, Latvijas tautsaimniecība zaudētu 78 miljonus eiro ik gadu. Neto tagadnes vērtība šim rādītājam ir 2,1- 2,3 miljardi eiro (pieņemot aprites periodu 70-80 gadi un diskonta likmi 3-3,5%).
Izmantojot šo pašu aprēķinu principu, varam iegūt atsauces rādītājus arī Latvijas mežu saimnieciskajai vērtībai, lai tos varētu salīdzināt ar ekosistēmas vērtību, kas norādīta jau iepriekš aprakstītajā NDAP projekta 4.1.3. a) apakšpunkta 2.rindkopā. Tātad – visi Latvijas saimnieciskie meži 2,4 milj.ha ik gadu rada 3,6 miljardus eiro pievienoto vērtību, kas ir reāla nauda Latvijas tautsaimniecībā (nevis aplēses par alternatīvo izmantošanu ekosistēmas vajadzībām). Neto tagadnes vērtībā tie ir 96-108 miljardi eiro! Katra produktīvā ha vērtība šodienas izteiksmē ir 40-45 tūkst.eiro – tā ir patiesā cena Latvijas sabiedrībai, ja tiek nolemts to izmantot citiem mērķiem!
No šiem skaitļiem izriet, ka 2.rindkopā bez atsauces minētie ekosistēmas ieguvumi 216,9 milj. eiro 12 gadu periodā un 415,5 milj. eiro 30 gadu periodā būs mazāki nekā tiešie zaudējumi sabiedrībai, no saimnieciskās aprites izņemot 52 000 ha meža – attiecīgi 936 miljoni eiro 12 gadu periodā un 2,3 miljardi eiro 30 gadu periodā (saglabājot konsekvenci ar ekosistēmas aprēķinu, šie skaitļi norādīti kā aritmētisks reizinājums bez diskontēšanas).
Savukārt, 3.rindkopā minēto atsauci uz dokumentu, kur ekosistēmas vērtība lēsta līdz pat vairākiem miljoniem eiro uz hektāru, visticamāk jāuzskata par kļūdu aprēķinā vai informācijas atspoguļošanā.
Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, prasām skaidrojumu ekosistēmas vērtības aprēķinam NDAP projekta 4.1.3. a) apakšpunkta 2. un 3.rindkopā. Ievērojot konsekvenci salīdzinošās informācijas atspoguļojumā ne tikai par ekosistēmas, bet arī saimniecisko mežu vērtību, 2.rindkopu būtu nepieciešams papildināt ar šādu teikumu rindkopas beigās: “Salīdzinājumam – Latvijas saimniecisko mežu vērtība ir 96-108 miljardi euro (aprēķina pieņēmumus 2,4 miljoniem ha saimniecisko mežu skat. šī paša apakšpunkta 4.rindkopā).”
Tāpat rosinām papildināt 4.rindkopu ar sociālekonomiskā vērtējuma skaitļiem, kas pilnā vērtības ķēdē raksturo NDAP projektā plānoto 52 000 ha izņemšanu no saimnieciskās aprites. Attiecīgi piedāvājam izteikt 4.rindkopu šādā redakcijā:
“Vienlaikus atjaunošanas pasākumi var radīt sociālekonomiskus izaicinājumus, tostarp papildu izmaksas zemes īpašniekiem un saimnieciskās darbības ierobežojumus. Provizoriski aplēstie zaudējumi saistībā ar aizsardzības statusa noteikšanu 52 000 ha meža biotopu aizsardzībai pēc ZM aplēsēm sasniedz aptuveni 506 milj. euro (atsauce uz metodiku/galvenajiem pieņēmumiem). Pilnā vērtības ķēdē zaudējumi var sasniegt 2,1- 2,3 miljardus euro (izmantojot KPMG pētījumu https://www.lvm.lv/par-mums/petijumi-un-izzinas-materiali/petijumi-un-izzinas-materiali/as-latvijas-valsts-mezi-meza-un-saistito-nozaru-socialekonomiskas-ietekmes-izvertejums, katrs produktīvais meža hektārs Latvijā rada pievienoto vērtību 1500 eiro ik gadu x 52 000 ha = 78 miljoni euro gadā; neto tagadnes vērtība iegūta, pieņemot vidējo aprites periodu 70-80 gadi un diskonta likmi 3-3,5%).”
04.06.2026. 13:34
26-TA-1161/2
Viesturs Ķerus - Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Apspriešanajai nodotajā plānā ir būtiskas nepilnības, it īpaši attiecībā uz meža ekosistēmām.
1.5. punkts
Nav minēti iemesli meža biotopu sliktajam stāvoklim, lai gan pārējo biotopu grupu sliktā stāvokļa iemesli ir norādīti.
Meža ekosistēmu uzlabošanas rādītāju uzskaitījumā izlaists meža putnu indekss.
6.2.5.2. punkts
Lai gan pamatoti norādīts, ka “no mazietekmētu mežaudžu saglabāšanas atkarīgas ir tādas putnu sugas kā melnais stārķis (Ciconia nigra), pūces (Strigiformes) un dzeņi (Picidae)”, nekur plānā nav norādīts, vai un kādā mērā plānotie pasākumi pārklājas ar minēto sugu dzīvotnēm, tostarp pūču un dzeņu sugu aizsardzības plānos identificētajām šo sugu aizsardzībai prioritārajām vietām.
12.1.2.2. punkts
Tiek nepamatoti apgalvots, ka pašreizējais atmirušās koksnes apjoms ir pietiekams. Ņemot vērā lielās ekoloģiskās atšķirības, nav pamata atmirušās koksnes apjomu Latvijā salīdzināt ar Eiropas vidējo rādītāju. Dabas atjaunošanas regulas 12. pants runā par meža ekosistēmu stāvokli valstī kopumā, tāpēc tas, ka lokāli atmirušās koksnes apjomi sasniedz konkrētām sugām nepieciešamos sliekšņus, nav atbilstošs pamatojums apgalvojumam, ka atmirušās koksnes pieejamība valstī kopumā ir pietiekamā līmenī. Turklāt plānā norādītajā publikācijā (Jansons et al. 2026) tiek runāts par lielāku atmirušās koksnes apjomu (23,8 m3/ha), norādot, ka šis apjoms atbilst bieži izmantotajām sliekšņa vērtībām 20–30 m3/ha. Plānā norādītais atmirušās koksnes daudzums (19,85 m3/ha) ir mazāks par rakstā minēto un līdz ar to arī zem minētajām sliekšņa vērtībām. LVMI “Silava” Nacionālā meža monitoringa jaunākie dati rāda, ka līmenis ir vēl zemāks – 19,64 m3/ha. Turklāt šie dati rāda, ka kopš 2018. gada gulošās atmirušās koksnes apjoms ir samazinājies. Līdz ar to nav pamata ne pieņēmumam, ka pašreizējais atmirušās koksnes apjoms ir apmierinošs, ne arī apgalvojumam, ka “atmirušās koksnes apjoma pieaugumu sekmēs esošā mežsaimniecības prakse”.
Nav saprotams, kas ir 35 tūkst. ha, kuros paredzētas izlases cirtes. Ja šis skaitlis ietver teritorijas, kur šobrīd aizliegta kailcirte, tas nepalielinās nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvaru, jo neaizstāj kailcirtes.
Ņemot vērā, ka galvenais iemesls mežu fragmentācijai ir kailcirtes, nevis atmežošana, efektīvāks līdzeklis mežu savienotības uzlabošanai būtu nevis meža ieaudzēšana lauksaimniecības zemēs, bet kailciršu intensitātes samazināšana (vai nu samazinot kopējo mežizstrādes intensitāti, vai aizstājot kailcirtes ar izlases cirtēm). Turklāt, aizstājot kailcirtes ar izlases cirtēm, tiktu uzlabots arī rādītājs “nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvars”.
Runājot par meža ieaudzēšanu, norādīts, ka tas notiktu “kur iespējams, ņemot vērā Eiropas komisijas vadlīnijas bioloģiskajai daudzveidībai draudzīgai apmežošanai, mežu atjaunošanai un koku stādīšanai”. Nav saprotams, kādās situācijās minēto vadlīniju ņemšana vērā nebūtu iespējama.
Nav pieļaujams Dabas atjaunošanas plānā iekļaut pasākumus, kam būs negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību, tāpēc svītrojams pasākums, kas paredz slapjo mežu degradāciju – “hidroloģiskā režīma uzlabošana slapjos mežos uz minerālaugsnēm”.
Attiecībā uz rādītāju “koku sugu daudzveidība” nav skaidrs, kas ir plānā minētie 1430 ha, kuros tiktu īstenoti pasākumi, un arī no KLP SP nav iespējams gūt skaidrību, kā šī platība iegūta un vai tā attiecas tikai uz pārbiezinātām egļu tīraudzēm. Attiecībā uz šo rādītāju pamatoti norādīt tikai tādu audžu nomaiņu, kur jaunajā audzē būs lielāka koku sugu daudzveidība nekā nomainītajā.
Lai gan Dabas atjaunošanas regulas 12. panta 3. punktā minēto rādītāju uzlabošanās tiešām nāktu par labu arī meža putniem, ir nepamatots plānā iekļautais apgalvojums, ka “putnu indeksa skaitliskās vērtības pieaugumu ietekmēs visi iepriekšminēto pasākumi”, jo daļa no pasākumiem paredzēti pārāk nelielās platībās, lai tiem būtu būtiska ietekme uz meža putnu indeksu, kas tiek rēķināts valsts līmenī, daļā gadījumu paredzētie pasākumi ticami neuzlabos pat rādītāju, kam tie paredzēti, un, kā minēts iepriekš, starp pasākumiem šobrīd iekļauti arī tādi, kas ir bioloģiskajai daudzveidībai, tostarp putniem, kaitīgi.
Trūkst pamatojuma apgalvojumam, ka attiecībā uz meža putnu indeksu “būtisks pasākums būtu arī plēsēju ierobežošana”. Pirmkārt, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas nav veikta analīze par plēsonības ietekmi uz meža putnu indeksu. Otrkārt, plānā nekādi plēsēju ierobežošanas pasākumi nav paredzēti.
Plānā nepamatoti mēģināts noniecināt pašreizējās Ligzdojošo putnu uzskaites, kas dod datus meža putnu indeksa aprēķināšanai, norādot, ka nepieciešams nodrošināt “augstāku datu ticamību”. LVMI “Silava” veiktais un darba grupā prezentētais izvērtējums skaidri parāda, ka pašreizējie monitoringa dati ir reprezentatīvi, un tas jau pārrunāts darba grupas sanāksmēs un uzsvērts arī LU komentāros. Turklāt, kā jau esam norādījuši darba grupas sanāksmēs, šī plāna ietvaros nav iespējams meža putnu indeksa aprēķinā tradicionālās putnu uzskaites aizstāt ar pasīvo akustisko monitoringu.
1.5. punkts
Nav minēti iemesli meža biotopu sliktajam stāvoklim, lai gan pārējo biotopu grupu sliktā stāvokļa iemesli ir norādīti.
Meža ekosistēmu uzlabošanas rādītāju uzskaitījumā izlaists meža putnu indekss.
6.2.5.2. punkts
Lai gan pamatoti norādīts, ka “no mazietekmētu mežaudžu saglabāšanas atkarīgas ir tādas putnu sugas kā melnais stārķis (Ciconia nigra), pūces (Strigiformes) un dzeņi (Picidae)”, nekur plānā nav norādīts, vai un kādā mērā plānotie pasākumi pārklājas ar minēto sugu dzīvotnēm, tostarp pūču un dzeņu sugu aizsardzības plānos identificētajām šo sugu aizsardzībai prioritārajām vietām.
12.1.2.2. punkts
Tiek nepamatoti apgalvots, ka pašreizējais atmirušās koksnes apjoms ir pietiekams. Ņemot vērā lielās ekoloģiskās atšķirības, nav pamata atmirušās koksnes apjomu Latvijā salīdzināt ar Eiropas vidējo rādītāju. Dabas atjaunošanas regulas 12. pants runā par meža ekosistēmu stāvokli valstī kopumā, tāpēc tas, ka lokāli atmirušās koksnes apjomi sasniedz konkrētām sugām nepieciešamos sliekšņus, nav atbilstošs pamatojums apgalvojumam, ka atmirušās koksnes pieejamība valstī kopumā ir pietiekamā līmenī. Turklāt plānā norādītajā publikācijā (Jansons et al. 2026) tiek runāts par lielāku atmirušās koksnes apjomu (23,8 m3/ha), norādot, ka šis apjoms atbilst bieži izmantotajām sliekšņa vērtībām 20–30 m3/ha. Plānā norādītais atmirušās koksnes daudzums (19,85 m3/ha) ir mazāks par rakstā minēto un līdz ar to arī zem minētajām sliekšņa vērtībām. LVMI “Silava” Nacionālā meža monitoringa jaunākie dati rāda, ka līmenis ir vēl zemāks – 19,64 m3/ha. Turklāt šie dati rāda, ka kopš 2018. gada gulošās atmirušās koksnes apjoms ir samazinājies. Līdz ar to nav pamata ne pieņēmumam, ka pašreizējais atmirušās koksnes apjoms ir apmierinošs, ne arī apgalvojumam, ka “atmirušās koksnes apjoma pieaugumu sekmēs esošā mežsaimniecības prakse”.
Nav saprotams, kas ir 35 tūkst. ha, kuros paredzētas izlases cirtes. Ja šis skaitlis ietver teritorijas, kur šobrīd aizliegta kailcirte, tas nepalielinās nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvaru, jo neaizstāj kailcirtes.
Ņemot vērā, ka galvenais iemesls mežu fragmentācijai ir kailcirtes, nevis atmežošana, efektīvāks līdzeklis mežu savienotības uzlabošanai būtu nevis meža ieaudzēšana lauksaimniecības zemēs, bet kailciršu intensitātes samazināšana (vai nu samazinot kopējo mežizstrādes intensitāti, vai aizstājot kailcirtes ar izlases cirtēm). Turklāt, aizstājot kailcirtes ar izlases cirtēm, tiktu uzlabots arī rādītājs “nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvars”.
Runājot par meža ieaudzēšanu, norādīts, ka tas notiktu “kur iespējams, ņemot vērā Eiropas komisijas vadlīnijas bioloģiskajai daudzveidībai draudzīgai apmežošanai, mežu atjaunošanai un koku stādīšanai”. Nav saprotams, kādās situācijās minēto vadlīniju ņemšana vērā nebūtu iespējama.
Nav pieļaujams Dabas atjaunošanas plānā iekļaut pasākumus, kam būs negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību, tāpēc svītrojams pasākums, kas paredz slapjo mežu degradāciju – “hidroloģiskā režīma uzlabošana slapjos mežos uz minerālaugsnēm”.
Attiecībā uz rādītāju “koku sugu daudzveidība” nav skaidrs, kas ir plānā minētie 1430 ha, kuros tiktu īstenoti pasākumi, un arī no KLP SP nav iespējams gūt skaidrību, kā šī platība iegūta un vai tā attiecas tikai uz pārbiezinātām egļu tīraudzēm. Attiecībā uz šo rādītāju pamatoti norādīt tikai tādu audžu nomaiņu, kur jaunajā audzē būs lielāka koku sugu daudzveidība nekā nomainītajā.
Lai gan Dabas atjaunošanas regulas 12. panta 3. punktā minēto rādītāju uzlabošanās tiešām nāktu par labu arī meža putniem, ir nepamatots plānā iekļautais apgalvojums, ka “putnu indeksa skaitliskās vērtības pieaugumu ietekmēs visi iepriekšminēto pasākumi”, jo daļa no pasākumiem paredzēti pārāk nelielās platībās, lai tiem būtu būtiska ietekme uz meža putnu indeksu, kas tiek rēķināts valsts līmenī, daļā gadījumu paredzētie pasākumi ticami neuzlabos pat rādītāju, kam tie paredzēti, un, kā minēts iepriekš, starp pasākumiem šobrīd iekļauti arī tādi, kas ir bioloģiskajai daudzveidībai, tostarp putniem, kaitīgi.
Trūkst pamatojuma apgalvojumam, ka attiecībā uz meža putnu indeksu “būtisks pasākums būtu arī plēsēju ierobežošana”. Pirmkārt, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas nav veikta analīze par plēsonības ietekmi uz meža putnu indeksu. Otrkārt, plānā nekādi plēsēju ierobežošanas pasākumi nav paredzēti.
Plānā nepamatoti mēģināts noniecināt pašreizējās Ligzdojošo putnu uzskaites, kas dod datus meža putnu indeksa aprēķināšanai, norādot, ka nepieciešams nodrošināt “augstāku datu ticamību”. LVMI “Silava” veiktais un darba grupā prezentētais izvērtējums skaidri parāda, ka pašreizējie monitoringa dati ir reprezentatīvi, un tas jau pārrunāts darba grupas sanāksmēs un uzsvērts arī LU komentāros. Turklāt, kā jau esam norādījuši darba grupas sanāksmēs, šī plāna ietvaros nav iespējams meža putnu indeksa aprēķinā tradicionālās putnu uzskaites aizstāt ar pasīvo akustisko monitoringu.
05.06.2026. 16:55
26-TA-1161/3
Madara Auniņa
AS "Latvijas valsts meži" (turpmāk- LVM) sniedz sekojošus priekšlikumus:
- papildināt Nacionālais dabas atjaunošanas plāna 2.2.1. p. redakciju ar aprakstu – ar zemes apsaimniekošanu saistīto nozaru nozīmi darba vietu nodrošināšanā Latvijas reģionos;
- Nacionālais dabas atjaunošanas plāna 4.1.3.punktā - nepieciešams Plāna sociālekonomiskās ietekmes novērtējums, jo esošā informācija vai atsauce uz vairāk ka 10 gadus vecu izvērtējumu nav pieņemama. Nav arī pievienota saite uz pieminēto “Sociāli ekonomiskais novērtējums par biotopu un sugu labvēlīga aizsardzības statusa atjaunošanas pasākumiem”, kas tika sagatavots ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa 5.4.3. ietvaros. Atsauce uz Sociālekonomisko ieguvumu novērtējuma aprēķināšanas rezultātiem ir diskutējama, jo šajā pētījumā nav korekti noteikta CO2 piesaistes cena eur/t, jo ir piemērota emisiju kvotas cena 80eur/t, kas ir ETS emisiju kvotu izsoles cena un nav attiecināma uz ZIZIMM sektoru. Bez pamatojuma ir apgalvojums, ka “Tomēr kopumā sagaidāms, ka ilgtermiņā ekosistēmu atjaunošanas sniegtie ieguvumi sabiedrībai un tautsaimniecībai pārsniegs ar pasākumu īstenošanu saistītās izmaksas un ierobežojumus.”;
- Nacionālais dabas atjaunošanas plāna 4.2.5.punktā - plānotajiem pasākumiem jābūt izvērtētiem no klimata un vides risku viedokļa;
- Nacionālais dabas atjaunošanas plāna 4.3.1.1. punktā - Plāna īstenošanai vajadzīgā finansējuma aplēsēs būtu iekļaujama ne tikai ES projektu un nacionālā valsts finansējuma aplēses, bet arī privātā finansējuma piesaistes aplēses.
- C_daļa_pasakumi - nepieciešams precizēt LVM atbildībā esošo aktivitāšu - pasākuma veidu un platību:
Vēsturisko purvu revitalizācija ārpus ĪADT 2546 ha
Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT, t.sk.dabas liegumā "Sērnate" 1793 ha
- papildināt Nacionālais dabas atjaunošanas plāna 2.2.1. p. redakciju ar aprakstu – ar zemes apsaimniekošanu saistīto nozaru nozīmi darba vietu nodrošināšanā Latvijas reģionos;
- Nacionālais dabas atjaunošanas plāna 4.1.3.punktā - nepieciešams Plāna sociālekonomiskās ietekmes novērtējums, jo esošā informācija vai atsauce uz vairāk ka 10 gadus vecu izvērtējumu nav pieņemama. Nav arī pievienota saite uz pieminēto “Sociāli ekonomiskais novērtējums par biotopu un sugu labvēlīga aizsardzības statusa atjaunošanas pasākumiem”, kas tika sagatavots ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” specifiskā atbalsta mērķa 5.4.3. ietvaros. Atsauce uz Sociālekonomisko ieguvumu novērtējuma aprēķināšanas rezultātiem ir diskutējama, jo šajā pētījumā nav korekti noteikta CO2 piesaistes cena eur/t, jo ir piemērota emisiju kvotas cena 80eur/t, kas ir ETS emisiju kvotu izsoles cena un nav attiecināma uz ZIZIMM sektoru. Bez pamatojuma ir apgalvojums, ka “Tomēr kopumā sagaidāms, ka ilgtermiņā ekosistēmu atjaunošanas sniegtie ieguvumi sabiedrībai un tautsaimniecībai pārsniegs ar pasākumu īstenošanu saistītās izmaksas un ierobežojumus.”;
- Nacionālais dabas atjaunošanas plāna 4.2.5.punktā - plānotajiem pasākumiem jābūt izvērtētiem no klimata un vides risku viedokļa;
- Nacionālais dabas atjaunošanas plāna 4.3.1.1. punktā - Plāna īstenošanai vajadzīgā finansējuma aplēsēs būtu iekļaujama ne tikai ES projektu un nacionālā valsts finansējuma aplēses, bet arī privātā finansējuma piesaistes aplēses.
- C_daļa_pasakumi - nepieciešams precizēt LVM atbildībā esošo aktivitāšu - pasākuma veidu un platību:
Vēsturisko purvu revitalizācija ārpus ĪADT 2546 ha
Purvu ekosistēmu atjaunošana ĪADT, t.sk.dabas liegumā "Sērnate" 1793 ha
09.06.2026. 10:40
26-TA-1161/4
Dace Dance - Piekrastes vides aizsardzības biedrība
Piekrastes vides aizsardzības biedrība, iepazīstoties ar izstrādāto Nacionālā dabas atjaunošanas plāna (NDAP) projektu, atbalsta tā mērķus sauszemes un piekrastes ekosistēmu atjaunošanā. Lai nodrošinātu plānā ietverto mērķu faktisku un efektīvu sasniegšanu, īpaši sadaļā par pasākumiem, kuru mērķis ir novērst būtisku dabas vērtību noplicināšanos, vēlamies vērst uzmanību uz nesenu precedentu, kas spilgti izgaismo esošā normatīvā regulējuma nepilnības praksē un tieši apdraud NDAP mērķu īstenošanu.
Piemērs. Nesen Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā tika veikta meža izciršana aptuveni 0,06 ha platībā. Šajā teritorijā atrodas Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājams biotops 2180 "Mežainas piejūras kāpas", ko veidoja līdz pat 203 gadus vecas priedes, kā arī aizsargājamas sugas (priežu sveķotājkoksngrauža) dzīvotne. Izciršana tika veikta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta (VMD) izsniegtu apliecinājumu kokmateriālu krautuves un pievešanas ceļa ierīkošanai, kā arī sanitārajai izlases cirtei.
Šis gadījums un tā sekas ir tikušas plaši diskutētas ar institūcijām un minētais gadījums atklāja trīs būtiskas sistēmiskas problēmas piekrastes biotopu aizsardzībā:
1. Saskaņošanas trūkums un normatīvo aktu pretrunas: VMD interpretē spēkā esošos normatīvos aktus tā, ka Aizsargjoslu likuma ierobežojumi nav attiecināmi uz kokmateriālu krautuvju un pievešanas ceļu izveidi. Tā rezultātā būtiskas infrastruktūras izveide kāpu aizsargjoslā un aizsargājamā biotopā tiek atļauta, to nesaskaņojot ne ar Valsts vides dienestu, ne ar vietējo pašvaldību.
2. Aizsega darbības atmežošanai: Praksē ir izveidojusies situācija, kurā, saņemot atļauju sanitārajai izlases cirtei, tiek radīts iegansts vienlaikus atmežot līdz 0,06 ha lielu platību krautuves ierīkošanai pat tad, kad sanitārās cirtes ietvaros faktiski netiek nocirsti vai aizvākti koki.
3. Biotopu atjaunošanas neaizsargātība: Vērtējot situāciju, DAP atzina, ka liela izmēra koku izciršana samazina biotopa 2180 kvalitāti, taču neuzskatīja to par biotopa bojāšanu, skaidrojot, ka netika pārveidots reljefs. Lai uzlabotu biotopa stāvokli, DAP norādīja, ka meža atjaunošana ar priedēm šajā platībā ir tikai "vēlama". Šāds formulējums nerada saistošu pienākumu zemes īpašniekam un negarantē dabas vērtību atjaunošanu.
Minētais piemērs ir kā precedents un apliecina, ka spēkā esošais regulējums šobrīd legāli pieļauj piekrastes dabas vērtību noplicināšanu. Lai nodrošinātu plāna mērķu sasniegšanu, Piekrastes vides aizsardzības biedrība izvirza šādus priekšlikumus iekļaušanai konkrētos NDAP punktos:
1. Priekšlikums NDAP 6.4. sadaļai "Pasākumi, kuru mērķis ir novērst būtisku noplicināšanos".
Ieteicamais papildinājums plānā: Sadaļā jāiekļauj uzdevums izstrādāt grozījumus Aizsargjoslu likumā un Meža likumā, skaidri nosakot, ka kokmateriālu krautuvju un pievešanas ceļu ierīkošana krasta kāpu aizsargjoslā un Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopos ir obligāti jāsaskaņo ar Valsts vides dienestu un attiecīgo pašvaldību. Tāpat šajā sadaļā jāuzdod noteikt maksimāli pieļaujamo atmežošanas platību īslaicīgas infrastruktūras izveidei, lai novērstu sanitāro ciršu izmantošanu kā aizsegu apjomīgākai teritorijas atmežošanai piekrastē.
Par obligātu atjaunošanu: Šajos pasākumos jāiestrādā uzdevums normatīvajos aktos noteikt par obligātu un terminētu pienākumu zemes īpašniekam atjaunot mežu, ja koku ciršana veikta meža infrastruktūras (krautuvju, ceļu) ierīkošanai kāpu aizsargjoslā vai ES nozīmes biotopos, izslēdzot praksi, kur atjaunošana ir tikai "vēlama".
2. Priekšlikums NDAP 5.4. sadaļai "Norādes uz noteikumiem, kas nodrošina atjaunošanas pasākumu pastāvīgu un noturīgu ilgtermiņa ietekmi".
Ieteicamais papildinājums plānā: Lai atļauju izsniegšanas un kontroles process būtu pilnvērtīgs un veicinātu sabiedrības iesaisti, šajā plāna punktā jāparedz pašvaldību pilnvaru paplašināšana. Jānosaka, ka pirms atļaujas izsniegšanas koku krautuves ierīkošanai kāpu aizsargjoslā, pašvaldībai ir tiesības izvērtēt tās nepieciešamību, izvietojumu un izcērtamo koku nozīmību. Jāparedz mehānisms, kas ļauj pašvaldībām pieprasīt no īpašniekiem publiski pieejamu, saskaņotu laika grafiku izcirsto koku atjaunošanai.
3. Priekšlikums NDAP 5.5. sadaļai "Norādes uz atjaunošanas pasākumu monitoringa sistēmām...".
Ieteicamais papildinājums plānā: Plānā atzīts, ka dabas datu pārvaldībai centrālo lomu nodrošina sistēma "Ozols". Tomēr praksē VMD var izsniegt ciršanas apliecinājumus, neņemot vērā šos datus. Plānā jāparedz uzdevums normatīvi nostiprināt obligātu pienākumu VMD un citām iestādēm, pirms jebkādu atmežošanas atļauju un ciršanas apliecinājumu izsniegšanas aizsargjoslās, pārbaudīt sistēmu "Ozols". Ja fiksēta ES nozīmes biotopu vai īpaši aizsargājamu sugu klātbūtne, lēmuma pieņemšanā obligāti jāpieprasa DAP vai VVD atzinums.
Mēs ceram uz šo priekšlikumu iekļaušanu Nacionālajā dabas atjaunošanas plānā, lai ar reāliem un saistošiem mehānismiem nodrošinātu Latvijas piekrastes un kāpu biotopu ilgtermiņa aizsardzību.
Piemērs. Nesen Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā tika veikta meža izciršana aptuveni 0,06 ha platībā. Šajā teritorijā atrodas Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājams biotops 2180 "Mežainas piejūras kāpas", ko veidoja līdz pat 203 gadus vecas priedes, kā arī aizsargājamas sugas (priežu sveķotājkoksngrauža) dzīvotne. Izciršana tika veikta, pamatojoties uz Valsts meža dienesta (VMD) izsniegtu apliecinājumu kokmateriālu krautuves un pievešanas ceļa ierīkošanai, kā arī sanitārajai izlases cirtei.
Šis gadījums un tā sekas ir tikušas plaši diskutētas ar institūcijām un minētais gadījums atklāja trīs būtiskas sistēmiskas problēmas piekrastes biotopu aizsardzībā:
1. Saskaņošanas trūkums un normatīvo aktu pretrunas: VMD interpretē spēkā esošos normatīvos aktus tā, ka Aizsargjoslu likuma ierobežojumi nav attiecināmi uz kokmateriālu krautuvju un pievešanas ceļu izveidi. Tā rezultātā būtiskas infrastruktūras izveide kāpu aizsargjoslā un aizsargājamā biotopā tiek atļauta, to nesaskaņojot ne ar Valsts vides dienestu, ne ar vietējo pašvaldību.
2. Aizsega darbības atmežošanai: Praksē ir izveidojusies situācija, kurā, saņemot atļauju sanitārajai izlases cirtei, tiek radīts iegansts vienlaikus atmežot līdz 0,06 ha lielu platību krautuves ierīkošanai pat tad, kad sanitārās cirtes ietvaros faktiski netiek nocirsti vai aizvākti koki.
3. Biotopu atjaunošanas neaizsargātība: Vērtējot situāciju, DAP atzina, ka liela izmēra koku izciršana samazina biotopa 2180 kvalitāti, taču neuzskatīja to par biotopa bojāšanu, skaidrojot, ka netika pārveidots reljefs. Lai uzlabotu biotopa stāvokli, DAP norādīja, ka meža atjaunošana ar priedēm šajā platībā ir tikai "vēlama". Šāds formulējums nerada saistošu pienākumu zemes īpašniekam un negarantē dabas vērtību atjaunošanu.
Minētais piemērs ir kā precedents un apliecina, ka spēkā esošais regulējums šobrīd legāli pieļauj piekrastes dabas vērtību noplicināšanu. Lai nodrošinātu plāna mērķu sasniegšanu, Piekrastes vides aizsardzības biedrība izvirza šādus priekšlikumus iekļaušanai konkrētos NDAP punktos:
1. Priekšlikums NDAP 6.4. sadaļai "Pasākumi, kuru mērķis ir novērst būtisku noplicināšanos".
Ieteicamais papildinājums plānā: Sadaļā jāiekļauj uzdevums izstrādāt grozījumus Aizsargjoslu likumā un Meža likumā, skaidri nosakot, ka kokmateriālu krautuvju un pievešanas ceļu ierīkošana krasta kāpu aizsargjoslā un Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopos ir obligāti jāsaskaņo ar Valsts vides dienestu un attiecīgo pašvaldību. Tāpat šajā sadaļā jāuzdod noteikt maksimāli pieļaujamo atmežošanas platību īslaicīgas infrastruktūras izveidei, lai novērstu sanitāro ciršu izmantošanu kā aizsegu apjomīgākai teritorijas atmežošanai piekrastē.
Par obligātu atjaunošanu: Šajos pasākumos jāiestrādā uzdevums normatīvajos aktos noteikt par obligātu un terminētu pienākumu zemes īpašniekam atjaunot mežu, ja koku ciršana veikta meža infrastruktūras (krautuvju, ceļu) ierīkošanai kāpu aizsargjoslā vai ES nozīmes biotopos, izslēdzot praksi, kur atjaunošana ir tikai "vēlama".
2. Priekšlikums NDAP 5.4. sadaļai "Norādes uz noteikumiem, kas nodrošina atjaunošanas pasākumu pastāvīgu un noturīgu ilgtermiņa ietekmi".
Ieteicamais papildinājums plānā: Lai atļauju izsniegšanas un kontroles process būtu pilnvērtīgs un veicinātu sabiedrības iesaisti, šajā plāna punktā jāparedz pašvaldību pilnvaru paplašināšana. Jānosaka, ka pirms atļaujas izsniegšanas koku krautuves ierīkošanai kāpu aizsargjoslā, pašvaldībai ir tiesības izvērtēt tās nepieciešamību, izvietojumu un izcērtamo koku nozīmību. Jāparedz mehānisms, kas ļauj pašvaldībām pieprasīt no īpašniekiem publiski pieejamu, saskaņotu laika grafiku izcirsto koku atjaunošanai.
3. Priekšlikums NDAP 5.5. sadaļai "Norādes uz atjaunošanas pasākumu monitoringa sistēmām...".
Ieteicamais papildinājums plānā: Plānā atzīts, ka dabas datu pārvaldībai centrālo lomu nodrošina sistēma "Ozols". Tomēr praksē VMD var izsniegt ciršanas apliecinājumus, neņemot vērā šos datus. Plānā jāparedz uzdevums normatīvi nostiprināt obligātu pienākumu VMD un citām iestādēm, pirms jebkādu atmežošanas atļauju un ciršanas apliecinājumu izsniegšanas aizsargjoslās, pārbaudīt sistēmu "Ozols". Ja fiksēta ES nozīmes biotopu vai īpaši aizsargājamu sugu klātbūtne, lēmuma pieņemšanā obligāti jāpieprasa DAP vai VVD atzinums.
Mēs ceram uz šo priekšlikumu iekļaušanu Nacionālajā dabas atjaunošanas plānā, lai ar reāliem un saistošiem mehānismiem nodrošinātu Latvijas piekrastes un kāpu biotopu ilgtermiņa aizsardzību.
09.06.2026. 19:32
26-TA-1161/5
Fiziska persona
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Priekšlikums 4.2.12. punkta papildināšanai -
Plānā jau ir aprakstīta sasaiste ar klimata politiku (NEKP), biodaudzveidības politiku un KLP, taču netiek parādīta saikne, piemēram, ar teritorijas attīstības plānošanas sistēmu (sasaisti ar teritorijas attīstības plānošanas normatīvo regulējumu (Teritorijas attīstības plānošanas likumu)), jo tieši pašvaldību teritorijas plānojumi, lokālplānojumi un detālplānojumi būs viens no galvenajiem instrumentiem urbāno ekosistēmu mērķu sasniegšanai – tajos tiek noteikta turpmākā zemes izmantošana un apbūves attīstība. Vai plānots metodiskais atbalsts, kas nodrošinātu zaļās infrastruktūras, koku vainagu seguma un citu urbāno ekosistēmu elementu sistemātisku integrēšanu vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, jo kritēriji vēl tiks definēti tikai 2028. gadā – būs nepieciešams tos integrēt reālās aktivitātēs pēc 2030. gada.
Priekšlikums 4.2.12. punkta papildināšanai -
Plānā jau ir aprakstīta sasaiste ar klimata politiku (NEKP), biodaudzveidības politiku un KLP, taču netiek parādīta saikne, piemēram, ar teritorijas attīstības plānošanas sistēmu (sasaisti ar teritorijas attīstības plānošanas normatīvo regulējumu (Teritorijas attīstības plānošanas likumu)), jo tieši pašvaldību teritorijas plānojumi, lokālplānojumi un detālplānojumi būs viens no galvenajiem instrumentiem urbāno ekosistēmu mērķu sasniegšanai – tajos tiek noteikta turpmākā zemes izmantošana un apbūves attīstība. Vai plānots metodiskais atbalsts, kas nodrošinātu zaļās infrastruktūras, koku vainagu seguma un citu urbāno ekosistēmu elementu sistemātisku integrēšanu vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentos, jo kritēriji vēl tiks definēti tikai 2028. gadā – būs nepieciešams tos integrēt reālās aktivitātēs pēc 2030. gada.
10.06.2026. 12:10
26-TA-1161/6
Fiziska persona
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Priekšlikums 4.2.12. punkta papildināšanai -
Iekļaut izvērtējumu par plānoto grozījumu Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” (25-TA-358) iespējamo ietekmi uz urbāno ekosistēmu mērķu sasniegšanu. Plānā urbānajām ekosistēmām ir būtiska nozīme klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā un pielāgošanās spēju stiprināšanā, tostarp attiecībā uz koku vainagu segumu, zaļās infrastruktūras saglabāšanu, karstumsalas efekta mazināšanu, gaisa kvalitātes uzlabošanu un lietusūdeņu infiltrāciju. Vienlaikus plānotie grozījumi MK noteikumos Nr. 309 paredz atvieglot koku ciršanu ārpus meža, kas var negatīvi ietekmēt urbāno ekosistēmu funkcionālo kvalitāti un pašvaldību iespējas nodrošināt pilsētvides zaļās infrastruktūras saglabāšanu un attīstību – sabiedrības attieksme pret lieliem kokiem savā īpašumā ne vienmēr ir tikai pozitīva, sevišķi gadījumos, kad tiek plānotas būtiskas investīciju un attīstības ieceres.
Priekšlikums 4.2.12. punkta papildināšanai -
Iekļaut izvērtējumu par plānoto grozījumu Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumos Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” (25-TA-358) iespējamo ietekmi uz urbāno ekosistēmu mērķu sasniegšanu. Plānā urbānajām ekosistēmām ir būtiska nozīme klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā un pielāgošanās spēju stiprināšanā, tostarp attiecībā uz koku vainagu segumu, zaļās infrastruktūras saglabāšanu, karstumsalas efekta mazināšanu, gaisa kvalitātes uzlabošanu un lietusūdeņu infiltrāciju. Vienlaikus plānotie grozījumi MK noteikumos Nr. 309 paredz atvieglot koku ciršanu ārpus meža, kas var negatīvi ietekmēt urbāno ekosistēmu funkcionālo kvalitāti un pašvaldību iespējas nodrošināt pilsētvides zaļās infrastruktūras saglabāšanu un attīstību – sabiedrības attieksme pret lieliem kokiem savā īpašumā ne vienmēr ir tikai pozitīva, sevišķi gadījumos, kad tiek plānotas būtiskas investīciju un attīstības ieceres.
10.06.2026. 12:11
26-TA-1161/7
Fiziska persona
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Priekšlikums 4.3.1.2. punkta papildināšanai -
Plānā nepieciešams identificēt potenciālos finansiālā atbalsta un kompensējošos mehānismus zemes īpašniekiem, nekustamo īpašumu attīstītājiem, kuru darbību ietekmēs urbāno ekosistēmu atjaunošanas pasākumu īstenošana. Būtu nepieciešams izvērtēt gadījumus, kad zaļo teritoriju, koku vainagu seguma vai citu dabas elementu saglabāšanas un/ vai palielināšanas prasības var samazināt teritorijas attīstības iespējas, palielināt būvniecības izmaksas vai radīt papildu pienākumus teritorijas apsaimniekošanā. Plānā būtu jāiekļauj norādes par to, ka tiks paredzēti iespējamie atbalsta instrumenti šo izmaksu kompensēšanai vai līdzfinansēšanai.
Priekšlikums 4.3.1.2. punkta papildināšanai -
Plānā nepieciešams identificēt potenciālos finansiālā atbalsta un kompensējošos mehānismus zemes īpašniekiem, nekustamo īpašumu attīstītājiem, kuru darbību ietekmēs urbāno ekosistēmu atjaunošanas pasākumu īstenošana. Būtu nepieciešams izvērtēt gadījumus, kad zaļo teritoriju, koku vainagu seguma vai citu dabas elementu saglabāšanas un/ vai palielināšanas prasības var samazināt teritorijas attīstības iespējas, palielināt būvniecības izmaksas vai radīt papildu pienākumus teritorijas apsaimniekošanā. Plānā būtu jāiekļauj norādes par to, ka tiks paredzēti iespējamie atbalsta instrumenti šo izmaksu kompensēšanai vai līdzfinansēšanai.
10.06.2026. 12:12
26-TA-1161/8
Fiziska persona
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Priekšlikums 4.3.1.3. punkta papildināšanai -
Plānu nepieciešams papildināt ar indikatīvu novērtējumu arī par publiskā finansējuma apjomu, kas potenciāli varētu nepieciešams urbāno ekosistēmu atjaunošanas un uzturēšanas mērķu sasniegšanai valsts un pašvaldību līmenī. Vienlaikus būtu jānorāda vai un kā tiek iezīmēti finansējuma avoti un instrumenti, tostarp Eiropas Savienības fondu finansējums, varbūt arī valsts budžeta programmas, kā arī iespējamie finanšu instrumenti privāto zemes īpašnieku un attīstītāju atbalstam, ja attīstības iespējas tiks būtiski ierobežotas vai tiks paredzēti nozīmīgi papildu pienākumi. Vai šis finansējums tiks sasaistīts arī ar ilgtermiņa finansēšanas modeli periodam pēc pašreizējā ES fondu plānošanas perioda beigām?
Priekšlikums 4.3.1.3. punkta papildināšanai -
Plānu nepieciešams papildināt ar indikatīvu novērtējumu arī par publiskā finansējuma apjomu, kas potenciāli varētu nepieciešams urbāno ekosistēmu atjaunošanas un uzturēšanas mērķu sasniegšanai valsts un pašvaldību līmenī. Vienlaikus būtu jānorāda vai un kā tiek iezīmēti finansējuma avoti un instrumenti, tostarp Eiropas Savienības fondu finansējums, varbūt arī valsts budžeta programmas, kā arī iespējamie finanšu instrumenti privāto zemes īpašnieku un attīstītāju atbalstam, ja attīstības iespējas tiks būtiski ierobežotas vai tiks paredzēti nozīmīgi papildu pienākumi. Vai šis finansējums tiks sasaistīts arī ar ilgtermiņa finansēšanas modeli periodam pēc pašreizējā ES fondu plānošanas perioda beigām?
10.06.2026. 12:12
26-TA-1161/9
Artūrs Bukonts - Latvijas Kokrūpniecības federācija
Latvijas Kokrūpniecības federācija (turpmāk - LKF) nevar atbalstīt Nacionālā dabas atjaunošanas plāna (turpmāk – Plāns) un informatīvā ziņojuma projekta virzību pašreizējā redakcijā, jo dokumenti nesniedz pietiekamu izvērtējumu par to ietekmi uz mežsaimniecību, koksnes resursu pieejamību, kokrūpniecības konkurētspēju un reģionālo ekonomiku. LKF uzskata, ka dabas atjaunošanas mērķi Latvijā ir sasniedzami tikai tad, ja tie tiek īstenoti sabalansēti — respektējot īpašuma tiesības, nodrošinot taisnīgas kompensācijas, saglabājot aktīvas un produktīvas mežsaimniecības iespējas un pilnvērtīgi novērtējot koksnes produktu lomu klimata pārmaiņu mazināšanā. Plānam jābūt nevis dokumentam, kas paplašina ierobežojumus bez ekonomiskā pamatojuma, bet gan instrumentam, kas ļauj saskaņot dabas aizsardzību, klimata mērķus, reģionālo attīstību un Latvijas bioekonomikas konkurētspēju.
LKF rosina pirms Plāna tālākas virzības veikt šādus precizējumus:
1. Sagatavot pilnvērtīgu sociālekonomiskās ietekmes izvērtējumu mežsaimniecībai un kokrūpniecībai. Šobrīd Plānā tiek norādīts, ka “Atsevišķs sociālekonomiskās ietekmes novērtējums Plānam netiek veikts, bet tiek izmantota informācija no citiem dokumentiem, un precīza ietekmes un ieguvumu kvantifikācija atbilstoši Plānā iekļauto pasākumu ietekmētajām platībām šobrīd nav iespējama.” LKF ieskatā tas nozīmē, ka politisko lēmumu pieņēmējiem netiek dota pietiekama un pārskatāma informācija lēmumu pieņemšanai. Vēsturiski sagatavotajos dokumentos, kas izmantoti atsaucēm Plānā, bieži vien ir tikai sociālekonomiskā vērtējuma nosaukums, tomēr praktiski tie ir ekosistēmu pakalpojumu monetarizācijas pētījumi, kas aprēķina teorētisku dabas vērtību pieaugumu, piemēram, pēc biotopu atjaunošanas, nevis līdzsvaroti vērtē ieguvumus, izmaksas, zaudējumus un ietekmi uz konkrētām tautsaimniecības nozarēm.
Plāna sociālekonomiskās ietekmes vērtējumam būtu jāietver:
- potenciāli ierobežojamo vai citādi ietekmējamo meža platību apjomu;
- ietekmi uz koksnes resursu - zāģbaļķu, finierkluču, papīrmalkas un enerģētiskās koksnes plūsmām;
- ietekmi uz meža īpašnieku ienākumiem un īpašumu vērtību;
- ietekmi uz kokrūpniecības investīciju vidi;
- ietekmi uz nodarbinātību reģionos;
- ietekmi uz valsts un pašvaldību nodokļu ieņēmumiem;
- ietekmi uz klimata mērķiem, ņemot vērā arī koksnes produktu aizvietošanas efektu.
Kā vērtīgu informācijas un datu kopu šeit iesakām izmantot 2025. gadā veiktu meža un saistīto nozaru sociālekonomiskās ietekmes izvērtējumu. Pieejams: https://www.lvm.lv/par-mums/petijumi-un-izzinas-materiali/petijumi-un-izzinas-materiali/as-latvijas-valsts-mezi-meza-un-saistito-nozaru-socialekonomiskas-ietekmes-izvertejums
2. Skaidri nodalīt obligātos, brīvprātīgos un indikatīvos pasākumus. Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka meža ekosistēmu atjaunošanas pasākumi attiecas arī uz meža ekosistēmām, kas nav iekļautas ES dabas direktīvu tvērumā, un ka šie pasākumi tiek īstenoti papildus dabas direktīvās noteiktajām prasībām. Tas faktiski nozīmē dabas atjaunošanas pienākumu paplašināšanu ārpus līdzšinējā īpaši aizsargājamo teritoriju un biotopu regulējuma.
LKF uzskata, ka Plānā skaidri jānodala:
- pasākumi Natura 2000 un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;
- pasākumi ES nozīmes biotopos;
- brīvprātīgi pasākumi saimnieciskajos mežos;
- pasākumi, kuriem var būt juridiskas sekas īpašuma izmantošanas tiesībām.
Pašreizējā redakcijā šis nošķīrums nav pietiekami skaidrs.
3. Noteikt, ka saimnieciskajos mežos ārpus aizsargājamām teritorijām pasākumi īstenojami prioritāri brīvprātīgi un ar atbalsta instrumentiem.
4. Svītrot vai būtiski precizēt vispārīgus formulējumus par mežsaimnieciskās darbības neveikšanu kā klimata ieguvumu. Dokumentos kā viens no meža ekosistēmu biodaudzveidības uzlabošanas pasākumiem minēta arī mežsaimnieciskās darbības neveikšana bioloģiski vērtīgās meža teritorijās. Turklāt Plānā norādīts, ka mežu un pļavu ekosistēmu apsaimniekošana, tostarp mežsaimnieciskās darbības pārtraukšana vai neveikšana, sniedz ieguvumus klimata pārmaiņu mazināšanā. LKF ieskatā šāda formulējuma izmantošana ir pārāk vienpusīga. Mežsaimnieciskās darbības pārtraukšana nav automātiski klimata ieguvums.
Latvijas apstākļos klimata politikā jāvērtē ne tikai oglekļa uzkrājums mežā konkrētā brīdī, bet arī:
- mežaudžu ražība un noturība;
- koksnes produktu uzkrātais ogleklis;
- fosilo un citu emisiju ietilpīgo materiālu aizstāšana ar koksni;
- aktīvas meža apsaimniekošanas loma jaunaudžu veidošanā;
- risks, ka neapsaimniekotas audzes kļūst ievainojamākas pret vētrām, kaitēkļiem, slimībām un ugunsgrēkiem;
- ilgtermiņa koksnes pieejamība bioekonomikai.
Tādēļ LKF rosina no Plāna izslēgt vispārīgu pieņēmumu, ka mežsaimnieciskās darbības pārtraukšana pati par sevi ir klimata ieguvums. Šādi pasākumi pieļaujami tikai konkrētās, zinātniski pamatotās teritorijās, ar skaidru mērķi, termiņu, kompensācijas mehānismu un ietekmes novērtējumu.
5. Noteikt, ka meža ekosistēmu indikatori nav automātisks pamats jauniem īpašuma līmeņa ierobežojumiem. Plānā meža ekosistēmu biodaudzveidības uzlabošanai izvēlēti tādi indikatori, kā atmirusī koksne, nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvars, meža savienotība, organiskā oglekļa uzkrājums un koku sugu daudzveidība.
Uzskatām, ka īpaši jāuzmanās no:
- vienotu atmirušās koksnes sliekšņu noteikšanas visiem meža tipiem;
- prasības palielināt nevienmērīgu vecumstruktūru tur, kur tas neatbilst audzes mērķim;
- bioloģiskās daudzveidības indikatoru pretnostatīšanas mežaudžu ražībai;
- saimniecisko mežu pielīdzināšanas aizsargājamiem biotopiem;
- meža putnu indeksa izmantošanas kā pamata plašiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem bez cēloņsakarību analīzes.
LKF aicina Plānā skaidri ierakstīt, ka meža ekosistēmu indikatori izmantojami valsts līmeņa progresa vērtēšanai, nevis automātiskai jaunu pienākumu noteikšanai individuāliem meža īpašniekiem vai uzņēmumiem. Paši indikatori nav problēma, ja tie tiek izmantoti valsts līmeņa monitoringam. Problēma rodas brīdī, ja tie tiek pārvērsti par normatīviem pienākumiem katram īpašumam, apsaimniekošanas vienībai vai cirsmai. Šādā gadījumā tie var kļūt par slēptu saimnieciskās darbības ierobežojumu mehānismu.
6. Precizēt izlases ciršu lomu kā instrumentu, nevis universālu vai obligātu apsaimniekošanas modeli. Latvijas mežsaimniecība balstās uz dažādu ciršu veidu, meža tipu, īpašnieku mērķu un audžu attīstības stadiju kombināciju – liela mēroga pāreja uz izlases cirtēm nozīmē arī izmaiņas sugu sastāvā, saprotot, ka, piemēram, priežu mežus šādi apsaimniekot ilgtermiņā nevar. Turklāt, uzspiesta izlases ciršu pieeja samazina mežsaimniecisko darbu ražīgumu un ekonomisko efektivitāti.
7. Plānā jāiekļauj skaidrs princips, ka produktīvu meža zemju meliorācijas uzturēšana un pārbūve nav uzskatāma par dabas atjaunošanas mērķiem pretēju darbību. Plānā vienā no sadaļām norādīts, ka organiskā oglekļa uzkrājumu veicina mežsaimniecības pasākumi, kas vērsti uz meža produktivitātes palielināšanu, tostarp meža ieaudzēšana, koku sugu daudzveidības palielināšana, kopšana, kā arī meliorācijas sistēmu būve, pārbūve un atjaunošana slapjos mežos uz minerālaugsnēm. Vienlaikus VARAM piezīme šo pieeju neatbalsta, jo uzskata, ka šiem pasākumiem ir negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību un tie ir pretrunā ar Dabas regulas mērķi. Šī pretruna dokumentā ir ļoti būtiska. Tā parāda neatrisinātu konfliktu starp produktīvu, klimata mērķus atbalstošu mežsaimniecību un dabas aizsardzības pieeju. Latvijas apstākļos meliorācijas sistēmu uzturēšana un atjaunošana daudzviet ir priekšnoteikums mežaudžu stabilitātei, ražībai, piekļuvei, ugunsdrošībai un oglekļa piesaistei biomasā.
8. Iekļaut Plānā koksnes produktu aizvietošanas efektu un kokrūpniecības lomu klimatneitralitātes sasniegšanā. Plānā mežs pārsvarā tiek skatīts kā bioloģiskās daudzveidības un oglekļa uzkrājuma telpa. Nepietiekami novērtēts tas, ka ilgtspējīgi apsaimniekoti meži un no tur iegūtās koksnes saražotie produkti veido būtisku klimata risinājumu, aizstājot emisiju ietilpīgus materiālus, uzkrājot oglekli produktos un uzturot aprites bioekonomiku.
LKF rosina Plānā iekļaut atsevišķu sadaļu par koksnes produktu klimata ieguldījumu un aizvietošanas efektu, lai dabas atjaunošanas mērķi netiktu pretnostatīti bioekonomikas un klimata mērķiem.
9. Iekļaut mehānismu, kas nodrošina nozares līdzdalību Plāna ieviešanas uzraudzībā un pārskatīšanā.
LKF rosina pirms Plāna tālākas virzības veikt šādus precizējumus:
1. Sagatavot pilnvērtīgu sociālekonomiskās ietekmes izvērtējumu mežsaimniecībai un kokrūpniecībai. Šobrīd Plānā tiek norādīts, ka “Atsevišķs sociālekonomiskās ietekmes novērtējums Plānam netiek veikts, bet tiek izmantota informācija no citiem dokumentiem, un precīza ietekmes un ieguvumu kvantifikācija atbilstoši Plānā iekļauto pasākumu ietekmētajām platībām šobrīd nav iespējama.” LKF ieskatā tas nozīmē, ka politisko lēmumu pieņēmējiem netiek dota pietiekama un pārskatāma informācija lēmumu pieņemšanai. Vēsturiski sagatavotajos dokumentos, kas izmantoti atsaucēm Plānā, bieži vien ir tikai sociālekonomiskā vērtējuma nosaukums, tomēr praktiski tie ir ekosistēmu pakalpojumu monetarizācijas pētījumi, kas aprēķina teorētisku dabas vērtību pieaugumu, piemēram, pēc biotopu atjaunošanas, nevis līdzsvaroti vērtē ieguvumus, izmaksas, zaudējumus un ietekmi uz konkrētām tautsaimniecības nozarēm.
Plāna sociālekonomiskās ietekmes vērtējumam būtu jāietver:
- potenciāli ierobežojamo vai citādi ietekmējamo meža platību apjomu;
- ietekmi uz koksnes resursu - zāģbaļķu, finierkluču, papīrmalkas un enerģētiskās koksnes plūsmām;
- ietekmi uz meža īpašnieku ienākumiem un īpašumu vērtību;
- ietekmi uz kokrūpniecības investīciju vidi;
- ietekmi uz nodarbinātību reģionos;
- ietekmi uz valsts un pašvaldību nodokļu ieņēmumiem;
- ietekmi uz klimata mērķiem, ņemot vērā arī koksnes produktu aizvietošanas efektu.
Kā vērtīgu informācijas un datu kopu šeit iesakām izmantot 2025. gadā veiktu meža un saistīto nozaru sociālekonomiskās ietekmes izvērtējumu. Pieejams: https://www.lvm.lv/par-mums/petijumi-un-izzinas-materiali/petijumi-un-izzinas-materiali/as-latvijas-valsts-mezi-meza-un-saistito-nozaru-socialekonomiskas-ietekmes-izvertejums
2. Skaidri nodalīt obligātos, brīvprātīgos un indikatīvos pasākumus. Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka meža ekosistēmu atjaunošanas pasākumi attiecas arī uz meža ekosistēmām, kas nav iekļautas ES dabas direktīvu tvērumā, un ka šie pasākumi tiek īstenoti papildus dabas direktīvās noteiktajām prasībām. Tas faktiski nozīmē dabas atjaunošanas pienākumu paplašināšanu ārpus līdzšinējā īpaši aizsargājamo teritoriju un biotopu regulējuma.
LKF uzskata, ka Plānā skaidri jānodala:
- pasākumi Natura 2000 un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;
- pasākumi ES nozīmes biotopos;
- brīvprātīgi pasākumi saimnieciskajos mežos;
- pasākumi, kuriem var būt juridiskas sekas īpašuma izmantošanas tiesībām.
Pašreizējā redakcijā šis nošķīrums nav pietiekami skaidrs.
3. Noteikt, ka saimnieciskajos mežos ārpus aizsargājamām teritorijām pasākumi īstenojami prioritāri brīvprātīgi un ar atbalsta instrumentiem.
4. Svītrot vai būtiski precizēt vispārīgus formulējumus par mežsaimnieciskās darbības neveikšanu kā klimata ieguvumu. Dokumentos kā viens no meža ekosistēmu biodaudzveidības uzlabošanas pasākumiem minēta arī mežsaimnieciskās darbības neveikšana bioloģiski vērtīgās meža teritorijās. Turklāt Plānā norādīts, ka mežu un pļavu ekosistēmu apsaimniekošana, tostarp mežsaimnieciskās darbības pārtraukšana vai neveikšana, sniedz ieguvumus klimata pārmaiņu mazināšanā. LKF ieskatā šāda formulējuma izmantošana ir pārāk vienpusīga. Mežsaimnieciskās darbības pārtraukšana nav automātiski klimata ieguvums.
Latvijas apstākļos klimata politikā jāvērtē ne tikai oglekļa uzkrājums mežā konkrētā brīdī, bet arī:
- mežaudžu ražība un noturība;
- koksnes produktu uzkrātais ogleklis;
- fosilo un citu emisiju ietilpīgo materiālu aizstāšana ar koksni;
- aktīvas meža apsaimniekošanas loma jaunaudžu veidošanā;
- risks, ka neapsaimniekotas audzes kļūst ievainojamākas pret vētrām, kaitēkļiem, slimībām un ugunsgrēkiem;
- ilgtermiņa koksnes pieejamība bioekonomikai.
Tādēļ LKF rosina no Plāna izslēgt vispārīgu pieņēmumu, ka mežsaimnieciskās darbības pārtraukšana pati par sevi ir klimata ieguvums. Šādi pasākumi pieļaujami tikai konkrētās, zinātniski pamatotās teritorijās, ar skaidru mērķi, termiņu, kompensācijas mehānismu un ietekmes novērtējumu.
5. Noteikt, ka meža ekosistēmu indikatori nav automātisks pamats jauniem īpašuma līmeņa ierobežojumiem. Plānā meža ekosistēmu biodaudzveidības uzlabošanai izvēlēti tādi indikatori, kā atmirusī koksne, nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvars, meža savienotība, organiskā oglekļa uzkrājums un koku sugu daudzveidība.
Uzskatām, ka īpaši jāuzmanās no:
- vienotu atmirušās koksnes sliekšņu noteikšanas visiem meža tipiem;
- prasības palielināt nevienmērīgu vecumstruktūru tur, kur tas neatbilst audzes mērķim;
- bioloģiskās daudzveidības indikatoru pretnostatīšanas mežaudžu ražībai;
- saimniecisko mežu pielīdzināšanas aizsargājamiem biotopiem;
- meža putnu indeksa izmantošanas kā pamata plašiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem bez cēloņsakarību analīzes.
LKF aicina Plānā skaidri ierakstīt, ka meža ekosistēmu indikatori izmantojami valsts līmeņa progresa vērtēšanai, nevis automātiskai jaunu pienākumu noteikšanai individuāliem meža īpašniekiem vai uzņēmumiem. Paši indikatori nav problēma, ja tie tiek izmantoti valsts līmeņa monitoringam. Problēma rodas brīdī, ja tie tiek pārvērsti par normatīviem pienākumiem katram īpašumam, apsaimniekošanas vienībai vai cirsmai. Šādā gadījumā tie var kļūt par slēptu saimnieciskās darbības ierobežojumu mehānismu.
6. Precizēt izlases ciršu lomu kā instrumentu, nevis universālu vai obligātu apsaimniekošanas modeli. Latvijas mežsaimniecība balstās uz dažādu ciršu veidu, meža tipu, īpašnieku mērķu un audžu attīstības stadiju kombināciju – liela mēroga pāreja uz izlases cirtēm nozīmē arī izmaiņas sugu sastāvā, saprotot, ka, piemēram, priežu mežus šādi apsaimniekot ilgtermiņā nevar. Turklāt, uzspiesta izlases ciršu pieeja samazina mežsaimniecisko darbu ražīgumu un ekonomisko efektivitāti.
7. Plānā jāiekļauj skaidrs princips, ka produktīvu meža zemju meliorācijas uzturēšana un pārbūve nav uzskatāma par dabas atjaunošanas mērķiem pretēju darbību. Plānā vienā no sadaļām norādīts, ka organiskā oglekļa uzkrājumu veicina mežsaimniecības pasākumi, kas vērsti uz meža produktivitātes palielināšanu, tostarp meža ieaudzēšana, koku sugu daudzveidības palielināšana, kopšana, kā arī meliorācijas sistēmu būve, pārbūve un atjaunošana slapjos mežos uz minerālaugsnēm. Vienlaikus VARAM piezīme šo pieeju neatbalsta, jo uzskata, ka šiem pasākumiem ir negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību un tie ir pretrunā ar Dabas regulas mērķi. Šī pretruna dokumentā ir ļoti būtiska. Tā parāda neatrisinātu konfliktu starp produktīvu, klimata mērķus atbalstošu mežsaimniecību un dabas aizsardzības pieeju. Latvijas apstākļos meliorācijas sistēmu uzturēšana un atjaunošana daudzviet ir priekšnoteikums mežaudžu stabilitātei, ražībai, piekļuvei, ugunsdrošībai un oglekļa piesaistei biomasā.
8. Iekļaut Plānā koksnes produktu aizvietošanas efektu un kokrūpniecības lomu klimatneitralitātes sasniegšanā. Plānā mežs pārsvarā tiek skatīts kā bioloģiskās daudzveidības un oglekļa uzkrājuma telpa. Nepietiekami novērtēts tas, ka ilgtspējīgi apsaimniekoti meži un no tur iegūtās koksnes saražotie produkti veido būtisku klimata risinājumu, aizstājot emisiju ietilpīgus materiālus, uzkrājot oglekli produktos un uzturot aprites bioekonomiku.
LKF rosina Plānā iekļaut atsevišķu sadaļu par koksnes produktu klimata ieguldījumu un aizvietošanas efektu, lai dabas atjaunošanas mērķi netiktu pretnostatīti bioekonomikas un klimata mērķiem.
9. Iekļaut mehānismu, kas nodrošina nozares līdzdalību Plāna ieviešanas uzraudzībā un pārskatīšanā.
10.06.2026. 15:44
26-TA-1161/10
Fiziska persona
Komentāri ir sagatavoti Valsts pētījumu programmas projekta “Augstas izšķirtspējas bioloģiskās daudzveidības kvantificēšana dabas saglabāšanai un apsaimniekošanai: HiQBioDiv” un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Ekoloģijas nodaļas pētnieku sadarbības ietvaros. Pilna komentāru versija tiks nosūtīta uz e-pasta adresi pasts@varam.gov.lv
Par 1.5. punktu - Plānā izmantotie biotopu platību un atjaunošanas apjomu novērtējumi lielā mērā balstīti pašreizējās zināšanās par kartētajiem biotopiem, tomēr vairākās ekosistēmu grupās potenciāli nozīmīgas teritorijas var būt vēl nenokartētas. Ņemot vērā ievades datu nepilnīgumu, būtu lietderīgi skaidrāk aprakstīt datu nenoteiktību un paredzēt elastīgāku pieeju kvantitatīvo atjaunošanas mērķu interpretācijai un aktualizēšanai.
Plānā noteiktie kvantitatīvie atjaunošanas mērķi būtu lietderīgi skaidrāk sasaistīt ar datu aktualizēšanu – precizējot, ka tie tiek regulāri pārskatīti, integrējot jaunus kartējumus, monitoringa rezultātus un zinātniskās zināšanas.
Lauksaimniecības ekosistēmu sadaļā norādīts, ka KLP SP 2023.–2027. gada ietvaros paredzētie pasākumi sniedz pozitīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Vienlaikus būtu lietderīgi detalizētāk aprakstīt, uz kādiem zinātniskajiem pierādījumiem vai monitoringa datiem balstīts šis pieņēmums un kā tiks izvērtēta faktiskā efektivitāte ilgtermiņā.
Būtu lietderīgi precizēt, kādā telpiskajā mērogā tiks interpretēti bioloģisko daudzveidību raksturojošie indikatori (piem., neviendabīgas vecumstruktūras mežaudžu proporcija), kā arī kāda meža definīcija izmantota Plānā un atsevišķo indikatoru aprēķinos.
Ņemot vērā ekosistēmu lēno reakciju uz apsaimniekošanas izmaiņām, būtu lietderīgi detalizētāk aprakstīt, kā adaptīvā pieeja tiks praktiski īstenota un kādā laika mērogā plānots izvērtēt pasākumu efektivitāti. Monitoringa sistēmas tvērums, vienību izvēles principi un saistība ar Dabas regulas ilgtermiņa mērķiem pašreizējā redakcijā aprakstīti vispārīgi.
Nav minēti iemesli meža biotopu sliktajam stāvoklim. Meža ekosistēmu uzlabošanas rādītāju uzskaitījumā izlaists meža putnu indekss.
Par 2.3.1. punkutu - Detalizētāk izvērtēt iespējamas reģionālās atšķirības atjaunošanas pasākumu īstenošanā un ekosistēmu stāvokļa uzlabošanas iespējās. Pašreizējā redakcijā norādīts, ka ar reģionu specifisko stāvokli saistīti apsvērumi nav attiecināmi, tomēr praksē ekosistēmu struktūra, zemes izmantošanas intensitāte un bioloģiskās daudzveidības koncentrācija dažādos Latvijas reģionos būtiski atšķiras. Tādēļ būtu lietderīgi skaidrāk izvērtēt, vai atjaunošanas pasākumu telpiskais izvietojums neveido disproporcionālu slodzi atsevišķos reģionos.
Par 3.2. punktu - Detalizētāk aprakstīt, kā noteiktas indikatīvās atjaunošanas platības un kāda ir to saistība ar konkrēti identificētām teritorijām un pieejamajiem telpiskajiem datiem. Vienlaikus būtu lietderīgi skaidrāk nošķirt:
teritorijas, kurās jau plānoti konkrēti atjaunošanas pasākumi;
teritorijas, kurās pieņemta iespējama pozitīva ietekme no vispārīgiem politikas instrumentiem;
teritorijas, kuru identificēšana paredzēta nākamajos plānošanas posmos.
Papildus būtu lietderīgi aprakstīt saikni ar LIFE (piem. LIFE REEF) projektu un citu ekosistēmu atjaunošanas iniciatīvu telpisko pārklājumu.
Par 4.1.1. punktu - Būtu nepieciešams konkrētāk identificēt pasākumus, kas praksē nodrošina vienlaicīgu ieguldījumu gan klimata pārmaiņu mazināšanā, gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Īpaši būtiski būtu skaidrāk integrēt pasākumus, kas saistīti ar hidroloģiski izmainītu teritoriju pārvaldību, tostarp nosusinātu biotopu hidroloģiskā režīma atjaunošanu, ņemot vērā šo teritoriju nozīmi gan SEG emisiju samazināšanā, gan ekosistēmu stāvokļa uzlabošanā.
Par 4.1.2. punktu - Nepieciešams detalizētāk aprakstīt, kādi konkrēti apsaimniekošanas pasākumi tiek ietverti ar vispārīgiem formulējumiem, piemēram, "ilgtspējīga zemes izmantošana". Būtu lietderīgi skaidrāk identificēt konkrētus pasākumus – aizsargjoslu un buferjoslu veidošanu gar ūdensobjektiem, hidroloģiskā režīma atjaunošanu, augsnes erozijas mazināšanas risinājumus un citus telpiski definējamus pasākumus.
Par 4.2.2. punktu - Ņemot vērā klimata pārmaiņu radītās ilgtermiņa izmaiņas hidroloģiskajā režīmā, traucējumu režīmos un sugu izplatībā, būtu lietderīgi skaidrāk aprakstīt, kā Plānā tiks integrēta adaptīva un uz scenārijiem balstīta pieeja ekosistēmu atjaunošanā. Īpaši būtiski būtu paredzēt regulāru prioritāro teritoriju, indikatoru un atjaunošanas pieeju pārskatīšanu, ņemot vērā jaunas zinātniskās zināšanas un klimata pārmaiņu ietekmes novērojumus.
Par 4.2.3. punktu - Būtu lietderīgi detalizētāk aprakstīt, kā Plānā tiks integrēta pieeja liela mēroga nepārvaramu varu un dabas katastrofu gadījumos – meža ugunsgrēkos, vētrās, sausuma periodos, kaitēkļu masveida savairošanos. Īpaši būtiski būtu skaidrāk definēt:
kā šādi notikumi tiks integrēti ekosistēmu stāvokļa novērtēšanā;
kā tie ietekmēs atjaunošanas mērķu interpretāciju un termiņus;
kā tiks nošķirta dabisku traucējumu ietekme no ilgstošas antropogēnas degradācijas.
Par 4.2.4. punktu - Vienlaikus būtu lietderīgi skaidrāk nošķirt pasākumus, kuru primārais mērķis ir ekosistēmu atjaunošana, no pasākumiem, kas galvenokārt saistīti ar tradicionālām apsaimniekošanas praksēm. Tādēļ būtu lietderīgi:
skaidrāk aprakstīt katra pasākuma sagaidāmo ekoloģisko efektu;
norādīt, kā tiks izvērtēta pasākumu faktiskā ietekme uz ekosistēmu stāvokli;
precizēt, kuri pasākumi rada papildu ieguldījumu salīdzinājumā ar jau esošajām normatīvajām prasībām.
Par 4.2.7. punktu - Būtu lietderīgi sistemātiski apkopot, kādas ES un nacionālās biodaudzveidības rīcībpolitikas Plānā ir integrētas, un identificēt jomas, kurās saglabājas nepilnības. Vienlaikus būtu lietderīgi skaidrāk norādīt, kā tiks nodrošināta regulāra Plāna aktualizēšana, attīstoties zinātniskajām zināšanām un politikas ietvaram.
Par 4.2.9. punktu - Būtu lietderīgi izvērtēt iespēju papildināt Plānā iekļauto pasākumu kopumu ar specifiskiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas pasākumiem ārpus KLP intervenču saraksta. Papildus būtu lietderīgi izvērtēt tādu pasākumu integrēšanu, kas saistīti ar dabisko traucējumu režīmu atjaunošanu, tostarp kontrolētu dedzināšanu noteiktos biotopu tipos, kur šādi procesi ir ekoloģiski nozīmīga dabisko ekosistēmu sastāvdaļa.
Par 4.2.11. punktu - Būtu lietderīgi detalizētāk aprakstīt, kādas konkrētas sinerģijas ar citu dalībvalstu dabas atjaunošanas plāniem ir identificētas vai tiek plānotas, īpaši attiecībā uz pārrobežu ekosistēmām, migrējošām sugām un Baltijas jūras baseina ūdens kvalitāti.
Par 4.3.1.2. punktu - Jāizvērtē finansējuma pieejamība arī teritorijām ārpus Natura 2000 tīkla, ņemot vērā, ka būtiska daļa bioloģiskās daudzveidības elementu un potenciāli nozīmīgu dzīvotņu atrodas ārpus pašreizējām aizsargājamām teritorijām.
Nepieciešams detalizētāk aprakstīt ilgtermiņa finansēšanas pieeju zālāju ekosistēmu atjaunošanai ārpus Natura 2000. Neražojošo ainavas elementu un buferzonu izveidei ir būtiska nozīme ne tikai apputeksnētāju populāciju saglabāšanā, bet arī augsnes erozijas mazināšanā, barības vielu noteces samazināšanā un ekoloģiskās savienotības stiprināšanā.
Par 4.3.1.3. punktu - Nepieciešams izvērtēt plašāku neinvazīvu un automatizētu monitoringa pieeju integrēšanu, tostarp pasīvo monitoringu, kas var būtiski papildināt tradicionālās metodes. Šādas pieejas īpaši nozīmīgas apputeksnētāju, putnu, sikspārņu un citu organismu grupu monitoringā.
Būtu lietderīgi detalizētāk aprakstīt pieņēmumus, uz kuriem balstītas indikatīvās finansējuma aplēses dažādiem laika periodiem, un izvērtēt, vai plānotie finansējuma apjomi ilgtermiņā ir pietiekami konkurētspējīgi pret lauksaimnieciskās darbības ekonomisko atdevi.
Par 4.3.1.5. punktu - Ir skaidrāk jānošķir finansējums, kas paredzēts Natura 2000 teritoriju aizsardzības mērķu uzturēšanai, no finansējuma, kas saistīts ar plašāka mēroga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ekosistēmu atjaunošanu ārpus Natura 2000 teritorijām.
Par 5.1. punktu - Būtu lietderīgi skaidrāk definēt apputeksnētāju monitoringa saikni ar esošo bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu. Pašreizējā redakcijā nav pilnībā skaidrs, vai plānots veidot atsevišķu sistēmu vai paplašināt esošās monitoringa programmas. Īpaši būtiski būtu nodrošināt metodoloģisku savietojamību ar ilgtermiņa datu rindām.
Par 5.2. punktu - Būtu lietderīgi izvairīties no situācijas, kurā visa meža ekosistēmām saistīto indikatoru uzraudzība tiek koncentrēta tikai Nacionālā meža monitoringa ietvarā. Īpaši svarīgi nodrošināt, ka:
tiek saglabātas specializētas monitoringa programmas atsevišķām organismu grupām;
netiek zaudēta metodoloģiskā atbilstība konkrētu indikatoru ekoloģiskajai specifikai;
ilgtermiņā tiek uzturēta datu kvalitāte, reprezentativitāte un interpretējamība dažādos mērogos.
Par 5.3. punktu - Ir detalizētāk jāapraksta, kā tiks nodrošināta pasākumu efektivitātes statistiski robusta izvērtēšana ilgtermiņā. Īpaši būtiski būtu:
paredzēt ilgtermiņa monitoringa pieeju ar pietiekamu datu apjomu un atkārtojumu skaitu;
izmantot statistiski pamatotus monitoringa dizainus, tostarp BACI tipa pieejas;
nodrošināt, ka adaptīvā pārvaldība balstīta pietiekami robustos ilgtermiņa datos un analīzēs.
Par 5.5. punktu - Būtu lietderīgi skaidrāk aprakstīt, kā esošajās datu pārvaldības sistēmās tiks integrēti telpiski modelēšanas rezultāti – sugu izplatības modeļi, ekoloģiskās savienotības analīzes un ainavas kvalitātes indikatori. Vienlaikus būtu lietderīgi izvērtēt agrīnās brīdināšanas sistēmu integrēšanu, īpaši attiecībā uz meža ekosistēmām, hidroloģiskām izmaiņām un invazīvām sugām.
Par 6.1.1.1. punktu - Būtu lietderīgi skaidrāk norādīt, kādā apjomā Plānā izmantotā informācija balstīta uz pilnībā kartētiem biotopiem un kādā apjomā uz indikatīvām zināšanām. Vienlaikus būtu lietderīgi:
precizēt, kāda daļa no atjaunojamām platībām balstīta uz jau kartētiem biotopiem;
skaidrāk nošķirt Natura 2000 un ārpus tā esošās prioritārās teritorijas;
detalizētāk aprakstīt, kā tiks integrētas jaunas zināšanas un nākotnē identificētas teritorijas.
Par 6.1.2.1. punktu - Būtu lietderīgi detalizētāk izskaidrot biotopu platību aprēķinu metodiku un izmantotos pieņēmumus – kuras biotopu grupas iekļautas vai izslēgtas. Papildus būtu lietderīgi pievienot metodisko skaidrojumu ar izmantotajām ievades vērtībām, datu avotiem un aprēķinu soļiem.
Par 6.1.2.2. punktu - Būtu lietderīgi skaidrāk aprakstīt, kā tiks interpretētas biotopu platību un kvalitātes izmaiņas ilgtermiņā, ņemot vērā, ka biotopu dinamika nav statiska. Īpaši meža biotopu gadījumā būtu svarīgi precizēt, kā tiks vērtētas ilglaicīgas struktūras un funkcijas. Tādēļ būtu lietderīgi papildināt skaidrojumu par to, kā biotopu agregācija ietekmē kvalitātes novērtējumu interpretāciju – lai izvairītos no situācijām, kur kopējie rādītāji uzlabojas, bet vienlaikus notiek augstvērtīgu biotopu zudums.
Par 6.1.2.4. punktu - Jāprecizē formulējums par FRA sasniegšanas lietderību un pārskatāmību, skaidri norādot, ka FRA vērtības nav statiskas un ir pārskatāmas, ja pieejama aktuālāka informācija par biotopu izplatību un stāvokli. Jāizvairās no formulējumiem, kas varētu radīt iespaidu, ka FRA sasniegšanas nepieciešamība ir tieši atkarīga no pieejamā finansējuma – finansējums ietekmē ieviešanas iespējas un tempu, taču nenosaka pašu ekoloģiski nepieciešamo atjaunošanas apjomu.
Par 6.1.3.1. punktu - Būtu lietderīgi skaidrāk izskaidrot saistību starp 6.1.2.4. sadaļā izmantotajiem rādītājiem un šajā sadaļā aprēķinātajām minimālajām atjaunojamajām platībām. Ja 6.1.2.4. vērtības tiek pārskatītas, attiecīgi jāpārskata arī 2030., 2040. un 2050. gada atjaunošanas apjomi. Svarīgi skaidri nošķirt faktiski atjaunotās platības, jaunidentificētās degradētās platības un platības, kuru stāvoklis uzlabojas dabisko procesu rezultātā.
Par 6.2.5.2. punktu - Būtu lietderīgi precizēt izmantoto sugu piemērus un formulējumus. Apputeksnētāju kontekstā būtu korektāk lietot formulējumus par vairošanās vidi vai dzīvotņu struktūru, nevis "ligzdošanas vidi". Zālāju ekosistēmu sadaļā būtu lietderīgi precizēt, ka īpaši nozīmīgas ir ilglaicīgi uzturētas un sugām bagātas palieņu, kaļķaino un citu dabisko zālāju sistēmas. Meža ekosistēmu sadaļā ieteicams izmantot sugu piemērus, kuru ekoloģiskās prasības ir cieši saistītas ar konkrētām meža struktūrām – veciem mežiem vai lielu atmirušās koksnes apjomu.
Plānā nav norādīts kā plānotie pasākumi ir saistīti ar īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnēm. Piemēram, apstiprinātajos pūču un dzeņu sugu aizsardzības plānos ir identificētas šo sugu aizsardzībai prioritārās vietas.
Par 6.2.5.3. punktu - Būtu lietderīgi precizēt, uz kādiem datiem, pieņēmumiem un atlases kritērijiem balstītas norādītās indikatīvās platības, tostarp – kā noteikta LA10.5 intervences aptvertā zālāju platība un kā izvērtēta sagaidāmā ekoloģiskā efektivitāte. Papildus būtu svarīgi nodrošināt konsekventu termina "indikatīvs" lietojumu visā dokumentā un skaidri definēt pieļaujamo nenoteiktību.
Par 6.2.6.1. punktu - Būtu lietderīgi papildināt piemērus ar sugām, kuru dzīvotņu kvalitāte ir cieši saistīta ar dabisko traucējumu režīmu, tostarp uguns ietekmi. Īpaši nozīmīgas šajā kontekstā ir ar degumiem saistītās bezmugurkaulnieku sugas, kuru dzīvotņu pieejamība Latvijā ilgstoši samazinājusies dabisko ugunsgrēku ierobežošanas dēļ. Vienlaikus būtu lietderīgi paskaidrot, uz kādiem datiem balstīta prognoze par to sugu īpatsvaru, kurām līdz 2030. gadam plānots uzlabot stāvokļa novērtējuma pieejamību.
Par 6.4.1. punktu - Būtu lietderīgi precizēt, vai plāns paredz jaunu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidi, esošo Natura 2000 teritoriju paplašināšanu vai citu telpiskās aizsardzības mehānismu ieviešanu ārpus pašreizējā aizsargājamo teritoriju tīkla. Tāpat būtu lietderīgi precizēt, ko konkrēti ietver formulējums par esošo ĪADT regulējuma pārskatīšanu – vai tas attiecas uz aizsardzības režīmu maiņu, zonējumu, apsaimniekošanas prasību pārskatīšanu vai teritoriju robežu precizēšanu.
Par 6.4.2. punktu - Būtu lietderīgi precizēt, kādi konkrēti monitoringa un analītiskie instrumenti tiks izmantoti būtiskas noplicināšanās riska identificēšanai – vai paredzēts izmantot statistiski robustus ilgtermiņa monitoringa dizainus (piem., BACI pieeju), sugu izplatības modeļus vai biotopu kvalitātes indikatorus. Vienlaikus būtu lietderīgi precizēt, vai noplicināšanās riska novērtēšana attieksies tikai uz biotopu platībām vai arī uz kvalitāti, struktūru un funkcionalitāti.
Par 7.1.2.1. punktu - Būtu lietderīgi skaidri norādīt, vai šeit izmantotā kopējā platības vērtība pilnībā sakrīt ar DAP apkopojumos izmantotajām vērtībām un metodiku. Īpaši svarīgi precizēt, kādā veidā veikta biotopu piesaiste 1.–6. grupām un vai piekrastes un jūras biotopu grupēšanā izmantotā pieeja atbilst EUNIS klasifikācijas interpretācijai.
Par 7.1.4.1. punktu - Būtu lietderīgi detalizētāk pamatot secinājumu, ka papildu nacionāla līmeņa pasākumi netiek plānoti. Īpaši svarīgi izvērtēt, vai ar esošajiem zvejas ierobežojumiem pietiek teritorijās ar jutīgām dzīvotnēm, nārsta vietām vai augstu aizsargājamo sugu koncentrāciju. Vienlaikus būtu lietderīgi precizēt, kā plānā integrēti LIFE REEF un citu jūras ekosistēmu projektu ieteikumi par aizsargājamo jūras teritoriju pārvaldības uzlabošanu.
Par 7.4.1. punktu - Skaidrāk jānošķir biotopu platības un biotopu stāvokļa interpretācija – liela biotopu platība negarantē labvēlīgu aizsardzības stāvokli. Papildus būtu vēlams skaidrāk izvērtēt akvakultūru iespējamo ietekmi uz jūras ekosistēmām, īpaši attiecībā uz barības vielu slodzi un invazīvo sugu izplatības risku.
Par 8.1.2.1. punktu - Nav pietiekami skaidrots, pēc kādas metodikas noteikti urbānie klāsteri un centri, kā arī kādi telpiskie dati izmantoti. Nepieciešams pievienot skaidru metodisko aprakstu, tostarp izmantotos ģeotelpiskos datus, klasifikācijas kritērijus, telpiskās vienības un robežvērtības.
Par 9.2.2.1. punktu - Pašreizējais formulējums rada iespaidu, ka tiek pieņemts būtiskas negatīvas ietekmes neesamības secinājums uz palieņu dabiskajām funkcijām, nenorādot metodiku vai kritērijus šādam vērtējumam. Nepieciešams precizēt, kā tieši vērtēta ietekme uz palieņu ekoloģiskajām funkcijām – hidroloģisko režīmu, savienotību un biotopu kvalitāti – kā arī nošķirt ietekmi uz saimniecisko darbību no ietekmes uz pārveidotām zemēm.
Par 10.1.1.1. punktu - Nepieciešams precizēt, kā tieši interpretēts "kvalitatīvu datu" jēdziens, skaidri nošķirot datu kvantitatīvos aspektus (reprezentativitāti, atkārtojumu skaitu, telpisko pārklājumu) no datu ekoloģiskās informatīvās vērtības. Tāpat nepieciešams izvairīties no formulējumiem, kuros plaša spektra KLP pasākumi automātiski tiek interpretēti kā efektīvi apputeksnētāju atjaunošanas instrumenti bez konkrētiem pierādījumiem vai novērtēšanas metodikas.
Par 11.1.2. punktu - Nepieciešams precizēt, vai dalībvalstīm pastāv iespēja papildināt izvēlēto indikatoru sarakstu ar nacionāli nozīmīgiem papildu indikatoriem. Vienlaikus nepieciešams skaidrāk definēt "daudzveidīgas ainavas iezīmes" – pastāv risks, ka indikators iekļaus mazvērtīgas struktūras (piemēram, seklus grāvjus bez ekoloģiskas funkcionalitātes). Būtu nepieciešams definēt minimālos kvalitātes kritērijus ainavas elementiem, tostarp strukturālo daudzveidību, veģetācijas kvalitāti, ziedaugu pieejamību un telpisko savienotību.
Par 11.2.1.2. punktu - Būtu lietderīgi šajā sadaļā paredzēt iespēju integrēt augstākas detalizācijas nacionālos telpiskos datus un modelēšanas pieejas, īpaši gadījumos, kad pieejama būtiski precīzāka informācija nekā KLP SP iesniegtie ģeotelpiskie dati vai 10 × 10 km režģa novērtējumi. Pašreizējais formulējums rada risku, ka atjaunošanas pasākumu plānošana balstīsies uz administratīviem datiem, kuri nepietiekami raksturo ekoloģisko stāvokli vai atjaunošanas potenciālu.
Par 12.1.2.1. punktu - Nepieciešams precizēt, kādā telpiskajā mērogā tiek vērtēti meža ekosistēmu indikatori un kā interpretējamas vidējās vērtības – vai rādītāji attiecas uz nogabala, ainavas, monitoringa vienības vai valsts līmeni. Tāpat nepieciešams skaidri definēt, kas šajā kontekstā tiek uzskatīts par "mežu". Vienlaikus nepieciešams piesardzīgi interpretēt secinājumus par "apmierinošu līmeni", balstoties tikai uz valsts mēroga vidējām vērtībām, kas var maskēt būtisku augstvērtīgu meža struktūru trūkumu atsevišķos reģionos.
Par 12.1.2.2. punktu - Nepieciešams precizēt, kādā veidā plānā paredzēta jaunu īpaši aizsargājamu teritoriju noteikšana un to efektīva pārvaldība. Vienlaikus nepieciešams kritiski izvērtēt formulējumus, kuros meliorācijas sistēmu pārbūve tiek automātiski interpretēta kā bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgs pasākums – daudzos gadījumos tieši meliorācijas sistēmu aizvēršana vai hidroloģiskā režīma dabiskošana nodrošina būtiskākus ieguvumus.
Tiek nepamatoti apgalvots, ka pašreizējais atmirušās koksnes apjoms ir pietiekams. Ņemot vērā lielās ekoloģiskās atšķirības, nav pamata atmirušās koksnes apjomu Latvijā salīdzināt ar Eiropas vidējo rādītāju. Dabas atjaunošanas regulas 12. pants runā par meža ekosistēmu stāvokli valstī kopumā, tāpēc tas, ka lokāli atmirušās koksnes apjomi sasniedz konkrētām sugām nepieciešamos sliekšņus, nav atbilstošs pamatojums apgalvojumam, ka atmirušās koksnes pieejamība valstī kopumā ir pietiekamā līmenī. Plānā norādītajā publikācijā (Jansons et al. 2026) tiek runāts par lielāku atmirušās koksnes apjomu (23,8 m3/ha). Plānā norādītais atmirušās koksnes daudzums (19,85 m3/ha) ir mazāks par rakstā minēto un līdz ar to arī zem zem minimāli nepieciešamā – 20-30 m3/ha. LVMI “Silava” Nacionālā meža monitoringa jaunākie dati rāda, ka līmenis ir vēl zemāks – 19,64 m3/ha. Turklāt šie dati rāda, ka kopš 2018. gada gulošās atmirušās koksnes apjoms ir samazinājies. Apgalvojumi, ka pašreizējais atmirušās koksnes apjoms ir apmierinošs, un, ka “atmirušās koksnes apjoma pieaugumu sekmēs esošā mežsaimniecības prakse” ir nepamatoti. Nav saprotams, kas ir 35 tūkst. ha, kuros paredzētas izlases cirtes. Ja šis skaitlis ietver teritorijas, kur šobrīd aizliegta kailcirte, tas nepalielinās nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvaru, jo neaizstāj kailcirtes.
Nav pieļaujams Dabas atjaunošanas plānā iekļaut pasākumus, kam būs negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību, tāpēc svītrojams pasākums, kas paredz slapjo mežu degradāciju – “hidroloģiskā režīma uzlabošana slapjos mežos uz minerālaugsnēm”.
Trūkst pamatojuma apgalvojumam, ka attiecībā uz meža putnu indeksu “būtisks pasākums būtu arī plēsēju ierobežošana”. Pirmkārt, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas nav veikta analīze par plēsonības ietekmi uz meža putnu indeksu. Otrkārt, plānā nekādi plēsēju ierobežošanas pasākumi nav paredzēti. Plānā nepamatoti apšaubītas pašreizējās Ligzdojošo putnu uzskaites, kas dod datus meža putnu indeksa aprēķināšanai, norādot, ka nepieciešams nodrošināt “augstāku datu ticamību”. LVMI “Silava” veiktais un darba grupā prezentētais izvērtējums parādīja, ka pašreizējie monitoringa dati ir reprezentatīvi. Šī plāna ietvaros nav iespējams meža putnu indeksa aprēķinā tradicionālās putnu uzskaites aizstāt ar pasīvo akustisko monitoringu, bet tas var būt papildus datu avots nākotnē.
Monitoringa tīkla turpmāka attīstība būtu saistāma ar uzskaišu vietu skaita palielināšanu dažādos zemes lietojuma veidos, tādējādi uzlabojot telpisko pārklājumu, samazinot nenoteiktību un paaugstinot indikatora precizitāti. Tas nav uzskatāms par priekšnoteikumu indeksa izmantošanai vai līdzšinējo rezultātu ticamībai.
Par 12.1.2.4. punktu - Nepieciešams precizēt, kā tiks noteikta un interpretēta meža putnu indeksa bāzes vērtība, tostarp kā izvēlēts atskaites gads un kā nodrošināta vērtību salīdzināmība ilgtermiņā. Būtu vēlams skaidri norādīt, ka indeksa vērtība atskaites gadā tiek definēta kā 100 %, kā arī aprakstīt pārrēķina principus gadījumos, kad tiek mainīts atskaites periods. Tāpat nepieciešams precizēt, kura institūcija nodrošina datu ievākšanu, analīzi un indeksa aprēķinu un kā tiek nodrošināta metodikas stabilitāte ilgtermiņā.
Par 12.1.3.2. punktu - Nepieciešams precizēt, kā tiek interpretēts "apmierinošs līmenis" un kā tas sasaistīts ar prasību nodrošināt indikatoru augšupēju tendenci līdz 2030. gadam. Būtu vēlams skaidri nošķirt:
indeksa references jeb bāzes vērtību;
apmierinošo līmeni;
augšupēju tendenci;
statistiski nozīmīgas populācijas izmaiņas.
Tāpat nepieciešams precizēt, kā tiks vērtētas situācijas, kur indeksa vērtības izmaiņas rodas metodikas vai monitoringa pārklājuma izmaiņu rezultātā, nevis reālu ekoloģisko procesu dēļ.
Par 1.5. punktu - Plānā izmantotie biotopu platību un atjaunošanas apjomu novērtējumi lielā mērā balstīti pašreizējās zināšanās par kartētajiem biotopiem, tomēr vairākās ekosistēmu grupās potenciāli nozīmīgas teritorijas var būt vēl nenokartētas. Ņemot vērā ievades datu nepilnīgumu, būtu lietderīgi skaidrāk aprakstīt datu nenoteiktību un paredzēt elastīgāku pieeju kvantitatīvo atjaunošanas mērķu interpretācijai un aktualizēšanai.
Plānā noteiktie kvantitatīvie atjaunošanas mērķi būtu lietderīgi skaidrāk sasaistīt ar datu aktualizēšanu – precizējot, ka tie tiek regulāri pārskatīti, integrējot jaunus kartējumus, monitoringa rezultātus un zinātniskās zināšanas.
Lauksaimniecības ekosistēmu sadaļā norādīts, ka KLP SP 2023.–2027. gada ietvaros paredzētie pasākumi sniedz pozitīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Vienlaikus būtu lietderīgi detalizētāk aprakstīt, uz kādiem zinātniskajiem pierādījumiem vai monitoringa datiem balstīts šis pieņēmums un kā tiks izvērtēta faktiskā efektivitāte ilgtermiņā.
Būtu lietderīgi precizēt, kādā telpiskajā mērogā tiks interpretēti bioloģisko daudzveidību raksturojošie indikatori (piem., neviendabīgas vecumstruktūras mežaudžu proporcija), kā arī kāda meža definīcija izmantota Plānā un atsevišķo indikatoru aprēķinos.
Ņemot vērā ekosistēmu lēno reakciju uz apsaimniekošanas izmaiņām, būtu lietderīgi detalizētāk aprakstīt, kā adaptīvā pieeja tiks praktiski īstenota un kādā laika mērogā plānots izvērtēt pasākumu efektivitāti. Monitoringa sistēmas tvērums, vienību izvēles principi un saistība ar Dabas regulas ilgtermiņa mērķiem pašreizējā redakcijā aprakstīti vispārīgi.
Nav minēti iemesli meža biotopu sliktajam stāvoklim. Meža ekosistēmu uzlabošanas rādītāju uzskaitījumā izlaists meža putnu indekss.
Par 2.3.1. punkutu - Detalizētāk izvērtēt iespējamas reģionālās atšķirības atjaunošanas pasākumu īstenošanā un ekosistēmu stāvokļa uzlabošanas iespējās. Pašreizējā redakcijā norādīts, ka ar reģionu specifisko stāvokli saistīti apsvērumi nav attiecināmi, tomēr praksē ekosistēmu struktūra, zemes izmantošanas intensitāte un bioloģiskās daudzveidības koncentrācija dažādos Latvijas reģionos būtiski atšķiras. Tādēļ būtu lietderīgi skaidrāk izvērtēt, vai atjaunošanas pasākumu telpiskais izvietojums neveido disproporcionālu slodzi atsevišķos reģionos.
Par 3.2. punktu - Detalizētāk aprakstīt, kā noteiktas indikatīvās atjaunošanas platības un kāda ir to saistība ar konkrēti identificētām teritorijām un pieejamajiem telpiskajiem datiem. Vienlaikus būtu lietderīgi skaidrāk nošķirt:
teritorijas, kurās jau plānoti konkrēti atjaunošanas pasākumi;
teritorijas, kurās pieņemta iespējama pozitīva ietekme no vispārīgiem politikas instrumentiem;
teritorijas, kuru identificēšana paredzēta nākamajos plānošanas posmos.
Papildus būtu lietderīgi aprakstīt saikni ar LIFE (piem. LIFE REEF) projektu un citu ekosistēmu atjaunošanas iniciatīvu telpisko pārklājumu.
Par 4.1.1. punktu - Būtu nepieciešams konkrētāk identificēt pasākumus, kas praksē nodrošina vienlaicīgu ieguldījumu gan klimata pārmaiņu mazināšanā, gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Īpaši būtiski būtu skaidrāk integrēt pasākumus, kas saistīti ar hidroloģiski izmainītu teritoriju pārvaldību, tostarp nosusinātu biotopu hidroloģiskā režīma atjaunošanu, ņemot vērā šo teritoriju nozīmi gan SEG emisiju samazināšanā, gan ekosistēmu stāvokļa uzlabošanā.
Par 4.1.2. punktu - Nepieciešams detalizētāk aprakstīt, kādi konkrēti apsaimniekošanas pasākumi tiek ietverti ar vispārīgiem formulējumiem, piemēram, "ilgtspējīga zemes izmantošana". Būtu lietderīgi skaidrāk identificēt konkrētus pasākumus – aizsargjoslu un buferjoslu veidošanu gar ūdensobjektiem, hidroloģiskā režīma atjaunošanu, augsnes erozijas mazināšanas risinājumus un citus telpiski definējamus pasākumus.
Par 4.2.2. punktu - Ņemot vērā klimata pārmaiņu radītās ilgtermiņa izmaiņas hidroloģiskajā režīmā, traucējumu režīmos un sugu izplatībā, būtu lietderīgi skaidrāk aprakstīt, kā Plānā tiks integrēta adaptīva un uz scenārijiem balstīta pieeja ekosistēmu atjaunošanā. Īpaši būtiski būtu paredzēt regulāru prioritāro teritoriju, indikatoru un atjaunošanas pieeju pārskatīšanu, ņemot vērā jaunas zinātniskās zināšanas un klimata pārmaiņu ietekmes novērojumus.
Par 4.2.3. punktu - Būtu lietderīgi detalizētāk aprakstīt, kā Plānā tiks integrēta pieeja liela mēroga nepārvaramu varu un dabas katastrofu gadījumos – meža ugunsgrēkos, vētrās, sausuma periodos, kaitēkļu masveida savairošanos. Īpaši būtiski būtu skaidrāk definēt:
kā šādi notikumi tiks integrēti ekosistēmu stāvokļa novērtēšanā;
kā tie ietekmēs atjaunošanas mērķu interpretāciju un termiņus;
kā tiks nošķirta dabisku traucējumu ietekme no ilgstošas antropogēnas degradācijas.
Par 4.2.4. punktu - Vienlaikus būtu lietderīgi skaidrāk nošķirt pasākumus, kuru primārais mērķis ir ekosistēmu atjaunošana, no pasākumiem, kas galvenokārt saistīti ar tradicionālām apsaimniekošanas praksēm. Tādēļ būtu lietderīgi:
skaidrāk aprakstīt katra pasākuma sagaidāmo ekoloģisko efektu;
norādīt, kā tiks izvērtēta pasākumu faktiskā ietekme uz ekosistēmu stāvokli;
precizēt, kuri pasākumi rada papildu ieguldījumu salīdzinājumā ar jau esošajām normatīvajām prasībām.
Par 4.2.7. punktu - Būtu lietderīgi sistemātiski apkopot, kādas ES un nacionālās biodaudzveidības rīcībpolitikas Plānā ir integrētas, un identificēt jomas, kurās saglabājas nepilnības. Vienlaikus būtu lietderīgi skaidrāk norādīt, kā tiks nodrošināta regulāra Plāna aktualizēšana, attīstoties zinātniskajām zināšanām un politikas ietvaram.
Par 4.2.9. punktu - Būtu lietderīgi izvērtēt iespēju papildināt Plānā iekļauto pasākumu kopumu ar specifiskiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un atjaunošanas pasākumiem ārpus KLP intervenču saraksta. Papildus būtu lietderīgi izvērtēt tādu pasākumu integrēšanu, kas saistīti ar dabisko traucējumu režīmu atjaunošanu, tostarp kontrolētu dedzināšanu noteiktos biotopu tipos, kur šādi procesi ir ekoloģiski nozīmīga dabisko ekosistēmu sastāvdaļa.
Par 4.2.11. punktu - Būtu lietderīgi detalizētāk aprakstīt, kādas konkrētas sinerģijas ar citu dalībvalstu dabas atjaunošanas plāniem ir identificētas vai tiek plānotas, īpaši attiecībā uz pārrobežu ekosistēmām, migrējošām sugām un Baltijas jūras baseina ūdens kvalitāti.
Par 4.3.1.2. punktu - Jāizvērtē finansējuma pieejamība arī teritorijām ārpus Natura 2000 tīkla, ņemot vērā, ka būtiska daļa bioloģiskās daudzveidības elementu un potenciāli nozīmīgu dzīvotņu atrodas ārpus pašreizējām aizsargājamām teritorijām.
Nepieciešams detalizētāk aprakstīt ilgtermiņa finansēšanas pieeju zālāju ekosistēmu atjaunošanai ārpus Natura 2000. Neražojošo ainavas elementu un buferzonu izveidei ir būtiska nozīme ne tikai apputeksnētāju populāciju saglabāšanā, bet arī augsnes erozijas mazināšanā, barības vielu noteces samazināšanā un ekoloģiskās savienotības stiprināšanā.
Par 4.3.1.3. punktu - Nepieciešams izvērtēt plašāku neinvazīvu un automatizētu monitoringa pieeju integrēšanu, tostarp pasīvo monitoringu, kas var būtiski papildināt tradicionālās metodes. Šādas pieejas īpaši nozīmīgas apputeksnētāju, putnu, sikspārņu un citu organismu grupu monitoringā.
Būtu lietderīgi detalizētāk aprakstīt pieņēmumus, uz kuriem balstītas indikatīvās finansējuma aplēses dažādiem laika periodiem, un izvērtēt, vai plānotie finansējuma apjomi ilgtermiņā ir pietiekami konkurētspējīgi pret lauksaimnieciskās darbības ekonomisko atdevi.
Par 4.3.1.5. punktu - Ir skaidrāk jānošķir finansējums, kas paredzēts Natura 2000 teritoriju aizsardzības mērķu uzturēšanai, no finansējuma, kas saistīts ar plašāka mēroga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ekosistēmu atjaunošanu ārpus Natura 2000 teritorijām.
Par 5.1. punktu - Būtu lietderīgi skaidrāk definēt apputeksnētāju monitoringa saikni ar esošo bioloģiskās daudzveidības monitoringa sistēmu. Pašreizējā redakcijā nav pilnībā skaidrs, vai plānots veidot atsevišķu sistēmu vai paplašināt esošās monitoringa programmas. Īpaši būtiski būtu nodrošināt metodoloģisku savietojamību ar ilgtermiņa datu rindām.
Par 5.2. punktu - Būtu lietderīgi izvairīties no situācijas, kurā visa meža ekosistēmām saistīto indikatoru uzraudzība tiek koncentrēta tikai Nacionālā meža monitoringa ietvarā. Īpaši svarīgi nodrošināt, ka:
tiek saglabātas specializētas monitoringa programmas atsevišķām organismu grupām;
netiek zaudēta metodoloģiskā atbilstība konkrētu indikatoru ekoloģiskajai specifikai;
ilgtermiņā tiek uzturēta datu kvalitāte, reprezentativitāte un interpretējamība dažādos mērogos.
Par 5.3. punktu - Ir detalizētāk jāapraksta, kā tiks nodrošināta pasākumu efektivitātes statistiski robusta izvērtēšana ilgtermiņā. Īpaši būtiski būtu:
paredzēt ilgtermiņa monitoringa pieeju ar pietiekamu datu apjomu un atkārtojumu skaitu;
izmantot statistiski pamatotus monitoringa dizainus, tostarp BACI tipa pieejas;
nodrošināt, ka adaptīvā pārvaldība balstīta pietiekami robustos ilgtermiņa datos un analīzēs.
Par 5.5. punktu - Būtu lietderīgi skaidrāk aprakstīt, kā esošajās datu pārvaldības sistēmās tiks integrēti telpiski modelēšanas rezultāti – sugu izplatības modeļi, ekoloģiskās savienotības analīzes un ainavas kvalitātes indikatori. Vienlaikus būtu lietderīgi izvērtēt agrīnās brīdināšanas sistēmu integrēšanu, īpaši attiecībā uz meža ekosistēmām, hidroloģiskām izmaiņām un invazīvām sugām.
Par 6.1.1.1. punktu - Būtu lietderīgi skaidrāk norādīt, kādā apjomā Plānā izmantotā informācija balstīta uz pilnībā kartētiem biotopiem un kādā apjomā uz indikatīvām zināšanām. Vienlaikus būtu lietderīgi:
precizēt, kāda daļa no atjaunojamām platībām balstīta uz jau kartētiem biotopiem;
skaidrāk nošķirt Natura 2000 un ārpus tā esošās prioritārās teritorijas;
detalizētāk aprakstīt, kā tiks integrētas jaunas zināšanas un nākotnē identificētas teritorijas.
Par 6.1.2.1. punktu - Būtu lietderīgi detalizētāk izskaidrot biotopu platību aprēķinu metodiku un izmantotos pieņēmumus – kuras biotopu grupas iekļautas vai izslēgtas. Papildus būtu lietderīgi pievienot metodisko skaidrojumu ar izmantotajām ievades vērtībām, datu avotiem un aprēķinu soļiem.
Par 6.1.2.2. punktu - Būtu lietderīgi skaidrāk aprakstīt, kā tiks interpretētas biotopu platību un kvalitātes izmaiņas ilgtermiņā, ņemot vērā, ka biotopu dinamika nav statiska. Īpaši meža biotopu gadījumā būtu svarīgi precizēt, kā tiks vērtētas ilglaicīgas struktūras un funkcijas. Tādēļ būtu lietderīgi papildināt skaidrojumu par to, kā biotopu agregācija ietekmē kvalitātes novērtējumu interpretāciju – lai izvairītos no situācijām, kur kopējie rādītāji uzlabojas, bet vienlaikus notiek augstvērtīgu biotopu zudums.
Par 6.1.2.4. punktu - Jāprecizē formulējums par FRA sasniegšanas lietderību un pārskatāmību, skaidri norādot, ka FRA vērtības nav statiskas un ir pārskatāmas, ja pieejama aktuālāka informācija par biotopu izplatību un stāvokli. Jāizvairās no formulējumiem, kas varētu radīt iespaidu, ka FRA sasniegšanas nepieciešamība ir tieši atkarīga no pieejamā finansējuma – finansējums ietekmē ieviešanas iespējas un tempu, taču nenosaka pašu ekoloģiski nepieciešamo atjaunošanas apjomu.
Par 6.1.3.1. punktu - Būtu lietderīgi skaidrāk izskaidrot saistību starp 6.1.2.4. sadaļā izmantotajiem rādītājiem un šajā sadaļā aprēķinātajām minimālajām atjaunojamajām platībām. Ja 6.1.2.4. vērtības tiek pārskatītas, attiecīgi jāpārskata arī 2030., 2040. un 2050. gada atjaunošanas apjomi. Svarīgi skaidri nošķirt faktiski atjaunotās platības, jaunidentificētās degradētās platības un platības, kuru stāvoklis uzlabojas dabisko procesu rezultātā.
Par 6.2.5.2. punktu - Būtu lietderīgi precizēt izmantoto sugu piemērus un formulējumus. Apputeksnētāju kontekstā būtu korektāk lietot formulējumus par vairošanās vidi vai dzīvotņu struktūru, nevis "ligzdošanas vidi". Zālāju ekosistēmu sadaļā būtu lietderīgi precizēt, ka īpaši nozīmīgas ir ilglaicīgi uzturētas un sugām bagātas palieņu, kaļķaino un citu dabisko zālāju sistēmas. Meža ekosistēmu sadaļā ieteicams izmantot sugu piemērus, kuru ekoloģiskās prasības ir cieši saistītas ar konkrētām meža struktūrām – veciem mežiem vai lielu atmirušās koksnes apjomu.
Plānā nav norādīts kā plānotie pasākumi ir saistīti ar īpaši aizsargājamu sugu dzīvotnēm. Piemēram, apstiprinātajos pūču un dzeņu sugu aizsardzības plānos ir identificētas šo sugu aizsardzībai prioritārās vietas.
Par 6.2.5.3. punktu - Būtu lietderīgi precizēt, uz kādiem datiem, pieņēmumiem un atlases kritērijiem balstītas norādītās indikatīvās platības, tostarp – kā noteikta LA10.5 intervences aptvertā zālāju platība un kā izvērtēta sagaidāmā ekoloģiskā efektivitāte. Papildus būtu svarīgi nodrošināt konsekventu termina "indikatīvs" lietojumu visā dokumentā un skaidri definēt pieļaujamo nenoteiktību.
Par 6.2.6.1. punktu - Būtu lietderīgi papildināt piemērus ar sugām, kuru dzīvotņu kvalitāte ir cieši saistīta ar dabisko traucējumu režīmu, tostarp uguns ietekmi. Īpaši nozīmīgas šajā kontekstā ir ar degumiem saistītās bezmugurkaulnieku sugas, kuru dzīvotņu pieejamība Latvijā ilgstoši samazinājusies dabisko ugunsgrēku ierobežošanas dēļ. Vienlaikus būtu lietderīgi paskaidrot, uz kādiem datiem balstīta prognoze par to sugu īpatsvaru, kurām līdz 2030. gadam plānots uzlabot stāvokļa novērtējuma pieejamību.
Par 6.4.1. punktu - Būtu lietderīgi precizēt, vai plāns paredz jaunu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju izveidi, esošo Natura 2000 teritoriju paplašināšanu vai citu telpiskās aizsardzības mehānismu ieviešanu ārpus pašreizējā aizsargājamo teritoriju tīkla. Tāpat būtu lietderīgi precizēt, ko konkrēti ietver formulējums par esošo ĪADT regulējuma pārskatīšanu – vai tas attiecas uz aizsardzības režīmu maiņu, zonējumu, apsaimniekošanas prasību pārskatīšanu vai teritoriju robežu precizēšanu.
Par 6.4.2. punktu - Būtu lietderīgi precizēt, kādi konkrēti monitoringa un analītiskie instrumenti tiks izmantoti būtiskas noplicināšanās riska identificēšanai – vai paredzēts izmantot statistiski robustus ilgtermiņa monitoringa dizainus (piem., BACI pieeju), sugu izplatības modeļus vai biotopu kvalitātes indikatorus. Vienlaikus būtu lietderīgi precizēt, vai noplicināšanās riska novērtēšana attieksies tikai uz biotopu platībām vai arī uz kvalitāti, struktūru un funkcionalitāti.
Par 7.1.2.1. punktu - Būtu lietderīgi skaidri norādīt, vai šeit izmantotā kopējā platības vērtība pilnībā sakrīt ar DAP apkopojumos izmantotajām vērtībām un metodiku. Īpaši svarīgi precizēt, kādā veidā veikta biotopu piesaiste 1.–6. grupām un vai piekrastes un jūras biotopu grupēšanā izmantotā pieeja atbilst EUNIS klasifikācijas interpretācijai.
Par 7.1.4.1. punktu - Būtu lietderīgi detalizētāk pamatot secinājumu, ka papildu nacionāla līmeņa pasākumi netiek plānoti. Īpaši svarīgi izvērtēt, vai ar esošajiem zvejas ierobežojumiem pietiek teritorijās ar jutīgām dzīvotnēm, nārsta vietām vai augstu aizsargājamo sugu koncentrāciju. Vienlaikus būtu lietderīgi precizēt, kā plānā integrēti LIFE REEF un citu jūras ekosistēmu projektu ieteikumi par aizsargājamo jūras teritoriju pārvaldības uzlabošanu.
Par 7.4.1. punktu - Skaidrāk jānošķir biotopu platības un biotopu stāvokļa interpretācija – liela biotopu platība negarantē labvēlīgu aizsardzības stāvokli. Papildus būtu vēlams skaidrāk izvērtēt akvakultūru iespējamo ietekmi uz jūras ekosistēmām, īpaši attiecībā uz barības vielu slodzi un invazīvo sugu izplatības risku.
Par 8.1.2.1. punktu - Nav pietiekami skaidrots, pēc kādas metodikas noteikti urbānie klāsteri un centri, kā arī kādi telpiskie dati izmantoti. Nepieciešams pievienot skaidru metodisko aprakstu, tostarp izmantotos ģeotelpiskos datus, klasifikācijas kritērijus, telpiskās vienības un robežvērtības.
Par 9.2.2.1. punktu - Pašreizējais formulējums rada iespaidu, ka tiek pieņemts būtiskas negatīvas ietekmes neesamības secinājums uz palieņu dabiskajām funkcijām, nenorādot metodiku vai kritērijus šādam vērtējumam. Nepieciešams precizēt, kā tieši vērtēta ietekme uz palieņu ekoloģiskajām funkcijām – hidroloģisko režīmu, savienotību un biotopu kvalitāti – kā arī nošķirt ietekmi uz saimniecisko darbību no ietekmes uz pārveidotām zemēm.
Par 10.1.1.1. punktu - Nepieciešams precizēt, kā tieši interpretēts "kvalitatīvu datu" jēdziens, skaidri nošķirot datu kvantitatīvos aspektus (reprezentativitāti, atkārtojumu skaitu, telpisko pārklājumu) no datu ekoloģiskās informatīvās vērtības. Tāpat nepieciešams izvairīties no formulējumiem, kuros plaša spektra KLP pasākumi automātiski tiek interpretēti kā efektīvi apputeksnētāju atjaunošanas instrumenti bez konkrētiem pierādījumiem vai novērtēšanas metodikas.
Par 11.1.2. punktu - Nepieciešams precizēt, vai dalībvalstīm pastāv iespēja papildināt izvēlēto indikatoru sarakstu ar nacionāli nozīmīgiem papildu indikatoriem. Vienlaikus nepieciešams skaidrāk definēt "daudzveidīgas ainavas iezīmes" – pastāv risks, ka indikators iekļaus mazvērtīgas struktūras (piemēram, seklus grāvjus bez ekoloģiskas funkcionalitātes). Būtu nepieciešams definēt minimālos kvalitātes kritērijus ainavas elementiem, tostarp strukturālo daudzveidību, veģetācijas kvalitāti, ziedaugu pieejamību un telpisko savienotību.
Par 11.2.1.2. punktu - Būtu lietderīgi šajā sadaļā paredzēt iespēju integrēt augstākas detalizācijas nacionālos telpiskos datus un modelēšanas pieejas, īpaši gadījumos, kad pieejama būtiski precīzāka informācija nekā KLP SP iesniegtie ģeotelpiskie dati vai 10 × 10 km režģa novērtējumi. Pašreizējais formulējums rada risku, ka atjaunošanas pasākumu plānošana balstīsies uz administratīviem datiem, kuri nepietiekami raksturo ekoloģisko stāvokli vai atjaunošanas potenciālu.
Par 12.1.2.1. punktu - Nepieciešams precizēt, kādā telpiskajā mērogā tiek vērtēti meža ekosistēmu indikatori un kā interpretējamas vidējās vērtības – vai rādītāji attiecas uz nogabala, ainavas, monitoringa vienības vai valsts līmeni. Tāpat nepieciešams skaidri definēt, kas šajā kontekstā tiek uzskatīts par "mežu". Vienlaikus nepieciešams piesardzīgi interpretēt secinājumus par "apmierinošu līmeni", balstoties tikai uz valsts mēroga vidējām vērtībām, kas var maskēt būtisku augstvērtīgu meža struktūru trūkumu atsevišķos reģionos.
Par 12.1.2.2. punktu - Nepieciešams precizēt, kādā veidā plānā paredzēta jaunu īpaši aizsargājamu teritoriju noteikšana un to efektīva pārvaldība. Vienlaikus nepieciešams kritiski izvērtēt formulējumus, kuros meliorācijas sistēmu pārbūve tiek automātiski interpretēta kā bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgs pasākums – daudzos gadījumos tieši meliorācijas sistēmu aizvēršana vai hidroloģiskā režīma dabiskošana nodrošina būtiskākus ieguvumus.
Tiek nepamatoti apgalvots, ka pašreizējais atmirušās koksnes apjoms ir pietiekams. Ņemot vērā lielās ekoloģiskās atšķirības, nav pamata atmirušās koksnes apjomu Latvijā salīdzināt ar Eiropas vidējo rādītāju. Dabas atjaunošanas regulas 12. pants runā par meža ekosistēmu stāvokli valstī kopumā, tāpēc tas, ka lokāli atmirušās koksnes apjomi sasniedz konkrētām sugām nepieciešamos sliekšņus, nav atbilstošs pamatojums apgalvojumam, ka atmirušās koksnes pieejamība valstī kopumā ir pietiekamā līmenī. Plānā norādītajā publikācijā (Jansons et al. 2026) tiek runāts par lielāku atmirušās koksnes apjomu (23,8 m3/ha). Plānā norādītais atmirušās koksnes daudzums (19,85 m3/ha) ir mazāks par rakstā minēto un līdz ar to arī zem zem minimāli nepieciešamā – 20-30 m3/ha. LVMI “Silava” Nacionālā meža monitoringa jaunākie dati rāda, ka līmenis ir vēl zemāks – 19,64 m3/ha. Turklāt šie dati rāda, ka kopš 2018. gada gulošās atmirušās koksnes apjoms ir samazinājies. Apgalvojumi, ka pašreizējais atmirušās koksnes apjoms ir apmierinošs, un, ka “atmirušās koksnes apjoma pieaugumu sekmēs esošā mežsaimniecības prakse” ir nepamatoti. Nav saprotams, kas ir 35 tūkst. ha, kuros paredzētas izlases cirtes. Ja šis skaitlis ietver teritorijas, kur šobrīd aizliegta kailcirte, tas nepalielinās nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvaru, jo neaizstāj kailcirtes.
Nav pieļaujams Dabas atjaunošanas plānā iekļaut pasākumus, kam būs negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību, tāpēc svītrojams pasākums, kas paredz slapjo mežu degradāciju – “hidroloģiskā režīma uzlabošana slapjos mežos uz minerālaugsnēm”.
Trūkst pamatojuma apgalvojumam, ka attiecībā uz meža putnu indeksu “būtisks pasākums būtu arī plēsēju ierobežošana”. Pirmkārt, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas nav veikta analīze par plēsonības ietekmi uz meža putnu indeksu. Otrkārt, plānā nekādi plēsēju ierobežošanas pasākumi nav paredzēti. Plānā nepamatoti apšaubītas pašreizējās Ligzdojošo putnu uzskaites, kas dod datus meža putnu indeksa aprēķināšanai, norādot, ka nepieciešams nodrošināt “augstāku datu ticamību”. LVMI “Silava” veiktais un darba grupā prezentētais izvērtējums parādīja, ka pašreizējie monitoringa dati ir reprezentatīvi. Šī plāna ietvaros nav iespējams meža putnu indeksa aprēķinā tradicionālās putnu uzskaites aizstāt ar pasīvo akustisko monitoringu, bet tas var būt papildus datu avots nākotnē.
Monitoringa tīkla turpmāka attīstība būtu saistāma ar uzskaišu vietu skaita palielināšanu dažādos zemes lietojuma veidos, tādējādi uzlabojot telpisko pārklājumu, samazinot nenoteiktību un paaugstinot indikatora precizitāti. Tas nav uzskatāms par priekšnoteikumu indeksa izmantošanai vai līdzšinējo rezultātu ticamībai.
Par 12.1.2.4. punktu - Nepieciešams precizēt, kā tiks noteikta un interpretēta meža putnu indeksa bāzes vērtība, tostarp kā izvēlēts atskaites gads un kā nodrošināta vērtību salīdzināmība ilgtermiņā. Būtu vēlams skaidri norādīt, ka indeksa vērtība atskaites gadā tiek definēta kā 100 %, kā arī aprakstīt pārrēķina principus gadījumos, kad tiek mainīts atskaites periods. Tāpat nepieciešams precizēt, kura institūcija nodrošina datu ievākšanu, analīzi un indeksa aprēķinu un kā tiek nodrošināta metodikas stabilitāte ilgtermiņā.
Par 12.1.3.2. punktu - Nepieciešams precizēt, kā tiek interpretēts "apmierinošs līmenis" un kā tas sasaistīts ar prasību nodrošināt indikatoru augšupēju tendenci līdz 2030. gadam. Būtu vēlams skaidri nošķirt:
indeksa references jeb bāzes vērtību;
apmierinošo līmeni;
augšupēju tendenci;
statistiski nozīmīgas populācijas izmaiņas.
Tāpat nepieciešams precizēt, kā tiks vērtētas situācijas, kur indeksa vērtības izmaiņas rodas metodikas vai monitoringa pārklājuma izmaiņu rezultātā, nevis reālu ekoloģisko procesu dēļ.
10.06.2026. 17:42
26-TA-1161/12
Madara Merle - Nodibinājums "Latvijas Dabas fonds"
Latvijas Dabas fonds (LDF) augstu novērtē lielo darbu, ko VARAM, strādājot kopā ar ļoti dažādiem pārstāvjiem, ir ieguldījusi Nacionālajā dabas atjaunošanas plāna projektā (NDAP). Sagatavot plānu, kas izpilda visu pieaicināto pušu ieskatus, ir neiespējami. Tomēr NDAP mērķis nav radīt mākslīgus kompromisus, bet gan būt par pamatakmeni sliktā un neapmierinošā stāvoklī esošo Latvijas dabas vērtību atjaunošanā saskaņā ar ES Dabas atjaunošanas regulu. Latvijā tikai 10 % Eiropas nozīmes biotopu ir labā stāvoklī un dabas daudzveidības stāvoklis turpina pasliktināties.
LDF ieskatā NDAP piedāvātajā redakcijā ir neatbilstošs Dabas atjaunošanas regulas pamata būtībai un mērķim. Plāns pēc būtības nepiedāvā risinājumus dabas daudzveidības krīzes apturēšanai. Esošā redakcija ataino jau pastāvošas vai citiem mērķiem nevis dabas atjaunošanai plānotās darbības. Tomēr dabas daudzveidību raksturojošie indikatori (piemēram, putnu indeksi) skaidri liecina, ka tās nedarbojas un nav pietiekošas, lai atjaunotu to, kas jau ir sliktā stāvoklī.
Ir pamats uzskatīt, ka dažu indikatoru gadījumā tie tiek pielietoti nepareizi. Piemēram, meža konektivitātes gadījumā mērķis ir mazināt meža kā ekosistēmas fragmentāciju, lai uzlabotu sugu migrācijas iespējas un ekosistēmu stāvokli kopumā, tiek piedāvāta jaunu teritoriju apmežošana, kas nekādi nerisina galveno mežu fragmentācijas iemeslu – intensīvu kailciršu (>80 % no galvenās cirtes vietām) izmantošanu mežizstrādēs.
Izmantotajiem indikatoriem (piemēram, lauksaimniecības ekosistēmu atjaunošanā – zālāju tauriņu indekss, oglekļa uzkrājums aramzemē un ainavu daudzveidība) (1.5.) ir jābūt noteiktām bāzes vērtībām, pēc kurām vadoties tiktu noteiktas izmaiņu tendences. Ir nepieciešams noteikt, kāda ir metodika un regularitāte indikatoru uzraudzībai. Minētais atbalsts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi, ekoloģiski nozīmīgas platības, agro-ekoloģijas prakses bioloģiskās saimniecībās, ainavu elementu izveide un saglabāšana, bioloģiskā lauksaimniecība (4.1.1.) ir kopumā ļoti pozitīvi vērtējams, taču katram no šiem pasākumiem būtu nepieciešama "mēraukla" tendenču vērtēšanai. Tās plānā neiekļaujot, atbalsts paliek solījuma līmenī, bet praksē nereti ieguvumu nav un/vai tendences nelabvēlīgas.
KLP atbalsts (4.2.4.) biotopu atjaunošanai ir salīdzinoši simbolisks, it sevišķi, ja salīdzina ar 4.2. sadaļā minētajiem TM pasākumiem. Bez konkrētiem rādītājiem nav pārliecības par vienotu, skaidru izpratni par lietoto apzīmējumu nozīmi: piemēram, ir apgalvots, ka esošie TM sekmē “labvēlīgu ekosistēmu stāvokli lauksaimniecības ainavā”. Tomēr tam nav paredzēti atbilstoši indikatori.Uzturēšana ir iespējama ekosistēmām, kur labvēlīgs stāvoklis jau ir sasniegts. NDAP aicinām iekļaut gan mērķa platības (ha), gan atvelēto budžetu (EUR) gadā un/vai kopā KLP SP darbības laikā.
LDF neatbalsta LA7 “meža ieaudzēšana” (4.2.9.) iekļaušanu NDAP. Pievienojoties VARAM viedoklim, intervence LA7.1. nav vērsta uz bioloģiskās daudzveidības palielināšanu vai esošu meža ekosistēmu stāvokļa uzlabošanu, bet gan uz produktīvāku, monokultūrām pieskaitāmu plantāciju veidošanu. Mežu ekosistēmu stāvoklis Latvijā ir kritisks – pēc Dabas skaitīšanas rezultātiem bioloģiski vērtīgi ir vien 10 % mežu. Meža ieaudzēšana nekādā veidā nepalīdz sasniegt Regulas mērķi – dabas atjaunošanu.
Ir jāmaina NDAP Meža indikatoru Nacionālās pieejas apraksts (12.1.1.1.), lai tas nesaturētu maldinošu informāciju. “Lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu meža apsaimniekošanas procesā, Latvijā ar normatīvajiem aktiem noteiktas vispārējas dabas aizsardzības prasības, kuru ievērošana jau bez papildus pasākumiem nodrošina augstu izvēlēto indikatoru līmeni,” – kopumā neatbilst patiesībai. Nekas neliecina, ka sadaļā uzskaitītais ļauj "nodrošināt augstu izvēlēto indikatoru līmeni". Apgalvojums "Visiem meža īpašniekiem [..] jāsaglabā bioloģiski vērtīgas mežaudzes," ir nepatiess: "bioloģiski vērtīgas mežaudzes" (uzkartētus ES nozīmes biotopus) ir iespējams nocirst pilnīgi legāli. "Koku ar lielām ligzdām" saglabāšana, tikmēr nocērtot apkārtējo audzi, lielākajā daļā gadījumu nozīmē ligzdošanas vietas iznīcināšanu. "Ierobežojumi mežsaimnieciskai darbībai dzīvnieku vairošanās sezonā" ir noteikti mazai daļai no visas mežu kopējās platības, taču visur citur mežus var brīvi cirst putnu ligzdošanas sezonas laikā. Šis ir deklaratīvs, maldinošs teksts, no kura labāk atteikties.
Griezes populācijas uzturēšanai (6.2.5.2.) ir nepieciešami īpaši atbalsta pasākumi, jo ar esošajiem nepietiek, par ko liecina populācijas samazināšanās. Līdzīgi – tauriņu sugu labvēlīgam stāvoklim nepietiek ar zālāju ekosistēmu uzturēšanu, NDAP minētā zālāju biotopu uzturēšana (LA10.5) nenodrošina zālāju atjaunošanu un stāvokļa uzlabošanu.
8.1.1.1. sadaļā LDF ieskatā ir jāpievieno arī Ropažu novads, jo tas ietilpst Rīgas aglomerācijā, kam ir raksturīga intensīva piepilsētas apbūves slodze tieši uz dabas pamata (tostarp īpaši aizsargājamu ES nozīmes biotopu) rēķina. Būtisks urbanizācijas līmenis ir arī Cēsis, Valmiera un Siguldā.
11.1.2.2. sadaļā aicinām izslēgt vārdu “grāvji”, tā vietā piedāvājam likt “mitrzemes”. Grāvji nav daudzveidīgas ainavas pazīme, bet gan drīzāk liecina par noplicinātu ainavu.
Ļoti aicinām VARAM atjaunot 12.1.2.2. sadaļā iekļautās būtiskās norādes attiecībā uz nevienmērīgu meža vecumstruktūru un mežu savienotību, Plāna iepriekšējā versijā, kas tika nodota NDAP darba grupai apspriešanā. Fakts, ka šīs sadaļas ir izņemtas, norāda uz spēcīgu nozares ietekmi uz šo Latvijas dabai būtisko dokumentu, kura mērķis nav nozares mērķu izpilde, bet gan Latvijas dabas stāvokļa uzlabošanas plānošana. Aicinām atjaunot 12.1.2.2. (c) sadaļu, kurā pausts atbalsts izlases ciršu veicināšanai, t.sk. attiecinot to arī uz saimnieciskajiem mežiem (ārpus biotopiem un platībām, kur ir aizliegta kailcirte). Iepriekšējā versijā iekļautā piebilde norāda vien uz to, ka Plāns atbalsta izlases ciršu praksi un ka Latvijas likumdošana varētu veicināt to izplatību, nevis to, ka tās kļūst obligātas, līdz ar to šāda atbalsta iekļaušana NDAP nerada kaitējumu. Aicinām pārskatīt 12.1.2.2. (d) sadaļu: regula meža savienotības definīcijai atsaucas uz “FAO – State of the World’s Forests: Forest Fragmentation” (Vogt P. et al., 2019). Saskaņā ar to un šī indikatora būtību, indikatora mērķim jāiekļauj kailciršu radītās fragmentācijas mazināšanu. Nav pieļaujams, ka šī būtiskā ietekme te netiek minēta vispār. Aicinām papildināt, ka meža ieaudzēšana lauksaimniecības zemēs (ja šī rīcība NDAP tiek saglabāta kā viena no sadrumstalotību mazinošajām), nenotiek arī potenciāli atjaunojamās zālāju platībās un tās galvenais mērķis ir meža ekosistēmu savienotības nodrošināšana. Savukārt 12.1.2.2. (e) sadaļā ietvertā piezīme, kurai pilnībā piekrītam, skaidri atspoguļo NDAP lielāko trūkumu: fokuss tikai uz esošajām darbībām, kuras ir iekļautas citos plānošanas dokumentos, kaitē šī plāna primārajam mērķim. Arī attiecībā uz pieminēto NEKP, kur gan plānā, gan tā SIVN bija nopietni trūkumi, vides organizācijas un eksperti norādīja, ka mežu mēslošana ar pelniem nav gluži atbalstāma prakse vides mērķu kontekstā, jo tostarp var būt negatīva dabas daudzveidībai. Aicinām to izslēgt arī šajā plānā. Labojums nepieciešams arī 12.1.2.2. sadaļā par putnu indeksu – nav pamata uzskatīt, ka esošā monitoringa sistēma nav spējīga nodrošināt reprezentatīvus un statistiski ticamus datus.
Galvenā mērķa sasniegšanai – sliktā stāvoklī esošo dabas vērtību atjaunošanai un bioloģiskās daudzveidības krīzes apturēšanai – plānam ir jābūt ambiciozākam un jāvirzās tālāk par jau esošo darbību rāmi, vai vismaz jāparāda skaidra noteiktība, ka tas tiks panākts nākamajos mērķa periodos. Esošajā redakcijā NDAP ir iespējas izniekošana, ar ko tiek zaudēts gan laiks, gan daba.
LDF ieskatā NDAP piedāvātajā redakcijā ir neatbilstošs Dabas atjaunošanas regulas pamata būtībai un mērķim. Plāns pēc būtības nepiedāvā risinājumus dabas daudzveidības krīzes apturēšanai. Esošā redakcija ataino jau pastāvošas vai citiem mērķiem nevis dabas atjaunošanai plānotās darbības. Tomēr dabas daudzveidību raksturojošie indikatori (piemēram, putnu indeksi) skaidri liecina, ka tās nedarbojas un nav pietiekošas, lai atjaunotu to, kas jau ir sliktā stāvoklī.
Ir pamats uzskatīt, ka dažu indikatoru gadījumā tie tiek pielietoti nepareizi. Piemēram, meža konektivitātes gadījumā mērķis ir mazināt meža kā ekosistēmas fragmentāciju, lai uzlabotu sugu migrācijas iespējas un ekosistēmu stāvokli kopumā, tiek piedāvāta jaunu teritoriju apmežošana, kas nekādi nerisina galveno mežu fragmentācijas iemeslu – intensīvu kailciršu (>80 % no galvenās cirtes vietām) izmantošanu mežizstrādēs.
Izmantotajiem indikatoriem (piemēram, lauksaimniecības ekosistēmu atjaunošanā – zālāju tauriņu indekss, oglekļa uzkrājums aramzemē un ainavu daudzveidība) (1.5.) ir jābūt noteiktām bāzes vērtībām, pēc kurām vadoties tiktu noteiktas izmaiņu tendences. Ir nepieciešams noteikt, kāda ir metodika un regularitāte indikatoru uzraudzībai. Minētais atbalsts par videi un klimatam labvēlīgu lauksaimniecības praksi, ekoloģiski nozīmīgas platības, agro-ekoloģijas prakses bioloģiskās saimniecībās, ainavu elementu izveide un saglabāšana, bioloģiskā lauksaimniecība (4.1.1.) ir kopumā ļoti pozitīvi vērtējams, taču katram no šiem pasākumiem būtu nepieciešama "mēraukla" tendenču vērtēšanai. Tās plānā neiekļaujot, atbalsts paliek solījuma līmenī, bet praksē nereti ieguvumu nav un/vai tendences nelabvēlīgas.
KLP atbalsts (4.2.4.) biotopu atjaunošanai ir salīdzinoši simbolisks, it sevišķi, ja salīdzina ar 4.2. sadaļā minētajiem TM pasākumiem. Bez konkrētiem rādītājiem nav pārliecības par vienotu, skaidru izpratni par lietoto apzīmējumu nozīmi: piemēram, ir apgalvots, ka esošie TM sekmē “labvēlīgu ekosistēmu stāvokli lauksaimniecības ainavā”. Tomēr tam nav paredzēti atbilstoši indikatori.Uzturēšana ir iespējama ekosistēmām, kur labvēlīgs stāvoklis jau ir sasniegts. NDAP aicinām iekļaut gan mērķa platības (ha), gan atvelēto budžetu (EUR) gadā un/vai kopā KLP SP darbības laikā.
LDF neatbalsta LA7 “meža ieaudzēšana” (4.2.9.) iekļaušanu NDAP. Pievienojoties VARAM viedoklim, intervence LA7.1. nav vērsta uz bioloģiskās daudzveidības palielināšanu vai esošu meža ekosistēmu stāvokļa uzlabošanu, bet gan uz produktīvāku, monokultūrām pieskaitāmu plantāciju veidošanu. Mežu ekosistēmu stāvoklis Latvijā ir kritisks – pēc Dabas skaitīšanas rezultātiem bioloģiski vērtīgi ir vien 10 % mežu. Meža ieaudzēšana nekādā veidā nepalīdz sasniegt Regulas mērķi – dabas atjaunošanu.
Ir jāmaina NDAP Meža indikatoru Nacionālās pieejas apraksts (12.1.1.1.), lai tas nesaturētu maldinošu informāciju. “Lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu meža apsaimniekošanas procesā, Latvijā ar normatīvajiem aktiem noteiktas vispārējas dabas aizsardzības prasības, kuru ievērošana jau bez papildus pasākumiem nodrošina augstu izvēlēto indikatoru līmeni,” – kopumā neatbilst patiesībai. Nekas neliecina, ka sadaļā uzskaitītais ļauj "nodrošināt augstu izvēlēto indikatoru līmeni". Apgalvojums "Visiem meža īpašniekiem [..] jāsaglabā bioloģiski vērtīgas mežaudzes," ir nepatiess: "bioloģiski vērtīgas mežaudzes" (uzkartētus ES nozīmes biotopus) ir iespējams nocirst pilnīgi legāli. "Koku ar lielām ligzdām" saglabāšana, tikmēr nocērtot apkārtējo audzi, lielākajā daļā gadījumu nozīmē ligzdošanas vietas iznīcināšanu. "Ierobežojumi mežsaimnieciskai darbībai dzīvnieku vairošanās sezonā" ir noteikti mazai daļai no visas mežu kopējās platības, taču visur citur mežus var brīvi cirst putnu ligzdošanas sezonas laikā. Šis ir deklaratīvs, maldinošs teksts, no kura labāk atteikties.
Griezes populācijas uzturēšanai (6.2.5.2.) ir nepieciešami īpaši atbalsta pasākumi, jo ar esošajiem nepietiek, par ko liecina populācijas samazināšanās. Līdzīgi – tauriņu sugu labvēlīgam stāvoklim nepietiek ar zālāju ekosistēmu uzturēšanu, NDAP minētā zālāju biotopu uzturēšana (LA10.5) nenodrošina zālāju atjaunošanu un stāvokļa uzlabošanu.
8.1.1.1. sadaļā LDF ieskatā ir jāpievieno arī Ropažu novads, jo tas ietilpst Rīgas aglomerācijā, kam ir raksturīga intensīva piepilsētas apbūves slodze tieši uz dabas pamata (tostarp īpaši aizsargājamu ES nozīmes biotopu) rēķina. Būtisks urbanizācijas līmenis ir arī Cēsis, Valmiera un Siguldā.
11.1.2.2. sadaļā aicinām izslēgt vārdu “grāvji”, tā vietā piedāvājam likt “mitrzemes”. Grāvji nav daudzveidīgas ainavas pazīme, bet gan drīzāk liecina par noplicinātu ainavu.
Ļoti aicinām VARAM atjaunot 12.1.2.2. sadaļā iekļautās būtiskās norādes attiecībā uz nevienmērīgu meža vecumstruktūru un mežu savienotību, Plāna iepriekšējā versijā, kas tika nodota NDAP darba grupai apspriešanā. Fakts, ka šīs sadaļas ir izņemtas, norāda uz spēcīgu nozares ietekmi uz šo Latvijas dabai būtisko dokumentu, kura mērķis nav nozares mērķu izpilde, bet gan Latvijas dabas stāvokļa uzlabošanas plānošana. Aicinām atjaunot 12.1.2.2. (c) sadaļu, kurā pausts atbalsts izlases ciršu veicināšanai, t.sk. attiecinot to arī uz saimnieciskajiem mežiem (ārpus biotopiem un platībām, kur ir aizliegta kailcirte). Iepriekšējā versijā iekļautā piebilde norāda vien uz to, ka Plāns atbalsta izlases ciršu praksi un ka Latvijas likumdošana varētu veicināt to izplatību, nevis to, ka tās kļūst obligātas, līdz ar to šāda atbalsta iekļaušana NDAP nerada kaitējumu. Aicinām pārskatīt 12.1.2.2. (d) sadaļu: regula meža savienotības definīcijai atsaucas uz “FAO – State of the World’s Forests: Forest Fragmentation” (Vogt P. et al., 2019). Saskaņā ar to un šī indikatora būtību, indikatora mērķim jāiekļauj kailciršu radītās fragmentācijas mazināšanu. Nav pieļaujams, ka šī būtiskā ietekme te netiek minēta vispār. Aicinām papildināt, ka meža ieaudzēšana lauksaimniecības zemēs (ja šī rīcība NDAP tiek saglabāta kā viena no sadrumstalotību mazinošajām), nenotiek arī potenciāli atjaunojamās zālāju platībās un tās galvenais mērķis ir meža ekosistēmu savienotības nodrošināšana. Savukārt 12.1.2.2. (e) sadaļā ietvertā piezīme, kurai pilnībā piekrītam, skaidri atspoguļo NDAP lielāko trūkumu: fokuss tikai uz esošajām darbībām, kuras ir iekļautas citos plānošanas dokumentos, kaitē šī plāna primārajam mērķim. Arī attiecībā uz pieminēto NEKP, kur gan plānā, gan tā SIVN bija nopietni trūkumi, vides organizācijas un eksperti norādīja, ka mežu mēslošana ar pelniem nav gluži atbalstāma prakse vides mērķu kontekstā, jo tostarp var būt negatīva dabas daudzveidībai. Aicinām to izslēgt arī šajā plānā. Labojums nepieciešams arī 12.1.2.2. sadaļā par putnu indeksu – nav pamata uzskatīt, ka esošā monitoringa sistēma nav spējīga nodrošināt reprezentatīvus un statistiski ticamus datus.
Galvenā mērķa sasniegšanai – sliktā stāvoklī esošo dabas vērtību atjaunošanai un bioloģiskās daudzveidības krīzes apturēšanai – plānam ir jābūt ambiciozākam un jāvirzās tālāk par jau esošo darbību rāmi, vai vismaz jāparāda skaidra noteiktība, ka tas tiks panākts nākamajos mērķa periodos. Esošajā redakcijā NDAP ir iespējas izniekošana, ar ko tiek zaudēts gan laiks, gan daba.
10.06.2026. 19:13
26-TA-1161/13
Arnis Muižnieks - Latvijas Meža īpašnieku biedrība
Aicinām precizēt pašreizējās redakcijas tekstu "Lai sasniegtu Dabas regulā noteikto 2030. gada mērķi – atjaunot vismaz 30 % no sliktā stāvoklī esošiem biotopiem, līdz 2030. gadam plānots īstenot atjaunošanas pasākumus 89201 ha platībā, iezīmējot konkrētas, telpiski identificējamas platības, kas atbilst aptuveni 30% no šādu biotopu kopējās platības. Atjaunošanas pasākumi plānoti lielākoties Natura 2000 teritorijās (99%) valsts zemēs (~97%)."" papidinot to ar norādi, ka mērķis- atjaunot vismaz 30 % no sliktā stāvoklī esošiem biotopiem ir Eiropas kopējais mērķis, nevis konkrēts mērķis katrai dalībvalstij.
Ņemot vērā, ka līdz 2030.gadam plānots īstenot atjaunošanas pasākumus 89201 ha platībā, prasām atspoguļot šo pasākumu pilno sociālo un ekonomisko ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
Plānā paredzēts saglabāt un palielināt atmirušās koksnes apjomu. Izsakām neizpratni par vēmi palielināt atmirušās koksnes apjomu, kas ļoti būtiski ir pieaudzis pēdējo gadu laikā. Latvijā atmirušās koksnes apjoms jau tagad pārsniedz vidējos atmirušās koksnes rādītājus Eiropā. Turpmāka rīcība atmirušās koksnes palielināšanai saimnieciskajos mežos radīs zaudējumus ne vien meža īpāsniekiem bet arī valsts budžetam.
Informatīvajā ziņojumā ir teikts, ka "Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam (turpmāk – NEKP) ietvaros – līdz 35 tūkst. ha apmežošana ar privātā finansējuma un oglekļa sertifikācijas mehānismu palīdzību." Mūsuprāt, tas nav iespējams tikai ar privātā finasējuma un oglekļa sertifikācijas mehānismu palīdzību, ir jāparedz ES finasējums šada mērķa rādītāju sasniegšanai.
Imformatīvajā ziņojumā ir norādes par kompensāciju mehānisma pilnveidošanu, taču aicinām ziņojumā daudz kategoriskāk norādīt, ka bez taisnīga kompensāciju mehānisma izveidošanas, jaunu aprobežojumu noteikšana privātajos mežos nenotiks.
Nacionālā dabas atjaunošanas plāna pasākumu tabulā (C daļa) ir paredzēts pasākums-mežu saglabāšana nacionālo parku ainavu aizsardzības zonās 15 077 ha apjomā. Nacionālo parku ainavu aizsardzības zonās atrodas arī privātie meža īpašumi. Jaunu aprobežojumu noteikšana nedrīkst notikt līdz reāli nav ieviesta un uzsākusi darbu taisnīga kompensāciju sistēma.
Informatīvajā ziņojumā un pasākumu tabulā ir paredzēta izlases ciršu ieviešana 35 000 ha. Cik var secināt, tas plānots platībās, kur pašlaik ir atļauta arī vienlaidus koku ciršana. Atkārtoti uzsveram, ka kategoriski iiebilstam pret jaunu aprobežojumu noteikšnu bez taisnīgas kompensācija sistēmas ieviešanas, tai skaitā par aizliegumu veikt koksnes ražas ievākšanu vienlaidus atjaunošanas cirtē.
"
Ņemot vērā, ka līdz 2030.gadam plānots īstenot atjaunošanas pasākumus 89201 ha platībā, prasām atspoguļot šo pasākumu pilno sociālo un ekonomisko ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.
Plānā paredzēts saglabāt un palielināt atmirušās koksnes apjomu. Izsakām neizpratni par vēmi palielināt atmirušās koksnes apjomu, kas ļoti būtiski ir pieaudzis pēdējo gadu laikā. Latvijā atmirušās koksnes apjoms jau tagad pārsniedz vidējos atmirušās koksnes rādītājus Eiropā. Turpmāka rīcība atmirušās koksnes palielināšanai saimnieciskajos mežos radīs zaudējumus ne vien meža īpāsniekiem bet arī valsts budžetam.
Informatīvajā ziņojumā ir teikts, ka "Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam (turpmāk – NEKP) ietvaros – līdz 35 tūkst. ha apmežošana ar privātā finansējuma un oglekļa sertifikācijas mehānismu palīdzību." Mūsuprāt, tas nav iespējams tikai ar privātā finasējuma un oglekļa sertifikācijas mehānismu palīdzību, ir jāparedz ES finasējums šada mērķa rādītāju sasniegšanai.
Imformatīvajā ziņojumā ir norādes par kompensāciju mehānisma pilnveidošanu, taču aicinām ziņojumā daudz kategoriskāk norādīt, ka bez taisnīga kompensāciju mehānisma izveidošanas, jaunu aprobežojumu noteikšana privātajos mežos nenotiks.
Nacionālā dabas atjaunošanas plāna pasākumu tabulā (C daļa) ir paredzēts pasākums-mežu saglabāšana nacionālo parku ainavu aizsardzības zonās 15 077 ha apjomā. Nacionālo parku ainavu aizsardzības zonās atrodas arī privātie meža īpašumi. Jaunu aprobežojumu noteikšana nedrīkst notikt līdz reāli nav ieviesta un uzsākusi darbu taisnīga kompensāciju sistēma.
Informatīvajā ziņojumā un pasākumu tabulā ir paredzēta izlases ciršu ieviešana 35 000 ha. Cik var secināt, tas plānots platībās, kur pašlaik ir atļauta arī vienlaidus koku ciršana. Atkārtoti uzsveram, ka kategoriski iiebilstam pret jaunu aprobežojumu noteikšnu bez taisnīgas kompensācija sistēmas ieviešanas, tai skaitā par aizliegumu veikt koksnes ražas ievākšanu vienlaidus atjaunošanas cirtē.
"
10.06.2026. 22:05
26-TA-1161/14
Baltijas Vides Forums
Iepazīstoties ar B daļas aprakstu un C daļā iekļautajiem atjaunošanas pasākumu tabulu attiecībā uz Jūras ekosistēmu atjaunošanu (5.pants jeb 7.nodaļa DAP) ir jāsecina, ka saturiski ir nesakritības starp abām daļām. Piemēram, C daļā ir minēti pasākumi par “Efektīvu pasākumu īstenošana roņu piezvejas piekrastes zvejā samazināšanai, ietverot tehnisko risinājumu izstrādi un roņu drošu zvejasrīku un roņu atbaidīšanas metožu ieviešanu un zvejnieku informēšanas un izglītošanas pasākumus”, taču roņu problemātika nav raksturota B daļā. Otrs piemērs ir par 7.2.5. Trūkstošo zināšanu ieguve līdz 2030. gadam (5. panta 7. punkts) sniegto informāciju, kas raksturo situāciju, ka zināšanas ir pietiekošas, tai pašā laikā C daļas tabulā ir iekļauti pasākumi, kas novērsīs zināšanu trūkumu. Būtu nepieciešams saskaņot abās daļās iekļauto informāciju.
B sadaļas 7.4.1 nodaļā attiecībā uz jūras ekosistēmas atjaunošanu būtu arī jāmin ne tikai Upju baseinu apsaimniekošanas plāni, kuri tiks izstrādāti arī pēc 2027.gada, bet arī "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2023.–2027. gadā” un turpmākās programmas, kas tiek sagatavotas ES Jūras stratēģijas pamatdirektīvas ieviešanai.
B sadaļas 7.4.1 nodaļā attiecībā uz jūras ekosistēmas atjaunošanu būtu arī jāmin ne tikai Upju baseinu apsaimniekošanas plāni, kuri tiks izstrādāti arī pēc 2027.gada, bet arī "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2023.–2027. gadā” un turpmākās programmas, kas tiek sagatavotas ES Jūras stratēģijas pamatdirektīvas ieviešanai.
10.06.2026. 23:52
26-TA-1161/15
Jānis Rozītis - Pasaules Dabas fonds
Nacionalajā dabas atjaunošanas plānā VARAM sadarbībā ar iesaistītām instiūcijām sagatavojis izvērstu informāciju par sauszemes, piekrastes un saldūdens ekosistēmu atjaunošanas kvantitatīvajiem rādītājiem regulas 4.panta kontekstā, tāpat sniegta informācija par nepieciešamajiem finanšu resursiem un sagatavots aptverošs sociālekonomiskais izvērtējums.
6.1.1.1. punktā minēts Turpmākajos periodos (pēc 2030) atjaunojamo platību noteikšanā tiks ņemtas vērā biotopu aizsardzības plānos noteiktās prioritāri atjaunojamās platības, kurās atjaunošana iespējama ātrāk, ar mazākiem resursiem un rada mazāku sociāli ekonomisko ietekmi, Natura 2000 teritoriju dabas aizsardzības plānos identificētās atjaunojamās platības, kā arī Natura 2000 teritoriju līmeņa biotopu aizsardzības mērķi. Īpaši Natura 2000 teritorijās atjaunošanas pasākumi tiks mērķtiecīgi vērsti uz saglabāšanas mērķu sasniegšanu, nodrošinot labvēlīga aizsardzības statusa uzlabošanu un uzturēšanu. Šī pieeja nodrošinās, ka atjaunošanas darbības tiek fokusētas uz ekoloģiski nozīmīgākajām teritorijām, vienlaikus ievērojot jau esošajos dabas aizsardzības plānošanas dokumentos noteiktās prioritātes un sasniedzamos mērķus konkrētu biotopu platību atjaunošanai. Nav saprotams cik viennozīmīgi ekoloģiski pamatoti, zinātniski argumentēti pēc 2030.gada virzīt plānoto darbību "ātrāk/lētāk" pieeju, ja iespējami ekoloģiski varam zaudēt no kāda konkrēta biotopa, sugu izplatības aprobežojumiem, nav minētas arī klimata pārmaiņu ietekmes. Pie pašreizējās zemes resursu pārvaldības prakses, iecerēm un izpratnes, milzīgs risks zaudēt arī tieši vērtības ārpus Natura 2000/IADT teritorijām, tas būtu jāizvērtē, jāapraksta un jāveic risku analīze prioritāšu noteikšanā.
7.punktā aprakstītā situācija praksē saistībā ar jūras ekosistēmas negatīvo ekoloģisko stāvokli ir saprotama, bet kaut arī ir apgrūtināta konkrēta biotopa aizsardzības un ekoloģiskajā stāvokļa uzlabošana, tomēr nepieciešams šajā plānā zinātniski noteikt konkrētus indikatorus, kurus plānots sasniegt konkrētā periodā vispārējai dzīvotņu stāvokļa uzlabošanai, šādi virzoties uz progresu situācijas uzlabojumam. Nav pieņemami paļauties tikai uz KLP SP 2023. – 2027. gadam intervencēm lauksaimniecības ekosistēmās vai citu politikas plānošanas dokumentu satvaru, kuru termiņš ir 2027.gads. KLP SP 2023. - 2027.gadam neaplūko citas negatīvās ietekmes uz biotopa ekoloģisko stāvokli un Baltijas jūras ekoloģiju kopumā.
Līdzīgi kā 7.punktā, arī 10.punktā un 12.punktā minētiem pasākumiem nepieciešami rezultatīvie rādītāji, piemēram, kāds ir atmirušās koksnes uz ha saglabāšanas mērķa rādītājs, kāds ir meža savienotības rādītājs, kas saistīts ne tikai ar apmežošanas iniciatīvam, bet arī ar kailciršu īpatsvaru. Šobrīd plānā atrunātajam nav nozīmes, jo nav saprotams kādus vērtības nepieciešamas un kādas vēlamies atjaunot/uzturēt ar konkrētā indikatora ieguldījumu dabas atjaunošanā. Vai ekoloģisko koku īpatsvars ir pietiekošs un zinātniski pamatots? Cik daudz būtu nepieciešama nevienmērīga vecuma struktūra, kāds īpatsvars? Šie jautājumi nav atbildēti.
Pasākuma plāna C daļā minēta meža retināšana un neproduktīvo mežaudžu nomaiņa. Abi pasākumi svītrojami, kā nesaistīti ar dabas atjaunošanas nolūku pēc būtības.
6.1.1.1. punktā minēts Turpmākajos periodos (pēc 2030) atjaunojamo platību noteikšanā tiks ņemtas vērā biotopu aizsardzības plānos noteiktās prioritāri atjaunojamās platības, kurās atjaunošana iespējama ātrāk, ar mazākiem resursiem un rada mazāku sociāli ekonomisko ietekmi, Natura 2000 teritoriju dabas aizsardzības plānos identificētās atjaunojamās platības, kā arī Natura 2000 teritoriju līmeņa biotopu aizsardzības mērķi. Īpaši Natura 2000 teritorijās atjaunošanas pasākumi tiks mērķtiecīgi vērsti uz saglabāšanas mērķu sasniegšanu, nodrošinot labvēlīga aizsardzības statusa uzlabošanu un uzturēšanu. Šī pieeja nodrošinās, ka atjaunošanas darbības tiek fokusētas uz ekoloģiski nozīmīgākajām teritorijām, vienlaikus ievērojot jau esošajos dabas aizsardzības plānošanas dokumentos noteiktās prioritātes un sasniedzamos mērķus konkrētu biotopu platību atjaunošanai. Nav saprotams cik viennozīmīgi ekoloģiski pamatoti, zinātniski argumentēti pēc 2030.gada virzīt plānoto darbību "ātrāk/lētāk" pieeju, ja iespējami ekoloģiski varam zaudēt no kāda konkrēta biotopa, sugu izplatības aprobežojumiem, nav minētas arī klimata pārmaiņu ietekmes. Pie pašreizējās zemes resursu pārvaldības prakses, iecerēm un izpratnes, milzīgs risks zaudēt arī tieši vērtības ārpus Natura 2000/IADT teritorijām, tas būtu jāizvērtē, jāapraksta un jāveic risku analīze prioritāšu noteikšanā.
7.punktā aprakstītā situācija praksē saistībā ar jūras ekosistēmas negatīvo ekoloģisko stāvokli ir saprotama, bet kaut arī ir apgrūtināta konkrēta biotopa aizsardzības un ekoloģiskajā stāvokļa uzlabošana, tomēr nepieciešams šajā plānā zinātniski noteikt konkrētus indikatorus, kurus plānots sasniegt konkrētā periodā vispārējai dzīvotņu stāvokļa uzlabošanai, šādi virzoties uz progresu situācijas uzlabojumam. Nav pieņemami paļauties tikai uz KLP SP 2023. – 2027. gadam intervencēm lauksaimniecības ekosistēmās vai citu politikas plānošanas dokumentu satvaru, kuru termiņš ir 2027.gads. KLP SP 2023. - 2027.gadam neaplūko citas negatīvās ietekmes uz biotopa ekoloģisko stāvokli un Baltijas jūras ekoloģiju kopumā.
Līdzīgi kā 7.punktā, arī 10.punktā un 12.punktā minētiem pasākumiem nepieciešami rezultatīvie rādītāji, piemēram, kāds ir atmirušās koksnes uz ha saglabāšanas mērķa rādītājs, kāds ir meža savienotības rādītājs, kas saistīts ne tikai ar apmežošanas iniciatīvam, bet arī ar kailciršu īpatsvaru. Šobrīd plānā atrunātajam nav nozīmes, jo nav saprotams kādus vērtības nepieciešamas un kādas vēlamies atjaunot/uzturēt ar konkrētā indikatora ieguldījumu dabas atjaunošanā. Vai ekoloģisko koku īpatsvars ir pietiekošs un zinātniski pamatots? Cik daudz būtu nepieciešama nevienmērīga vecuma struktūra, kāds īpatsvars? Šie jautājumi nav atbildēti.
Pasākuma plāna C daļā minēta meža retināšana un neproduktīvo mežaudžu nomaiņa. Abi pasākumi svītrojami, kā nesaistīti ar dabas atjaunošanas nolūku pēc būtības.
10.06.2026. 23:56
26-TA-1161/16
Kristīne Ketrina Putniņa
Biedrība “Zaļā brīvība” ir iepazinusies ar nacionālā dabas atjaunošanas plāna projektu un pavadošo informatīvo ziņojumu. Secinām, ka plānā ietvertā informācija nesniedz pietiekami skaidru priekšstatu par dabas atjaunošanas prioritātēm Latvijā un nerada pietiekamu pamatu atzīt noteiktos pasākumus par piemērotiem un pietiekamiem dabas stāvokļa uzlabošanai, turklāt pastāv risks, ka virkne no tiem var novest pie rezultātiem, kas ir pretrunā ar dabas atjaunošanas mērķiem. Apzinoties plāna izstrādes un apstiprināšanas izaicinājumus, norādām uz vairākām būtiskām nepilnībām, kuras nepieciešams novērst, lai plāns būtu mērķorientēts, argumentēts un pielietojams.
5. nodaļa
Ir nepieciešams pārskatīt pasākumu ietekmes izvērtēšanas pieeju. Monitorings nedrīkst būt balstīts vienīgi valsts līmeņa indikatoru vērtību noteikšanā - tādējādi nebūs iespējams spriest par konkrētu pasākumu piemērotību vai neatbilstību plāna mērķu sasniegšanai un attiecīgi veikt pirmā plānošanas posma izvērtējumu.
6. nodaļa
Plānā trūkst norādes uz aktivitātēm, kas tiks veiktas, lai novērstu biotopu stāvokļa turpmāku pasliktināšanos, tostarp uz tiesiskas aizsardzības noteikšanu Eiropas Savienības nozīmes biotopiem valsts meža zemēs. Neatkarīgi no jaunu īpaši aizsargājamu teritoriju veidošanas, biotopu aizsardzības statusu būtiski ietekmē mežsaimnieciskās darbības. Tiem tiekot aizsargātiem uz brīvprātības pamata, joprojām pastāv riski mežizstrādes rezultātā pasliktināties biotopu stāvoklim un tiem tikt iznīcinātiem. Plānā ir iespējams identificēt arī nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus mērķu izpildei.
11. un 12. nodaļa
Neatkarīgi no tā, ka bāzes līnijas plānā norādāmas fakultatīvi, nav skaidrības, kā plāna izpildes gaitā tiks novērtētas indikatoru vērtību izmaiņas, ja šādas sākotnējās vērtības noteiktas netiks. Lūdzam noteikt, ka līdz plāna galējai iesniegšanai, tajā bāzes līniju vērtības tiks iekļautas. Vienlaikus aicinām indikatoru stāvokli nevērtēt, veicot salīdzinājumu ar vidējām indikatoru vērtībām ES, ņemot vērā, ka vides apstākļi dažādās valstīs var būt stipri atšķirīgi, kas neļauj veikt ekoloģiski pamatotu salīdzinājumu vai izvērtēt lokālās tendences. Tāpat lūdzam plānā neiekļaut apgalvojumus, kas nav pamatoti nedz plāna ietvaros, nedz ietver norādes uz informācijas avotiem, tostarp izteikumus par pašreizējo indikatoru līmeņu uzskatīšanu par apmierinošiem Latvijā (piemēram, saistībā ar stāvošas un gulošas mirušās koksnes daudzumu) vai pasākumu ieguldījumu indikatoru uzlabošanā (piemēram, putnu indeksa).
12. nodaļa
Virkne pasākumu, kurus paredzēts īstenot meža ekosistēmās, kopumā neatbilst dabas aizsardzības un atjaunošanas praksēm, tostarp Dabas atjaunošanas regulu papildinošajai atjaunošanas pasākumu tipoloģijai. Nav pamata plānā iekļaut pasākumus, kas atspoguļo ierasto meža apsaimniekošanas kārtību, piemēram, vispārīgu meža atjaunošanu, kopšanu un bojājumu profilaksi, kā arī pasākumus, kuri līdz šim nav demonstrējuši pienesumu dabas stāvokļa uzlabošanā, tā vietā ierobežotā apmērā samazinot mežizstrādes ietekmi (piemēram, dažu ekoloģisko koku saglabāšana kailcirtēs). Izņēmuma kārtā šādus pasākumus plānā varētu iekļaut, ja tie noteiktu vides prasību pastiprināšanu un paredzētu normatīvo aktu grozīšanu. Šādi pasākumi ir: izlases ciršu veikšana aptuveni 35 tūkst. ha platībā līdz 2030.gadam; ekoloģisko un sauso koku saglabāšana kailcirtēs.
Vienlaikus plānā nedrīkst iekļaut pasākumus, kuru ietekme uz bioloģisko daudzveidību var būt negatīva, it sevišķi, ja plānā netiek identificēts, kur tieši šie pasākumi tiks ieviesti, kā tiks izvēlētas teritorijas un kādi risku mazināšanas principi tiks ievēroti. Šādi pasākumi ir: meža ieaudzēšana mazvērtīgās lauksaimniecībai izmantojamās zemēs; neproduktīvu mežaudžu nomaiņa; koksnes pelnu izmantošana; hidroloģiskā režīma uzlabošana slapjos mežos uz minerālaugsnēm.
Ņemot vērā pastāvošo nevienprātību par pasākumu lietderību indikatoru vērtību uzlabošanai, ir nepieciešams izvērtēt un nodrošināt nodaļā izvirzīto pasākumu zinātnisko pamatotību. Tas ir jānosaka par vienu no mērķiem 12. panta izpildei.
4.3. apakšnodaļa
Plānā atspoguļojot tikai jau nodrošināto finansējumu, nav iespējams norādīt uz finansējuma nepieciešamībām. Šāda pieeja neatbilst labas pārvaldības principam, jo plānošanas process tiek vairāk pakārtots esošajam finansējumam, nevis sasniedzamajiem mērķiem. Labas pārvaldības princips prasa, lai publiskās politikas dokumenti vispirms identificētu problēmas apmēru, noteiktu nepieciešamos mērķus un pasākumus to sasniegšanai, kā arī novērtētu nepieciešamos resursus. Tikai pēc tam būtu jāmeklē piemērotākie finansēšanas avoti. Pretēja pieeja – plānā iekļaut tikai jau finansētas aktivitātes – rada risku, ka plāns neatspoguļo faktiskās vajadzības un nenodrošina regulā noteikto mērķu sasniegšanu. Plāns var kalpot par finanšu piesaistes rīku jau pirmajā plānošanas periodā, ja tiek norādīts, kādi līdzekļi konkrētām aktivitātēm ir nepieciešami, kaut arī tapšanas brīdī to trūkst, tostarp pamatojot finansējuma nepieciešamību nākamās ES daudzgadu finansējuma shēmas un tā izlietojuma plānošanas un pēcāk arī budžetā paredzēto investīciju ieviešanas ietvaros. Lai šo iespēju pilnvērtīgi izmantotu, un ņemot vērā, ka nākamais ES daudzgadu budžeta plānošanas periods ilgs līdz 2034. gadam, plānam būtu jānosaka skaidras dabas atjaunošanas prioritātes un nepieciešamie pasākumi, tostarp ar skatu uz 2040. un 2050. gadu, lai līdz 2030. gadam panāktu pēc iespējas lielāku progresu dažādās biotopu grupās (ekosistēmās), tādējādi atvieglojot arī nākamo periodu mērķrādītāju sasniegšanu.
Vienlaikus aicinām izvērtēt riskus attiecībā uz atsevišķu pasākumu iekļaušanu plānā, it sevišķi 12. nodaļā, gadījumā, ja tas kalpotu par finansējuma piesaistes rīku.
5. nodaļa
Ir nepieciešams pārskatīt pasākumu ietekmes izvērtēšanas pieeju. Monitorings nedrīkst būt balstīts vienīgi valsts līmeņa indikatoru vērtību noteikšanā - tādējādi nebūs iespējams spriest par konkrētu pasākumu piemērotību vai neatbilstību plāna mērķu sasniegšanai un attiecīgi veikt pirmā plānošanas posma izvērtējumu.
6. nodaļa
Plānā trūkst norādes uz aktivitātēm, kas tiks veiktas, lai novērstu biotopu stāvokļa turpmāku pasliktināšanos, tostarp uz tiesiskas aizsardzības noteikšanu Eiropas Savienības nozīmes biotopiem valsts meža zemēs. Neatkarīgi no jaunu īpaši aizsargājamu teritoriju veidošanas, biotopu aizsardzības statusu būtiski ietekmē mežsaimnieciskās darbības. Tiem tiekot aizsargātiem uz brīvprātības pamata, joprojām pastāv riski mežizstrādes rezultātā pasliktināties biotopu stāvoklim un tiem tikt iznīcinātiem. Plānā ir iespējams identificēt arī nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus mērķu izpildei.
11. un 12. nodaļa
Neatkarīgi no tā, ka bāzes līnijas plānā norādāmas fakultatīvi, nav skaidrības, kā plāna izpildes gaitā tiks novērtētas indikatoru vērtību izmaiņas, ja šādas sākotnējās vērtības noteiktas netiks. Lūdzam noteikt, ka līdz plāna galējai iesniegšanai, tajā bāzes līniju vērtības tiks iekļautas. Vienlaikus aicinām indikatoru stāvokli nevērtēt, veicot salīdzinājumu ar vidējām indikatoru vērtībām ES, ņemot vērā, ka vides apstākļi dažādās valstīs var būt stipri atšķirīgi, kas neļauj veikt ekoloģiski pamatotu salīdzinājumu vai izvērtēt lokālās tendences. Tāpat lūdzam plānā neiekļaut apgalvojumus, kas nav pamatoti nedz plāna ietvaros, nedz ietver norādes uz informācijas avotiem, tostarp izteikumus par pašreizējo indikatoru līmeņu uzskatīšanu par apmierinošiem Latvijā (piemēram, saistībā ar stāvošas un gulošas mirušās koksnes daudzumu) vai pasākumu ieguldījumu indikatoru uzlabošanā (piemēram, putnu indeksa).
12. nodaļa
Virkne pasākumu, kurus paredzēts īstenot meža ekosistēmās, kopumā neatbilst dabas aizsardzības un atjaunošanas praksēm, tostarp Dabas atjaunošanas regulu papildinošajai atjaunošanas pasākumu tipoloģijai. Nav pamata plānā iekļaut pasākumus, kas atspoguļo ierasto meža apsaimniekošanas kārtību, piemēram, vispārīgu meža atjaunošanu, kopšanu un bojājumu profilaksi, kā arī pasākumus, kuri līdz šim nav demonstrējuši pienesumu dabas stāvokļa uzlabošanā, tā vietā ierobežotā apmērā samazinot mežizstrādes ietekmi (piemēram, dažu ekoloģisko koku saglabāšana kailcirtēs). Izņēmuma kārtā šādus pasākumus plānā varētu iekļaut, ja tie noteiktu vides prasību pastiprināšanu un paredzētu normatīvo aktu grozīšanu. Šādi pasākumi ir: izlases ciršu veikšana aptuveni 35 tūkst. ha platībā līdz 2030.gadam; ekoloģisko un sauso koku saglabāšana kailcirtēs.
Vienlaikus plānā nedrīkst iekļaut pasākumus, kuru ietekme uz bioloģisko daudzveidību var būt negatīva, it sevišķi, ja plānā netiek identificēts, kur tieši šie pasākumi tiks ieviesti, kā tiks izvēlētas teritorijas un kādi risku mazināšanas principi tiks ievēroti. Šādi pasākumi ir: meža ieaudzēšana mazvērtīgās lauksaimniecībai izmantojamās zemēs; neproduktīvu mežaudžu nomaiņa; koksnes pelnu izmantošana; hidroloģiskā režīma uzlabošana slapjos mežos uz minerālaugsnēm.
Ņemot vērā pastāvošo nevienprātību par pasākumu lietderību indikatoru vērtību uzlabošanai, ir nepieciešams izvērtēt un nodrošināt nodaļā izvirzīto pasākumu zinātnisko pamatotību. Tas ir jānosaka par vienu no mērķiem 12. panta izpildei.
4.3. apakšnodaļa
Plānā atspoguļojot tikai jau nodrošināto finansējumu, nav iespējams norādīt uz finansējuma nepieciešamībām. Šāda pieeja neatbilst labas pārvaldības principam, jo plānošanas process tiek vairāk pakārtots esošajam finansējumam, nevis sasniedzamajiem mērķiem. Labas pārvaldības princips prasa, lai publiskās politikas dokumenti vispirms identificētu problēmas apmēru, noteiktu nepieciešamos mērķus un pasākumus to sasniegšanai, kā arī novērtētu nepieciešamos resursus. Tikai pēc tam būtu jāmeklē piemērotākie finansēšanas avoti. Pretēja pieeja – plānā iekļaut tikai jau finansētas aktivitātes – rada risku, ka plāns neatspoguļo faktiskās vajadzības un nenodrošina regulā noteikto mērķu sasniegšanu. Plāns var kalpot par finanšu piesaistes rīku jau pirmajā plānošanas periodā, ja tiek norādīts, kādi līdzekļi konkrētām aktivitātēm ir nepieciešami, kaut arī tapšanas brīdī to trūkst, tostarp pamatojot finansējuma nepieciešamību nākamās ES daudzgadu finansējuma shēmas un tā izlietojuma plānošanas un pēcāk arī budžetā paredzēto investīciju ieviešanas ietvaros. Lai šo iespēju pilnvērtīgi izmantotu, un ņemot vērā, ka nākamais ES daudzgadu budžeta plānošanas periods ilgs līdz 2034. gadam, plānam būtu jānosaka skaidras dabas atjaunošanas prioritātes un nepieciešamie pasākumi, tostarp ar skatu uz 2040. un 2050. gadu, lai līdz 2030. gadam panāktu pēc iespējas lielāku progresu dažādās biotopu grupās (ekosistēmās), tādējādi atvieglojot arī nākamo periodu mērķrādītāju sasniegšanu.
Vienlaikus aicinām izvērtēt riskus attiecībā uz atsevišķu pasākumu iekļaušanu plānā, it sevišķi 12. nodaļā, gadījumā, ja tas kalpotu par finansējuma piesaistes rīku.
10.06.2026. 23:59
Atlasīti 15 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25