Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās"
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra sēdes protokola Nr. 44 38.§, 2. punkts, kas paredz sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās", kuros tiek noteikti jauni kompensāciju veidi saskaņā ar Ministru kabinetā 2024.gada 15.oktobra sēdē skatītajā informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai” noteiktajiem nosacījumiem.
Mērķa apraksts
Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās" sagatavots, lai paplašinātu tā tvērumu ar jaunu kompensāciju veidu - zemes maiņa, kas paredz aizsargājamā teritorijā esoša zemesgabala maiņu pret līdzvērtīgu valsts zemesgabalu. Uz zemes maiņu varēs pretendēt zemes īpašnieki, kuru īpašums atrodas mikroliegumā, dabas rezervātā, dabas liegumā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma, regulējamā režīma vai dabas lieguma zonā, nav apbūvēts, vai tam ir noteikts pilnīgs mežsaimnieciskās darbības vai galvenās un kopšanas cirtes aizliegums visa kalendārā gada laikā.
Politikas jomas
Dabas aizsardzība
Teritorija
-
Norises laiks
27.08.2025. - 10.09.2025.
Informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 7.4.1.apakšpunktam sabiedrībai ir dota iespēja rakstiski sniegt viedokli par likumprojektu tā saskaņošanas stadijā.
Fiziskās personas
- Jā
Skaidrojums un ietekme
Fiziskās personas, kuru īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas kādā ĪADT.
Juridiskās personas
- Jā
Skaidrojums un ietekme
Juridiskās personas, kuru īpašumā, valdījumā vai apsaimniekošanā esošās zemes vienības vai to daļas atrodas kādā ĪADT.
Sagatavoja
Zane Brice (VARAM)
Atbildīgā persona
Zanda Kristapsone (VARAM)
Izsludināšanas datums
27.08.2025. 16:26
Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi
Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Fiziska persona
No likumprojekta ir pazudusi norma par vienreizēju taisnīgu kompensāciju, tā vietā piedāvājot sarežģītu un neskaidru zemes maiņas mehānismu, kas neparedz reālu un samērīgu atlīdzību par īpašuma izmantošanas ierobežojumiem. Pašreizējā redakcija pasliktina meža īpašnieku tiesisko stāvokli un neatbilst tiesiskās paļāvības principam.
29.08.2025. 10:33
Fiziska persona
likumprojektā obligāti jābūt normai, kura paredz taisnīgu, tirgus cenai atbilstošu pilna apmēra vienreizēju kompensāciju par faktiski nacionalizēto meža platību. Maiņas variants būtu atstājams tikai kā izvēles iespēja un jābūt ļoti konkrētam maiņas mehānismam.
29.08.2025. 11:04
Agris Meilerts
Latvijā lielākā problēma ar dabas aizsardzību mežā ir tāda, ka īpašnieki par to ka bijuši dabai draudzīgi faktiski tiek sodīti aprobežojot viņu tiesības neko nekompensējot (faktiski tā ir nacionalizācija). Šāda situācija ir dabai kaitīga un veicina dabas noplicināšanu. Izstrādājot jauno kārtību sākotnēji tika iekļauta kompensācija. Ja tā tiek izņemta, tad tā ir kārtējā reize, kad meža īpašnieki tiek apkrāpti (līdzīgi kā ar biotopiem). Šāda situācija ir NEPIEŅEMAMA! Dabas aizsardzība ir visas sabiedrības interesēs, tātad visai sabiedrībai arī par to ir jāmaksā. Runājot tēlaini, šobrīd daudzstāvu mājas īpašnieki grib draudzīgi nolemt, ka par mājas jumta remontu maksās tikai pēdējā stāva iemītnieki. Ir absolūti skaidrs, ka šāds lēmums pasliktinās stāvokli dabas aizsardzībā. Ja valstij nav naudas, lai apmaksātu dabas aizsardzību, tad vai nu jāatsakās (jāsamazina) no savām ambīcijām vai jāmeklē alternatīvi finansu avoti (ne no meža īpašnieku/ nozares kabatas).
29.08.2025. 11:22
"SAULGOZES D" SIA
Piedāvātais likumprojekta variants ir nepilnīgs. Nepieciešams, kā kompensācijas veidu ietvert arī īpašuma, vai tā daļas atpirkšanu, ietverot arī nākotnes vērtību, un aizliegumu rezultātā zaudēto vērtību. Ne visi īpašnieki būs ar mieru mainīt savu dzimtas īpašumu pret līdzvērtīgu kaut kur tuvākajos pagastos, vai pat novados.
Nepieļaujama ir arī norma, kas jaunajā likumprojektā paredz prasību, ka apgrūtinātā īpašuma valdītājam par saviem līdzekļiem jāveic mērniecības darbi jo virsotnēm jābūt (LKS-92) koordinātēs. Tās ir milzu izmaksas, kuras atkal paredzēts uzkraut jau tā apgrūtinātajam meža īpašniekam. Šīs, mērniecības izmaksas, sniegsies tūkstošos eiro un būs zemes īpašniekam ekonomiski neizdevīgas, jo biotopu vai mikroliegumu platības ir dažāda lieluma.
Arī pilnībā nav sprotams 13. pants., kas nosaka kam ir tiesības ptasīt zemes maiņu. 1) par pilnīgu saimnieciskās darbības aizliegumu (viss saprotams (biotopi, mikroliegumi)), 2) par galvenās cirtes aizliegumu un kopšanas cirtes aizliegumu visa kalendārā gada laikā, ( Gaujas NP dabas lieguma zonā plānotajos noteikumos 24-TA-210, galvenā cirte ir aizliegta, bet kopšanas cirte ir atļauta līdz 50-60 gadu vecumam atkarībā no koku sugas. Vai tas nav mēģinājums atkal atstāt īpašnieku bez maiņas iespējām, jo jaunaudzes jau viņam ir atļauts kopt! Stādīt ir aizliegts, bet kopt, teorētiski NĒ!, līdz zināmam vecumam). Vajadzētu formulēt: par galvenās cirtes aizliegumu!
18. pants. Zemes maiņas variantu iesniegšana zemes īpašniekam
(1) Par zemes maiņu atbildīgā institūcija trīs mēnešu laikā no lēmuma par zemes maiņas pieprasījuma atbalstīšanu pieņemšanas dienas iesniedz attiecīgajam zemes īpašniekam iespējamo zemes maiņas variantu vai vairākus variantus, ja tas iespējams. Ja par maināmo zemes vienību ir saņemti ikgadējie atbalsta maksājumi, tos atrēķina no maināmās zemes vienības vērtības pirms maiņas variantu izvērtēšanas.
Nav pieļaujams, ka līdz šim saņemtos ikgadējos maksājumus atrēķina no vērtības, jo īpašnieks jau nav vainīgs, atbildībo institūciju darbības vai bezdarbības rezultātā mainās apgrūtinājumu slogs. Piemēram: līdz šim īpašnieks saņēma kompensāciju par kailcirtes aizliegumu, bet tagad ir aizliegts viss.
Vēl būs situācijas, kad jau ir bijis pilnīgs saimnieciskās darbības aizliegums, un tā rezultātā īpašums ir zaudējis savu koksnes vērtību tik ļoti, pēc būtības pilnīgi gājis bojā (mizgrauzis, vai bebru appludinājumi), tad vērtību Valsts noteiks tādu, ka atrēķinot saņemtos maksājumus, būs ļoti, ļoti jāpiemaksā.
Nepieļaujama ir arī norma, kas jaunajā likumprojektā paredz prasību, ka apgrūtinātā īpašuma valdītājam par saviem līdzekļiem jāveic mērniecības darbi jo virsotnēm jābūt (LKS-92) koordinātēs. Tās ir milzu izmaksas, kuras atkal paredzēts uzkraut jau tā apgrūtinātajam meža īpašniekam. Šīs, mērniecības izmaksas, sniegsies tūkstošos eiro un būs zemes īpašniekam ekonomiski neizdevīgas, jo biotopu vai mikroliegumu platības ir dažāda lieluma.
Arī pilnībā nav sprotams 13. pants., kas nosaka kam ir tiesības ptasīt zemes maiņu. 1) par pilnīgu saimnieciskās darbības aizliegumu (viss saprotams (biotopi, mikroliegumi)), 2) par galvenās cirtes aizliegumu un kopšanas cirtes aizliegumu visa kalendārā gada laikā, ( Gaujas NP dabas lieguma zonā plānotajos noteikumos 24-TA-210, galvenā cirte ir aizliegta, bet kopšanas cirte ir atļauta līdz 50-60 gadu vecumam atkarībā no koku sugas. Vai tas nav mēģinājums atkal atstāt īpašnieku bez maiņas iespējām, jo jaunaudzes jau viņam ir atļauts kopt! Stādīt ir aizliegts, bet kopt, teorētiski NĒ!, līdz zināmam vecumam). Vajadzētu formulēt: par galvenās cirtes aizliegumu!
18. pants. Zemes maiņas variantu iesniegšana zemes īpašniekam
(1) Par zemes maiņu atbildīgā institūcija trīs mēnešu laikā no lēmuma par zemes maiņas pieprasījuma atbalstīšanu pieņemšanas dienas iesniedz attiecīgajam zemes īpašniekam iespējamo zemes maiņas variantu vai vairākus variantus, ja tas iespējams. Ja par maināmo zemes vienību ir saņemti ikgadējie atbalsta maksājumi, tos atrēķina no maināmās zemes vienības vērtības pirms maiņas variantu izvērtēšanas.
Nav pieļaujams, ka līdz šim saņemtos ikgadējos maksājumus atrēķina no vērtības, jo īpašnieks jau nav vainīgs, atbildībo institūciju darbības vai bezdarbības rezultātā mainās apgrūtinājumu slogs. Piemēram: līdz šim īpašnieks saņēma kompensāciju par kailcirtes aizliegumu, bet tagad ir aizliegts viss.
Vēl būs situācijas, kad jau ir bijis pilnīgs saimnieciskās darbības aizliegums, un tā rezultātā īpašums ir zaudējis savu koksnes vērtību tik ļoti, pēc būtības pilnīgi gājis bojā (mizgrauzis, vai bebru appludinājumi), tad vērtību Valsts noteiks tādu, ka atrēķinot saņemtos maksājumus, būs ļoti, ļoti jāpiemaksā.
29.08.2025. 12:31
Fiziska persona
Nevar praktiski kā vienīgo kompensāciju virzīt zemes maiņu. Ja piemēram manā piemājas īpašumā ir divi mikroliegumi 1 un 2ha platībā, tad tagad būs jāizdala un jāuzmēra trīs kadastra vienības pa mikrolieguma robežām un LVM pretī būs jāsameklē 3ha īpašums?! Vai jāatdod viss piemājas īpašums pretī saņemot "tālu projām" īpašumu? Tāpat arī LVM, kā rīcībā nonāks mazais un ļoti iespējams nepieejamais īpašums simtiem vietās (vai kāds zina precīzi cik?) Bardaks! Ak jā, un ja mikrolieguma suga parādās arī blakus nogabalā, tad nākamais 1ha zemes vienības meklējums?
Nauda ir līdzeklis, ar ko var izteikt preču un pakalpojumu vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai(Wikipēdija).
Tam kurš vēlās pakalpojumu saņemt(nevis tam kurš nevēlas) par to arī ir jāmaksā!
Ja nevar samaksāt visu uzreiz tad uzsvars jāliek uz terminētiem līgumiem ar noteiktu sākumu un beigām, un nepieciešamā apjoma rūpīgu izvērtējumu, nevis - hejā 30%! vai arī - jo vairāk jo labāk! Tāpat arī mazinot saimnieciskās platības, jāatceras, ka koksne ir visekoloģiskākā atjaunojamā saules baterija, kā arī, ka mežsaimniecība kopā ar saistītajām nozarēm Latvijas valsts ekonomikas stabilākais balsts.
Barteris var būt kā opcija atsevišķos gadījumos. Ja kāds domā, ka nemaksājot naudu un samazinot LVM saimnieciskās platības valsts ietaupīs, tad tā ir liela kļūda, jo tieši par tik par cik LVM samazināsies cērtamās platības par tik arī samazināsies dividentes valstij!
Nauda ir līdzeklis, ar ko var izteikt preču un pakalpojumu vērtību un ko pēc vispārējas vienošanās izmanto parādsaistību nokārtošanai(Wikipēdija).
Tam kurš vēlās pakalpojumu saņemt(nevis tam kurš nevēlas) par to arī ir jāmaksā!
Ja nevar samaksāt visu uzreiz tad uzsvars jāliek uz terminētiem līgumiem ar noteiktu sākumu un beigām, un nepieciešamā apjoma rūpīgu izvērtējumu, nevis - hejā 30%! vai arī - jo vairāk jo labāk! Tāpat arī mazinot saimnieciskās platības, jāatceras, ka koksne ir visekoloģiskākā atjaunojamā saules baterija, kā arī, ka mežsaimniecība kopā ar saistītajām nozarēm Latvijas valsts ekonomikas stabilākais balsts.
Barteris var būt kā opcija atsevišķos gadījumos. Ja kāds domā, ka nemaksājot naudu un samazinot LVM saimnieciskās platības valsts ietaupīs, tad tā ir liela kļūda, jo tieši par tik par cik LVM samazināsies cērtamās platības par tik arī samazināsies dividentes valstij!
29.08.2025. 16:11
Fiziska persona
Dabas aizsardzība un īpašu aizsargājamās teritorijas un sugas ir visu Latvijas iedzīvotāju interesēs. Ja kādam zemes īpašniekam tiek uzlikti ierobežojumi viņa īpašumam, tad ir jāparedz dažādi veidi kā kompensēt ierobežojumu sekas. Viens no variantiem var būt īpašuma maiņa, bet daudzos gadījumos šāds risinājums īpašniekam tāpat nebūs izdevīgs, tādēļ ir arī jāparedz atbilstoš kompensāciju mehānisms reālajai īpašuma un tirgus vērtībai.
31.08.2025. 13:44
Žanis Bacāns - meža īpašnieki
Labdien!
Īpašumu aizvietošana šā likuma izpratnē nedrīkst būt pamata kompensācijas veids. Tā būtu pieņemama kā papildu opcija, taču pamatveidam jābūt mežaudzes vērtības aprēķinam un tās kompensēšanai pilnā apmērā.
Īpašumu aizvietošana nereti noved pie nespējas taisnīgi vienoties, kā rezultātā abpusējas negācijas turpinās.
Turklāt, gadījumos ar salīdzinoši nelielu apgrūtinājumu (līdz 1–2 ha), arī valstij būs ārkārtīgi grūti nodrošināt šādu apmaiņas piedāvājumu.
Īpašumu aizvietošana šā likuma izpratnē nedrīkst būt pamata kompensācijas veids. Tā būtu pieņemama kā papildu opcija, taču pamatveidam jābūt mežaudzes vērtības aprēķinam un tās kompensēšanai pilnā apmērā.
Īpašumu aizvietošana nereti noved pie nespējas taisnīgi vienoties, kā rezultātā abpusējas negācijas turpinās.
Turklāt, gadījumos ar salīdzinoši nelielu apgrūtinājumu (līdz 1–2 ha), arī valstij būs ārkārtīgi grūti nodrošināt šādu apmaiņas piedāvājumu.
02.09.2025. 13:47
Latvijas Meža īpašnieku biedrība
Likumprojekts galvenā atšķirības no patreiz spēkā esošā regulējuma ir tā, ka tas paredz jauna kompensāciju veida - zemes maiņas ieviešanu. Pats par sevi šis priekšlikums ir atbalstāms, taču kategoriski iebilstam par to, ka likumprojekts neparedz tos kompensāciju veidus kādi tika prasīti meža nozares protesta akcijas laikā 2024.gada martā, kas tālāk tika iestrādāti valdības apstiprinātajā Informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai”. Publiskajai apspriešanai nodotā likumprojekta redakcija būtiski atšķiras no tās likumprojekta redakcijas, par kuru pēc vairāku gadu darba 2025.gada jūnijā beidzot vienojās Viedās administrācijas un reģionālas attīstības ministrijas izveidotā darba grupa. Nav pieļaujams, ka pēc vairāku gadu ilgušajām diskusijām panāktā vienošanās tiek klaji ignorēta. Vēl jo vairāk tāpēc, ka bijām gatavi vairākiem kompromisiem, piemēram- kompensācija pilnas mežaudzes vērtības apjomā tiek aprēķināta nevis par visām audzēm, kurām ir noteikti aprobežojumi, bet tām, kuras sasniedz galvenās cirtes rādītājiem atbilstošus parametrus, vienreizējās kompensācijas izmaksu nevis viena gada, bet piemēram, piecu gadu laikā. Tādēļ prasām likumprojektā iekļaut normas, kas atbilst iepriekš panāktajām vienošanām, un satur kompensāciju veidus- vienreizējs maksājums par pilnu mežaudzes vērtību, zemes maiņa, zemes atpirkšana, ikgadējs maksājums. Šādas normas tika iekļautas likumprojekta redakcijā, kas tika akceptēta darba grupā šā gada jūnijā un tieši šī redakcija ir jāizmanto taisnīgas kompensāciju sistēmas izveidei.
08.09.2025. 10:18
Ivonna Straudovska
Normatīvā akta projekts neparedz aprobežotās meža zemes atpirkšanu vai koksnes vērtības kompensāciju pilnā apmērā. Meža zemes lietošanas mērķis ir mežsaimniecība, tātad meža zemju apsaimniekošanas mērķis ir audzēt kokus koksnes iegūšanai. Absolūts aprobežojums mežsaimniecības darbību veikšanai nozīmē to, ka īpašumtiesības paliek formālas un personas stāvoklis kļūst līdzvērtīgs personas stāvoklim bez īpašuma. Līdz šim Latvijas valstī esošā prakse par mežsaimniecības ierobežojumiem nekompensēt to īpašniekiem koksnes vērtību pilnā apmērā, neatpirkt vai nemainīt uz līdzvērtīgiem īpašumiem, ir absolūtā pretrunā ar starptautiskajiem cilvēka pamata tiesību aizsargājošiem normatīvajiem aktiem - Eiropas Savienības Pamattiesību Hartu, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Latvijas Republikas Satversmes 105.pantu.
Pamatojoties uz iepriekš teikto, likuma projekts jāpapildina ar tiesību normām, kas paredz īpašuma atpirkšanu vai īpašuma vērtības, tostrap koksnes vērtības, kompensāciju pilnā apmērā.
Pamatojoties uz iepriekš teikto, likuma projekts jāpapildina ar tiesību normām, kas paredz īpašuma atpirkšanu vai īpašuma vērtības, tostrap koksnes vērtības, kompensāciju pilnā apmērā.
08.09.2025. 23:36
Artūrs Bukonts - Latvijas Kokrūpniecības federācija
Latvijas Kokrūpniecības federācijas ieskatā privātās meža platībais maiņa pret līdzvērtīgu valsts meža platību nedrīkst būt vienīgais kompensācijas mehānisms, turklāt anotācijā minētais, ka grozījumi neietekmēs valsts budžetu, ir acīmredzami aplams apgalvojums.
Zemāk norādīti galvenie aspekti, kas to pierāda.
1. Tiešā ietekme uz “Latvijas valsts meži” (LVM) finanšu rezultātiem.
Kompensācijas mehānisms paredz, ka pretī jāiedāvā līdzvērtīga meža platība. Aizsargājamās teritorijas parasti ir meži, kas sasnieguši ciršanas vecumu, līdz ar to arī pretī dodamās platības būs ciršanas vecuma meži LVM apsaimniekotajās teritorijās.
Anotācijā minēts potenciālais maiņas apjoms – 73 895 ha, un šo mežaudžu tīrā tagadnes vērtība ir 765 milj. eiro.
Salīdzinājumam: tas ir gandrīz tikpat, cik maksimāli atļautie ciršanas apjomi galvenajā cirtē LVM platībās pieciem gadiem kopā. Šāda apjoma maiņa neizbēgami samazinās LVM mežizstrādes apjomus, līdz ar to dividenžu maksājumus valstij un UIN ieņēmumus valsts budžetā.
2. Netiešā ietekme uz tautsaimniecību un mazajiem/vidējiem uzņēmumiem.
Ja samazinās LVM ciršanas apjomi, tas tieši skars mežizstrādes pakalpojuma sniedzējus un koksnes pircējus (zāģētavas, plātņu un papīra ražotājus, biomasas iepircējus). Tādēļ apgalvojums, ka projekts neietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus, ir nepamatots un maldinošs.
Secinājums: Faktiski ierobežojumi koksnes pieejamībai ietekmēs gan esošos līgumus, gan jaunu līgumu noslēgšanas iespējas.
3. Stratēģiskā ietekme uz lēmumu pieņemšanu par jaunu aizsargājamo teritoriju izveidi.
Anotācijā nepamatoti norādīts, ka valsts budžetam nav ietekmes. Patiesībā ietekme izpaudīsies gan īstermiņā (t. sk. dividenžu un UIN ieņēmumu kritums), gan ilgtermiņā (valsts kapitālsabiedrības nākotnes naudas plūsmas un investīciju potenciāla samazinājums). Piedāvātais kompensācijas mehānisms faktiski paredz apmainīt 73 895 ha saimniecisku mežu (kuru tīrā tagadnes vērtība ir 765 milj. eiro) pret mežiem, kuros nav iespējams veikt mežsaimniecisko darbību un gūt ienākumus. Mērķis – pilnā apmērā kompensēt privātajiem meža īpašniekiem valsts uzliktos ierobežojumus – ir leģitīms un cilvēciski saprotams; tomēr šāda maiņa būtiski samazina valstij piederošās kapitālsabiedrības spēju nākotnē ģenerēt ekonomisko atdevi.
Tas nozīmē, ka lēmumu pieņēmēji par jaunu aizsargājamo teritoriju veidošanu nejūt finansiālo smagumu un politiskajā līmenī šādus lēmumus pieņem vieglāk, jo fiskālais slogs netiek atzīts. Līdz ar to diskusijas par izmaksām, alternatīvām un prioritātēm nenotiek, un izmaksas atspoguļojas LVM finanšu rādītājos, samazinot valsts budžetā saņemamās dividendes.
Secinājums: Grozījumu anotācijā ir jālabo fiskālās ietekmes sadaļa.
Jānorāda, ka:
- pastāv tieša ietekme uz valsts budžetu caur LVM dividendēm un UIN;
- pastāv netieša ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir LVM sadarbības partneri;
- pastāv ilgtermiņa stratēģiska ietekme – lēmumi par jaunu aizsargājamo teritoriju veidošanu tiks pieņemti, neņemot vērā valsts finanšu interesi.
Ņemot vērā minēto, uzskatām ka zemes maiņa nedrīkst būt vienīgais kompensācijas mehānisms, turklāt fiskāli caurspīdīgāks risinājums būtu attiecīgo aizsargājamo zemju atpirkšana.
Zemāk norādīti galvenie aspekti, kas to pierāda.
1. Tiešā ietekme uz “Latvijas valsts meži” (LVM) finanšu rezultātiem.
Kompensācijas mehānisms paredz, ka pretī jāiedāvā līdzvērtīga meža platība. Aizsargājamās teritorijas parasti ir meži, kas sasnieguši ciršanas vecumu, līdz ar to arī pretī dodamās platības būs ciršanas vecuma meži LVM apsaimniekotajās teritorijās.
Anotācijā minēts potenciālais maiņas apjoms – 73 895 ha, un šo mežaudžu tīrā tagadnes vērtība ir 765 milj. eiro.
Salīdzinājumam: tas ir gandrīz tikpat, cik maksimāli atļautie ciršanas apjomi galvenajā cirtē LVM platībās pieciem gadiem kopā. Šāda apjoma maiņa neizbēgami samazinās LVM mežizstrādes apjomus, līdz ar to dividenžu maksājumus valstij un UIN ieņēmumus valsts budžetā.
2. Netiešā ietekme uz tautsaimniecību un mazajiem/vidējiem uzņēmumiem.
Ja samazinās LVM ciršanas apjomi, tas tieši skars mežizstrādes pakalpojuma sniedzējus un koksnes pircējus (zāģētavas, plātņu un papīra ražotājus, biomasas iepircējus). Tādēļ apgalvojums, ka projekts neietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus, ir nepamatots un maldinošs.
Secinājums: Faktiski ierobežojumi koksnes pieejamībai ietekmēs gan esošos līgumus, gan jaunu līgumu noslēgšanas iespējas.
3. Stratēģiskā ietekme uz lēmumu pieņemšanu par jaunu aizsargājamo teritoriju izveidi.
Anotācijā nepamatoti norādīts, ka valsts budžetam nav ietekmes. Patiesībā ietekme izpaudīsies gan īstermiņā (t. sk. dividenžu un UIN ieņēmumu kritums), gan ilgtermiņā (valsts kapitālsabiedrības nākotnes naudas plūsmas un investīciju potenciāla samazinājums). Piedāvātais kompensācijas mehānisms faktiski paredz apmainīt 73 895 ha saimniecisku mežu (kuru tīrā tagadnes vērtība ir 765 milj. eiro) pret mežiem, kuros nav iespējams veikt mežsaimniecisko darbību un gūt ienākumus. Mērķis – pilnā apmērā kompensēt privātajiem meža īpašniekiem valsts uzliktos ierobežojumus – ir leģitīms un cilvēciski saprotams; tomēr šāda maiņa būtiski samazina valstij piederošās kapitālsabiedrības spēju nākotnē ģenerēt ekonomisko atdevi.
Tas nozīmē, ka lēmumu pieņēmēji par jaunu aizsargājamo teritoriju veidošanu nejūt finansiālo smagumu un politiskajā līmenī šādus lēmumus pieņem vieglāk, jo fiskālais slogs netiek atzīts. Līdz ar to diskusijas par izmaksām, alternatīvām un prioritātēm nenotiek, un izmaksas atspoguļojas LVM finanšu rādītājos, samazinot valsts budžetā saņemamās dividendes.
Secinājums: Grozījumu anotācijā ir jālabo fiskālās ietekmes sadaļa.
Jānorāda, ka:
- pastāv tieša ietekme uz valsts budžetu caur LVM dividendēm un UIN;
- pastāv netieša ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir LVM sadarbības partneri;
- pastāv ilgtermiņa stratēģiska ietekme – lēmumi par jaunu aizsargājamo teritoriju veidošanu tiks pieņemti, neņemot vērā valsts finanšu interesi.
Ņemot vērā minēto, uzskatām ka zemes maiņa nedrīkst būt vienīgais kompensācijas mehānisms, turklāt fiskāli caurspīdīgāks risinājums būtu attiecīgo aizsargājamo zemju atpirkšana.
09.09.2025. 15:48
Latvijas Mežu sertifikācijas padome
Biedrības “Latvijas Mežu sertifikācijas padome” mērķis ir Latvijas sabiedrībā veidot izpratni par ilgtspējīgu mežsaimniecību, kura atbilst tās interesēm, ir vidi saudzējoša, sociāli atbildīga un ekonomiski pamatota, vienlaicīgi, neierobežojot Latvijas Republikas Satversmē noteiktās zemes īpašnieku tiesības.
Uzskatām, ka likumprojektā piedāvātais kompensāciju mehānisms attiecībā uz zemju maiņu ir pretrunā sabiedrības kopējām interesēm un ir netaisnīgs pret meža īpašniekiem, proti, likuma grozījumi neparedz īpašumu atpirkšanu, kas būtībā būtu taisnīgākais kompensācijas veids zemes īpašniekiem par valsts uzliktajiem ierobežojumiem un saimnieciskās darbības aizliegumiem.
Ja likumprojekta grozījumi tiks virzīti tālāk, saglabājot zemes maiņu kā vienīgo jauno kompensāciju veidu, aicinām arī citus valsts zemju apsaimniekotājus, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldi, pašvaldības, kuras apsaimnieko valsts zemi, uzņemties papildu saistības, lai realizētu zemju maiņu.
Pašlaik anotācijā ir minēts, ka “privātā īpašumā (fiziskās personas, fiziskām personām piederoši uzņēmumi, juridiskas personas) ĪADT atrodas 73 895 ha meža zemes, kuriem noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi”. Nekur nav minēts, ka ĪADT teritorijas tuvākajā nākotnē var būtiski pieaugt, piemēram, jaunu mikroliegumu teritoriju un ES nozīmes biotopu noteikšanas dēļ. Dabas aizsardzības pārvalde joprojām nav atbildējusi par aizsardzības statusu ES nozīmes biotopiem, kas atrodas ārpus ĪADT. T.s. dabas skaitīšanas rezultātā fiksētās teritorijas joprojām parādās dabas datu pārvaldes sistēmas “Ozols” datu bāzē, radot virkni jautājumu un neskaidrību gan meža īpašniekiem, gan sertificētiem uzņēmumiem. Šāda situācija diemžēl turpinās jau ilgāku laiku un nekādi neveicina ne sapratni, ne sadarbību.
Aicinām VARAM pilnveidot likumprojektu, papildinot tā anotāciju ar kvalitatīvu sociāli-ekonomisko izvērtējumu, jo pašreiz norādītais, proti, ka likumprojekta grozījumi neatstās nekādu ietekmi uz tautsaimniecību, nav patiess un ir tīši maldinošs. Sabiedrībai ir tiesības iegūt informāciju par patieso (skaitļos un pamatotos aprēķinos izsakāmo) šī likumprojekta grozījumu ietekmi uz tautsaimniecību.
Aicinām turpināt meklēt citus veidus, kā kompensēt valsts uzliktos saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizliegumus privātajiem meža īpašniekiem, paredzot līdzekļus no valsts budžeta vai iegūstot tos no Eiropas Savienības fondiem. Piemēram, ES nozīmes biotopu aizsardzībai, kas tiek aizsargāti pamatojoties uz ES un LR normatīvajiem aktiem, varētu piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem, lai ievērotu Tiesībsarga sniegtās rekomendācijas, proti, atrastu risinājumus, kas paredzētu nekustamā īpašuma atsavināšanu pret taisnīgu atlīdzību, izmaksājot kompensācijas.
Uzskatām, ka likumprojektā piedāvātais kompensāciju mehānisms attiecībā uz zemju maiņu ir pretrunā sabiedrības kopējām interesēm un ir netaisnīgs pret meža īpašniekiem, proti, likuma grozījumi neparedz īpašumu atpirkšanu, kas būtībā būtu taisnīgākais kompensācijas veids zemes īpašniekiem par valsts uzliktajiem ierobežojumiem un saimnieciskās darbības aizliegumiem.
Ja likumprojekta grozījumi tiks virzīti tālāk, saglabājot zemes maiņu kā vienīgo jauno kompensāciju veidu, aicinām arī citus valsts zemju apsaimniekotājus, piemēram, Dabas aizsardzības pārvaldi, pašvaldības, kuras apsaimnieko valsts zemi, uzņemties papildu saistības, lai realizētu zemju maiņu.
Pašlaik anotācijā ir minēts, ka “privātā īpašumā (fiziskās personas, fiziskām personām piederoši uzņēmumi, juridiskas personas) ĪADT atrodas 73 895 ha meža zemes, kuriem noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi”. Nekur nav minēts, ka ĪADT teritorijas tuvākajā nākotnē var būtiski pieaugt, piemēram, jaunu mikroliegumu teritoriju un ES nozīmes biotopu noteikšanas dēļ. Dabas aizsardzības pārvalde joprojām nav atbildējusi par aizsardzības statusu ES nozīmes biotopiem, kas atrodas ārpus ĪADT. T.s. dabas skaitīšanas rezultātā fiksētās teritorijas joprojām parādās dabas datu pārvaldes sistēmas “Ozols” datu bāzē, radot virkni jautājumu un neskaidrību gan meža īpašniekiem, gan sertificētiem uzņēmumiem. Šāda situācija diemžēl turpinās jau ilgāku laiku un nekādi neveicina ne sapratni, ne sadarbību.
Aicinām VARAM pilnveidot likumprojektu, papildinot tā anotāciju ar kvalitatīvu sociāli-ekonomisko izvērtējumu, jo pašreiz norādītais, proti, ka likumprojekta grozījumi neatstās nekādu ietekmi uz tautsaimniecību, nav patiess un ir tīši maldinošs. Sabiedrībai ir tiesības iegūt informāciju par patieso (skaitļos un pamatotos aprēķinos izsakāmo) šī likumprojekta grozījumu ietekmi uz tautsaimniecību.
Aicinām turpināt meklēt citus veidus, kā kompensēt valsts uzliktos saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizliegumus privātajiem meža īpašniekiem, paredzot līdzekļus no valsts budžeta vai iegūstot tos no Eiropas Savienības fondiem. Piemēram, ES nozīmes biotopu aizsardzībai, kas tiek aizsargāti pamatojoties uz ES un LR normatīvajiem aktiem, varētu piesaistīt līdzekļus no Eiropas Savienības fondiem, lai ievērotu Tiesībsarga sniegtās rekomendācijas, proti, atrastu risinājumus, kas paredzētu nekustamā īpašuma atsavināšanu pret taisnīgu atlīdzību, izmaksājot kompensācijas.
10.09.2025. 11:22
Santa Tālberga - Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži"
Likumprojekts pēc būtības ir pretrunā ar akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" (turpmāk - LVM) dibināšanas mērķi un normatīvo aktu tvērumu par LVM kā komercsabiedrības/publiskas personas kapitālsabiedrības darbību:
- uz LVM atteicas Komerclikuma regulējums, kas nosaka, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komercsabiedrība, lai realizētu valsts intereses meža apsaimniekošanā, nodrošinot meža vērtību saglabāšanu, palielināšanu un gūstot maksimāli iespējamos ienākumus kapitālsabiedrības akciju īpašniekam – Latvijas Republikai;
- uz LVM īpašumā esošo meža zemi ir attiecināmi visi Meža likuma nosacījumi, kas attiecas uz valstij piekrītošo vai piederošo meža zemi. Atbilstoši Meža likumā noteiktajam, LVM veic meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību. Saskaņā ar Meža likumā noteikto, LVM darbībā ir jāievēro Meža politika, kur ekonomisko jautājumu sadaļā noteikts, ka valsts mežs, ņemot vērā tā specifiskās publiskās funkcijas, ir uzskatāms par valsts kapitālu. Valstij kā šā kapitāla īpašniekam ir divas pamatintereses: kapitāla (meža) vērtība nedrīkst samazināties, tai vēlams pieaugt un īpašnieks (valsts) vēlas gūt peļņu no kapitāla (meža). Minētās intereses atbilst vispārējam komerctiesību regulējumam, kas noteic, ka komercdarbība tiek veikta peļņas gūšanas nolūkā (Komerclikuma 1. panta otrā daļa). Attiecībā uz mežsaimniecības produkcijas pārstrādes nozari Meža politika paredz nodrošināt koksnes resursu ilgtspējīgu pieejamību kā vienu no meža nozares ekonomisko mērķu sasniegšanas principiem. Proti, no Meža politikas izriet nepieciešamība LVM darbībā nodrošināt ilgtspējīgu koksnes resursu pieejamību tirgum (kas rada prognozējamu vidi koksnes pārstrādes nozarei).
Kompensācijas mehānisms normatīvo aktu tvērumā ir valsts pārvaldes uzdevums. Gadījumā, ja LVM ir atbildīga par kompensāciju administrēšanu, tad pēc būtības tā ir administratīvo funkciju pārņemšana, ko valsts deleģē kapitālsabiedrībai. Ievērojot iepriekš minēto, pieņemtie lēmumi, kas saistāmi ar kompensāciju administrēšanu būtu administratīvie akti Administratīvā procesa likuma ietvaros, tādējādi turpmākie strīdi (apstrīdot administratīvos aktus) tiktu risināti tiesvedības ceļā. Tiek prognozēts liels administratīvais slogs, jo pašlaik potenciālais meža zemju apjoms, kuriem noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi privātajās zemēs ir 73 895 ha. Procesā tiktu iesaistīti daudz meža īpašnieki. Ja arī tiek pieņemts lēmums par zemes maiņu kā kompensāciju meža īpašniekiem, tad atbildīgajam par šāda valsts pārvaldes uzdevuma izpildi jābūt valsts iestādei nevis publiskas personas kapitālsabiedrībai- komercsabiedrībai, kas darbojas kā privāto tiesību subjekts.
Vēršam uzmanību, ka likumprojektam nav veikts kvalitatīvs sociāl-ekonomiskais novērtējums, jo anotācijā norādīts, ka tiesiskais regulējums neatstāj nekādu ietekmi uz makroekonomisko vidi, nozaru konkurētspēju, uzņēmējdarbības vidi, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, konkurenci un nodarbinātību, kā arī neietekmē valsts budžetu un pašvaldību budžetus. Šāda veida pieņēmums neatspoguļo patieso ietekmi. Zemes maiņa no LVM apsaimniekošanā esošajām zemēm atstās būtisku negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, jo, piemēram, būtiski samazināsies valsts budžetā iemaksāto dividenžu apjoms.
Neuzliekot LVM tai neraksturīgas valsts pārvaldes funkcijas un neapgrūtinot tās saimniecisko darbību, saglabāsies valsts budžeta ieņēmumi no LVM samaksātajām dividendēm, kurus varēs izmantot valsts uzdevumu finansēšanai, tajā skaitā, kompensācijām meža īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Proti, LVM veic dividenžu iemaksu valsts budžetā normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un valsts sadala šos gūtos ieņēmumus, atbilstoši valsts pārvaldes uzdevumu veikšanas nodrošināšanai kādai no valsts iestādēm nepieciešamo funkciju veikšanai.
- uz LVM atteicas Komerclikuma regulējums, kas nosaka, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic komercsabiedrība, lai realizētu valsts intereses meža apsaimniekošanā, nodrošinot meža vērtību saglabāšanu, palielināšanu un gūstot maksimāli iespējamos ienākumus kapitālsabiedrības akciju īpašniekam – Latvijas Republikai;
- uz LVM īpašumā esošo meža zemi ir attiecināmi visi Meža likuma nosacījumi, kas attiecas uz valstij piekrītošo vai piederošo meža zemi. Atbilstoši Meža likumā noteiktajam, LVM veic meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību. Saskaņā ar Meža likumā noteikto, LVM darbībā ir jāievēro Meža politika, kur ekonomisko jautājumu sadaļā noteikts, ka valsts mežs, ņemot vērā tā specifiskās publiskās funkcijas, ir uzskatāms par valsts kapitālu. Valstij kā šā kapitāla īpašniekam ir divas pamatintereses: kapitāla (meža) vērtība nedrīkst samazināties, tai vēlams pieaugt un īpašnieks (valsts) vēlas gūt peļņu no kapitāla (meža). Minētās intereses atbilst vispārējam komerctiesību regulējumam, kas noteic, ka komercdarbība tiek veikta peļņas gūšanas nolūkā (Komerclikuma 1. panta otrā daļa). Attiecībā uz mežsaimniecības produkcijas pārstrādes nozari Meža politika paredz nodrošināt koksnes resursu ilgtspējīgu pieejamību kā vienu no meža nozares ekonomisko mērķu sasniegšanas principiem. Proti, no Meža politikas izriet nepieciešamība LVM darbībā nodrošināt ilgtspējīgu koksnes resursu pieejamību tirgum (kas rada prognozējamu vidi koksnes pārstrādes nozarei).
Kompensācijas mehānisms normatīvo aktu tvērumā ir valsts pārvaldes uzdevums. Gadījumā, ja LVM ir atbildīga par kompensāciju administrēšanu, tad pēc būtības tā ir administratīvo funkciju pārņemšana, ko valsts deleģē kapitālsabiedrībai. Ievērojot iepriekš minēto, pieņemtie lēmumi, kas saistāmi ar kompensāciju administrēšanu būtu administratīvie akti Administratīvā procesa likuma ietvaros, tādējādi turpmākie strīdi (apstrīdot administratīvos aktus) tiktu risināti tiesvedības ceļā. Tiek prognozēts liels administratīvais slogs, jo pašlaik potenciālais meža zemju apjoms, kuriem noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi privātajās zemēs ir 73 895 ha. Procesā tiktu iesaistīti daudz meža īpašnieki. Ja arī tiek pieņemts lēmums par zemes maiņu kā kompensāciju meža īpašniekiem, tad atbildīgajam par šāda valsts pārvaldes uzdevuma izpildi jābūt valsts iestādei nevis publiskas personas kapitālsabiedrībai- komercsabiedrībai, kas darbojas kā privāto tiesību subjekts.
Vēršam uzmanību, ka likumprojektam nav veikts kvalitatīvs sociāl-ekonomiskais novērtējums, jo anotācijā norādīts, ka tiesiskais regulējums neatstāj nekādu ietekmi uz makroekonomisko vidi, nozaru konkurētspēju, uzņēmējdarbības vidi, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, konkurenci un nodarbinātību, kā arī neietekmē valsts budžetu un pašvaldību budžetus. Šāda veida pieņēmums neatspoguļo patieso ietekmi. Zemes maiņa no LVM apsaimniekošanā esošajām zemēm atstās būtisku negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, jo, piemēram, būtiski samazināsies valsts budžetā iemaksāto dividenžu apjoms.
Neuzliekot LVM tai neraksturīgas valsts pārvaldes funkcijas un neapgrūtinot tās saimniecisko darbību, saglabāsies valsts budžeta ieņēmumi no LVM samaksātajām dividendēm, kurus varēs izmantot valsts uzdevumu finansēšanai, tajā skaitā, kompensācijām meža īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem. Proti, LVM veic dividenžu iemaksu valsts budžetā normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un valsts sadala šos gūtos ieņēmumus, atbilstoši valsts pārvaldes uzdevumu veikšanas nodrošināšanai kādai no valsts iestādēm nepieciešamo funkciju veikšanai.
10.09.2025. 12:13
Baiba Jansone - Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Mežsaimniecības institūts, asociētā profesore Ph.D. Baiba Jansone
Ņemot vērā, ka likumprojekta grozījumi ietver jaunu kompensāciju veidu - zemes maiņu, uzskatam, ka ir nepieciešamas plašas diskusijas, kā arī visu potenciālo ietekmju un risku apzināšana. Jau pašlaik anotācijā ir norādīts, ka ĪADT atrodas 73 895 ha meža zemes, kurām noteikti dažādi mežsaimnieciskās darbības ierobežojumi un šo mežaudžu tīrā tagadnes vērtība ir 765 434 771 euro. Zemes maiņas rezultātā var būtiski samazināties saimnieciskai ražošanai pieejamo platību īpatsvars valsts mežos, tādējādi atstājot būtisku negatīvu ietekmi uz nodarbinātības iespējām un sociālekonomisko attīstību. Tādēļ nav izprotams, kā VARAM varēja nonākt pie secinājuma, ka piedāvātās izmaiņas neatstās nekādu ietekmi uz tautsaimniecību, t.sk. uzņēmējdarbības vidi, maziem un vidējiem uzņēmumiem, nodarbinātību u.c. jomu. Nevaram arī piekrist, ka paredzot privāto zemju maiņu pret valsts zemi, tiesību akta projekta priekšlikumam nav paredzama nekāda ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem. Tādēļ aicinām papildināt ietekmes izvērtējumu, atspoguļojot patieso šī priekšlikuma ietekmi uz tautsaimniecību.
10.09.2025. 17:01
Atlasīti 13 ieraksti.
Ierakstu skaits lapā25