Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Noteikumi par kārtību, kādā biedrības tiek iekļautas jaunatnes organizāciju sarakstā un izslēgtas no tā, un jaunatnes organizāciju sarakstā iekļaujamām ziņām
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, pamatojoties uz Jaunatnes likuma 6. panta otro daļu (izteikta jaunā redakcijā ar likumu “Grozījumi Jaunatnes likumā”, kas stājās spēkā 2026. gada 19. martā, kas nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā jaunatnes organizācijas iekļauj jaunatnes organizāciju sarakstā (turpmāk – saraksts) un izslēdz no tā, kā arī sarakstā iekļaujamās ziņas. Noteikumu projekts aizstās Ministru kabineta 2011. gada 15. marta noteikumus Nr. 188 “Noteikumi par kārtību, kādā biedrības ierakstāmas jaunatnes organizāciju sarakstā, un sarakstā iekļaujamām ziņām” (turpmāk – noteikumi Nr. 188) (zaudējuši spēku 2026. gada 19. martā).
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā biedrības iekļauj un izslēdz no saraksta, kā arī sarakstā iekļaujamajās ziņas. Noteikumu projekts precizē līdz šim noteikumos Nr. 188 noteikto, tajā skaitā sarakstā iekļaujamās informācijas par sarakstā ierakstīto biedrību apjomu, tādējādi novēršot līdzšinējās nepilnības noteikumu Nr. 188 piemērošanā (saskaņā ar ministrijas 2024. gada iekšējā audita ziņojumā konstatēto), kā arī precizē biedrības iesnieguma par tās iekļaušanu sarakstā veidlapas (noteikumu projekta pielikums) saturu, tādējādi atvieglojot tās aizpildīšanu.
Politikas jomas
Jaunatnes politika
Teritorija
Latvija.
Norises laiks
21.04.2026. - 05.05.2026.
Informācija
-
Fiziskās personas
- Jaunieši, jaunatnes lietu speciālisti, jaunatnes darbinieki, darbā ar jaunatni iesaistītās personas.
Skaidrojums un ietekme
Sarakstā norādītā informācija ļaus vienkopus iegūt publiskas ziņas par biedrībām, kas tiešā veidā ir iesaistītas darbā ar jaunatni, un tādējādi sniegs iespēju tās tieši uzrunāt aktivitāšu, iniciatīvu organizēšanai.
Juridiskās personas
- Biedrības un nodibinājumi, kas veic darbu ar jauniešiem, jaunatnes organizācijas.
Skaidrojums un ietekme
Institucionālā līmenī noteikumu projekts sniegs iespēju iegūt precīzu un publisku informāciju par sarakstā iekļautu biedrību darbā ar jaunatni iesaistītajām juridiskajām personām, kas tieši iesaistītas darba ar jaunatni sistēmas nodrošināšanā.
Sagatavoja
Jānis Drigins (IZM)
Atbildīgā persona
Jānis Paiders (IZM)
Izsludināšanas datums
21.04.2026. 11:16
Iesniegtie viedokļi
ID
Iesniedzējs
Viedokļa būtība
Iesniegts
26-TA-875/1
r.a. "Siltumnīca"
Par projektu 26-TA-875 “Noteikumi par kārtību, kādā biedrības iekļauj un izslēdz no jaunatnes organizāciju saraksta, un jaunatnes organizāciju sarakstā iekļaujamām ziņām” tiek izteikti šādi iebildumi un priekšlikumi:
1. Projektā un pielikumā tiek lietoti dažādi termini attiecībā uz saziņu starp biedrību un ministriju: “biedrības e-adrese”, “ministrijas oficiālā elektroniskā adrese”, “oficiālā elektroniskā pasta adrese” un “amatpersonas e-pasta adrese”. Normatīvā akta līmenī būtu skaidri jānošķir: oficiālā elektroniskā adrese e-adreses sistēmā, parasts ministrijas vai biedrības e-pasts, uz kurieni tiek sūtīti elektroniski parakstīti dokumenti un kontaktpersonas e-pasts.
Ieteikums: noteikumos un pielikumā lietot vienotu struktūru: biedrības un/vai ministrijas oficiālā e-adrese, kontaktpersonas e-pasts, kontakttālrunis, tīmekļvietne vai sociālo tīklu profils, ja tāds ir.
2. Noteikumu projekts paredz, ka sarakstā iekļauj arī jaunatnes organizācijas darbības aprakstu un darbības vietu. Taču pielikumā nav paredzēts, ka biedrība norādītu darbības aprakstu un darbības vietu. Šādā gadījumā ministrijai vai nu būs jāņem šī informācija no citiem avotiem, vai jāpieprasa precizējumi, lai gan tieši jaunais projekts deklarē administratīvā sloga mazināšanu.
Ieteikums: izvērtēt, vai šāda informācija par jaunatnes organizācijas darbības aprakstu un darbības vietu ir būtiska iekļaušanai reģistrā un kāda ir šādas iekļaušanas praktiskā nozīme. Ja šāda nozīme tiek konstatēta, pielikumā jāiekļauj vismaz divas īsas ailes: “Jaunatnes organizācijas darbības īss apraksts” un “Darbības vieta / teritorija”. Pretējā gadījumā 17. punkts un pielikums nav savstarpēji saskaņoti.
3. Iesniegumu vērtēšanas komisijas (vismaz 3 locekļu sastāvā) saglabāšana šķiet pilnīgi nelietderīga, birokrātiska un resursus izšķērdējoša.
Saskaņā ar noteikumu projekta 8. punktu, komisija vērtē tikai divus aspektus: vai iesniegums ir pilnībā aizpildīts un vai biedrība atbilst Jaunatnes likuma 6. panta 1. daļā noteiktajiem kritērijiem. Šie kritēriji neprasa pilnīgi nekādu kvalitatīvu ekspertīzi, vērtēšanu vai profesionālu diskusiju. Vērtēšana sastāv tikai no matemātisku faktu un dokumentu salīdzināšanas, proti: Vai statūtos ierakstīts konkrēts teikums (mērķis)? Vai iesniegumā norādītā biedru vecuma proporcija (2/3) izpildās?
Lai veiktu šādu "jā/nē" pārbaudi, konsultatīvas 3 cilvēku komisijas sasaukšana ir lieka.
Noteikumu projekts paredz, ka komisija sagatavo "pamatotu atzinumu" 15 darbdienu laikā, un pēc tam ministrija lēmumu pieņem vēl 10 darbdienu laikā. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldei var būt nepieciešamas 25 darbdienas (pilnas 5 kalendārās nedēļas), lai izlasītu vienu divu lapu garu deklaratīvu iesniegumu un pieņemtu lēmumu. Tas neatbilst efektīvas pārvaldes principiem.
Zīmīgi, ka Anotācijas 7.4. sadaļā (Ietekme uz institūcijas procesiem) pie jautājuma "Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija" ir atzīmēts "Nē". Tas skaidri norāda, ka ministrija nav izmantojusi izdevību pārskatīt sava darba organizāciju.
Risinājums: Procesu pilnībā varētu (un vajadzētu) aizstāt ar viena atbildīgā IZM (vai Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras) darbinieka vienpersonisku novērtējumu. Šis darbinieks dažu stundu laikā var salīdzināt e-adresē saņemto iesniegumu ar statūtiem Uzņēmumu reģistrā un uzreiz sagatavot lēmuma (rīkojuma) projektu.
Papildus kritiski vērtējams ir fakts, ka iesnieguma veidlapā no organizācijas joprojām tiek prasīts manuāli ierakstīt un meklēt, kurā statūtu punktā (piem., "darbības mērķis norādīts biedrības statūtu __. punktā") atrodama informācija, neskatoties uz to, ka noteikumu projekta 4. punkts jau nosaka, ka ministrija pati iegūst biedrības statūtu kopiju no attiecīgajām iestādēm. Šis darbs būtu jāveic pašam ministrijas ekspertam (ierēdnim), vēl vairāk atslogojot nevalstisko sektoru.
1. Projektā un pielikumā tiek lietoti dažādi termini attiecībā uz saziņu starp biedrību un ministriju: “biedrības e-adrese”, “ministrijas oficiālā elektroniskā adrese”, “oficiālā elektroniskā pasta adrese” un “amatpersonas e-pasta adrese”. Normatīvā akta līmenī būtu skaidri jānošķir: oficiālā elektroniskā adrese e-adreses sistēmā, parasts ministrijas vai biedrības e-pasts, uz kurieni tiek sūtīti elektroniski parakstīti dokumenti un kontaktpersonas e-pasts.
Ieteikums: noteikumos un pielikumā lietot vienotu struktūru: biedrības un/vai ministrijas oficiālā e-adrese, kontaktpersonas e-pasts, kontakttālrunis, tīmekļvietne vai sociālo tīklu profils, ja tāds ir.
2. Noteikumu projekts paredz, ka sarakstā iekļauj arī jaunatnes organizācijas darbības aprakstu un darbības vietu. Taču pielikumā nav paredzēts, ka biedrība norādītu darbības aprakstu un darbības vietu. Šādā gadījumā ministrijai vai nu būs jāņem šī informācija no citiem avotiem, vai jāpieprasa precizējumi, lai gan tieši jaunais projekts deklarē administratīvā sloga mazināšanu.
Ieteikums: izvērtēt, vai šāda informācija par jaunatnes organizācijas darbības aprakstu un darbības vietu ir būtiska iekļaušanai reģistrā un kāda ir šādas iekļaušanas praktiskā nozīme. Ja šāda nozīme tiek konstatēta, pielikumā jāiekļauj vismaz divas īsas ailes: “Jaunatnes organizācijas darbības īss apraksts” un “Darbības vieta / teritorija”. Pretējā gadījumā 17. punkts un pielikums nav savstarpēji saskaņoti.
3. Iesniegumu vērtēšanas komisijas (vismaz 3 locekļu sastāvā) saglabāšana šķiet pilnīgi nelietderīga, birokrātiska un resursus izšķērdējoša.
Saskaņā ar noteikumu projekta 8. punktu, komisija vērtē tikai divus aspektus: vai iesniegums ir pilnībā aizpildīts un vai biedrība atbilst Jaunatnes likuma 6. panta 1. daļā noteiktajiem kritērijiem. Šie kritēriji neprasa pilnīgi nekādu kvalitatīvu ekspertīzi, vērtēšanu vai profesionālu diskusiju. Vērtēšana sastāv tikai no matemātisku faktu un dokumentu salīdzināšanas, proti: Vai statūtos ierakstīts konkrēts teikums (mērķis)? Vai iesniegumā norādītā biedru vecuma proporcija (2/3) izpildās?
Lai veiktu šādu "jā/nē" pārbaudi, konsultatīvas 3 cilvēku komisijas sasaukšana ir lieka.
Noteikumu projekts paredz, ka komisija sagatavo "pamatotu atzinumu" 15 darbdienu laikā, un pēc tam ministrija lēmumu pieņem vēl 10 darbdienu laikā. Tas nozīmē, ka valsts pārvaldei var būt nepieciešamas 25 darbdienas (pilnas 5 kalendārās nedēļas), lai izlasītu vienu divu lapu garu deklaratīvu iesniegumu un pieņemtu lēmumu. Tas neatbilst efektīvas pārvaldes principiem.
Zīmīgi, ka Anotācijas 7.4. sadaļā (Ietekme uz institūcijas procesiem) pie jautājuma "Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija" ir atzīmēts "Nē". Tas skaidri norāda, ka ministrija nav izmantojusi izdevību pārskatīt sava darba organizāciju.
Risinājums: Procesu pilnībā varētu (un vajadzētu) aizstāt ar viena atbildīgā IZM (vai Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras) darbinieka vienpersonisku novērtējumu. Šis darbinieks dažu stundu laikā var salīdzināt e-adresē saņemto iesniegumu ar statūtiem Uzņēmumu reģistrā un uzreiz sagatavot lēmuma (rīkojuma) projektu.
Papildus kritiski vērtējams ir fakts, ka iesnieguma veidlapā no organizācijas joprojām tiek prasīts manuāli ierakstīt un meklēt, kurā statūtu punktā (piem., "darbības mērķis norādīts biedrības statūtu __. punktā") atrodama informācija, neskatoties uz to, ka noteikumu projekta 4. punkts jau nosaka, ka ministrija pati iegūst biedrības statūtu kopiju no attiecīgajām iestādēm. Šis darbs būtu jāveic pašam ministrijas ekspertam (ierēdnim), vēl vairāk atslogojot nevalstisko sektoru.
26.04.2026. 17:02
Atlasīts 1 ieraksts.
Ierakstu skaits lapā25