Sabiedrības līdzdalība

Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 21. augusta noteikumos Nr. 531 "Noteikumi par neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību ēku energoefektivitātes jomā"

Publiskā apspriešana

1. Līdzšinējā Ministru kabineta 2010. gada 15. jūnija noteikumos Nr. 531 "Noteikumi par neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 531) redakcijā kompetences pārbaudes iestādēm (turpmak - KPI) piemērojamās prasības un pienākumi bija izvietoti dažādās noteikumu sadaļās vai deleģēšanas līgumā ar Ekonomikas ministriju. Šāda sadrumstalota regulējuma dēļ nebija pietiekamas skaidrības un vienotas struktūras, kas apgrūtināja ministrijas un KPI sadarbību deleģēto uzdevumu izpildē.
2. Ekonomikas ministrija saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45. panta pirmo daļu deleģē neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības uzdevumus KPI. Pašlaik deleģēšanas līgumi tiek slēgti uz laiku līdz trim gadiem, kas prasa ievērojamus administratīvos resursus gan ministrijai, gan KPI, veicot regulāru dokumentācijas sagatavošanu un pārbaudi. Gadu gaitā ir izveidojušās stabilas un profesionālas KPI, kas kvalitatīvi nodrošina neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanu un uzraudzību. Vienlaikus tirgū nav pietiekami daudz jaunu iestāžu, kuras spētu kvalitatīvi konkurēt šajā jomā. Līgumu slēgšana uz īsu termiņu lieki noslogo gan ministrijas, gan KPI administratīvos resursus, neuzlabojot pakalpojuma kvalitāti.
3. Ekonomikas ministrija deleģē neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanu un uzraudzību atsevišķām KPI katrā konkrētā jomā. Līdzšinējā praksē vienā jomā darbojas tikai viena KPI, un šāda kārtība nodrošina gan konsekventu metodoloģiju, gan augstu kvalitātes kontroli. Ņemot vērā, ka KPI darbībai ir nepieciešams atbilstošs personāls, telpas un citi resursi, nav lietderīgi deleģēt šos uzdevumus iestādēm, kas nespēj finansiāli nodrošināt savu darbību tikai no sertificēšanas maksas, kuru nosaka Ministru kabinets. Jaunām iestādēm bez pietiekama sertificēto ekspertu skaita nav iespējams nodrošināt stabilu darbību, kas varētu radīt riskus sertificēšanas kvalitātei.
4. Būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādes, kas piešķir tiesības būvspeciālistiem veikt neatkarīgu ekspertu pienākumus, bez neatkarīga eksperta sertifikāta, faktiski nevar uzraudzīt šo darbību, jo ne energosertifikācijas, ne apkures un kondicionēšanas sistēmu pārbaudes jomā tām nav piesaistīti neatkarīgie eksperti. Tas rada uzraudzības nepilnības, savukārt tirgū jau darbojas pietiekams skaits neatkarīgo ekspertu, lai šie pakalpojumi būtu pieejami bez būvspeciālistu iesaistes.
5. MK noteikumu Nr. 531 41. punkts nosaka, ka par sertificēšanas pakalpojumiem persona maksā pirms šo pakalpojumu saņemšanas, kas nozīmē, ka arī uzraudzības maksa par tekošo gadu būtu jāveic gada sākumā. Pašreizējais apmaksas termiņš (1. aprīlis) rada situāciju, ka gada pirmajos mēnešos KPI var trūkt apgrozāmo līdzekļu, lai pilnvērtīgi nodrošinātu neatkarīgo ekspertu uzraudzības procesu.
6. Lai pilnveidotu neatkarīgo ekspertu uzraudzības sistēmu un nodrošinātu tās pilnīgu atbilstību Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti II pielikuma prasībām, būtu nepieciešams precīzāk nodalīt pārbaužu veidus un to regularitāti. Līdz šim noteikumos nebija skaidri atsevišķi definētas ikgadējās pārbaudes, kas vērstas uz energoefektivitātes sertifikātu un inspekcijas ziņojumu kvalitātes kontroli, un piecgades pārbaudes, kas paredzētas profesionālās pilnveides un patstāvīgās prakses izpildes izvērtēšanai. 
7. Ēku energoefektivitātes novērtēšanas process var būt ilgstošs, un neatkarīgo ekspertu darbībā pieļautās kļūdas nereti tiek atklātas tikai ieviešanas gaitā vai pat pēc ilgāka ekspluatācijas perioda. Tas nozīmē, ka sūdzības par neatkarīgo ekspertu profesionālās darbības pārkāpumiem var tikt saņemtas vairākus gadus pēc attiecīgās darbības veikšanas. Pašreiz noteikumos nav paredzēts noilguma termiņš, tādēļ iespējams izskatīt arī ļoti senus pārkāpumus, kas vairs nav samērīgi — eksperta kompetence un pieeja darbam šajā laikā var būt būtiski mainījusies, un soda piemērošana vairs nesasniegtu savu preventīvo mērķi.
8. Līdzšinējā MK noteikumu Nr. 531 redakcija paredzēja, ka KPI pieņemtos lēmumus var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu Būvniecības valsts kontroles biroja direktoram. Tomēr KPI izpilda valsts pārvaldes uzdevumu, ko deleģējusi Ekonomikas ministrija, un tā ir augstākā iestāde attiecībā uz deleģējuma izpildi. BVKB nav šī deleģējuma devējs un tā kompetencē nevajadzētu būt šādu lēmumu pārskatīšanai.
9. Pašreiz noteikumos nav skaidri paredzēta iespēja KPI izmantot no sertificēšanas pakalpojumiem saņemtos līdzekļus neatkarīgo ekspertu kompetences celšanai. Situācijās, kad veidojas uzkrājumi no saņemtās uzraudzības maksas, KPI nav normatīvi nostiprināta iespēja šos līdzekļus mērķtiecīgi novirzīt nozares profesionālās kapacitātes stiprināšanai, pat ja šāda nepieciešamība un iespēja ir identificēta.
10. Pašreizējās maksas par neatkarīgo ekspertu KPI maksas pakalpojumiem, kas noteiktas Ministru kabineta 2019.gada 15.janvāra noteikumos Nr.26 "Neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības maksas pakalpojumu cenrādis" kompetences novērtēšana (214,96 eiro) un ikgadējo uzraudzību (216,62 eiro) tika noteiktas 2019. gadā un kopš tā laika nav mainītas. Šajā periodā inflācija Latvijā ir sasniegusi 41,9 % (Centrālās statistikas pārvaldes patēriņa cenu indeksa kalkulators, 2019. gada janvāris–2025. gada jūlijs), būtiski palielinot pakalpojumu nodrošināšanas izmaksas. KPI aprēķini rāda, ka faktiskās izmaksas šobrīd ievērojami pārsniedz noteiktās maksas, it īpaši ikgadējās uzraudzības pakalpojumiem, kuros ietilpst ikgadējās pārbaudes atbilstoši Direktīvas 2010/31/ES prasībām, piecu gadu perioda informācijas pārbaudes, sūdzību izskatīšana, kā arī uzturēšanas un administratīvie izdevumi. Esošā maksa vairs nesedz izmaksas un rada finansiālu risku pakalpojumu kvalitātes un nepārtrauktības nodrošināšanai.
11. Noteikumu projektā ir precizēts iesniegumu iesniegšanas veids - tos iesniedzot Būvniecības informācijas sistēmā aizpildot speciālu tiešsaites formu, jo šāda funkcionalitāte jau ir izstrādāta un faktiski ieviesta praksē.

Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 15. jūnija noteikumos Nr. 531 "Noteikumi par neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību" (turpmāk - Noteikumu projekts) paredz vienkāršot un precizēt neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanas un uzraudzības regulējumu, apvienojot prasības kompetences pārbaudes iestādēm vienā nodaļā, pagarinot deleģēšanas līgumu termiņu līdz 10 gadiem, nosakot vienu KPI katrā jomā un svītrojot būvspeciālistu tiesības veikt neatkarīgu ekspertu pienākumus, bez neatkarīga eksperta sertifikāta. Tie paredz agrāku uzraudzības maksas samaksu, skaidru ikgadējo un piecgades pārbaužu nodalīšanu, 10 gadu noilgumu sūdzībām, KPI lēmumu apstrīdēšanu EM, iespēju līdzekļus novirzīt kompetences celšanai un maksas pakalpojumu cenu paaugstināšanu, ņemot vērā inflāciju un izmaksu pieaugumu

Būvniecības politika

Latvija

19.09.2025. - 03.10.2025.

-

Noteikumu projekts ir attiecināms uz šādu mērķa grupu: personām, kurām ir neatkarīga eksperta ēku energoefektivitātes jomā sertifikāti.
Uz 2025.gada 11.augustu sertificēto personu darbības sfēru skaits ir 111.
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus augstāk minētajām personām, iestādēm, kā arī nemaina veicamās darbības, nenosaka papildu administratīvo slogu.

Noteikumu projekts ir attiecināms uz šādu mērķa grupu: kompetences pārbaudes iestādes, kuras veic neatkarīgo ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību.

Gusts Sproģis (EM)

Raivis Bremšmits (EM)

19.09.2025. 16:48