Sabiedrības līdzdalība

Projekta ID/ Uzdevuma numurs
Tiesību akta/ diskusiju dokumenta nosaukums
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 22. jūlija noteikumos Nr. 421 "Medību noteikumi""
Līdzdalības veids
Publiskā apspriešana
Sākotnēji identificētās problēmas apraksts
-
Mērķa apraksts
-
Politikas jomas
Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika
Teritorija
-
Norises laiks
31.12.2021. - 14.01.2022.
Informācija
Skat anotācijā.
Fiziskās personas
Juridiskās personas
Sagatavoja
Jānis Bārs (ZM)
Atbildīgā persona
Arvīds Ozols (ZM)
Izsludināšanas datums
30.12.2021. 14:29

Iesniegtie iebildumi / priekšlikumi

Iebilduma / priekšlikuma iesniedzējs
Iebilduma / priekšlikuma būtība
Iesniegts
Viesturs Ķerus - Latvijas Ornitoloģijas biedrība
Noteikumu projektā netiek ņemta vērā aktuālā informācija par medījamo putnu populāciju stāvokli. Medību noteikumos nepieciešami vēl šādi grozījumi:

1) Svītrot 3.2.5. punktu.

Pamatojums: Mežirbes populācija turpina samazināties – kopš 2016. gada populācija sarukusi par vairāk nekā 50%. Līdz ar to nav izpildījušies sugas aizsardzības plānā iekļautie nosacījumi, lai saglabātu mežirbi medījamo sugu sarakstā

2) Papildināt 3.2.11. punktu ar "platknābji (Anas clypeata), baltvēderi (Anas penelope)".

Pamatojums: Šo abu sugu ligzdojošās populācijas Latvijā ir apdraudētas. Medību termiņa sākums pārceļams uz 15. septembri, kad ieradušies caurceļojošo populāciju putni, lai saudzētu vietējos ligzdotājus.

3) 3.2.12. punktā jāsvītro platknābji (Anas clypeata), baltvēderi (Anas penelope) un garkakļi (Anas acuta).

Pamatojums: Platknābji un baltvēderi pārceļami uz 3.2.11. punktu (sk. pamatojumu iepriekš). Garkaklis ir apdraudēts ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā (https://www.iucnredlist.org/species/22680301/166201297), tāpēc svītrojams no medījamo sugu saraksta. 

4) Jaunā punktā noteikt: "Vienā medību reizē vienam medniekam atļauts nomedīt ne varāk kā 10 ūdensputnu."

Pamatojums: Arvien vairāk ūdensputnu sugu tiek iekļauts apdraudēto sugu sarakstos. Situācijā, kad ūdensputnu sugas ir nelimitēti medījamas un nav kritēriju, lai iekļautu tās limitēti medījamo sugu sarakstā, šāds ierobežojums, kas attiecas uz visām sugām kopā veicinātu atbildīgāku attieksmi pret medījamiem ūdensputniem.
 
13.01.2022. 14:18
"Latvijas Mednieku savienība"
1. Izteikt 15. punktu šādā redakcijā: “Medību tiesības medību līgumā norādītajās zemes vienībās vai to daļās medību tiesību lietotājs var izmantot pēc līguma iesniegšanas Valsts meža dienestā un reģistrēšanas medību iecirkņa sastāvā. Medību iecirkņa sastāvā reģistrētie līgumi uzskatāmi par prioritāriem salīdzinājumā ar nereģistrētiem medību līgumiem. Bez reģistrācijas medību iecirkņa sastāvā medību tiesības atļauts izmantot gadījumos: 15.1. ja tiek medīti nelimitētie medījamie dzīvnieki; 15.2. ja medību tiesību lietotājs ir noslēdzis savstarpējo vienošanos ar piegulošajiem medību iecirk’niem par medību iecirkņa ārējām robežām, kas reģistrēta Valsts meža dienestā (turpmāk - robežlīgums) un Valsts meža dienesta Ģeogrāfiskās informācijas sistēmā ir iesniedzis informāciju par medību tiesībām robežlīgumā noteiktajā teritorijā.” 2. Izteikt 19.4. punktu šādā redakcijā: “Medību līgumā minētā zemes vienība vai tās daļa neveido medību iecirkni kā vienlaidu platību, izņemot, ja ir noslēgts robežlīgums un tā atrodas robežlīgumā noteiktajā teritorijā.” 3. Papildināt ar 24.1 punktu šādā redakcijā: “Ja medību tiesību lietotājs ir noslēdzis robežlīgumu vai robežlīgumus ar blakus esošajiem medību iecirkņiem, kuru platības nav mazākas par Medību likuma 19. panta pirmajā daļā minēto minimālo medību platību, tad medību platība par vienlaidu platību tiek uzskatīta arī tādos gadījumos, ja pārrāvums starp viena medību tiesību lietotāja platībām, reģistrētā robežlīguma ietvaros, ir lielāks par 100 m.” 4. Papildināt ar 24.2 punktu šādā redakcijā: “Par 241. punktā minētajiem blakus esošajiem medību iecirkņiem uzskata: a) medību iecirkņus, kas savstarpēji saskaras un to platība nav mazāka par Medību likuma 19. panta pirmajā daļā minēto minimālo medību platību; b) medību iecirkņus, kas savstarpēji nesaskaras un starp tiem nav reģistrēts cits medību iecirknis, kura platība nav mazāka par Medību likuma 19. panta pirmajā daļā minēto minimālo medību platību. c) medību iecirkņus, starp kuriem ir publiskā ūdenstilpne, kuras platums šaurākajā vietā starp medību iecirkņiem nav lielāks par 100 m.” 5. Papildināt ar 24.3 punktu šādā redakcijā: “Robežlīgums satur: e) ziņas par medību tiesību lietotājiem, kas slēdz vienošanos; f) vienošanās priekšmetu - medību iecirkņa ārējās robežas, kas veido teritoriju ar līgumslēdzējpusēm skaidri saprotamām, precīzi norādītām medību iecirkņa ārējām robežām, kas kartogrāfiski atspoguļotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā. g) vienošanās darbības termiņu (ne mazāk kā vienu gadu); h) vienošanās pārtraukšanas kārtību.” 6. Papildināt ar 24.4 punktu šādā redakcijā: “15.2., 19.4. un 241 punktu nosacījumi ir spēkā pēc robežlīguma iesniegšanas un reģistrēšanas Valsts meža dienestā.” 7. Papildināt ar 24.5 punktu šādā redakcijā: “Robežlīguma pārtraukšanas gadījumā vienošanās pārtraucējam ir pienākums par to paziņot Valsts meža dienestam. Robežlīguma darbība tiek pārtraukta ar nākamo medību sezonu.” 8. Papildināt ar 24.6 punktu šādā redakcijā: “Valsts meža dienests pēc savas iniciatīvas pārtrauc robežlīgumu un izslēdz to no reģistra, ja robežlīgums neatbilst 24.1 punkta prasībām. Robežlīguma darbība tiek pārtraukta ar nākamo medību sezonu.” 9. Papildināt ar 24.7 punktu šādā redakcijā: “Valsts meža dienests no jauna nereģistrē medību platību medību iecirknī, ja medību platība atrodas ārpus šī medību tiesību lietotāja robežlīgumā noteiktās teritorijas un nav iesniegti grozījumi robežlīgumā.” 10. Papildināt ar 24.8 punktu šādā redakcijā: “Ja medību platības, par kurām noslēgti medību tiesību nomas līgumi, pēc robežlīguma noslēgšanas ir palikušas ārpus medību iecirkņa teritorijas, medību tiesību lietotājs, kura medību iecirknī šīs platības ir palikušas, var izmantot medību tiesības šajās platībās, ievērojot līguma nosacījumus. Medību tiesību lietotāja pienākums ir mēneša laikā pēc robežlīguma noslēgšanas informēt medību tiesību īpašniekus, kuru platības ir palikušas ārpus medību iecirkņa platības, par medību tiesību lietotāja maiņu. Medību tiesību īpašniekam ir tiesības slēgt jaunu līgumu ar medību tiesību lietotāju jeb atļaut turpināt medības uz līdzšinējiem noteikumiem. Ja medību tiesību īpašnieks nevēlas, ka medību tiesības turpina izmantot cits medību tiesību lietotājs, viņš var vienpusēji uzteikt līgumu. Šādā gadījumā līgums tiek uzskatīts par lauztu, kad medību tiesību īpašnieks informējis dienestu saskaņā ar šo noteikumu 20.4. apakšpunktu un dienests pieņēmis 20.punktā minēto lēmumu.” 11. Papildināt ar 43.1 punktu šādā redakcijā: “Ja noslēgts un Valsts meža dienestā reģistrēts robežlīgums, kas veido medību iecirkni, kā noslēgtu poligonu, limitu noteikšanā un medību atļauju izsniegšanā ņem vērā visu robežlīgumā iekļauto medību platību.” Pamatojums: MK noteikumu punktu 15.; 19.4; 241.; 242.; 243 .;244.; 245 .;246 .;247.; 248.; 431 mērķis ir veicināt stabilu un dabā skaidri identificējamu medību iecirkņu robežu noteikšanu pēc brīvprātīgas vienošanās principa, nodrošinot pilnvērtīgu medību platību apsaimniekošanu, samazinot administratīvo slogu medību tiesību lietotājiem. Skaidri noteikta un identificējama vienlaidus teritorija medību iecirkņa organizēšanai uzlabo medību uzraudzību un drošību un būtiski atslogo Valsts meža dienesta resursus medību tiesību nodošanas līgumu administrēšanai. 12. Svītrot 25.3 punktu. Pamatojums: 1. Šai normai reāli dzīvē nav nekādas nozīmes, jo šis dokuments nav nedz jāiesniedz kādai iestādei vai par to kādam jāatskaitās. Šobrīd tas galvenokārt tiek izmantots, lai medību inspektori varētu sastādīt protokolu par pārkāpumu, ja pārskats nav aizpildīts vispār vai nav aizpildīts pareizi. 2. Normatīvie akti nosaka, kādas sugas, kādā termiņā un ar kādām metodēm medījamas. Likums un noteikumi regulē to, kas ir un kas nav uzskatāmas par likumīgām medībām. Velkot paralēles, ejot medīt individuāli jebkuros citos apstākļos, medniekam pārskatā nav jānorāda visas tās sugas, kuras tas plāno medīt vai tās sugas, kuras tajā brīdī ir aizliegt medīt. Tādēļ arī šajā gadījumā pārskats ir lieks administratīvais slogs un apgrūtinājums, kas reāli dzīve nedod nekādu pienesumu. 3. Medību noteikumos ir citas metodes un rīki, kuru izmantošana ir ierobežota attiecībā uz dažādām medījamo dzīvnieku sugām. Piemēram, mednieks nepilda pārskatu, ja ar vītņstobra ieroča kalibru, kam enerģija stobra galā ir mazāka par 3000 džouliem, dodas medīt stirnas, jo Medību noteikumi skaidri un gaiši pasaka, kas ir atļauts un kas aizliegts. Tāpat arī pārskats netiek rakstīts, ja mednieks dodas ar renkuļiem medīt lapsas vai zaķus. Medību noteikumi pasaka, ka ar renkuļiem ir aizliegts medīt aļņus, mežacūkas, staltbriežus un šajā gadījumā medniekam nav jāraksta pašdeklarēšanās, kas piefiksē mednieka nodomus. Kādēļ šāds dokuments būtu jāraksta, ja mednieks dodas medīt ar nakts redzamības tēmēkli? 4. Sākotnēji 25.3. apakšpunkts Medību noteikumos tika ieviests, jo atbildīgās kontrolējošās iestādes baidījās par to, ka mednieki neievēros normatīvo aktu prasības, tādēļ bija nepieciešams instruments, ko sekmīgi varēja izmantot pārejas posmā, sākot izmantot nakts redzamības tēmēkļus. Kopš brīža, kad šī norma tika ieviesta, ir skaidrs, ka tā ir tikai formalitāte bez būtiska pienesuma un atdeves, bet ir papildus slogs medniekiem. 13. Izteikt 45. punktu šādā redakcijā: “45. Valsts meža dienests, saņemot iesniegumu par atļaujas izsniegšanu dzīvnieku medīšanai, pārsniedzot Valsts meža dienesta noteikto limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu, kā arī medīšanai ārpus noteiktā medību termiņa postījumu vietās, kurās ir veikti aizsardzības pasākumi pret šādiem iespējamiem postījumiem, piecu darbdienu laikā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu: 45.1. par medību atļaujas izsniegšanu dzīvnieku medīšanai medību iecirknī, pārsniedzot Valsts meža dienesta noteikto limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu, un izsniedz medību atļauju un atbilstošu skaitu marķieru vai par atteikumu izsniegt medību atļauju; 45.2. atļaut medīt ārpus noteiktā medību termiņa un izsniedz medību atļauju un atbilstošu skaitu marķieru vai atļauju medīt nelimitētos medījamos dzīvniekus postījumu vietā (zemes vienībā ar atsevišķu kadastra numuru vai lauku blokā (nepārtrauktu lauksaimniecībā izmantojamo zemesgabalu, ko norobežo stabilu, dabā identificējamu objektu robežas vai īpašumu robežas)) vai atteikt izsniegt medību atļauju vai atļauju medīt nelimitēti medījamo sugu dzīvniekus.” Pamatojums: Nepieciešams noteikt īsāku lēmuma pieņemšanas termiņu no iesnieguma saņemšanas dienas, lai medību tiesību lietotāji operatīvi saņemtu medību atļaujas un novērstu medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu turpināšanos un zaudējuma apmēra palielināšanos mežsaimniecībai vai lauksaimniecībai.
14.01.2022. 12:18
Mārtiņš Trons - Biedrība "Zemnieku saeima"
Par grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 22.jūlija noteikumos Nr.421 "Medību noteikumi"

Biedrība “Zemnieku saeima“ ir iepazinusies ar grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 22.jūlija noteikumos Nr.421 "Medību noteikumi" un sniedz savus priekšlikumus un papildinājumus:
 
1. Izteikt 15. punktu šādā redakcijā: “Medību tiesības medību līgumā norādītajās zemes vienībās vai to daļās medību tiesību lietotājs var izmantot pēc līguma iesniegšanas Valsts meža dienestā un reģistrēšanas medību iecirkņa sastāvā. Medību iecirkņa sastāvā reģistrētie līgumi uzskatāmi par prioritāriem salīdzinājumā ar nereģistrētiem medību līgumiem. Bez reģistrācijas medību iecirkņa sastāvā medību tiesības atļauts izmantot gadījumos:
     15.1. ja tiek medīti nelimitētie medījamie dzīvnieki;
     15.2. ja medību tiesību lietotājs ir noslēdzis savstarpējo vienošanos ar piegulošo medību iecirkni par medību iecirkņa ārējām robežām, kas reģistrēta Valsts meža dienestā (turpmāk - robežlīgums) un Valsts meža dienesta Ģeogrāfiskās informācijas sistēmā ir iesniedzis informāciju par medību tiesībām robežlīgumā noteiktajā teritorijā.”

2. Izteikt 19.4. punktu šādā redakcijā: “Medību līgumā minētā zemes vienība vai tās daļa neveido medību iecirkni kā vienlaidu platību, izņemot, ja ir noslēgts robežlīgums un tā atrodas robežlīgumā noteiktajā teritorijā.”

3. Papildināt ar 24.1 punktu šādā redakcijā: “Ja medību tiesību lietotājs ir noslēdzis robežlīgumu vai robežlīgumus ar blakus esošajiem medību iecirkņiem, kuru platības nav mazākas par Medību likuma 19. panta pirmajā daļā minēto minimālo medību platību, tad medību platība par vienlaidu platību tiek uzskatīta arī tādos gadījumos, ja pārrāvums starp viena medību tiesību lietotāja platībām, reģistrētā robežlīguma ietvaros, ir lielāks par 100 m.”

4. Papildināt ar 24.2 punktu šādā redakcijā: “Par 241. punktā minētajiem blakus esošajiem medību iecirkņiem uzskata:
a) medību iecirkņus, kas savstarpēji saskaras un to platība nav mazāka par Medību likuma 19. panta pirmajā daļā minēto minimālo medību platību;
b) medību iecirkņus, kas savstarpēji nesaskaras un starp tiem nav reģistrēts cits medību iecirknis, kura platība nav mazāka par Medību likuma 19. panta pirmajā daļā minēto minimālo medību platību.
c) medību iecirkņus, starp kuriem ir publiskā ūdenstilpne, kuras platums šaurākajā vietā starp medību iecirkņiem nav lielāks par 100 m.”

5. Papildināt ar 24.3 punktu šādā redakcijā: “Robežlīgums satur:
e)  ziņas par medību tiesību lietotājiem, kas slēdz vienošanos;
f)  vienošanās priekšmetu - medību iecirkņa ārējās robežas, kas veido teritoriju ar līgumslēdzējpusēm skaidri saprotamām, precīzi norādītām medību iecirkņa ārējām robežām, kas kartogrāfiski atspoguļotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā.
g)  vienošanās darbības termiņu (ne mazāk kā vienu gadu);
h)  vienošanās pārtraukšanas kārtību.”

6. Papildināt ar 24.4 punktu šādā redakcijā: “15.2., 19.4. un 241 punktu nosacījumi ir spēkā pēc robežlīguma iesniegšanas un reģistrēšanas Valsts meža dienestā.”

7. Papildināt ar 24.5 punktu šādā redakcijā: “Robežlīguma pārtraukšanas gadījumā vienošanās pārtraucējam ir pienākums par to paziņot Valsts meža dienestam. Robežlīguma darbība tiek pārtraukta ar nākamo medību sezonu.”

8. Papildināt ar 24.6 punktu šādā redakcijā: “Valsts meža dienests pēc savas iniciatīvas pārtrauc robežlīgumu un izslēdz to no reģistra, ja robežlīgums neatbilst 24.1 punkta prasībām. Robežlīguma darbība tiek pārtraukta ar nākamo medību sezonu.”

9. Papildināt ar 24.7 punktu šādā redakcijā: “Valsts meža dienests no jauna nereģistrē medību platību medību iecirknī, ja medību platība atrodas ārpus šī medību tiesību lietotāja robežlīgumā noteiktās teritorijas un nav iesniegti grozījumi robežlīgumā.”

10.Papildināt ar 24.8 punktu šādā redakcijā: “Ja medību platības, par kurām noslēgti medību tiesību nomas līgumi, pēc robežlīguma noslēgšanas ir palikušas ārpus medību iecirkņa teritorijas, medību tiesību lietotājs, kura medību iecirknī šīs platības ir palikušas, var izmantot medību tiesības šajās platībās, ievērojot līguma nosacījumus. Medību tiesību lietotāja pienākums ir mēneša laikā pēc robežlīguma noslēgšanas informēt medību tiesību īpašniekus, kuru platības ir palikušas ārpus medību iecirkņa platības, par medību tiesību lietotāja maiņu.  Medību tiesību īpašniekam ir tiesības slēgt jaunu līgumu ar medību tiesību lietotāju jeb atļaut turpināt medības uz līdzšinējiem noteikumiem. Ja medību tiesību īpašnieks nevēlas, ka medību tiesības turpina izmantot cits medību tiesību lietotājs, viņš var vienpusēji uzteikt līgumu. Šādā gadījumā līgums tiek uzskatīts par lauztu, kad medību tiesību īpašnieks informējis dienestu saskaņā ar šo noteikumu 20.4. apakšpunktu un dienests pieņēmis 20.punktā minēto lēmumu.”

11.Papildināt ar 43.1 punktu šādā redakcijā: “Ja noslēgts un Valsts meža dienestā reģistrēts robežlīgums, kas veido medību iecirkni, kā noslēgtu poligonu, limitu noteikšanā un medību atļauju izsniegšanā ņem vērā visu robežlīgumā iekļauto medību platību.”
        Pamatojums: MK noteikumu punktu 15.; 19.4; 241.; 242.; 243 .;244.; 245 .;246 .;247.; 248.; 431
mērķis ir veicināt stabilu un dabā skaidri identificējamu medību iecirkņu robežu noteikšanu pēc brīvprātīgas vienošanās principa, nodrošinot pilnvērtīgu medību platību apsaimniekošanu, samazinot administratīvo slogu medību tiesību lietotājiem. Skaidri noteikta un identificējama vienlaidus teritorija medību iecirkņa organizēšanai  uzlabo medību uzraudzību un drošību un būtiski atslogo Valsts meža dienesta resursus medību tiesību nodošanas līgumu administrēšanai.

12. Svītrot 25.3 punktu.
   Pamatojums:
Šai normai reāli dzīvē nav nekādas nozīmes, jo šis dokuments nav nedz jāiesniedz kādai iestādei vai par to kādam jāatskaitās. Šobrīd tas galvenokārt tiek izmantots, lai medību inspektori varētu sastādīt protokolu par pārkāpumu, ja pārskats nav aizpildīts vispār vai nav aizpildīts pareizi.
Normatīvie akti nosaka, kādas sugas, kādā termiņā un ar kādām metodēm medījamas. Likums un noteikumi regulē to, kas ir un kas nav uzskatāmas par likumīgām medībām. Velkot paralēles, ejot medīt individuāli jebkuros citos apstākļos, medniekam pārskatā nav jānorāda visas tās sugas, kuras tas plāno medīt vai tās sugas, kuras tajā brīdī ir aizliegt medīt. Tādēļ arī šajā gadījumā pārskats ir lieks administratīvais slogs un apgrūtinājums, kas reāli dzīve nedod nekādu pienesumu.
Medību noteikumos ir citas metodes un rīki, kuru izmantošana ir ierobežota attiecībā uz dažādām medījamo dzīvnieku sugām. Piemēram, mednieks nepilda pārskatu, ja ar vītņstobra ieroča kalibru, kam enerģija stobra galā ir mazāka par 3000 džouliem, dodas medīt stirnas, jo Medību noteikumi skaidri un gaiši pasaka, kas ir atļauts un kas aizliegts. Tāpat arī pārskats netiek rakstīts, ja mednieks dodas ar renkuļiem medīt lapsas vai zaķus. Medību noteikumi pasaka, ka ar renkuļiem ir aizliegts medīt aļņus, mežacūkas, staltbriežus un šajā gadījumā medniekam nav jāraksta pašdeklarēšanās, kas piefiksē mednieka nodomus. Kādēļ šāds dokuments būtu jāraksta, ja mednieks dodas medīt ar nakts redzamības tēmēkli?
Sākotnēji 25.3. apakšpunkts Medību noteikumos tika ieviests, jo atbildīgās kontrolējošās iestādes baidījās par to, ka mednieki neievēros normatīvo aktu prasības, tādēļ bija nepieciešams instruments, ko sekmīgi varēja izmantot pārejas posmā, sākot izmantot nakts redzamības tēmēkļus. Kopš brīža, kad šī norma tika ieviesta, ir skaidrs, ka tā ir tikai formalitāte bez būtiska pienesuma un atdeves, bet ir papildus slogs medniekiem.
13. Izteikt 45. punktu šādā redakcijā: “45. Valsts meža dienests, saņemot iesniegumu par atļaujas izsniegšanu dzīvnieku medīšanai, pārsniedzot Valsts meža dienesta noteikto limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu, kā arī medīšanai ārpus noteiktā medību termiņa postījumu vietās, kurās ir veikti aizsardzības pasākumi pret šādiem iespējamiem postījumiem, piecu darbdienu laikā  Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu:
45.1. par medību atļaujas izsniegšanu dzīvnieku medīšanai medību iecirknī, pārsniedzot Valsts meža dienesta noteikto limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu, un izsniedz medību atļauju un atbilstošu skaitu marķieru vai par atteikumu izsniegt medību atļauju;
45.2. atļaut medīt ārpus noteiktā medību termiņa un izsniedz medību atļauju un atbilstošu skaitu marķieru vai atļauju medīt nelimitētos medījamos dzīvniekus postījumu vietā (zemes vienībā ar atsevišķu kadastra numuru vai lauku blokā (nepārtrauktu lauksaimniecībā izmantojamo zemesgabalu, ko norobežo stabilu, dabā identificējamu objektu robežas vai īpašumu robežas)) vai atteikt izsniegt medību atļauju vai atļauju medīt nelimitēti medījamo sugu dzīvniekus.”
Pamatojums: Nepieciešams noteikt īsāku lēmuma pieņemšanas termiņu no iesnieguma saņemšanas dienas, lai medību tiesību lietotāji operatīvi saņemtu medību atļaujas un novērstu medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu turpināšanos un zaudējuma apmēra palielināšanos mežsaimniecībai vai lauksaimniecībai.

14.Papildināt 44.1: “Staltbriežu govju un teļu medību atļaujas izsniedz 90% apjomā no pieļaujamā nomedīšanas apjoma. Atlikušo nomedīšanas apjomu dzīvnieku uzskaites vienībā izsniedz medību tiesību lietotājam pēc pieprasījuma, ja tas ir nomedījis 80% no sākotnēji izsniegtā medību atļauju apjoma.”
     Pamatojums: Atbilstoši Valsts meža dienesta publicētajiem datiem “Staltbriežu skaita dinamika” pēdējos gados staltbriežu faktiskais nomedīšanas apjoms svārstās 82-88% no noteiktā limita, kas ir veicinošs faktors populācijas pieaugumam un attiecīgi postījumu apjoma pieaugumam mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Par iemeslu ir medību tiesību lietotāju ar lielu sākotnējo nomedīšanas apjomu faktiska nespēja to izpildīt, savukārt medību tiesību lietotāju ar mazu sākotnējo nomedīšanas apjomu spēja ātri izpildīt limitu un vēlme medīt vairāk, ko ierobežo medību atļauju trūkums. Šāds regulējums ļautu panākt medību atļauju pārdali un izmantošanu medību tiesību lietotājam, kam sākotnēji pienākas mazāk un veicinātu lielāku kopējo limita izpildi.

Nepieciešamības gadījumā esam gatavi tikties, lai pārrunātu mūsu sniegtos priekšlikumus un papildinājumus.
 
14.01.2022. 13:14
"Latvijas Mednieku savienība"
Izteikt 3.2.11. un 3.2.12. apakšpunktus šādā redakcijā: "3.2.11. sējas zosis (Anser fabalis), baltpieres zosis (Anser albifrons), Kanādas zosis (Branta canadensis), – no 15. septembra līdz 30. novembrim; 3.2.12. meža zosis (Anser anser), lauči (Fulica atra), krīkļi (Anas crecca), pelēkās pīles (Anas strepera), platknābji (Anas clypeata), meža pīles (Anas platyrhynchos), prīkšķes (Anas querquedula), baltvēderi (Anas penelope), garkakļi (Anas acuta), cekulpīles (Aythya fuligula), ķerras (Aythya marila), melnās pīles (Melanitta nigra), gaigalas (Bucephala clangula) – no augusta otrās sestdienas pulksten 16.00 līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu;" Pamatojums: Meža zoss medību termiņa sākuma maiņa uz agrāku (otro augusta sestdienu, vienā laikā ar pīļu medībām) pielāgotu medību termiņu laikam, kad šīs sugas zosis ir sastopamas uz vietas Latvijā. Meža zosu jaunie putni lidspēju sasniedz aptuveni jūlija sākumā, un lielā daļā Latvijas meža zosu līdz 15. septembrim, kad šobrīd sākas zosu medības, jau ir uzsākuši migrāciju un Latvijā vairs neatrodas. Suga ir ar pieaugošu skaita tendenci gan Eiropā (1), gan Latvijā lokāli (2), tāpēc tās populācijai medību slodze nebūtu kritiska. Meža zosu skaita ierobežošana samazinātu arī lauksaimniecībai nodarītos postījumus pavasarī, ligzdošanas vietu tuvumā, laikā, kad zosu medības nenotiek. 1) http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/greylag-goose-anser-anser BirdLife International (2022) Species factsheet: Anser anser. Downloaded from http://www.birdlife.org on 13/01/2022. 2) Ķerus V., Dekants A., Auniņš A., Mārdega I. 2021. Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība.
14.01.2022. 13:22
MĀrtiŅŠ Ailts - Latvijas Meža īpašnieku biedrība
Latvijas Meža īpašnieku biedrība ir iepazinusies ar grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 22.jūlija noteikumos Nr.421 "Medību noteikumi" un sniedz savus priekšlikumus un papildinājumus:

1. Izteikt 15. punktu šādā redakcijā: “Medību tiesības medību līgumā norādītajās zemes vienībās vai to daļās medību tiesību lietotājs var izmantot pēc līguma iesniegšanas Valsts meža dienestā un reģistrēšanas medību iecirkņa sastāvā. Medību iecirkņa sastāvā reģistrētie līgumi uzskatāmi par prioritāriem salīdzinājumā ar nereģistrētiem medību līgumiem. Bez reģistrācijas medību iecirkņa sastāvā medību tiesības atļauts izmantot gadījumos:
15.1. ja tiek medīti nelimitētie medījamie dzīvnieki;
15.2. ja medību tiesību lietotājs ir noslēdzis savstarpējo vienošanos ar piegulošo medību iecirkni par medību iecirkņa ārējām robežām, kas reģistrēta Valsts meža dienestā (turpmāk - robežlīgums) un Valsts meža dienesta Ģeogrāfiskās informācijas sistēmā ir iesniedzis informāciju par medību tiesībām robežlīgumā noteiktajā teritorijā.”

2. Izteikt 19.4. punktu šādā redakcijā: “Medību līgumā minētā zemes vienība vai tās daļa neveido medību iecirkni kā vienlaidu platību, izņemot, ja ir noslēgts robežlīgums un tā atrodas robežlīgumā noteiktajā teritorijā.”

3. Papildināt ar 24.1 punktu šādā redakcijā: “Ja medību tiesību lietotājs ir noslēdzis robežlīgumu vai robežlīgumus ar blakus esošajiem medību iecirkņiem, kuru platības nav mazākas par Medību likuma 19. panta pirmajā daļā minēto minimālo medību platību, tad medību platība par vienlaidu platību tiek uzskatīta arī tādos gadījumos, ja pārrāvums starp viena medību tiesību lietotāja platībām, reģistrētā robežlīguma ietvaros, ir lielāks par 100 m.”

4. Papildināt ar 24.2 punktu šādā redakcijā: “Par 241. punktā minētajiem blakus esošajiem medību iecirkņiem uzskata:
a) medību iecirkņus, kas savstarpēji saskaras un to platība nav mazāka par Medību likuma 19. panta pirmajā daļā minēto minimālo medību platību;
b) medību iecirkņus, kas savstarpēji nesaskaras un starp tiem nav reģistrēts cits medību iecirknis, kura platība nav mazāka par Medību likuma 19. panta pirmajā daļā minēto minimālo medību platību.
c) medību iecirkņus, starp kuriem ir publiskā ūdenstilpne, kuras platums šaurākajā vietā starp medību iecirkņiem nav lielāks par 100 m.”

5. Papildināt ar 24.3 punktu šādā redakcijā: “Robežlīgums satur:
e) ziņas par medību tiesību lietotājiem, kas slēdz vienošanos;
f) vienošanās priekšmetu - medību iecirkņa ārējās robežas, kas veido teritoriju ar līgumslēdzējpusēm skaidri saprotamām, precīzi norādītām medību iecirkņa ārējām robežām, kas kartogrāfiski atspoguļotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā.
g) vienošanās darbības termiņu (ne mazāk kā vienu gadu);
h) vienošanās pārtraukšanas kārtību.”

6. Papildināt ar 24.4 punktu šādā redakcijā: “15.2., 19.4. un 241 punktu nosacījumi ir spēkā pēc robežlīguma iesniegšanas un reģistrēšanas Valsts meža dienestā.”

7. Papildināt ar 24.5 punktu šādā redakcijā: “Robežlīguma pārtraukšanas gadījumā vienošanās pārtraucējam ir pienākums par to paziņot Valsts meža dienestam. Robežlīguma darbība tiek pārtraukta ar nākamo medību sezonu.”

8. Papildināt ar 24.6 punktu šādā redakcijā: “Valsts meža dienests pēc savas iniciatīvas pārtrauc robežlīgumu un izslēdz to no reģistra, ja robežlīgums neatbilst 24.1 punkta prasībām. Robežlīguma darbība tiek pārtraukta ar nākamo medību sezonu.”

9. Papildināt ar 24.7 punktu šādā redakcijā: “Valsts meža dienests no jauna nereģistrē medību platību medību iecirknī, ja medību platība atrodas ārpus šī medību tiesību lietotāja robežlīgumā noteiktās teritorijas un nav iesniegti grozījumi robežlīgumā.”

10. Papildināt ar 24.8 punktu šādā redakcijā: “Ja medību platības, par kurām noslēgti medību tiesību nomas līgumi, pēc robežlīguma noslēgšanas ir palikušas ārpus medību iecirkņa teritorijas, medību tiesību lietotājs, kura medību iecirknī šīs platības ir palikušas, var izmantot medību tiesības šajās platībās, ievērojot līguma nosacījumus. Medību tiesību lietotāja pienākums ir mēneša laikā pēc robežlīguma noslēgšanas informēt medību tiesību īpašniekus, kuru platības ir palikušas ārpus medību iecirkņa platības, par medību tiesību lietotāja maiņu. Medību tiesību īpašniekam ir tiesības slēgt jaunu līgumu ar medību tiesību lietotāju jeb atļaut turpināt medības uz līdzšinējiem noteikumiem. Ja medību tiesību īpašnieks nevēlas, ka medību tiesības turpina izmantot cits medību tiesību lietotājs, viņš var vienpusēji uzteikt līgumu. Šādā gadījumā līgums tiek uzskatīts par lauztu, kad medību tiesību īpašnieks informējis dienestu saskaņā ar šo noteikumu 20.4. apakšpunktu un dienests pieņēmis 20.punktā minēto lēmumu.”

11. Papildināt ar 43.1 punktu šādā redakcijā: “Ja noslēgts un Valsts meža dienestā reģistrēts robežlīgums, kas veido medību iecirkni, kā noslēgtu poligonu, limitu noteikšanā un medību atļauju izsniegšanā ņem vērā visu robežlīgumā iekļauto medību platību.”

Pamatojums: MK noteikumu punktu 15.; 19.4; 241.; 242.; 243 .;244.; 245 .;246 .;247.; 248.; 431
mērķis ir veicināt stabilu un dabā skaidri identificējamu medību iecirkņu robežu noteikšanu pēc brīvprātīgas vienošanās principa, nodrošinot pilnvērtīgu medību platību apsaimniekošanu, samazinot administratīvo slogu medību tiesību lietotājiem. Skaidri noteikta un identificējama vienlaidus teritorija medību iecirkņa organizēšanai uzlabo medību uzraudzību un drošību un būtiski atslogo Valsts meža dienesta resursus medību tiesību nodošanas līgumu administrēšanai.

12. Svītrot 25.3 punktu.
Pamatojums:
1. Šai normai reāli dzīvē nav nekādas nozīmes, jo šis dokuments nav nedz jāiesniedz kādai iestādei vai par to kādam jāatskaitās. Šobrīd tas galvenokārt tiek izmantots, lai medību inspektori varētu sastādīt protokolu par pārkāpumu, ja pārskats nav aizpildīts vispār vai nav aizpildīts pareizi.
2. Normatīvie akti nosaka, kādas sugas, kādā termiņā un ar kādām metodēm medījamas. Likums un noteikumi regulē to, kas ir un kas nav uzskatāmas par likumīgām medībām. Velkot paralēles, ejot medīt individuāli jebkuros citos apstākļos, medniekam pārskatā nav jānorāda visas tās sugas, kuras tas plāno medīt vai tās sugas, kuras tajā brīdī ir aizliegt medīt. Tādēļ arī šajā gadījumā pārskats ir lieks administratīvais slogs un apgrūtinājums, kas reāli dzīve nedod nekādu pienesumu.
3. Medību noteikumos ir citas metodes un rīki, kuru izmantošana ir ierobežota attiecībā uz dažādām medījamo dzīvnieku sugām. Piemēram, mednieks nepilda pārskatu, ja ar vītņstobra ieroča kalibru, kam enerģija stobra galā ir mazāka par 3000 džouliem, dodas medīt stirnas, jo Medību noteikumi skaidri un gaiši pasaka, kas ir atļauts un kas aizliegts. Tāpat arī pārskats netiek rakstīts, ja mednieks dodas ar renkuļiem medīt lapsas vai zaķus. Medību noteikumi pasaka, ka ar renkuļiem ir aizliegts medīt aļņus, mežacūkas, staltbriežus un šajā gadījumā medniekam nav jāraksta pašdeklarēšanās, kas piefiksē mednieka nodomus. Kādēļ šāds dokuments būtu jāraksta, ja mednieks dodas medīt ar nakts redzamības tēmēkli?
4. Sākotnēji 25.3. apakšpunkts Medību noteikumos tika ieviests, jo atbildīgās kontrolējošās iestādes baidījās par to, ka mednieki neievēros normatīvo aktu prasības, tādēļ bija nepieciešams instruments, ko sekmīgi varēja izmantot pārejas posmā, sākot izmantot nakts redzamības tēmēkļus. Kopš brīža, kad šī norma tika ieviesta, ir skaidrs, ka tā ir tikai formalitāte bez būtiska pienesuma un atdeves, bet ir papildus slogs medniekiem.

13. Izteikt 45. punktu šādā redakcijā: “45. Valsts meža dienests, saņemot iesniegumu par atļaujas izsniegšanu dzīvnieku medīšanai, pārsniedzot Valsts meža dienesta noteikto limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu, kā arī medīšanai ārpus noteiktā medību termiņa postījumu vietās, kurās ir veikti aizsardzības pasākumi pret šādiem iespējamiem postījumiem, piecu darbdienu laikā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu:
45.1. par medību atļaujas izsniegšanu dzīvnieku medīšanai medību iecirknī, pārsniedzot Valsts meža dienesta noteikto limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu, un izsniedz medību atļauju un atbilstošu skaitu marķieru vai par atteikumu izsniegt medību atļauju;
45.2. atļaut medīt ārpus noteiktā medību termiņa un izsniedz medību atļauju un atbilstošu skaitu marķieru vai atļauju medīt nelimitētos medījamos dzīvniekus postījumu vietā (zemes vienībā ar atsevišķu kadastra numuru vai lauku blokā (nepārtrauktu lauksaimniecībā izmantojamo zemesgabalu, ko norobežo stabilu, dabā identificējamu objektu robežas vai īpašumu robežas)) vai atteikt izsniegt medību atļauju vai atļauju medīt nelimitēti medījamo sugu dzīvniekus.”
Pamatojums: Nepieciešams noteikt īsāku lēmuma pieņemšanas termiņu no iesnieguma saņemšanas dienas, lai medību tiesību lietotāji operatīvi saņemtu medību atļaujas un novērstu medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu turpināšanos un zaudējuma apmēra palielināšanos mežsaimniecībai vai lauksaimniecībai.

14. Papildināt 44.1 Staltbriežu govju un teļu medību atļaujas izsniedz 90% apjomā no pieļaujamā nomedīšanas apjoma. Atlikušo nomedīšanas apjomu dzīvnieku uzskaites vienībā izsniedz medību tiesību lietotājam pēc pieprasījuma, ja tas ir nomedījis 80% no sākotnēji izsniegtā medību atļauju apjoma.
Pamatojums: Atbilstoši Valsts meža dienesta publicētajiem datiem “Staltbriežu skaita dinamika” pēdējos gados staltbriežu faktiskais nomedīšanas apjoms svārstās 82-88% no noteiktā limita, kas ir veicinošs faktors populācijas pieaugumam un attiecīgi postījumu apjoma pieaugumam mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Par iemeslu ir medību tiesību lietotāju ar lielu sākotnējo nomedīšanas apjomu faktiska nespēja to izpildīt, savukārt medību tiesību lietotāju ar mazu sākotnējo nomedīšanas apjomu spēja ātri izpildīt limitu un vēlme medīt vairāk, ko ierobežo medību atļauju trūkums. Šāds regulējums ļautu panākt medību atļauju pārdali un izmantošanu medību tiesību lietotājam, kam sākotnēji pienākas mazāk un veicinātu lielāku kopējo limita izpildi.
 
14.01.2022. 13:52
Linda Dombrovska - Latvijas Mednieku asociācija
. Izteikt 15. punktu šādā redakcijā: “Medību tiesības medību līgumā norādītajās zemes vienībās vai to daļās medību tiesību lietotājs var izmantot pēc līguma iesniegšanas Valsts meža dienestā un reģistrēšanas medību iecirkņa sastāvā. Medību iecirkņa sastāvā reģistrētie līgumi uzskatāmi par prioritāriem salīdzinājumā ar nereģistrētiem medību līgumiem. Bez reģistrācijas medību iecirkņa sastāvā medību tiesības atļauts izmantot gadījumos:
15.1. ja tiek medīti nelimitētie medījamie dzīvnieki;
15.2. ja medību tiesību lietotājs ir noslēdzis savstarpējo vienošanos ar piegulošo medību iecirkni par medību iecirkņa ārējām robežām, kas reģistrēta Valsts meža dienestā (turpmāk - robežlīgums) un Valsts meža dienesta Ģeogrāfiskās informācijas sistēmā ir iesniedzis informāciju par medību tiesībām robežlīgumā noteiktajā teritorijā.”
2. Izteikt 19.4. punktu šādā redakcijā: “Medību līgumā minētā zemes vienība vai tās daļa neveido medību iecirkni kā vienlaidu platību, izņemot, ja ir noslēgts robežlīgums un tā atrodas robežlīgumā noteiktajā teritorijā.”
3. Papildināt ar 24.1 punktu šādā redakcijā: “Ja medību tiesību lietotājs ir noslēdzis robežlīgumu vai robežlīgumus ar blakus esošajiem medību iecirkņiem, kuru platības nav mazākas par Medību likuma 19. panta pirmajā daļā minēto minimālo medību platību, tad medību platība par vienlaidu platību tiek uzskatīta arī tādos gadījumos, ja pārrāvums starp viena medību tiesību lietotāja platībām, reģistrētā robežlīguma ietvaros, ir lielāks par 100 m.”
4. Papildināt ar 24.2 punktu šādā redakcijā: “Par 241. punktā minētajiem blakus esošajiem medību iecirkņiem uzskata:
a) medību iecirkņus, kas savstarpēji saskaras un to platība nav mazāka par Medību likuma 19. panta pirmajā daļā minēto minimālo medību platību;
b) medību iecirkņus, kas savstarpēji nesaskaras un starp tiem nav reģistrēts cits medību iecirknis, kura platība nav mazāka par Medību likuma 19. panta pirmajā daļā minēto minimālo medību platību.
c) medību iecirkņus, starp kuriem ir publiskā ūdenstilpne, kuras platums šaurākajā vietā starp medību iecirkņiem nav lielāks par 100 m.”
5. Papildināt ar 24.3 punktu šādā redakcijā: “Robežlīgums satur:
e)  ziņas par medību tiesību lietotājiem, kas slēdz vienošanos;
f)  vienošanās priekšmetu - medību iecirkņa ārējās robežas, kas veido teritoriju ar līgumslēdzējpusēm skaidri saprotamām, precīzi norādītām medību iecirkņa ārējām robežām, kas kartogrāfiski atspoguļotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā.
g) vienošanās darbības termiņu (ne mazāk kā vienu gadu);
h) vienošanās pārtraukšanas kārtību.”
6. Papildināt ar 24.4 punktu šādā redakcijā: “15.2., 19.4. un 241 punktu nosacījumi ir spēkā pēc robežlīguma iesniegšanas un reģistrēšanas Valsts meža dienestā.”
7. Papildināt ar 24.5 punktu šādā redakcijā: “Robežlīguma pārtraukšanas gadījumā vienošanās pārtraucējam ir pienākums par to paziņot Valsts meža dienestam. Robežlīguma darbība tiek pārtraukta ar nākamo medību sezonu.”
8. Papildināt ar 24.6 punktu šādā redakcijā: “Valsts meža dienests pēc savas iniciatīvas pārtrauc robežlīgumu un izslēdz to no reģistra, ja robežlīgums neatbilst 24.1 punkta prasībām. Robežlīguma darbība tiek pārtraukta ar nākamo medību sezonu.”
9. Papildināt ar 24.7 punktu šādā redakcijā: “Valsts meža dienests no jauna nereģistrē medību platību medību iecirknī, ja medību platība atrodas ārpus šī medību tiesību lietotāja robežlīgumā noteiktās teritorijas un nav iesniegti grozījumi robežlīgumā.”
10. Papildināt ar 24.8 punktu šādā redakcijā: “Ja medību platības, par kurām noslēgti medību tiesību nomas līgumi, pēc robežlīguma noslēgšanas ir palikušas ārpus medību iecirkņa teritorijas, medību tiesību lietotājs, kura medību iecirknī šīs platības ir palikušas, var izmantot medību tiesības šajās platībās, ievērojot līguma nosacījumus. Medību tiesību lietotāja pienākums ir mēneša laikā pēc robežlīguma noslēgšanas informēt medību tiesību īpašniekus, kuru platības ir palikušas ārpus medību iecirkņa platības, par medību tiesību lietotāja maiņu.  Medību tiesību īpašniekam ir tiesības slēgt jaunu līgumu ar medību tiesību lietotāju jeb atļaut turpināt medības uz līdzšinējiem noteikumiem. Ja medību tiesību īpašnieks nevēlas, ka medību tiesības turpina izmantot cits medību tiesību lietotājs, viņš var vienpusēji uzteikt līgumu. Šādā gadījumā līgums tiek uzskatīts par lauztu, kad medību tiesību īpašnieks informējis dienestu saskaņā ar šo noteikumu 20.4. apakšpunktu un dienests pieņēmis 20.punktā minēto lēmumu.”
11. Papildināt ar 43.1 punktu šādā redakcijā: “Ja noslēgts un Valsts meža dienestā reģistrēts robežlīgums, kas veido medību iecirkni, kā noslēgtu poligonu, limitu noteikšanā un medību atļauju izsniegšanā ņem vērā visu robežlīgumā iekļauto medību platību.”

Pamatojums: MK noteikumu punktu 15.; 19.4; 241.; 242.; 243 .;244.; 245 .;246 .;247.; 248.; 431
mērķis ir veicināt stabilu un dabā skaidri identificējamu medību iecirkņu robežu noteikšanu pēc brīvprātīgas vienošanās principa, nodrošinot pilnvērtīgu medību platību apsaimniekošanu, samazinot administratīvo slogu medību tiesību lietotājiem. Skaidri noteikta un identificējama vienlaidus teritorija medību iecirkņa organizēšanai  uzlabo medību uzraudzību un drošību un būtiski atslogo Valsts meža dienesta resursus medību tiesību nodošanas līgumu administrēšanai.

12. Svītrot 25.3 punktu.

Pamatojums:
1.     Šai normai reāli dzīvē nav nekādas nozīmes, jo šis dokuments nav nedz jāiesniedz kādai iestādei vai par to kādam jāatskaitās. Šobrīd tas galvenokārt tiek izmantots, lai medību inspektori varētu sastādīt protokolu par pārkāpumu, ja pārskats nav aizpildīts vispār vai nav aizpildīts pareizi.
2.     Normatīvie akti nosaka, kādas sugas, kādā termiņā un ar kādām metodēm medījamas. Likums un noteikumi regulē to, kas ir un kas nav uzskatāmas par likumīgām medībām. Velkot paralēles, ejot medīt individuāli jebkuros citos apstākļos, medniekam pārskatā nav jānorāda visas tās sugas, kuras tas plāno medīt vai tās sugas, kuras tajā brīdī ir aizliegt medīt. Tādēļ arī šajā gadījumā pārskats ir lieks administratīvais slogs un apgrūtinājums, kas reāli dzīve nedod nekādu pienesumu.
3.     Medību noteikumos ir citas metodes un rīki, kuru izmantošana ir ierobežota attiecībā uz dažādām medījamo dzīvnieku sugām. Piemēram, mednieks nepilda pārskatu, ja ar vītņstobra ieroča kalibru, kam enerģija stobra galā ir mazāka par 3000 džouliem, dodas medīt stirnas, jo Medību noteikumi skaidri un gaiši pasaka, kas ir atļauts un kas aizliegts. Tāpat arī pārskats netiek rakstīts, ja mednieks dodas ar renkuļiem medīt lapsas vai zaķus. Medību noteikumi pasaka, ka ar renkuļiem ir aizliegts medīt aļņus, mežacūkas, staltbriežus un šajā gadījumā medniekam nav jāraksta pašdeklarēšanās, kas piefiksē mednieka nodomus. Kādēļ šāds dokuments būtu jāraksta, ja mednieks dodas medīt ar nakts redzamības tēmēkli?
4.     Sākotnēji 25.3. apakšpunkts Medību noteikumos tika ieviests, jo atbildīgās kontrolējošās iestādes baidījās par to, ka mednieki neievēros normatīvo aktu prasības, tādēļ bija nepieciešams instruments, ko sekmīgi varēja izmantot pārejas posmā, sākot izmantot nakts redzamības tēmēkļus. Kopš brīža, kad šī norma tika ieviesta, ir skaidrs, ka tā ir tikai formalitāte bez būtiska pienesuma un atdeves, bet ir papildus slogs medniekiem.

13. Izteikt 45. punktu šādā redakcijā: “45. Valsts meža dienests, saņemot iesniegumu par atļaujas izsniegšanu dzīvnieku medīšanai, pārsniedzot Valsts meža dienesta noteikto limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu, kā arī medīšanai ārpus noteiktā medību termiņa postījumu vietās, kurās ir veikti aizsardzības pasākumi pret šādiem iespējamiem postījumiem, piecu darbdienu laikā  Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu:
45.1. par medību atļaujas izsniegšanu dzīvnieku medīšanai medību iecirknī, pārsniedzot Valsts meža dienesta noteikto limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu, un izsniedz medību atļauju un atbilstošu skaitu marķieru vai par atteikumu izsniegt medību atļauju;
45.2. atļaut medīt ārpus noteiktā medību termiņa un izsniedz medību atļauju un atbilstošu skaitu marķieru vai atļauju medīt nelimitētos medījamos dzīvniekus postījumu vietā (zemes vienībā ar atsevišķu kadastra numuru vai lauku blokā (nepārtrauktu lauksaimniecībā izmantojamo zemesgabalu, ko norobežo stabilu, dabā identificējamu objektu robežas vai īpašumu robežas)) vai atteikt izsniegt medību atļauju vai atļauju medīt nelimitēti medījamo sugu dzīvniekus.”

Pamatojums: Nepieciešams noteikt īsāku lēmuma pieņemšanas termiņu no iesnieguma saņemšanas dienas, lai medību tiesību lietotāji operatīvi saņemtu medību atļaujas un novērstu medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu turpināšanos un zaudējuma apmēra palielināšanos mežsaimniecībai vai lauksaimniecībai.

Izteikt 3.2.11. un 3.2.12. apakšpunktus šādā redakcijā: "3.2.11. sējas zosis (Anser fabalis), baltpieres zosis (Anser albifrons), Kanādas zosis (Branta canadensis), – no 15. septembra līdz 30. novembrim; 3.2.12. meža zosis (Anser anser), lauči (Fulica atra), krīkļi (Anas crecca), pelēkās pīles (Anas strepera), platknābji (Anas clypeata), meža pīles (Anas platyrhynchos), prīkšķes (Anas querquedula), baltvēderi (Anas penelope), garkakļi (Anas acuta), cekulpīles (Aythya fuligula), ķerras (Aythya marila), melnās pīles (Melanitta nigra), gaigalas (Bucephala clangula) – no augusta otrās sestdienas pulksten 16.00 līdz 14. septembrim trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu;" Pamatojums: Meža zoss medību termiņa sākuma maiņa uz agrāku (otro augusta sestdienu, vienā laikā ar pīļu medībām) pielāgotu medību termiņu laikam, kad šīs sugas zosis ir sastopamas uz vietas Latvijā. Meža zosu jaunie putni lidspēju sasniedz aptuveni jūlija sākumā, un lielā daļā Latvijas meža zosu līdz 15. septembrim, kad šobrīd sākas zosu medības, jau ir uzsākuši migrāciju un Latvijā vairs neatrodas. Suga ir ar pieaugošu skaita tendenci gan Eiropā (1), gan Latvijā lokāli (2), tāpēc tās populācijai medību slodze nebūtu kritiska. Meža zosu skaita ierobežošana samazinātu arī lauksaimniecībai nodarītos postījumus pavasarī, ligzdošanas vietu tuvumā, laikā, kad zosu medības nenotiek. 
 
14.01.2022. 15:01
Andris Broks - Latgales mednieku un makšķernieku biedrība
1. Izteikt 15. punktu šādā redakcijā: “Medību tiesības medību līgumā norādītajās zemes vienībās vai to daļās medību tiesību lietotājs var izmantot pēc līguma iesniegšanas Valsts meža dienestā un reģistrēšanas medību iecirkņa sastāvā. Medību iecirkņa sastāvā reģistrētie līgumi uzskatāmi par prioritāriem salīdzinājumā ar nereģistrētiem medību līgumiem. Bez reģistrācijas medību iecirkņa sastāvā medību tiesības atļauts izmantot gadījumos: 15.1. ja tiek medīti nelimitētie medījamie dzīvnieki; 15.2. ja medību tiesību lietotājs ir noslēdzis savstarpējo vienošanos ar piegulošo medību iecirkni par medību iecirkņa ārējām robežām, kas reģistrēta Valsts meža dienestā (turpmāk - robežlīgums) un Valsts meža dienesta Ģeogrāfiskās informācijas sistēmā ir iesniedzis informāciju par medību tiesībām robežlīgumā noteiktajā teritorijā.” 2. Izteikt 19.4. punktu šādā redakcijā: “Medību līgumā minētā zemes vienība vai tās daļa neveido medību iecirkni kā vienlaidu platību, izņemot, ja ir noslēgts robežlīgums un tā atrodas robežlīgumā noteiktajā teritorijā.” 3. Papildināt ar 24.1 punktu šādā redakcijā: “Ja medību tiesību lietotājs ir noslēdzis robežlīgumu vai robežlīgumus ar blakus esošajiem medību iecirkņiem, kuru platības nav mazākas par Medību likuma 19. panta pirmajā daļā minēto minimālo medību platību, tad medību platība par vienlaidu platību tiek uzskatīta arī tādos gadījumos, ja pārrāvums starp viena medību tiesību lietotāja platībām, reģistrētā robežlīguma ietvaros, ir lielāks par 100 m.” 4. Papildināt ar 24.2 punktu šādā redakcijā: “Par 241. punktā minētajiem blakus esošajiem medību iecirkņiem uzskata: a) medību iecirkņus, kas savstarpēji saskaras un to platība nav mazāka par Medību likuma 19. panta pirmajā daļā minēto minimālo medību platību; b) medību iecirkņus, kas savstarpēji nesaskaras un starp tiem nav reģistrēts cits medību iecirknis, kura platība nav mazāka par Medību likuma 19. panta pirmajā daļā minēto minimālo medību platību. c) medību iecirkņus, starp kuriem ir publiskā ūdenstilpne, kuras platums šaurākajā vietā starp medību iecirkņiem nav lielāks par 100 m.” 5. Papildināt ar 24.3 punktu šādā redakcijā: “Robežlīgums satur: e) ziņas par medību tiesību lietotājiem, kas slēdz vienošanos; f) vienošanās priekšmetu - medību iecirkņa ārējās robežas, kas veido teritoriju ar līgumslēdzējpusēm skaidri saprotamām, precīzi norādītām medību iecirkņa ārējām robežām, kas kartogrāfiski atspoguļotas Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā. g) vienošanās darbības termiņu (ne mazāk kā vienu gadu); h) vienošanās pārtraukšanas kārtību.” 6. Papildināt ar 24.4 punktu šādā redakcijā: “15.2., 19.4. un 241 punktu nosacījumi ir spēkā pēc robežlīguma iesniegšanas un reģistrēšanas Valsts meža dienestā.” 7. Papildināt ar 24.5 punktu šādā redakcijā: “Robežlīguma pārtraukšanas gadījumā vienošanās pārtraucējam ir pienākums par to paziņot Valsts meža dienestam. Robežlīguma darbība tiek pārtraukta ar nākamo medību sezonu.” 8. Papildināt ar 24.6 punktu šādā redakcijā: “Valsts meža dienests pēc savas iniciatīvas pārtrauc robežlīgumu un izslēdz to no reģistra, ja robežlīgums neatbilst 24.1 punkta prasībām. Robežlīguma darbība tiek pārtraukta ar nākamo medību sezonu.” 9. Papildināt ar 24.7 punktu šādā redakcijā: “Valsts meža dienests no jauna nereģistrē medību platību medību iecirknī, ja medību platība atrodas ārpus šī medību tiesību lietotāja robežlīgumā noteiktās teritorijas un nav iesniegti grozījumi robežlīgumā.” 10. Papildināt ar 24.8 punktu šādā redakcijā: “Ja medību platības, par kurām noslēgti medību tiesību nomas līgumi, pēc robežlīguma noslēgšanas ir palikušas ārpus medību iecirkņa teritorijas, medību tiesību lietotājs, kura medību iecirknī šīs platības ir palikušas, var izmantot medību tiesības šajās platībās, ievērojot līguma nosacījumus. Medību tiesību lietotāja pienākums ir mēneša laikā pēc robežlīguma noslēgšanas informēt medību tiesību īpašniekus, kuru platības ir palikušas ārpus medību iecirkņa platības, par medību tiesību lietotāja maiņu. Medību tiesību īpašniekam ir tiesības slēgt jaunu līgumu ar medību tiesību lietotāju jeb atļaut turpināt medības uz līdzšinējiem noteikumiem. Ja medību tiesību īpašnieks nevēlas, ka medību tiesības turpina izmantot cits medību tiesību lietotājs, viņš var vienpusēji uzteikt līgumu. Šādā gadījumā līgums tiek uzskatīts par lauztu, kad medību tiesību īpašnieks informējis dienestu saskaņā ar šo noteikumu 20.4. apakšpunktu un dienests pieņēmis 20.punktā minēto lēmumu.” 11. Papildināt ar 43.1 punktu šādā redakcijā: “Ja noslēgts un Valsts meža dienestā reģistrēts robežlīgums, kas veido medību iecirkni, kā noslēgtu poligonu, limitu noteikšanā un medību atļauju izsniegšanā ņem vērā visu robežlīgumā iekļauto medību platību.” Pamatojums: MK noteikumu punktu 15.; 19.4; 241.; 242.; 243 .;244.; 245 .;246 .;247.; 248.; 431 mērķis ir veicināt stabilu un dabā skaidri identificējamu medību iecirkņu robežu noteikšanu pēc brīvprātīgas vienošanās principa, nodrošinot pilnvērtīgu medību platību apsaimniekošanu, samazinot administratīvo slogu medību tiesību lietotājiem. Skaidri noteikta un identificējama vienlaidus teritorija medību iecirkņa organizēšanai uzlabo medību uzraudzību un drošību un būtiski atslogo Valsts meža dienesta resursus medību tiesību nodošanas līgumu administrēšanai. 12. Svītrot 25.3 punktu. Pamatojums: 1. Šai normai reāli dzīvē nav nekādas nozīmes, jo šis dokuments nav nedz jāiesniedz kādai iestādei vai par to kādam jāatskaitās. Šobrīd tas galvenokārt tiek izmantots, lai medību inspektori varētu sastādīt protokolu par pārkāpumu, ja pārskats nav aizpildīts vispār vai nav aizpildīts pareizi. 2. Normatīvie akti nosaka, kādas sugas, kādā termiņā un ar kādām metodēm medījamas. Likums un noteikumi regulē to, kas ir un kas nav uzskatāmas par likumīgām medībām. Velkot paralēles, ejot medīt individuāli jebkuros citos apstākļos, medniekam pārskatā nav jānorāda visas tās sugas, kuras tas plāno medīt vai tās sugas, kuras tajā brīdī ir aizliegt medīt. Tādēļ arī šajā gadījumā pārskats ir lieks administratīvais slogs un apgrūtinājums, kas reāli dzīve nedod nekādu pienesumu. 3. Medību noteikumos ir citas metodes un rīki, kuru izmantošana ir ierobežota attiecībā uz dažādām medījamo dzīvnieku sugām. Piemēram, mednieks nepilda pārskatu, ja ar vītņstobra ieroča kalibru, kam enerģija stobra galā ir mazāka par 3000 džouliem, dodas medīt stirnas, jo Medību noteikumi skaidri un gaiši pasaka, kas ir atļauts un kas aizliegts. Tāpat arī pārskats netiek rakstīts, ja mednieks dodas ar renkuļiem medīt lapsas vai zaķus. Medību noteikumi pasaka, ka ar renkuļiem ir aizliegts medīt aļņus, mežacūkas, staltbriežus un šajā gadījumā medniekam nav jāraksta pašdeklarēšanās, kas piefiksē mednieka nodomus. Kādēļ šāds dokuments būtu jāraksta, ja mednieks dodas medīt ar nakts redzamības tēmēkli? 4. Sākotnēji 25.3. apakšpunkts Medību noteikumos tika ieviests, jo atbildīgās kontrolējošās iestādes baidījās par to, ka mednieki neievēros normatīvo aktu prasības, tādēļ bija nepieciešams instruments, ko sekmīgi varēja izmantot pārejas posmā, sākot izmantot nakts redzamības tēmēkļus. Kopš brīža, kad šī norma tika ieviesta, ir skaidrs, ka tā ir tikai formalitāte bez būtiska pienesuma un atdeves, bet ir papildus slogs medniekiem. 13. Izteikt 45. punktu šādā redakcijā: “45. Valsts meža dienests, saņemot iesniegumu par atļaujas izsniegšanu dzīvnieku medīšanai, pārsniedzot Valsts meža dienesta noteikto limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu, kā arī medīšanai ārpus noteiktā medību termiņa postījumu vietās, kurās ir veikti aizsardzības pasākumi pret šādiem iespējamiem postījumiem, piecu darbdienu laikā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu: 45.1. par medību atļaujas izsniegšanu dzīvnieku medīšanai medību iecirknī, pārsniedzot Valsts meža dienesta noteikto limitēto medījamo sugu dzīvnieku pieļaujamo nomedīšanas apjomu, un izsniedz medību atļauju un atbilstošu skaitu marķieru vai par atteikumu izsniegt medību atļauju; 45.2. atļaut medīt ārpus noteiktā medību termiņa un izsniedz medību atļauju un atbilstošu skaitu marķieru vai atļauju medīt nelimitētos medījamos dzīvniekus postījumu vietā (zemes vienībā ar atsevišķu kadastra numuru vai lauku blokā (nepārtrauktu lauksaimniecībā izmantojamo zemesgabalu, ko norobežo stabilu, dabā identificējamu objektu robežas vai īpašumu robežas)) vai atteikt izsniegt medību atļauju vai atļauju medīt nelimitēti medījamo sugu dzīvniekus.” Pamatojums: Nepieciešams noteikt īsāku lēmuma pieņemšanas termiņu no iesnieguma saņemšanas dienas, lai medību tiesību lietotāji operatīvi saņemtu medību atļaujas un novērstu medījamo dzīvnieku nodarīto postījumu turpināšanos un zaudējuma apmēra palielināšanos mežsaimniecībai vai lauksaimniecībai.
14.01.2022. 16:33