Atzinums

Lūdzam precizēt Ministru kabineta noteikumu projekta "Noteikumi par kārtību, kādā pilsoņus reģistrē, uzskaita, atlasa un iesauc valsts aizsardzības dienestā, un valsts aizsardzības militārajā dienestā apgūstamajām zināšanām un prasmēm" (turpmāk – projekts) 1.3. apakšpunktu atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likuma 4. panta trešās daļas pēdējā teikumā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam, ievērojot Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – sagatavošanas noteikumi) 100. punktā noteikto.

-

Vēršam uzmanību, ka Valsts aizsardzības dienesta likuma 6.panta trešā daļa paredz, ka kredītiestādes un kredītu devēji noteiktu informāciju var iegūt tikai ar kredītinformācijas biroju starpniecību. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt punktu atbilstoši Valsts aizsardzības dienesta likumā noteiktajam.
 

-

Lūdzam svītrot projekta 2. punktu, ņemot vērā to, ka tajā ietvertais regulējums jau izriet no Valsts aizsardzības likuma 4. panta sestās daļas. Vienlaikus norādām, ka Valsts aizsardzības dienesta likuma 4. panta sestā daļa paredz, ka Aizsardzības ministrija ne tikai reģistrē iesaucamos, bet arī tos uzskaita.

-

Lūdzam precizēt projekta 3. punktu, ņemot vērā to, ka no tā izriet, ka reģistrā iekļaus datus arī par tiem Latvijas pilsoņiem, kuri saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta otrajā daļā noteikto vairs nebūtu iesaucami valsts aizsardzības dienestā. Piemēram, 2024. gadā reģistrā tiks iekļauti arī dati par Latvijas pilsoņiem, kam jau ir 20 gadi. No projekta 10.2. apakšpunkta izriet, ka informāciju no reģistra aktuālās datu bāzes uz reģistra arhīva bāzi pārvieto, ja iesaucamais nav atlasīts iesaukšanai Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta otrajā daļā noteiktajos termiņos. Savukārt no projekta 3. punktā paredzētā regulējuma izriet, ka reģistrā atkārtoti tiks iekļauti dati par Latvijas pilsoņiem, kuri attiecīgajā iesaukšanas vecumā nav tikuši iesaukti, proti, jau ir noņemti no uzskaites, taču nākamajos gados atbildīs nosacījumiem – dzimis pēc 2004. gada 1. janvāra un sasniedzis 17 gadu vecumu. Ievērojot minēto, ir nepieciešams noteikt, ka katru gadu reģistrā tiek iekļauta informācija par tiem Latvijas pilsoņiem, kas ir sasnieguši Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta otrajā daļā paredzēto vecumu vai attiecīgajā gadā sasniegs šo vecumu. Ja tas ir nepieciešams, lai sagatavotos Latvijas pilsoņu iesaukšanai, ir iespējams paredzēt, ka reģistrā iekļauj datus par Latvijas pilsoņiem, kas attiecīgajā gadā ir vismaz 17 gadus veci, taču ir nepieciešams noteikt kaut kādu vecuma ierobežojumu, lai neveidotos situācija, ka reģistrā tiek apstrādāti dati par Latvijas pilsoņiem, kas, lai arī vēl nav sasnieguši 27 gadu vecumu, tomēr vairs nevar tikt iesaukti, jo 18,19 gadu vecumā tie nav tikuši iesaukti.

-

Ņemot vērā datu apstrādes pārredzamības principu, kā arī integritātes un konfidencialitātes principu, lūdzam detalizētāk projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) aprakstīt reģistra darbības formu, proti, vai tiek plānots, ka dati reģistrā tiek reģistrēti tikai elektroniski, vai reģistrs sākotnēji tiks vests papīra formātā, kādi tehniskie un organizatoriskie pasākumi tiks veikti, lai nodrošinātu reģistrā esošo datu aizsardzību u.tml

-

Datu minimizēšanas princips paredz, ka personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos. Vēršam uzmanību, ka Valsts aizsardzības dienesta likuma 6.panta otrajā daļā ir noteiktas tikai datu kategorijas, savukārt reģistrā tiek plānots ievadīt konkrētus datus. Ņemot vērā minēto, lai reģistrā veiktā datu apstrāde būtu pārredzama un reģistrā tiktu iekļauti tikai nepieciešamie dati, lūdzam svītrot atsauci uz Valsts aizsardzības dienesta likuma 6.panta otro daļu un projektu precizēt kopumā, konkrēti norādot, kādi dati no konkrētajām valsts informācijas sistēmām un datubāzēm tiks iekļauti reģistrā.

-

Projekta 5.2.-5.9.apakšpunkts, 5.11.-5.14.apakšpunkts paredz, ka reģistra aktuālajā datu bāzē tiek ievadīta noteikta rakstura informācija. Vēršam uzmanību, ka apzīmējums “informācija” ir ļoti plaši interpretējams, proti, ar to var tikt saprasta arī tādu datu apstrāde, kas nav nepieciešama datu apstrādes mērķa sasniegšanai, tādējādi projektā nepieciešams pēc iespējas skaidrāk un šaurāk noteikt reģistrā ievadāmos datus, piemēram, vairākos šajā iebildumā minētajos punktos vārds “informācija” būtu aizstājams ar vārdu “atzīme”. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 5.2.-5.9.apakšpunktu, 5.11.-5.14.apakšpunktu.
 

-

Lūdzam precizēt, vārdu "laiku" aizstājot ar vārdu "datumu".

-

Vēršam uzmanību, ka apzīmējums “informācija” ir ļoti plaši interpretējams, proti, ar to var tikt saprasta arī tādu datu apstrāde, kas nav nepieciešama datu apstrādes mērķa sasniegšanai, tādējādi projektā nepieciešams pēc iespējas skaidrāk un šaurāk noteikt reģistrā ievadāmos datus, piemēram, projekta 5.15.1.apakšpunkts precizējams, norādot, izglītības iestādes nosaukumu, laika posms, kādā tika iegūta izglītība konkrētajā izglītības iestādē, iegūtais izglītības līmenis, vai arī, piemēram, projekta 5.28.apakšpunkts precizējams, svītrojot vārdus “informāciju par”, precizējot arī projekta 5.28.apakšpunkta redakcijā lietotos vārdus atbilstošā locījumā, tādējādi skaidri nosakot, ka reģistrā ir ievadāms tikai datums. Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projekta 5.15.-5.17.apakšpunktu, 5.19.-5.28.apakšpunktu.
 

-

Lūdzam svītrot projekta 6. punktu, ņemot vērā to, ka no Valsts aizsardzības dienesta likuma 6. panta otrās daļas ievaddaļas izriet, ka Aizsardzības ministrijai tiek nodrošināta bezmaksas tiešsaistes piekļuve norādītajām valsts informācijas sistēmām un datubāzēm. Tādējādi Aizsardzības ministrija informāciju iegūs nepastarpināti tiešsaistes režīmā pati. Savukārt, ja projekta 6. punkts regulē informācijas ieguvi, kamēr Aizsardzības ministrija nav izveidojusi reģistru, vēršam uzmanību, ka informācijas ieguves kārtību paredz Administratīvā procesa likuma 59. pants, savukārt iestāžu sadarbības kārtība jau izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likuma VII nodaļas.

-

Lūdzam precizēt projekta 6.punktu, skaidri norādot, ar kuru informācijas sistēmu un datubāzu turētāju tiks noslēgtas starpresoru vienošanās, ar kuru informācijas sistēmu un datubāzu turētāju tiks īstenota citādāka informācijas pieprasīšanas kārtība, skaidri norādot un aprakstot to.

-

Lūdzam izvērtēt un aprakstīt anotācijā nepieciešamību iesniegt iesaucamā sniegtās informācijas apliecinošus dokumentus, vai šādu datu apstrāde, kas arī ietver minēto datu vākšanu un glabāšanu, ir samērīga, piemēram, kādēļ nebūtu pietiekami, ka iesaucamais sniegtās informācijas apliecinošo dokumentu tikai uzrāda, par ko reģistrā tiktu veikta attiecīga atzīme.

-

Lūdzam projekta 8. punktā norādīt, kurā brīdī konkrētā informācija tiek pārvietota uz aizsardzības nozares personāla sistēmu. Vienlaikus lūdzam anotācijā skaidrot, kāpēc projekta 8. punktā ir paredzēts, ka noteikta informācija par valsts aizsardzības dienestā iesaukto Latvijas pilsoni un to pilsoni, kurš netika atlasīts iesaukšanai attiecīgajā vecumā, Aizsardzības ministrija pārnes uz aizsardzības nozares personāla sistēmu.

-

Vēršam uzmanību, ka Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. panta otrajā daļā nav minēti termiņi datu pārnesei uz citu sistēmu,  bet gan pazīmes pilsoņiem, kuri var tikt pakļauti valsts aizsardzības dienestam. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projektu, skaidri norādot termiņus datu pārnešanai un anotācijā aprakstot nepieciešamību personas datus apstrādāt sākotnēji reģistrā un pēc tam tikai uzskaites sistēmā, kā arī skaidrot apzīmējumu "pārnes", piemēram, vai pārnestie dati no reģistra tiek dzēsti  vai ar pārnešanu ir domāta datu kopēšana uz uzskaites sistēmu.

-

Paskaidrojam, ka Aizsardzības ministrijas padotības iestādes, tajā skaitā Nacionālie bruņotie spēki, ir uzskatāmi par atsevišķiem datu pārziņiem, līdz ar to, lai Aizsardzības ministrija varētu iegūt datus no šiem citiem pārziņiem, jāpastāv tiesiskajam pamatam minēto datu nodošanai. Datu nodošanas tiesībām jābūt noteiktām vai nu likumā, vai arī likumā ir skaidri un nepārprotami jābūt noteiktam deleģējumam Ministru kabinetam noteikt šādas tiesības. Vēršam uzmanību, ka Valsts aizsardzības dienesta likuma 6.pantā nav noteiktas Aizsardzības ministrijas tiesības pieprasīt datus no tās padotības iestādēm, turklāt projekta 9.punktā ir veikta vispārīga norāde uz tām, skaidri nenosakot, no kādām padotības iestādēm informācija varētu tikt pieprasīta. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt, vai pastāv tiesiskais pamats projekta 9.punktā plānotajai datu apstrādei, attiecībā uz  projekta 5.24. , 5.26. un 5.28. apakšpunktā minētās informācijas pieprasīšanu.

-

Vēršam uzmanību, ka personas datu glabāšana arhīvā arī ir personas datu apstrāde ar noteiktu mērķi - saglabāt datus arhīviskām vajadzībām. Tādējādi uz arhīvu ir pārvietojami tikai tie dati, kam ir arhīviska vērtība. Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotāciju, paskaidrojot nepieciešamību un nolūkus noteiktu datu pārvietošanai uz reģistra arhīva datubāzi.

-

Lūdzam precizēt projektu kopumā, norādot projektā termiņu un pamatojumu anotācijā, cik ilgi tiek glabāti dati reģistra arhīva datubāzē.

-

Lūdzam svītrot projekta 13. punktu, ņemot vērā to, ka iestāžu sadarbību regulē Valsts pārvaldes iekārtas likuma VII nodaļa.

-

Ņemot vērā, ka personas datu apstrādei jābūt likumīgai, godprātīgai un pārredzamai, lūdzam precizēt projekta 13.punktu, skaidri nosakot tiesisko pamatu Izglītības un zinātnes ministrijai tiesībām saņemt datus no Aizsardzības ministrijas, kā arī konkrēti norādot starp kādām informācijas sistēmām noritēs tiešsaistes datu pārraide.

-

Ņemot vērā, ka apzīmējums "informācija" ir plaši interpretējams, lūdzam precizēt projektu, minēto vārdu "informāciju" aizstājot ar vārdu "atzīmi".

-

Ņemot vērā, ka apzīmējums "informācija" ir plaši interpretējams, lūdzam precizēt projektu, minēto vārdu "informāciju" aizstājot ar vārdu "atzīmi".

-

Lūdzam precizēt projektu kopumā nosakot skaidri, kā tiks veikta pilsoņu informēšana par valsts aizsardzības dienestu, piemēram, vai informatīvie materiāli tiks nosūtīti uz pilsoņa oficiālo elektronisko adresi, e-pasta adresi, deklarēto dzīvesvietas adresi u.tml.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt projekta 18. punktu vai skaidrot tajā ietverto regulējumu, jo tas nav saprotams. Projekta 18. punkts ir ietverts projekta nodaļā, kas regulē brīvprātīgu pieteikšanos valsts aizsardzības dienestam. No projekta 18. punkta formulējuma var secināt, ka aizsardzības ministra pavēlē tiek noteikts viens iesaucamo skaits, taču vienotajā rekrutēšanas platformā "klustikaravirs.lv" tiks noteikts lielāks pieņemamo pieteikumu skaits, rēķinoties ar to, ka visi, kas pieteiksies valsts aizsardzības dienestam, visticamāk neatbildīs prasībām. Vēršam uzmanību uz to, ka nav saprotama nepieciešamība vispār regulēt to Latvijas pilsoņu skaitu, kas vēlas valsts aizsardzības dienestam pieteikties brīvprātīgi. Ir saprotama nepieciešamība noteikt katrā iesaukumā iesaucamo skaitu, ņemot vērā to, ka tas ir saistīts ar to, cik lielu skaitu iesaucamo vispār vienlaicīgi var nodrošināt ar dienestu. Tomēr nav saprotams, kāpēc ir nepieciešams regulēt brīvprātīgas pieteikšanās skaitu un arī pieteikšanās termiņu. Projekta 29. punkts paredz, ka, ja iesaucamais nav veicis veselības pārbaudi līdz iesaukumam, iesaucamais tiek iekļauts nākamajā valsts aizsardzības dienesta iesaukumā. Attiecīgi šādi ir iespējams risināt arī situācijas, kad Latvijas pilsonis ir pieteicies valsts aizsardzības dienestam brīdī, kad faktiski jau iesaukums ir nokomplektēts, proti, iekļaut to nākamajā iesaukumā. Ievērojot minēto, nav saprotama nepieciešamība regulēt brīvprātīgi pieteikušos Latvijas pilsoņu skaitu, kā arī brīvprātīgās pieteikšanās termiņu. Tādējādi lūdzam ne tikai izvērtēt iespēju precizēt projekta 18. punktu, bet arī attiecīgi precizēt projekta 3.1. apakšnodaļu, piemēram, projekta 22. punktu, vienlaikus precizējot projekta 30. punktu.

-

Lūdzam projekta 19. punktā svītrot palīgteikumu "kā arī informāciju par iegūto un iegūstamo izglītību  un darbavietu, ja pilsoņa izglītības ieguves vai darba vieta ir ārvalstīs" un papildināt punktu ar atsauci uz projekta 5.15.1. apakšpunktu. Projekta 5.15.1. apakšpunkts paredz, ka reģistra aktuālajā datu bāzē apstrādā informāciju par iegūto un iegūstamo izglītību, ja šī informācija jau nav iegūta atbilstoši projekta 5.1. apakšpunktam vai no tās atšķiras. No minētā izriet, ka atbilstoši projekta 5.15.1. apakšpunktam ir jānorāda ārvalstīs iegūtā un iegūstamā izglītība, jo šāda informācija netiks iegūta no Valsts izglītības informācijas sistēmas. Savukārt projekta 5.15.3. apakšpunkts paredz, ka reģistra aktuālajā datu bāzē apstrādā informāciju par darbavietu, ja šī informācija jau nav iegūta atbilstoši projekta 5.1. apakšpunktam. No minētā izriet, ka atbilstoši projekta 5.15.3. apakšpunktam ir jānorāda darbavieta ārvalstīs, jo šāda informācija netiks iegūta no Elektroniskās deklarēšanas sistēmas.

-

Projekts paredz vairāku personas datu apstrādi. Netiek apšaubīts, ka projektā minētā informācija ir nepieciešama attiecīgu funkciju veikšanai, taču, lai būtu izprotams attiecīgās informācijas (tostarp personas datu) apstrādes tiesiskais pamats, aicinām to detalizētāk aprakstīt anotācijā, norādot, kādam mērķim nepieciešams apstrādāt attiecīgos personas datus, piemēram, kādēļ nepieciešams apstrādāt informāciju par pilsoņa darba vietu ārvalstīs. Tāpat lūdzam neizmantot apzīmējumu "informācija",  bet gan skaidri norādīt, kādi dati ir iesniedzami, piemēram, darba vietas nosaukums, adrese. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projektu kopumā.

-

Lūdzam precizēt projekta 24.punktu, skaidri norādot kur tiek nosūtīta pavēste, piemēram, elektroniski uz oficiālo elektronisko adresi, e-pasta adresi vai pa pastu uz personas dzīvesvietas adresi.

-

Lūdzam svītrot projekta 25. punktu, ņemot vērā to, ka attiecīgais regulējums ietverams Ministru kabineta noteikumos, kas regulēs iesaucamo veselības stāvokļa prasības un pārbaudes kārtību.

-

Lūdzam skaidrot, kādas personas datu apstrādes darbības aptver apzīmējums "pārbauda", proti, vai ar to tiek domāta datu salīdzināšana, ievākšana u.tml., kā arī lūdzam norādīt, kādi dati tiks "pārbaudīti" vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā un ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta otrās daļas pirmais teikums paredz, ka administratīvo aktu paziņo adresātam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. No projekta 28. punkta izriet, ka visticamāk Latvijas pilsonim tiek nosūtīts Valsts aizsardzības dienesta likuma 7. panta pirmās daļas 3. punktā paredzētais lēmums, tādējādi tas ir paziņojams, nevis par to iesaucamais ir tikai informējams. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 28. punkta pirmo teikumu.

-

Projekta 31. punkts paredz, ka Aizsardzības ministrijas struktūrvienība izveido sarakstu ar valsts aizsardzības dienestam pakļautajiem pilsoņiem. Vēršam uzmanību uz to, ka normatīvajos aktos nav nepieciešams norādīt uz to, ka kādu uzdevumu īstenos institūcijas struktūrvienība, jo tas ir pašas institūcijas uzdevums. Savukārt organizatoriskos jautājumus, kura institūcijas struktūrvienība kādus uzdevumus veic, normatīvajos aktos neraksta. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 31. punkta pirmo teikumu, paredzot, ka attiecīgos uzdevumus veic Aizsardzības ministrija.

-

Lūdzam precizēt projekta 31.punktu, skaidri norādot, kādi dati par valsts aizsardzības dienestam pakļautajiem pilsoņiem tiks iekļauti sarakstā, kā arī norādot saraksta izveidošanas mērķi.

-

Lūdzam precizēt projektu, skaidri norādot, kur tiks uzkrāti dati par katram pilsonim piešķirto kārtas numuru, piemēram, vai tiks veidota sistēma, saraksts, kas to glabās u.tt.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kāpēc projekta 34. punktā ir paredzēts, ka iesaucamo personu atlase pēc nejaušības principa notiek publiski ne tikai uzaicinot masu medijus, bet arī translējot to tiešsaistē Aizsardzības ministrijas mājas lapā.

-

Lūdzam precizēt projektu, nepārprotami skaidri norādot, ka atlase tiek veikta, izmantojot un pēc tam publicējot piešķirtos kārtas numurus, kas pirms tam projektā noteiktajā kārtībā piešķirti attiecīgajā administratīvajā teritorijā dzīvojošajam pilsonim, proti, tiek izmantoti pseidonimizēti dati, kā arī Aizsardzības ministrijas mājaslapā tiek publicēti tikai pseidonimizēti dati. Ja tiek plānots publicēt personu identificējošos datus, lūdzam skaidri norādīt, kādi dati tiks publicēti un vai šāda datu apstrāde ir samērīga.

-

Lūdzam skaidrot anotācijā un nepieciešamības gadījumā precizēt projekta 35. punktā noteikto. Projekta 35. punkts paredz, ka minimālais atlasāmo skaitļu skaits no katras administratīvās teritorijas ir viens. No minētā ir iespējams secināt, ka katrā administratīvajā teritorijā tiks atlasīts vienāds iesaucamo skaits. Vēršam uzmanību, ka šāda kārtība, neņemot vērā konkrētajā administratīvajā teritorijā reģistrēto iesaucamo skaitu, nebūs vienlīdzīga un samērīga, jo īpaši ņemot vērā to, ka Rīgas administratīvajai teritorijai, kurā jau visticamāk tāpat būs vislielākais iesaucamo skaits, tiks pieskaitīti arī ārvalstīs reģistrētie iesaucamie. No katras administratīvās teritorijas būtu iesaucami Latvijas pilsoņi proporcionāli administratīvajā teritorijā reģistrētajiem iesaucamajiem.

-

Lūdzam precizēt projekta 24.punktu, skaidri norādot kur tiek nosūtīta pavēste, piemēram, elektroniski uz oficiālo elektronisko adresi, e-pasta adresi vai pa pastu uz personas dzīvesvietas adresi.

-

Lūdzam skaidrot anotācijā, kāds ir mērķis projekta 37. punktā paredzēt, ka Latvijas pilsoņiem, kuri nav brīvprātīgi pieteikušies dienestam, iesniedzot anketu platformā "klustikaravirs.lv", ir pienākums šo anketu iesniegt, kad tie ir saņēmuši informāciju par iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā. Aizsardzības ministrijai jau reģistrā būs pieejama visa informācija par Latvijas pilsoni, savukārt gan Aizsardzības ministrijai, gan Latvijas pilsonim administratīvā procesa ietvaros, proti, atbilstības dienestam izvērtēšanas laikā, ir iespējams pieprasīt un iesniegt papildu informāciju, ja reģistrā tā ir nepilnīga.

-

Lūdzam projekta 37. punktā svītrot palīgteikumu "kā arī informāciju par iegūto un iegūstamo izglītību  un darbavietu, ja pilsoņa izglītības ieguves vai darba vieta ir ārvalstīs" un papildināt punktu ar atsauci uz projekta 5.15.1. un 5.15.3. apakšpunktu. Projekta 5.15.1. apakšpunkts paredz, ka reģistra aktuālajā datu bāzē apstrādā informāciju par iegūto un iegūstamo izglītību, ja šī informācija jau nav iegūta atbilstoši projekta 5.1. apakšpunktam vai no tās atšķiras. No minētā izriet, ka atbilstoši projekta 5.15.1. apakšpunktam ir jānorāda ārvalstīs iegūtā un iegūstamā izglītība, jo šāda informācija netiks iegūta no Valsts izglītības informācijas sistēmas. Savukārt projekta 5.15.3. apakšpunkts paredz, ka reģistra aktuālajā datu bāzē apstrādā informāciju par darbavietu, ja šī informācija jau nav iegūta atbilstoši projekta 5.1. apakšpunktam. No minētā izriet, ka atbilstoši projekta 5.15.3. apakšpunktam ir jānorāda darbavieta ārvalstīs, jo šāda informācija netiks iegūta no Elektroniskās deklarēšanas sistēmas.

-

Ņemot vērā iepriekš izteiktajos iebildumos izmantoto argumentāciju, lūdzam neizmantot apzīmējumu "informācija",  bet gan skaidri norādīt, kādi dati ir iesniedzami, piemēram, darba vietas nosaukums, adrese. Tāpat lūdzam skaidrot anotācijā nepieciešamību un nolūku projekta punktā minēto datu apstrādei.

-

Lūdzam svītrot projekta 38. punktu, ņemot vērā to, ka attiecīgais regulējums ietverams Ministru kabineta noteikumos, kas regulēs iesaucamo veselības stāvokļa prasības un pārbaudes kārtību.

-

Lūdzam skaidrot, kādas personas datu apstrādes darbības aptver apzīmējums "pārbauda", proti, vai ar to tiek domāta datu salīdzināšana, ievākšana u.tml., kā arī lūdzam norādīt, kādi dati tiks "pārbaudīti" vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā un ar noteiktām slimībām slimojošu pacientu reģistrā, kā arī minēto datu apstrādes nolūku un nepieciešamību datus "pārbaudīt".

-

Veselības pārbaudes ietvaros tiek apstrādāti personas veselības dati, kas ir uzskatāmi par īpaši sensitīviem un šādu datu apstrāde veicama tikai pie īpašiem nosacījumiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam pamatot nepieciešamību veikt veselības pārbaudi, skaidri norādot šādas datu apstrādes nolūku un vai šāda datu apstrāde ir uzskatāma par samērīgu projekta 41.punktā noteiktajā gadījumā.

-

Lūdzam svītrot projekta 42. punkta pirmajā teikumā vārdus "pēc iespējas savlaicīgi", ņemot vērā to, ka iesaucamajam nebūs skaidrs, kāds ir šis termiņš, kā arī šāda termiņa neievērošanai nebūs nekādas sekas. Kontroles komisija sākt vērtēt iesaucamā pieteikumu par valsts aizsardzības militārā dienesta aizstāšanu ar alternatīvo dienestu var tikai tajā brīdī, kad Aizsardzības ministrija ir pieņēmusi Valsts aizsardzības dienesta likuma 7. panta pirmās daļas 1. punktā minēto lēmumu par iesaukšanu dienestā. Tādējādi iesaucamais pieteikumu var iesniegt arī pēc šī lēmuma pieņemšanas, ņemot vērā to, ka pieteikuma iesniegšanai ir jēga, ja Latvijas pilsonis ir iesaucams dienestā, pretējā gadījumā iesaucamajam var nākties nelietderīgi tērēt savus resursus pieteikuma sagatavošanai, ja Aizsardzības ministrija beigās atzīs, ka Latvijas pilsonis nemaz nav derīgs dienestam.

-

Lūdzam projekta 42. punkta pirmajā teikumā svītrot palīgteikumu "kurā detalizēti izklāsta iemeslus, kas viņam liedz pildīt militāro dienestu, pēc nepieciešamības pievienojot sniegto informāciju pamatojošus dokumentus". Vēršam uzmanību uz to, ka šis regulējums ietverams Ministru kabineta noteikumos, kas izdodami saskaņā ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 5. panta trešajā daļā Ministru kabinetam doto pilnvarojumu noteikt kārtību, kādā kontroles komisija pieņem lēmumus par iesaukšanu alternatīvajā dienestā.

-

Projekta 42. punkts paredz, ka iesaucamais Aizsardzības ministrijas struktūrvienību informē par iemesliem, kāpēc tas nevar pildīt militāro dienestu. Vēršam uzmanību uz to, ka normatīvajos aktos nav nepieciešams norādīt uz to, ka kādu uzdevumu īstenos institūcijas struktūrvienība, jo tas ir pašas institūcijas uzdevums. Savukārt organizatoriskos jautājumus, kura institūcijas struktūrvienība kādus uzdevumus veic, normatīvajos aktos neraksta. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 42. punkta pirmo teikumu, paredzot, ka attiecīgos uzdevumus veic Aizsardzības ministrija.

-

Veselības pārbaudes ietvaros tiek apstrādāti personas veselības dati, kas ir uzskatāmi par īpaši sensitīviem un šādu datu apstrāde veicama tikai pie īpašiem nosacījumiem. Ņemot vērā minēto, lūdzam pamatot nepieciešamību veikt veselības pārbaudi, skaidri norādot šādas datu apstrādes nolūku un vai šāda datu apstrāde ir uzskatāma par samērīgu projekta 42.punktā noteiktajā gadījumā.

-

Lūdzam svītrot projekta 43. punktu, ņemot vērā to, ka atbilstoši sagatavošanas noteikumu 3.1. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver deklaratīvas normas.

-

Lūdzam skaidrot anotācijā projekta 51. punktā paredzēto, ka informācijas ievadi no citām valsts informācijas sistēmām un reģistriem nodrošina atbilstoši tehniskajām iespējām. Nav saprotams, vai tas nozīmē, ka līdz brīdim, kad tiks izveidota Valsts aizsardzības dienesta likuma 4. panta sestajā daļā minētā valsts informācijas sistēma Aizsardzības ministrija neplāno apstrādāt visu projekta 5. punktā paredzēto informāciju, jo tehniskās iespējas var nebūt pietiekamas visas informācijas apstrādei.

-

Lūdzam skaidrot anotācijā projekta 52. punktā ietvertā regulējuma nepieciešamību. No Valsts aizsardzības dienesta likuma 6. panta otrās daļas ievaddaļas izriet, ka Aizsardzības ministrijai tiek nodrošināta bezmaksas tiešsaistes piekļuve norādītajām valsts informācijas sistēmām un datubāzēm, tostarp, Valsts izglītības informācijas sistēmai un Elektroniskās deklarēšanas sistēmai. Ievērojot minēto, Aizsardzības ministrijai ir nodrošināma piekļuve Latvijas pilsoņu izglītības un darbavietas datiem jau šobrīd, nevis tikai brīdī, kad tiks izveidota Valsts aizsardzības dienesta likuma 4. panta sestajā daļā minētā valsts informācijas sistēma. Vienlaikus nav saprotams, kāpēc ir paredzēts, ka Latvijas pilsonim pašam jāsniedz informācija, kas būtu pieejama šajās divās valsts informācijas sistēmās, bet cita informācija Latvijas pilsoņiem pašiem nav jāsniedz, ka ļauj secināt, ka Aizsardzības ministrija no citām valsts informācijas sistēmām informāciju iegūs pati.

-

Aicinām pārskatīt projektā lietoto terminoloģiju "persona", "iesaucamā persona", "Latvijas pilsonis" ("pilsonis") un "iesaucamais". Valsts aizsardzības dienesta likuma 2. pantā minēts, ka valsts aizsardzības dienestam ir pakļauti Latvijas pilsoņi, savukārt minētā likuma 4. panta septītā daļa paredz, ka Aizsardzības ministrijas reģistrētos pilsoņus līdz iesaukšanai valsts aizsardzības militārajā dienestā vai alternatīvajā dienestā sauc par iesaucamajiem. Savukārt projektā dažkārt tiek lietots apzīmējums "persona", piemēram, projekta 7., 22. un 39. punktā un 15.3. apakšpunktā, un dažkārt – apzīmējums "iesaucamā persona", piemēram, projekta 34. punktā.

-

Lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt projekta 15.1. vai 15.4. apakšpunktu, ņemot vērā to, ka abās minētajās normās ir atsauce uz projekta 5.21. apakšpunktu. No projekta 15. punktā ietvertā regulējuma nav secināms, ka tajā uzskaitīta informācija ir sniedzama tikai atsevišķi, kas varētu būt iemesls projekta 15.1. un 15.4. apakšpunktā ietvert vienu un to pašu izsniedzamo informāciju.

-

Aicinām precizēt projekta 42. punktu, ņemot vērā to, ka Valsts aizsardzības dienesta likuma 7. panta otrā daļa paredz, ka iesaucamais iesniedz pieteikumu alternatīvā dienesta pildīšanai, nevis iesniegumu.

-

Nav saprotams, uz kādām Aizsardzības ministrijas noteiktajām darbībām tiek izdarīta atsauce. Lai nodrošinātu, ka prasības tiek pienācīgi pildītas, aicinām izvērtēt nepieciešamību skaidri noteikt obligāti izpildāmas darbības.

-

Aicinām precizēt projekta 5. nodaļas nosaukumu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar sagatavošanas noteikumu 111. punktu noteikumu projektos pārejas regulējums tiek ietverts nodaļā ar nosaukumu "Noslēguma jautājumi".

-

Anotācija ir nepilnīga, jo tajā nav aprakstīts mērķis un pamatojums, kāpēc noteikumos ir iekļauts regulējums par aizsardzības dienesta atlikšanu vai aizstāšanu ar alternatīvo dienestu.

-