Atzinums

4.1 Ja vienā veselības aprūpes jomā pieteikušās divas vai vairāk ārstniecības iestādes un pēc pirmreizējās izvērtēšanas ministrija konstatē, ka tās atbilst šo noteikumu 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, vai ja pieteikušās divas vai vairāk augstākās izglītības iestādes un tās atbilst 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, un šo pretendentu vērtējums ir vienāds, ministrija pieprasa ārstniecības iestādei vai augstākās izglītības iestādei sniegt papildinformāciju par šādiem kritērijiem:
Papildināt MK noteikumu 4.1. punktu:

Gadījumos, kad metodiskās vadības institūcijas statusa pretendentu vērtēšanā ārstniecības iestādes ir līdzvērtīgas pēc noteiktajiem kritērijiem, priekšroka piešķirama ārstniecības iestādei, kurā visi metodiskās vadības institūcijas profili tiek nodrošināti kvalitatīvi pašas iestādes ietvaros, nevis uz sadarbības līgumu pamata.
Šāda pieeja balstās uz metodiskās vadības institūcijas pamatuzdevumu – nodrošināt klīniski pamatotu, praksē pārbaudītu un ikdienas veselības aprūpes procesā tieši piemērojamu metodisko vadību. Slimnīcām, kā ārstniecības iestādēm ar nepārtrauktu pacientu aprūpes procesu, ir būtiska priekšrocība klīnisko un praktisko kompetenču nodrošināšanā, salīdzinot ar augstākās izglītības iestādēm, kuru galvenā funkcija ir akadēmiskā izglītība un pētniecība.

Vienlaikus augstākās izglītības iestāžu akadēmiskā un zinātniskā kompetence ir nozīmīgs metodiskās vadības atbalsta elements, tomēr tā pati par sevi nevar aizstāt ārstniecības iestādes praktisko klīnisko pieredzi metodiskās vadības institūcijas funkciju īstenošanā.

4.1 Ja vienā veselības aprūpes jomā pieteikušās divas vai vairāk ārstniecības iestādes un pēc pirmreizējās izvērtēšanas ministrija konstatē, ka tās atbilst šo noteikumu 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, vai ja pieteikušās divas vai vairāk augstākās izglītības iestādes un tās atbilst 3. punktā noteiktajiem kritērijiem, un šo pretendentu vērtējums ir vienāds, Metodiskās vadības institūcijas statuss pieškirams ārtniecības iestādei, kurā visi metodiskās vadības institūcijas profili pēc objektīvi izmērāmiem kvalitātes kritērijiem tiek nodrošināti pašas iestādes ietvaros, nevis uz sadarbības līgumu pamata.
Ja visi Metodiskās vadības institūcijas profili ir pārstāvēti vairākās ārstniecības iestādēs, ministrija pieprasa ārstniecības iestādei vai augstākās izglītības iestādei sniegt papildinformāciju par šādiem kritērijiem:(.....)
 

MK noteikumu projekta 2.3. apakšpunktā paredzētais nosacījums, ka Metodiskās vadības institūcijas statusu var piešķirt tikai publiskas personas kapitālsabiedrībai, kurā Veselības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, nepamatoti izslēdz citas ārstniecības iestādes, kas pēc savas kapacitātes, kompetences un sniegto pakalpojumu apjoma atbilst metodiskās vadības institūcijas funkciju izpildei, tostarp pašvaldību kapitālsabiedrības.
Šāds nosacījums:
1) pārkāpj vienlīdzības principu, jo līdzīgos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos esošas ārstniecības iestādes tiek atšķirīgi vērtētas tikai to kapitāldaļu turētāja dēļ (Satversmes 91. pants; Administratīvā procesa likuma 6. pants);
2) nav objektīvi saistīts ar metodiskās vadības institūcijas funkciju izpildi, jo īpašnieka statuss pats par sevi negarantē augstāku klīnisko kompetenci, metodiskās kapacitātes vai kvalitātes vadības līmeni;
3)nav samērīgs, jo mērķi (valsts mēroga metodiskā vadība, kvalitātes nodrošināšana, vienota prakse) var sasniegt ar īpašniekneitrāliem, uz kompetenci un kapacitāti balstītiem kritērijiem.

Ņemot vērā, ka metodiskās vadības institūcijas uzdevumi pēc būtības ir profesionāli un funkcionāli, nevis īpašumtiesiski, īpašnieka (kapitāldaļu turētāja) kritērija izmantošana kā izslēdzoša prasība nav pamatota ar MK deleģējuma mērķi.

Papildus  izvērtējamie riski (neatbilstība pamattiesību  regulējumam un tiesību principiem)
1. Deleģējuma robežas (ultra vires risks)
Noteikumi ir izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 9. panta sesto daļu.
Ja deleģējuma mērķis ir noteikt kārtību un kritērijus, tad kritērijam jābūt saistītam ar uzdevumu izpildi (kvalitāte, kapacitāte, pārvaldības/atbildības mehānismi), nevis ar formālu īpašnieku (VM kā kapitāldaļu turētājs). Pretējā gadījumā spēkā ir  arguments, ka kritērijs ir nepamatots un pārsniedz deleģējuma jēgu.
2. Pašvaldības autonomija (Satversme 101 + Eiropas Vietējo pašvaldību harta)
Ja pašvaldības Kapitālsabiedrība nodrošina būtisku publisku pakalpojumu (piem., dzemdību palīdzību Rīgā un valstij nozīmīgā apjomā un kvalitātē), tad pilnīgs izslēgums tikai tāpēc, ka kapitāldaļu turētājs ir pašvaldība, nevis Veselības ministrija, var būt pretrunā idejai par pašvaldības spēju organizēt vietējās lietas un publisko funkciju īstenošanu. Eiropas Vietējo pašvaldību hartā ir nostiprināts pašvaldības jēdziens un tiesiskais pamats.
 3. Konkurences neitralitāte (ja tirgū darbojas vairāki sniedzēji)
Ja metodiskās vadības/reference centra statuss dod faktisku priekšrocību (finansējums, ietekme uz klīniskajiem standartiem, datu pieprasīšana u. c.), tad nosacījums “tikai VM kapitālsabiedrībām” var tikt kritizēts arī no konkurences neitralitātes skatu punkta: publiskai varai, veidojot noteikumus, nevajadzētu radīt nepamatotu priekšrocību vienam īpašuma modelim. Konkurences padome savās vadlīnijās tieši runā par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem starp publiskām, dažādas piederības kapitālsabiedrībām, kā arī privātām kapitālsabiedrībām
 

Izteikt 2.3. apakšpunktu redakcijā, kas ir neitrāla kapitāldaļu piederības aspektā, piemēram:
“2.3. ārstniecības iestāde ir publiskas personas kapitālsabiedrība (valsts vai pašvaldības), vai cita ārstniecības iestāde, kas atbilst šo noteikumu 2.1.,2.2., 2.4., 2.5.,2.6., 2.7., 2.8. punktā noteiktajiem metodiskās vadības institūcijas kompetences, kapacitātes un kvalitātes kritērijiem.”
vai
svītrot atsauci uz kapitāldaļu turētāju un aizstāt to ar prasībām par pārvaldības, kvalitātes kontroles un atbildības mehānismiem.