Atzinums

Lūdzam skaidrot, kādas personas domātas ar terminu "likumiskais pārstāvis". Tāpat lūdzam skaidrot, kā būtu izpildāma norma dzīvē, kas nosaka, ka, ja personai ir ierobežota rīcībspēja darījumu slēgšanā, līgumu paraksta arī viņa likumiskais pārstāvis."

Pirmšķietami, Tieslietu ministrija varētu saskaņot izvēlēto risinājumu, vienlaikus vēršot uzmanību uz turpmāk izklāstītajiem aspektiem.

Pašreizējais civiltiesiskais regulējums paredz, ka persona (arī ar rīcībspējas ierobežojumu vai pagaidu aizgādnībā esoša persona) var būt izdevusi pilnvarojumu, tajā skaitā nākotnes pilnvarojumu. Šajā gadījumā personai ir līgumisks pārstāvis. Tāpat tiesiskais regulējums paredz pagaidu aizgādnību, kur personai rīcībspēja nav ierobežota, bet noteiktus uzdevumus var veikt pagaidu aizgādnis. Tāpat personai var būt ierobežota rīcībspēja darījumu slēgšanā, nosakot, ka personu rīkojas kopā aizgādni vai arī ka aizgādnis rīkojas patstāvīgi. Personas rīcībspēju ierobežo un aizgādnību nodibina tikai tiesa. Tāpat tiesa nodibina arī pagaidu aizgādnību. Savukārt aizgādni ieceļ bāriņtiesa. Aizgādnis rīkojas tiesas noteiktajā apjomā (Civillikuma 360.pants). Tieslietu ministrijas ieskatā personām ar ierobežotu rīcībspēju – īpaši attiecībā uz darījumu slēgšanu, nav likumisko pārstāvju.

Vēršam uzmanību arī uz Civillikuma 1411.pantu:  "Personas, kurām trūkst rīcībspējas un kurām nodibināta aizgādnība, tiesiskos darījumos pārstāv to vecāki, aizbildņi, kā arī aizgādņi. Aizgādņi pārstāv aizgādnībā esošo kopā ar to vai patstāvīgi."

No pašreizējās normas redakcijas secināms, ka 1) ja personai (ar vai bez rīcībspējas ierobežojumu) ir pārstāvis, līgumu paraksta vai nu pati persona vai tās pārstāvis; 2) ja personai ir ierobežota rīcībspēja darījuma slēgšanā, tad līgumu paraksta pati persona un tās likumiskais pārstāvis (tātad 2 paraksti arī tad, ja tiesa noteikusi, ka aizgādnis rīkojas patstāvīgi).

Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt, vai normā paredzētā kārtība aptver visus gadījumus, kad būtu jāslēdz līgumi; kā arī to, vai izvēlētais risinājums ir pietiekams. Lūdzam normas būtību un pamatojumu skaidrot anotācijā, ja tas nepieciešams.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 10.punkta apakšpunktus. Norādām, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma ceturtā daļa, kas tai skaitā ir projekta deleģējošā norma, noteic, ka - šā panta trešajā daļā minēto dienas centru izveidošanas un uzturēšanas izdevumi tiek finansēti no valsts budžeta: centru izveidošanas gadā — 80 procentu, darbības pirmajā gadā — 60 procentu, otrajā gadā — 40 procentu, trešajā gadā — 20 procentu apmērā. Attiecīgi noteikumu projekta 10.punktā iekļautie apakšpunkti jau ir regulēti augstāka juridiska spēka normatīvā aktā un nav nepieciešams to dublēt. 
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 108) 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

-

Lūdzam precizēt vai svītrot projekta 16.¹ punktu. Norādām, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta piektā daļa noteic, ka valsts piedalās personām ar garīga rakstura traucējumiem paredzēto grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas finansēšanā to izveidošanas gadā 50 procentu apmērā atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajām apropriācijām. Kritērijus grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanas un aprīkošanas izdevumu noteikšanai, kā arī valsts līdzfinansējuma piešķiršanas un līdzfinansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Attiecīgi noteikumu projekta 16.¹ punkta saturs jau ir regulēts augstāka juridiska spēka normatīvā aktā un nav nepieciešams to dublēt. 
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 108) 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

-

Vēršam uzmanību, ka projekta anotācijas 6. sadaļā projekta autoram sākumā jāatzīmē, vai tiesību akta projektam ir jānodrošina sabiedrības līdzdalība. No projekta anotācijā sniegtās informācijas izriet, ka sabiedrības līdzdalība nav nodrošināta. Ja noteikumu projektam sabiedrības līdzdalība nav nodrošināta, tad ir jāaizpilda, ka sabiedrības līdzdalība nav nodrošināta un šī izvēle ir jāpaskaidro iznirstošā laukā "Skaidrojums". Lūdzam attiecīgi precizēt projekta anotāciju.

-

Atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā anotācijā ir jāsniedz informācija, kā projekts ietekmēs katru no mērķgrupām – tieši vai netieši, kāds ir mērķgrupas lielums (ja to ir iespējams novērtēt), kā arī jebkādu citu skaidrojošu informāciju par mērķgrupu. Ņemot vērā minēto, lūdzam būtiski precizēt anotācijas 7. sadaļu, jo nav sniegta informācijā kā noteikumu projekts ietekmēs katru institūciju - pašvaldības, pašvaldību sociālie dienesti un Labklājības ministriju.
Papildus lūdzam aizpildīt anotācijas 7.2., 7.3. un 7.4. apakšpunktu, sniedzot informāciju, vai attiecīgajām institūcijām administratīvais slogs palielināsies, samazināsies vai paliks nemainīgs. Vēršam uzmanību, ka publiskai pārvaldei slogu aprēķina sākot no 1 euro.

-

Lūdzam noteikumu projekta anotācijā sniegt skaidrojumu, kā projekta 21.punkts salāgojas ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 28. panta otrās daļas 5. punktu, proti, gadījumu, kad pakalpojuma sniegšanu ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pilngadīgai personai var pārtraukt, ja persona atrodas prombūtnē ilgāk par 12 mēnešiem, lai būtu skaidrs projekta 21. punkta mērķis. 

-