Projekta ID
26-TA-193Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
02.04.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
4. Šo noteikumu 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktā minētās iestādes atrašanās vieta pašvaldību administratīvi teritoriālo vienību iedalījuma grupā noteikta šo noteikumu 1. pielikumā, bet šo noteikumu 3.4. apakšpunktā minētās izglītības iestādes noteiktas šo noteikumu 2. pielikumā.
Iebildums
Latvijas Pašvaldību savienība uztur iebildumus par DEGURBA noteikšanu (1.pielikums) un lūdz papildināt pieejamības skolu sarakstu ar Līvānu vidusskolu (2.pielikums)
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
14. 14. Ja izglītojamo skaits šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minētās izglītības iestādes attiecīgajā klašu grupā neatbilst šo noteikumu 3. pielikumu noteiktajiem kvantitatīvajiem rādītājiem un pieļaujamai svārstībai, ievērojot normatīvā aktā par higiēnas prasībām izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas klātienē, noteikto attiecībā uz minimālo platību viena izglītojamā vietai, bet 1. – 3., 4. – 6., 7. – 9. un 10. - 12. klašu grupā katrā ir vismaz 45 izglītojamie, tad valsts, ievērojot šo noteikumu 9. punktā noteikto, piedalās izglītības iestādē nodarbināto attiecīgās klašu grupas pedagogu darba samaksas finansēšanā 100 procentu apmērā no finansējuma, kas aprēķināms atbilstoši finansēšanas noteikumiem. Ja kādā no klašu grupām izglītojamo skaits ir mazāks par 45 izglītojamiem, tad valsts, ievērojot šo noteikumu 9. punktā noteikto piedalās izglītības iestādē nodarbināto 1. – 3., 4. – 6. un 7. – 9. klašu grupas pedagogu darba samaksas finansēšanā proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto kvantitatīvo rādītāju attiecīgajā klašu grupā, bet nepiedalās izglītības iestādē nodarbināto 10. - 12. klašu grupas pedagogu darba samaksas finansēšanā.
Iebildums
Nav saprotamas izmaiņas 14.punktā, jo tās atbilstoši punktam 3.1 attiecas uz teritoriālā iedalījuma grupām no 1.-7., bet atbilstoši 3. pielikumam, jau sākot no 4. grupas izglītojamo skaits attiecīgajās klašu grupās var būt jau no 30 izglītojamiem un mazāk.
Priekšlikums – diferencēt kapacitātes minimumu atbilstoši grupām t.i. no 15 līdz 45.
Priekšlikums – diferencēt kapacitātes minimumu atbilstoši grupām t.i. no 15 līdz 45.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
15.4. ja pašvaldība ir saņēmusi Izglītības kvalitātes valsts dienesta akreditācijas komisijas atzinumu, ar kuru sniegta rekomendācija nereorganizēt izglītības iestādi, kas ietverta pēdējā izglītības iestādes akreditācijas ziņojumā.
Iebildums
Svītrot punktu 15.4 , jo IKVD akreditācijas komisijām nav pilnvaru un juridiska pamatojuma sniegt atzinumu pašvaldībām par izglītības iestāžu reorganizāciju vai saglabāšanu. Lēmumus par pašvaldības izglītības iestādēm pieņem attiecīgā pašvaldība un šo lēmumu saskaņošana ir IZM kompetence.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu projekts
Pašvaldību administratīvi teritoriālo vienību iedalījuma grupas
Iebildums
LPS atkārtoti uztur iebildumu par Aizkrauklei noteikto 2.DEGURBA grupu. Lūdzam Aizkrauklei noteikt 3.DEGURBA grupu.
Aizkraukles pilsēta nepamatoti tiek pielīdzināta valstspilsētām. Aizkrauklē ir daudzstāvu apbūve līdz ar to, nekritiski piemērojot DEGURBA statistikas rīku, Aizkraukle nonāk 2.DEGURBA grupā. Aizkraukles pilsētas Iedzīvotāju skaits ir 6 689 (2025.gada dati), iedzīvotāju blīvums blīvums 832,0 iedz./km2 Maksimālais iedzīvotāju skaits pilsētā bija 1992. gadā — 10 521 cilvēks. A
Tukuma pilsēta atrodas DEGURBA 4.grupā un Krāslavas pilsēta atrodas 3.DEGURBA grupā.
Tukuma pilsētā ir 16 182 Iedzīvotāji (2025.gada dati), iedzīvotāju blīvums ir
1199,6 iedz./km2. Tukums ar stabilu iedzīvotāju skaitu.
Krāslavas pilsētā ir 6 797 Iedzīvotāji (2025.gada dati), iedzīvotāju blīvums ir 793,1 iedz./km2 Krāslavā iedzīvotāju skaits ir sarūkošs
Lūdzu pārskatīt DEGURBA grupas, Krāslavai noteikt 4.DEGURBA grupu un Tukuma pilsētai noteikt 3.DEGURBA grupu.
Latvijas Pašvaldību savienība jau sākotnēji (3 gadus atpakaļ) norādīja, ka DEGURBA metodoloģija nav piemērojama, kā kritērijs, lai noteiktu kvantitatīvos rādītājus (noteiktu skolēnu skaitu pa klašu grupām), neņemot vērā demogrāfiskos rādītājus un tendences.
IZM neņem vērā demogrāfisko situāciju un atbilde ir formāla balstīta uz EUROSTAT DEGURBA definīciju. IZM atbilde: Tukuma un Krāslavas pilsētas atrodas tajās DEGURBA kategorijās, kas tām noteikta saskaņā ar Eurostat metodoloģiju.
DEGURBA klasifikācija tiek noteikta, balstoties uz objektīviem un vienoti piemērojamiem kritērijiem, tostarp:
- iedzīvotāju blīvumu,
- apbūves nepārtrauktību,
- funkcionālo pilsētvides struktūru,
- telpisko datu režģa analīzi (grid-based population approach).
Klasifikācija netiek balstīta tikai uz kopējo iedzīvotāju skaitu un iedzīvotāju blīvumu. Līdz ar to pilsētu DEGURBA grupas ir metodoloģiski pamatotas atbilstoši starptautiski validētiem kritērijiem, un to pārklasificēšana uz citām grupām nevar balstīties tikai uz iedzīvotāju skaita savstarpēju salīdzinājumu.
Aizkraukles pilsēta nepamatoti tiek pielīdzināta valstspilsētām. Aizkrauklē ir daudzstāvu apbūve līdz ar to, nekritiski piemērojot DEGURBA statistikas rīku, Aizkraukle nonāk 2.DEGURBA grupā. Aizkraukles pilsētas Iedzīvotāju skaits ir 6 689 (2025.gada dati), iedzīvotāju blīvums blīvums 832,0 iedz./km2 Maksimālais iedzīvotāju skaits pilsētā bija 1992. gadā — 10 521 cilvēks. A
Tukuma pilsēta atrodas DEGURBA 4.grupā un Krāslavas pilsēta atrodas 3.DEGURBA grupā.
Tukuma pilsētā ir 16 182 Iedzīvotāji (2025.gada dati), iedzīvotāju blīvums ir
1199,6 iedz./km2. Tukums ar stabilu iedzīvotāju skaitu.
Krāslavas pilsētā ir 6 797 Iedzīvotāji (2025.gada dati), iedzīvotāju blīvums ir 793,1 iedz./km2 Krāslavā iedzīvotāju skaits ir sarūkošs
Lūdzu pārskatīt DEGURBA grupas, Krāslavai noteikt 4.DEGURBA grupu un Tukuma pilsētai noteikt 3.DEGURBA grupu.
Latvijas Pašvaldību savienība jau sākotnēji (3 gadus atpakaļ) norādīja, ka DEGURBA metodoloģija nav piemērojama, kā kritērijs, lai noteiktu kvantitatīvos rādītājus (noteiktu skolēnu skaitu pa klašu grupām), neņemot vērā demogrāfiskos rādītājus un tendences.
IZM neņem vērā demogrāfisko situāciju un atbilde ir formāla balstīta uz EUROSTAT DEGURBA definīciju. IZM atbilde: Tukuma un Krāslavas pilsētas atrodas tajās DEGURBA kategorijās, kas tām noteikta saskaņā ar Eurostat metodoloģiju.
DEGURBA klasifikācija tiek noteikta, balstoties uz objektīviem un vienoti piemērojamiem kritērijiem, tostarp:
- iedzīvotāju blīvumu,
- apbūves nepārtrauktību,
- funkcionālo pilsētvides struktūru,
- telpisko datu režģa analīzi (grid-based population approach).
Klasifikācija netiek balstīta tikai uz kopējo iedzīvotāju skaitu un iedzīvotāju blīvumu. Līdz ar to pilsētu DEGURBA grupas ir metodoloģiski pamatotas atbilstoši starptautiski validētiem kritērijiem, un to pārklasificēšana uz citām grupām nevar balstīties tikai uz iedzīvotāju skaita savstarpēju salīdzinājumu.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu projekts
Pašvaldību administratīvi teritoriālo vienību iedalījuma grupas
Iebildums
Latvijas Pašvaldību savienība uztur BAUSKAS novada lūgumu pārskatīt Bauskas novada pagastiem DEGURBA grupas:
Īslīces pagastam ir noteikta 5.DEGURBA grupa, Codes pagastam ir noteikta 4.DEGURBA grupa un Vecumnieku pagastam ir noteikta 5.DEGURBA grupa.
Lūdzu noteikt Īslīces, Codes un Vecumnieku pagastiem 6.DEGURBA grupu.
Īslīces pagastam ir noteikta 5.DEGURBA grupa, Codes pagastam ir noteikta 4.DEGURBA grupa un Vecumnieku pagastam ir noteikta 5.DEGURBA grupa.
Lūdzu noteikt Īslīces, Codes un Vecumnieku pagastiem 6.DEGURBA grupu.
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu projekts
Pašvaldību administratīvi teritoriālo vienību iedalījuma grupas
Iebildums
Saldus pilsēta sākotnēji - pirmajā pedagogu atalgojuma modeļa versijā tika noteikta 3.DEGURBA grupa, šobrīd Saldum kļūdaini ir noteikta 2.DEGURBA grupa. Tā ir līdzīga Dobeles un Kuldīgas pilsētām, kuras ir 3.DEGURBA grupā. Lūdzu Saldus pilsētai noteikt 3.DEGURBA grupu.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu projekts
Pašvaldības izglītības iestādes, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas klātienes formā un kuras uzskatāmas par izglītības iestādēm ar augstu pieejamības risku
Iebildums
Lūdzam Līvānu novada vidusskolu iekļaut sarakstā, kā Pašvaldības izglītības iestādi, kura īsteno vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas klātienes formā un kura uzskatāmas par izglītības iestādēm ar augstu pieejamības risku.
Pamatojums:
Līvānu vidusskola. Līvānu 1. vidusskolai (3.DEGURBA) ir noteikts nesamērīgs skolēnu skaits vidusskolas posmā (120) atbilstoši 3. grupas kritērijiem. Novērtējot skolēnu skaitu aizvadīto 15 gadu laikā, ir redzams, ka jau kopš 2013. gada- vidusskolas posmā skolēnu skaits nekad nav sasniedzis 120 skolēnus. 2014. gadā – 96 audzēkņi, 2025./2026.mācību gadā – 88 audzēkņi. Esošais skolēnu skaits ir samērīgs. Pat samazinot otras, Rudzātu vidusskolas, 10.-12.klašu izglītības pakāpi nav paredzams, ka skolēnu skaits Līvānu 1.vidusskolā pieaugs tādā līmenī, kas ļautu sasniegt noteikto 120 skolēnu kritērijus.
Identiska situācija Līvānu novada situācijai vērojama Preiļu novadā, kur abas divas vidējās izglītības iestādes (Preiļu Valsts ģimnāzija un Aglonas vidusskola) iekļautas 2. pielikumā.
Pamatojums:
Līvānu vidusskola. Līvānu 1. vidusskolai (3.DEGURBA) ir noteikts nesamērīgs skolēnu skaits vidusskolas posmā (120) atbilstoši 3. grupas kritērijiem. Novērtējot skolēnu skaitu aizvadīto 15 gadu laikā, ir redzams, ka jau kopš 2013. gada- vidusskolas posmā skolēnu skaits nekad nav sasniedzis 120 skolēnus. 2014. gadā – 96 audzēkņi, 2025./2026.mācību gadā – 88 audzēkņi. Esošais skolēnu skaits ir samērīgs. Pat samazinot otras, Rudzātu vidusskolas, 10.-12.klašu izglītības pakāpi nav paredzams, ka skolēnu skaits Līvānu 1.vidusskolā pieaugs tādā līmenī, kas ļautu sasniegt noteikto 120 skolēnu kritērijus.
Identiska situācija Līvānu novada situācijai vērojama Preiļu novadā, kur abas divas vidējās izglītības iestādes (Preiļu Valsts ģimnāzija un Aglonas vidusskola) iekļautas 2. pielikumā.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Noteikumu projekts
Kvantitatīvie rādītāji izglītības iestādes klašu grupām un pieļaujamā izglītojamo skaita svārstība no noteiktā kvantitatīvā rādītāja klašu grupā
Iebildums
Pašvaldību savienība ierosina noteikumu projekta 3. pielikumā veikt šādu grozījumu:
3..DEGURBA pašvaldībām vidusskolas posmā (10.-12.klases) pieļaujamo skolēnu skaitu noteikt 90
Pamatojums:
Viens no būtiskākajiem ilgtspējīgas atalgojuma sistēmas priekšnosacījumiem ir prognozējams skolēnu skaits, kas ļauj plānot nepieciešamo pedagogu slodzi, mācību priekšmetu piedāvājumu un finansējumu vairākiem gadiem uz priekšu. Jāņem vērā, ka iedzīvotāju mobilitāte līdz ar to arī skolēnu notiek lielo pilsētu virzienā. Demogrāfijas prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaits tai skaitā arī skolēnu skaits saruks arī novadu centros. Ir jānodrošina pietiekama un ilgtspējīga vidusskolas programmu pieejamība.
Jau šobrīd Saldus vidusskola nesasniedz noteikto skolēnu skaitu vidusskolas posmā 120, faktiskais skolēnu skaits ir 112 skolēni. Kritiska situācija ir Limbažu vidusskolai, kur faktiskais skolēnu skaits ir 122.
Vēršam uzmanību, ka primārais rādītājs skolā potenciāli pieejamajiem skolēniem nav vispārējais iedzīvotāju blīvums, bet gan bērnu skaits vecumā no 5 līdz 17 gadiem (izglītības vecumā), kas dzīvo reāli sasniedzamajā attālumā no skolas.
Tā kā kvantitatīvie rādītāji nosaka finansēšanas kārtību uz vairākiem gadiem, tiem jābalstās uz prognozēto, nevis tikai pašreizējo skolēnu skaitu. Demogrāfiskās modelēšanas metodes ļauj ar labu ticamību paredzēt, cik skolas vecuma bērnu noteiktā teritorijā būs pēc 5 un 10 gadiem.
3..DEGURBA pašvaldībām vidusskolas posmā (10.-12.klases) pieļaujamo skolēnu skaitu noteikt 90
Pamatojums:
Viens no būtiskākajiem ilgtspējīgas atalgojuma sistēmas priekšnosacījumiem ir prognozējams skolēnu skaits, kas ļauj plānot nepieciešamo pedagogu slodzi, mācību priekšmetu piedāvājumu un finansējumu vairākiem gadiem uz priekšu. Jāņem vērā, ka iedzīvotāju mobilitāte līdz ar to arī skolēnu notiek lielo pilsētu virzienā. Demogrāfijas prognozes liecina, ka iedzīvotāju skaits tai skaitā arī skolēnu skaits saruks arī novadu centros. Ir jānodrošina pietiekama un ilgtspējīga vidusskolas programmu pieejamība.
Jau šobrīd Saldus vidusskola nesasniedz noteikto skolēnu skaitu vidusskolas posmā 120, faktiskais skolēnu skaits ir 112 skolēni. Kritiska situācija ir Limbažu vidusskolai, kur faktiskais skolēnu skaits ir 122.
Vēršam uzmanību, ka primārais rādītājs skolā potenciāli pieejamajiem skolēniem nav vispārējais iedzīvotāju blīvums, bet gan bērnu skaits vecumā no 5 līdz 17 gadiem (izglītības vecumā), kas dzīvo reāli sasniedzamajā attālumā no skolas.
Tā kā kvantitatīvie rādītāji nosaka finansēšanas kārtību uz vairākiem gadiem, tiem jābalstās uz prognozēto, nevis tikai pašreizējo skolēnu skaitu. Demogrāfiskās modelēšanas metodes ļauj ar labu ticamību paredzēt, cik skolas vecuma bērnu noteiktā teritorijā būs pēc 5 un 10 gadiem.
Piedāvātā redakcija
-