Atzinums

Atkārtoti skaidrojam, ka noteikumi ir izdoti, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk – Vadības likums) 19. panta 6. un 13. punktu. Vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu ietvertajā pienākumā Ministru kabinetam noteikta kārtību, kādā īsteno darbības programmā norādīto Eiropas Savienības fonda specifiskā atbalsta mērķi noteikt - vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību; specifiskā atbalsta mērķa mērķi, pieejamo finansējumu, nacionālā līdzfinansējuma likmi, prasības projekta iesniedzējam, prasības projekta sadarbības partneriem (ja tos pieaicina), atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus (ja attiecināms), un kārtību, kādā īsteno programmā norādīto Eiropas Savienības fonda specifiskā atbalsta mērķi.
Turpretim noteikumu 23.5.2. apakšpunktā tiek regulēta intelektuālā īpašuma atsavināšanas kārtība, t.i., atlīdzības noteikšanas mehānismu par atsavināmo intelektuālo īpašumu. Norādām, ka noteikumu projektā noteiktā intelektuālā īpašuma atsavināšanas kārtība neietilpst Vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu ietvertajos pienākumos Ministru kabinetam.
Skaidrojam, ka Ministru kabinetam vai citai institūcijai var uzdot likuma ieviešanai dzīvē nepieciešamā regulējuma izstrādāšanu, lai tiktu detalizēta likumā ietvertā politiskā griba vai noteikta likuma īstenošanas kārtība. Šādos normatīvajos aktos nedrīkst ietvert tiesību normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanai.[1] Proti, uz pilnvarojuma pamata izdoto normu saturu veido galvenokārt procesuālās normas, kas darbojas kā iepriekš likumā noteikto tiesību iedzīvināšanas instruments. Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz likumdevēja pilnvarojumu.[2] Piemēram, pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[3]
Līdz ar to, Tieslietu ministrijas ieskatā, noteikumu projektā nav iekļaujams tāds regulējums, kas nosaka kārtību, kā tiek atsavinātas intelektuālā īpašuma tiesības (pirms nav veikti nepieciešamie grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas ietvertu nosacījumus pētniecības rezultātu, tai skaitā tehnoloģiju, tiesību komercializācijai).


[1] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10. punkts.
[2] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.4. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
 

-

Patenta piešķiršanas (rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšana) procedūra ir laikietilpīgs process un no patenta pieteikuma iesniegšanas līdz lēmumam par patenta piešķiršanu pieņemšanai var paiet pat 2-3 gadi. Ņemot vērā, ka noteikumu projektā nav minēts, cik ilgs ir projekta dzīves cikls, lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, par to cik garš ir minimālais projekta dzīves cikls, un ka ar saimniecisko darbību saistītajiem projektiem tas nevarētu būt īsāks par 4 gadiem.

-

Lai saņemtu patentu, jaunajam produktam vai tehnoloģijai ir jāievēro slepenība. Iesniegtais patenta pieteikums ir konfidenciāls un tā saturs netiek izpausts publiski līdz Patentu likumā noteiktajam pieteikuma publiskošanas termiņam (18 mēneši no pieteikuma datuma). Informācijas izpaušana pirms patenta pieteikuma iesniegšanas liegs iespēju iegūt patentu, jo izgudrojums vairs neatbildīs novitātes kritērijam.
Ņemot vērā minēto, lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu, ka 24.5. punktā minētais rezultāts iesniedzams tikai gadījumos, ja to nav paredzēts patentēt.

-

Ierosinām papildināt 28.punktu ar jaunu apakšpunktu, kas paredz, ka ar saimniecisko darbību saistīta projekta iesniegumam kā pielikumu pievieno intelektuālā īpašuma attīstības stratēģiju. Bieži vien rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšana var nebūt efektīva, ja pirms tās nav izstrādāta skaidra stratēģija intelektuālā īpašuma jomā. Veicamajām darbībām ir jābūt pārdomātām, izvērtētām un secīgām.

-