Atzinums

Precizējams un projekta anotācijā skaidrojams termins "ceļu satiksmes negadījums".

Projekta anotācijā norādīts, ka tiek precizēta termina "ceļu satiksmes negadījums" definīcija atbilstoši likumprojektā lietotajai terminoloģijai. Attiecīgā termina definīcija satur redakcionālus precizējumus attiecībā uz norādi par ceļu satiksmes negadījuma vietu un, neatkāpjoties no šobrīd noteiktā, aptver gan ceļu satiksmi, gan citu vietu, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana. Vienlaikus izmantotais vārds "cilvēks" tiek aizstāts ar vārdu "persona", pielāgojot to projekta tekstam, kā arī norāde uz zaudējumu fiziskas vai juridiskas personas mantai tiek aizstāta ar norādi uz zaudējumu personas mantai, kas aptver gan fiziskas, gan juridiskas personas. Ceļu satiksmes negadījuma definīcijas precizējums nodrošinās vienkāršāku, vienveidīgāku un skaidrāku tiesisko regulējumu.
Jau iepriekš ir bijušas diskusijas par to, ka esošajā ceļu satiksmes negadījuma terminā ietvertā pazīme "citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, noticis negadījums, kurā iesaistīts transportlīdzeklis" nav saskaņots ar tā pamatā esošo terminu "ceļu satiksme", ar ko saprot tiesiskās attiecības, kas rodas pārvietojoties pa ceļiem. Līdz ar to Ceļu satiksmes likuma tvērums ir plašāks nekā par to varētu liecināt likuma pamatjēdziena "ceļu satiksme" legāldefinīcijas noteiktās robežas.
Ievērojot minēto, ja ar projektu tiek precizēts termins "ceļu satiksmes negadījums" un iepriekš ir bijušas diskusijas par esošā regulējuma trūkumiem, lūdzam pēc būtības novērst pretrunas tiesiskajā regulējumā. Projekta anotācijā ietverams skaidrojums, kāda ir pazīmes "cita vieta, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana" izpratne, tās jēga un mērķis (ja šī pazīme tiek saglabāta).
 

-

Tieslietu ministrija atkārtoti uztur iebildumu, ka projektā netiek pietiekami skaidri noregulēta rīcība gadījumos, kad iestājas panta piektajā daļā minētais gadījums (nav jāpaziņo par negadījumu Valsts policijai), bet ceļu satiksmes negadījumā iesaistītās puses nevar vienoties par negadījuma norises apstākļiem, faktiem un negadījuma shēmu, lai gan izziņā ir sniegts skaidrojums par iecerētajā izmaiņām. Tieslietu ministrijas ieskatā regulējums ir pilnveidojams, jo iecerētā kārtība ir pretrunā saskaņotā paziņojuma būtībai (skatīt Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā ietverto regulējumu 1. panta pirmās daļas 10. punktu, kas paredz, ka saskaņotais paziņojums ir veidlapa (papīra vai elektroniskā formā), kuru ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto transportlīdzekļu vadītāji aizpilda negadījuma vietā, ar parakstu apliecinot negadījuma norises apstākļus, faktus un negadījuma shēmu). Ja transportlīdzekļu vadītāji negadījuma vietā vienpersoniski aizpilda katrs savu veidlapu ar dažādiem negadījuma norises apstākļiem, faktiem un negadījuma shēmu, tad šādā gadījumā nav "saskaņotais paziņojums". Līdz ar to regulējums ir pilnveidojams, paredzot rīcību un procesu gadījumiem, kad ceļu satiksmes negadījumā iesaistītie vadītāji nevar vienoties par negadījuma norises apstākļiem, faktiem un negadījuma shēmu. 
 

-

Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.3. apakšpunkts nosaka, ka normatīvā akta projekta tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes. Minēto noteikumu 3.2. apakšpunkts nosaka, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.
Ievērojot minēto, lūdzam projekta 2. pantā, ar kuru paredzēts izteikt Ceļu satiksmes likuma 27. panta sesto daļu šādā redakcijā: "Transportlīdzekļa vadītājam pēc ceļu satiksmes negadījuma aizliegts lietot alkoholiskus dzērienus, narkotiskas vai psihotropas vielas līdz reibuma stāvokļa konstatēšanai nepieciešamās pārbaudes izdarīšanai vai atbrīvošanai noteiktā kārtībā no šādas pārbaudes, kā arī atteikties no šādas pārbaudes, ja par negadījumu paziņots Valsts policijai, vai līdz saskaņotā paziņojuma aizpildīšanai" vārdiskās izteiksmes salāgot ar citām Ceļu satiksmes likuma normās izmantotajām vārdiskajām izteiksmēm, piemēram, 20. panta otro daļu, 25. panta 2.¹ daļas 4. punktu, kā arī 62. panta sesto daļu.
Vienlaikus ar grozījumiem tiek dublēts Ceļu satiksmes likuma 25. panta 2.¹ daļas 4. punkts. Lūdzam precizēt projektu, nedublējot citās tiesību normās ietverto regulējumu.


 

-

Aicinām redakcionāli pārskatīt projekta 2. pantā noteikto regulējumu un izvairīties no pārmērīgu iekšējo atsauču lietošanas, kā arī pārskatīt panta daļu iedalījumu punktos un apakšpunktos (piemēram, skatīt 27. panta piektās daļas uzbūvi).
 

-

Ar projekta 2. pantu paredzēts Ceļu satiksmes likuma 27. panta otrajā daļā cita starpā noteikt regulējumu, ka ceļu satiksmes negadījumā iesaistītais transportlīdzekļa vadītājs paziņo par negadījumu Valsts policijai un tālāk rīkojas pēc tās norādījumiem, ja ir pamatotas aizdomas, ka kāds no negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļa vadītājiem ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Aicinām izslēgt vārdu "pamatotas", jo tam nav juridiskas slodzes. Tāpat aicinām izvērtēt šādas vārdiskās izteiksmes nepieciešamību citās Ceļu satiksmes likuma normās.

-