Atzinums

Normatīvā akta projekta tekstu raksta lakonisku. Ievērojot minēto, ierosinām dzēst vārdus "vai pašvaldības ieskatiem", jo tie dublē vārdos "pēc nepieciešamības" ietverto būtību.

-

Lūdzam paskaidrot likumprojekta anotācijā, kādam mērķim ir nepieciešama labiekārtošanas darbu un to veikšanas datumu reģistrācija, vai arī dzēst attiecīgo tiesību normas daļu.

-

Lūdzam likumprojekta 7. panta pirmajā daļā konkretizēt deleģējamo valsts pārvaldes uzdevumu un subjektu, kuram šis uzdevums var tikt deleģēts. Papildus lūdzam atbilstoši papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļu, vienlaikus pamatojot deleģēšanas nepieciešamību.

Vēršam uzmanību, ka likumprojekts paredz vairāku administratīvo aktu izdošanu, taču likumprojekta 7. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldība Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga deleģēt kapavietas piešķiršanu, tai skaitā administratīvā akta izdošanu. No minētā izriet, ka pašvaldība var deleģēt vienīgi administratīvā akta par kapavietas piešķiršanu izdošanu, tomēr, ņemot vērā likumprojekta saturu, iespējams, pašvaldībai būtu jāparedz arī tiesības deleģēt, piemēram, administratīvā akta par kapavietas rezervēšanu izdošanu.

Vienlaikus norādām, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmajai un otrajai daļai publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41. panta otrās un trešās daļas noteikumus. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta trešās daļas 1. punkts noteic, ka privātpersonai nevar deleģēt administratīvo aktu izdošanu, izņemot gadījumus, kad tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā. Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 7. panta pirmā daļa neprecizē subjektu, kuram šajā daļā minētais uzdevums var tikt deleģēts.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 7. pantu, papildinot to ar regulējumu, kas piemērojams gadījumos, kad persona iesniedz iesniegumu par mirušā apbedīšanu un tās lietošanā jau ir brīva kapavieta.

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 7. panta trešā daļa noteic, ka, ja personas lietošanā jau ir brīva kapavieta, persona pašvaldībā iesniedz iesniegumu par mirušā apbedīšanu. Tomēr likumprojekts neparedz pašvaldības turpmāko rīcību šādos gadījumos.

-

Lai nodrošinātu efektīvu regulējuma piemērošanu praksē, lūdzam likumprojekta 7. panta piektajā daļā konkretizēt tajā minētā lēmuma veidu.

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 7. panta trešā daļa noteic, ka persona iesniedz iesniegumu par kapavietas piešķiršanu vai, ja iesniedzēja lietošanā jau ir brīva kapavieta, par mirušā apbedīšanu. Likumprojekta 7. panta piektā daļa noteic, ka pašvaldība pirms lēmuma pieņemšanas sniedz informāciju iesniedzējam par pieejamām kapavietām iesniegumā minētajā kapsētā. Norādām, ka, ja personas lietošanā jau ir brīva kapavieta, informācija par pieejamām kapavietām attiecīgajā kapsētā personai objektīvi nav nepieciešama. Proti, personas lietošanā jau ir kapavieta, kurā tā vēlas apglabāt mirušo.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam precizēt likumprojekta 7. panta sestajā daļā minēto lēmumu veidus.

(6) Pašvaldība pieņem lēmumu par kapavietas piešķiršanu vai rezervēšanu vai atteikumu piešķirt vai rezervēt kapavietu un izdara attiecīgu ierakstu pašvaldības kapsētu apbedījumu reģistrā ne vēlāk kā triju dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

Lūdzam likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā piemērveidā norādīt, kas likumprojekta 7. panta astotās daļas izpratnē uzskatāms par pietiekamu pamatojumu kapavietas izmantošanas tiesību nodošanai citai personai.

-

Lūdzam papildināt likumprojektu ar kārtību, kādā persona sniedz rakstveida piekrišanu kapavietas izmantošanas tiesību nodošanai citai personai.

Likumprojekta 7. panta astotā daļa noteic, ka, ja četrpadsmit dienu laikā kopš kapavietas lietotāja iesnieguma saņemšanas persona nesniedz piekrišanu kapavietas izmantošanas tiesību pārņemšanai, pašvaldība atsaka kapavietas izmantošanas tiesību maiņu. Tomēr likumprojekts nekonkretizē, kā persona uzzina par to, ka kapavietas lietotājs ir lūdzis nodot savas kapavietas izmantošanas tiesības. Tostarp no regulējuma nav identificējams, vai personas rakstveida piekrišana jāiesniedz reizē ar iesniegumu par kapavietas izmantošanas tiesību nodošanu vai arī sākotnēji tiek iesniegts minētais iesniegums un pēc tam tiek lūgta attiecīgās personas rakstveida piekrišana.  

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 7. panta devītajā daļā, 11. panta ceturtajā daļā un 12. panta pirmajā daļā ietverto atsauci uz normatīvajiem aktiem atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.8. nodaļai.

-

Lūdzam likumprojekta 11. panta pirmajā daļā svītrot atsauci uz likumprojekta 7. panta devīto daļu.

Norādām, ka likumprojekta 11. panta devītā daļa noteic likumprojekta 7. panta pirmajā, trešajā, sestajā un astotajā daļā minēto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
 

-

Lai nodrošinātu regulējuma efektīvu piemērošanu praksē,  lūdzam precizēt likumprojekta 12. panta pirmo daļu.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumprojekta 12. panta pirmajai daļai, lai pārapbedītu mirušo, pārvietotu urnu vai izceltu apbedītu mirušo kremēšanai nepieciešams kapavietas turētāja rakstveida saskaņojums, tomēr nav konkretizēts šāda saskaņojuma saturs un forma. Proti, nav identificējams, vai, piemēram, šādam saskaņojumam nepieciešams notariāls apliecinājums un ko šajā saskaņojumā kapavietas turētājam būtu jānorāda. Tāpat attiecīgs skaidrojums nav norādīts arī likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā.    
 

-