Atzinums

Lūdzam izslēgt likumprojekta 1. panta 3. punkta otro teikumu. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr.108) 38. punktu likumprojektā terminus skaidro, ja terminā izteiktajam jēdzienam ir īpaša nozīme likumprojekta regulējamās nozares ietvaros vai lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas. Terminu definīcijās neietver pastāvīgu tiesisko regulējumu, piemēram, kā šajā gadījumā, nosacījumus par emisijas kvotu izmantošanu, jo šādi nosacījumi nav termina skaidrojuma (definīcijas) sastāvdaļa).

-

Noteikumu Nr. 108 38. punkts noteic, ka terminus likumprojektā skaidro, ja terminā izteiktajam jēdzienam ir īpaša nozīme likumprojekta regulējamās nozares ietvaros vai lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas. Norādām, ka, lai arī likumprojekta 1. panta 13. punktā ir sniegts termina "klimatneitralitāte" skaidrojums, turpmāk likumprojektā šis termins lietots netiek.

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 1. panta 13. punktu.
 

-

Noteikumu Nr. 108  38. punkts noteic, ka terminus likumprojektā skaidro, ja terminā izteiktajam jēdzienam ir īpaša nozīme likumprojekta regulējamās nozares ietvaros vai lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas. Norādām, ka, lai arī likumprojekta 1. panta 14. punktā ir sniegts termina "komerciāls gaisa transporta operators" skaidrojums, turpmāk likumprojektā šis termins lietots netiek.

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 1. panta 14. punktu.

-

Lūdzam izvērtēt likumprojekta 2. panta pirmās daļas nepieciešamību. Vēršam uzmanību, ka Latvijas Republikas Satversmē noteiktajā kārtībā pieņemti ārējie normatīvie akti per se ir saistoši visā Latvijas Republikas teritorijā un visām Latvijas Republikas publisko un privāto tiesību personām. Līdz ar to pašreizējā redakcijā likumprojekta 2. panta pirmajai daļai nav juridiskas slodzes.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 3. panta otrās daļas 5. punktā sniegtais likumprojekta tiesību subjektu uzskaitījums nav viennozīmīgi saprotams. Informējam, ka vārdkopa "citas publiskās personas un iestādes" norāda uz to, ka likumprojekta tiesību subjekti ir valsts vai pašvaldību iestādes plašākā nozīmē. Tādējādi secināms, ka likumprojekts attiecināms ne vien uz valsts pārvaldes iestādēm, bet arī uz, piemēram, tiesām un prokuratūru. Norādām, ka šādā gadījumā nav nepieciešams uzskaitīt visus iespējamos valsts iestāžu veidus.  

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 3. panta otrās daļas 5. punktu, nodrošinot skaidru un nepārprotamu tajā ietvertās tiesību normas saturu.
 

-

Lūdzam izvērtēt likumprojekta 4.panta nepieciešamību. Vēršam uzmanību, ka likuma darbības jomu parasti norāda gadījumos, ja nepieciešams īpaši norādīt jomu vai jomas, uz kurām likums attiecas vai neattiecas - piemēram, sašaurinot likuma darbības jomu, izslēdzot no tās noteiktas tiesiskās attiecības vai tiesību subjektus, vai, tieši pretēji, nosakot, ka likums attiecas arī uz kādu konkrētu tiesību subjektu. Skaidrojam, ka likumā nav nepieciešams obligāti ietvert likumā regulēto jautājumu uzskaitījumu kā tas tiek darīts, piemēram, Ministru kabineta noteikumu 1. punktā, kurā tiek atspoguļots likumdevēja dotais pilnvarojums attiecīgo noteikumu izdošanai.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 3.pantu atbilstoši Noteikumu Nr. 108 2.2. un 2.3. apakšpunkta prasībām, ievērojot valsts valodas literārās un gramatiskās normas un normatīvajiem aktiem atbilstošu vienotu stilistiku, kā arī veidojot tiesību normas pēc iespējas lakoniskas. It īpaši lūdzam izvairieties no frāzes "attiecībā uz" (sk. piedāvātās redakcijas piemēru).

Minētais iebildums attiecas uz visu likumprojekta tekstu, tai skaitā uz likumprojekta 6., 8., 12., 14., 27. un 29.pantu.

 

Piemēram:
"8) klimata pārmaiņu samazināšanas politikas ieviešanas finanšu mehānismu, tai skaitā klimata pārmaiņu finanšu instrumenta, emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta un Modernizācijas fonda darbības noteikumus;
9)  oglekļa dioksīda uztveršanas, uzglabāšanas un transportēšanas pamatprincipus; (..)"

Lūdzam izslēgt vai precizēt likumprojekta 6.panta pirmo daļu. Pirmkārt, vēršam uzmanību, ka regulējums daļēju dublē jau likumprojekta 5.panta pirmajā daļā noteikto. Otrkārt, tas neatbilst likumprojekta 6.panta nosaukumam un pēc satura, ja nepieciešams, iekļaujams likumprojekta 5.pantā. Treškārt, ņemot vērā, ka saskaņā ar likumprojekta 5.panta otro daļu attiecīgais politikas plānošanas dokuments par Latvijas klimata politikas mērķiem Ministru kabinetā jāapstiprina līdz 2029. gada 1. janvārim, līdz ar to nav skaidrs, kā šādā dokumentā varēs noteikt un izpildīt Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķi 2030. gadam.  Tāpat norādām, ka nepieciešams precizēt atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, norādot vismaz, ka tie ir Eiropas Savienības tieši piemērojamie tiesību akti. Pretējā gadījumā, piemēram, ja attiecīgie klimata mērķi noteikti dirketīvā vai lēmumā, attiecīgās Eiropas Savienības tiesību normas nepieciešmas pārņemt nacionālajos normatīvajos aktos. 

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt likumprojekta 6.panta trešo daļu attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu izpildes politikas īstenošanas koordināciju. Norādām, ka no normas pašreizējās redakcijas nav skaidrs, kura ministrija koordinē attiecīgās politikas īstenošanu. Tieslietu ministrijas ieskatā politikas koordinēšanu būtu jāveic vienai institūcijai (ministrijai), nevis vairākām. Savukārt citu nozaru ministriju pienākumi, piemēram, konkrētu uzdevumu veikšana, informācijas apkopošana un sniegšana koordinējošajai ministrijai, skaidri nosakāmi likumā vai uz tā pamata izdotos normatīvajos aktos.

-

Lūdzam izvērtēt un saturiski precizēt likumprojekta 6.panta ceturto daļu, jo šobrīd no tās redakcijas nav skaidrs, kādi pienākumi un kādiem tiesību subjektiem tiek noteikti. 

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 6.panta sesto daļu. Vēršam uzmanību, pirmkārt, uz Ministru kabineta iekārtas likuma 4.pantā jau šobrīd noteikto, ka Ministru kabinets kopumā atbild par valdības īstenoto politiku. Katrs Ministru kabineta loceklis ir politiski atbildīgs par savu rīcību, savukārt Ministru prezidents ir politiski atbildīgs par Ministru kabineta darbu kopumā. ievērojot minēto, likumprojektā nav nepieciešams dublēt Ministru kabineta iekārtas likuma normas.
Otrkārt, vēršam uzmanību arī uz to, ka Ministru kabinets īsteno izpildvaras funkcijas ar Ministru kabineta locekļu un tiem padoto resoru starpniecību. Ministru kabinetam nav tāda politikas īstenošanas mehānisma, kas dotu iespēju klimata pārmaiņu mazināšanas politikas īstenošanai bez Ministru kabineta locekļu iesaistes, nozaru ministriem un ministrijām tikai veicot "koordināciju", bet neveicot konkrētus politikas īstenošanas pasākumus.

-

Ņemot vērā, ka likumprojektā tiek minēti dažādi "mērķi" (likuma mērķi, klimata pārmaiņu mazināšanas politikas mērķi, šādas politikas izpildpasākumu sasniedzamie mērķi, u.c.), lūdzam tiesiskās skaidrības nolūkos precizēt, par kādu mērķu izpildi izpildi ir runa likumprojekta 6.panta septītajā daļā.

-

Lūdzam skaidrot Nacionālā enerģētikas un klimata plāna sasaisti ar likumprojekta 6.panta pirmajā un ceturtajā daļā minētajiem politikas plānošana dokumentiem, kā arī skaidrot, kāpēc attiecīgie pasākumi ietverami tieši Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, nevis citos likumprojektā minētajos politikas plānošanas dokumentos. 

Vienlaikus tiesiskās skaidrības nolūkos lūdzam likumprojekta anotācijā precizēt informāciju par klimata pārmaiņu mazināšanas politikas ietvaros izstrādājamo politikas plānošanas dokumentu sistēmu. Norādām, ka no likumprojekta secināms, ka dažādos periodos tiek izstrādāti dažādi dokumenti, tomēr nav skaidra to kopsakarība, pēctecība un konkrētu iestāžu atbildība šo politikas plānošanas dokumentu izstrādē un īstenošanā. Ņemot vērā, ka klimata pārmaiņu mazināšana ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem Latvijā un pasaulē, kā arī ņemot vērā to, ka šobrīd tiek izstrādāts jauns likumprojekts, kura mērķis saskaņā ar tā 2.pantu ir "klimata pārmaiņu ierobežošana un klimatnoturīguma veicināšana Latvijā, lai sasniegtu klimatneitralitāti ne vēlāk kā 2050. gadā, pēc tam noturot un cenšoties panākt negatīvu siltumnīcefekta gāzu emisiju bilanci", Tieslietu ministrijas ieskātā ir lietderīgi veikt spēkā esošā politikas plānošanas procesa tiesiskā regulējuma analīzi un atbilstoši šai analīzei izstrādāt un likumprojektā ietvert tādu regulējumu, kas rada loģisku, caurskatāmu  un arī plašākai sabiedrība saprotamu un pieejamu klimata politikas veidošanas procesu. Vēršam uzmanību, ka šobrīd likumprojektā ietvertais regulējums, kas lielā mērā pārņemts no spēkā esošā likuma "Par piesārņojumu", Tieslietu ministrijas ieskatā joprojām ir sadrumstalots un nepārskatāms.

-

Lūdzam skaidrot un likumprojektā precizēt, kas ir "atbilstošās starptautisko institūciju prasības", vai arī svītrot minēto frāzi. Norādām, ka tās tvērums nav skaidrs, tā ir nesamērīgi plaša un nerada priekšstatu par personu pienākumiem un tiesībām.

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 7. panta pirmās daļas nav viennozīmīgi saprotams, kuriem tiesību subjektiem ir pienākums izveidot un uzturēt ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanas sistēmu siltumnīcefekta gāzu emisiju prognožu aprēķināšanai un klimata politikas vērtēšanai. Informējam, ka normatīvā akta tekstam jābūt skaidram, nepārprotamam un viennozīmīgam. Veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu sagatavošanas rokasgrāmata, 2016. 17. lpp.).

Ievērojot minēto, kā arī tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam precizēt, uz kuriem tiesību subjektiem attiecināms likumprojekta 7. panta pirmajā daļā ietvertais pienākums. It īpaši lūdzam skaidrot, kādi pienākumi no minētās normas izriet privātpersonām.

-

Lūdzam skaidrot, kas ir "līgumslēdzēju pušu pieņemtie lēmumi" un nepieciešamības gadījumā svītrot minēto frāzi, jo pašreizējā redakcijā no tās izritošais tiesību un pienākumu apjoms nav saprotams. Norādām arī, ka ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un Parīzes nolīguma līgumslēdzējas puses ir arī citas valstis, tai skaitā tādas valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, līdz ar to nav skaidrs, kāpēc un uz kāda juridiskā pamata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, citām institūcijām, kā arī privātpersonām (komersantiem) būtu jāņem vērā citu valstu pieņemti lēmumi.

-

Lūdzam novērst likumprojekta 8.panta pirmās daļas dublēšanos ar likumprojekta 1.panta 6.punktā ietverto emisijas sadales vienības definīciju. 

(1) Emisijas sadales vienības ir izmantojamas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas saistību izpildei.

Lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā izslēgt šī likumprojekta panta astoto daļu. Tieslietu ministrijas ieskatā šis nav likuma līmenī risināms jautājums. Vēršam uzmanību, ka pilnvarojumu parakstīt līgumu, ņemot vērā arī šā panta septītajā daļā noteikto, ka katru līgumu apstiprina Ministru kabinets, ir lietderīgi noteikt katrā gadījumā atsevišķi līgumam pievienotajā Ministru kabineta protokollēmuma projektā. Šāda kārtība ļautu elastīgāk piemēroties gadījumiem, piemēram, ja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pienākumus uz laiku pilda cits ministrs vai arī ir citi iemesli, lai līgumu parakstītu cita Ministru kabineta pilnvarota persona. 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 34. pantam ir tikai trīs daļas. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 8. panta devītajā daļā ietverto atsauci atbilstoši likumprojekta vienību numerācijai.
 

-

Vēršam uzmanību, ka no likumprojekta 9. panta pirmās daļas nav viennozīmīgi saprotams, kuriem tiesību subjektiem ir pienākums izstrādāt Latvijas pielāgošanās klimata pārnaiņām politiku. Informējam, ka normatīvā akta tekstam jābūt skaidram, nepārprotamam un viennozīmīgam. Veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu sagatavošanas rokasgrāmata, 2016. 17. lpp.).

Papildus informējam, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā tiek lietots termins "iestāde," ar to saprotot institūciju, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finanšu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls. Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.2. apakšpunktam normatīvā akta projektu raksta, ne vien ievērojot valsts valodas literārās un gramatiskās normas un pareizrakstības prasības, bet arī juridisko terminoloģiju.

Ievērojot visu iepriekš minēto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 9. panta pirmo, otro un ceturto daļu, 10. panta pirmo un otro daļu, 11. panta pirmo daļu, 11. panta otrās daļas 2. punktu, 12. panta pirmās daļas 6. punktu, kā arī likumprojekta anotācijas 1.3. punkta sadaļas "Risinājuma apraksts" 17. un 21. rindkopu.
 

-

Lūdzam izslēgt frāzi "sadarbībā ar nozaru ministrijām un institūcijām", jo politikas īstenošanas efektivitātes nolūkos lietderīgi noteikt vienu, nevis vairākas koordinējošās institūcijas. Savukārt citu institūciju pienākumi attiecīgo politiku īstenošanā, ja nepieciešams un ja tas jau neizriet no citiem normatīvajiem aktiem, nosakāmi atsevišķā likumprojekta vienībā.

-

Lūdzam svītrot frāzi "sadarbībā ar nozaru ministrijām, institūcijām un komersantiem", jo monitoringa efektivitātes nolūkos lietderīgi noteikt vienu, nevis vairākas koordinējošās institūcijas. Savukārt citu institūciju pienākumui klimata pārmaiņu un klimata pārmaiņu ietekmju monitoringa īstenošanā un prognozēšanā, ja nepieciešams un ja tas jau neizriet no citiem normatīvajiem aktiem, nosakāmi atsevišķā likumprojekta vienībā.

-

Lūdzam tiesiskās skaidrības nolūkos precizēt 3.punktu, norādot, kam iesniedzami ikgadējie emisiju ziņojumi.

-

Lūdzam tiesiskās skaidrības nolūkos precizēt, kam iesniedzami darbības datu ziņojumi.

-

Vēršam uzmanību, ka Latvijas normatīvajos aktos nebūtu nosakāma kārtība, kādā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek noteikta gaisa kuģa operatora administrējošā dalībvalsts, t.i., kārtība, kādā citas dalībvalstis var būt pārņēmušas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK , (kā tā grozīta ar turpmākām direktīvām, turpmāk – Direktīva 2003/87) 18.a pantu. Lūdzam pārformulēt likumprojekta 16.panta pirmo daļu, nosakot tikai to, attiecībā uz kādiem gaisa kuģu operatoriem administrējošā dalībvalsts ir Latvija.
Vienlaikus lūdzam izvērtēt, vai likumprojekta 16.panta pirmajā un otrajā daļā no Direktīvas 2003/87 (un to grozošajām direktīvām) 18.a panta izrietošais tiesiskais regulējums pārņemts pilnībā un korekti, tai skaitā attiecībā uz 18.a panta otro punktu. V

Piemēram, "(1) Latvijas Republika ir gaisa kuģa operatora administrējošā dalībvalsts, ja  gaisa kuģa operatoram ir spēkā esoša darbības licence, kuru izdevusi Latvijas Republika saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā, bet gadījumos, ja gaisa kuģa operatoram nav šādas Eiropas Savienības dalībvalsts izsniegtas darbības licences - ja Latvijas Republika ir dalībvalsts ar lielāko aprēķināto aviācijas emisiju daudzumu lidojumos, ko veicis attiecīgais gaisa kuģa operators bāzes gadā (kalendārais gads, kas sākas 2006. gada 1. janvārī, vai gaisa kuģa operatora darbības pirmais kalendārais gads tiem gaisa kuģu operatoriem, kuri aviācijas darbības sākuši pēc 2006. gada 1. janvāra). "

Lūdzam skaidrot, vai ES ETS uzturēšana un gaisa kuģu operatoru lidojumu iekļaušana tajā ir Latvijas (tās iestāžu) pienākums. Ja tas tā nav, lūdzam pārformulēt likumprojekta 16.panta otro daļu, nosakot tajā Latvijas (Latvijas iestāžu) pienākumus, kas izriet no Direktīva 2003/87 vai citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.
 

-

Lūdzam precizēt šo normu, norādot konkrētus tieši piemērojamus Eiropas Savienības tiesību aktus. Vēršam uzmanību arī uz to, ka gadījumā, ja iekārtu saraksta izstrādāšanas noteikumi izriet no tādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas nav tieši piemērojami (direktīvas, lēmumi), to prasības nepieciešams pārņemt nacionālajos normatīvajos aktos - likumprojektā vai uz tā pamata izdotos Ministru kabineta noteikumos.

-

Lūdzam precizēt ceturtās daļas trešo teikumu, norādot konkrētus tieši piemērojamus Eiropas Savienības tiesību aktus. Vēršam uzmanību arī uz to, ka gadījumā, ja informācijas pārbaudes noteikumi izriet no tādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas nav tieši piemērojami (direktīvas, lēmumi), to prasības nepieciešams pārņemt nacionālajos normatīvajos aktos - likumprojektā vai uz tā pamata izdotos Ministru kabineta noteikumos.

-

Lūdzam precizēt, kas ir šajā normā minētais Eiropas Komisijas apstiprinājums un ko nozīmē šā apstiprinājuma saņemšana. Gadījumā, ja tiek pieņemts attiecīgs Eiropas Komisijas lēmums, lūdzam vārdu "saņemts" aizstāt ar vārdiem "stājies spēkā".  

-

Norādām, ka pašreizējā redakcijā tiesību norma ir nesaprotama un grūti uztverama. Lūdzam to pārformulēt, izvairoties no nolieguma formas lietošanas, piemēram, ierosinām noteikt gadījumus, kādos emisijas kvotas tiek piešķirtas tikai par maksu.

 "Emisijas kvotas stacionārajās sadedzināšanas iekārtās saražotajai elektroenerģijai, oglekļa dioksīda plūsmas uztveršanas iekārtām, oglekļa dioksīda plūsmas transportēšanas cauruļvadiem, kā arī oglekļa dioksīda uzglabāšanas vietām operatoriem piešķir tikai par maksu."

vai 

"Bezmaksas emisijas kvotas nepiešķir stacionārajās sadedzināšanas iekārtās saražotajai elektroenerģijai, oglekļa dioksīda plūsmas uztveršanas iekārtām, oglekļa dioksīda plūsmas transportēšanas cauruļvadiem, kā arī oglekļa dioksīda uzglabāšanas vietām."

Lūdzam vārdu "saņemts" aizstāt ar vārdiem "stājies spēkā", jo nav skaidrs, ko šīs normas izpratnē nozīmē lēmuma "saņemšana" un kas to saņem. 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 20.pantu, atbilstoši panta nosaukumam skaidri norādot iespējamās darbības ar emisijas kvotām. Norādām, ka 20.panta pirmajā daļā norādīts, ka persona emisijas kvotu drīkst "pārskaitīt" citai personai, tomēr nav skaidrs, ko Latvijas normatīvo aktu izpratnē nozīmē "pārskaitīt", piemēram, vai tas atbilst Civillikumā lietotajam jēdzienam "atsavināt" vai arī lietojams šaurā nozīmē (piemēram, atsavināt bez maksas). Tāpat norādām, ka citur likumprojektā lietots arī termins “nodot”  un nav skaidrs, ar ko tas atšķiras no "pārskaitīšanas". Vēršam uzmanību, ka likumprojektā nepieciešams lietot nepārprotamu un vienveidīgu terminoloģiju.  Gadījumā, ja darbību tiesiskais regulējums izriet no tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, lūdzam ietvert pantā atsauci uz attiecīgo Eiropas Savienības regulu un tās normu.

-

Informējam, ka likumprojekta tekstā atsauci uz citām tā paša likumprojekta vienībām veido atbilstoši noteikumu Nr. 108 60. punktā noteiktajam.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 20. panta otrās daļas 2. punktu, 25. pantu, 35. panta otro daļu, 38. panta pirmo daļu un 44. panta pirmo daļu.
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 21. panta nosaukumu.
 

-

Lūdzam precizēt 22. panta pirmajā daļā terminu "emisijas reģistrs" atbilstoši likumprojekta 22.panta nosaukumam "Emisijas vienību reģistrs". 
Tāpat vēršam uzmanību, ka emisijas vienību reģistra administrēšana un darbība nav atkarīga no Latvijas likuma noteikumiem, tāpēc lūdzam precizēt 22.panta pirmo un otro daļu, svītrojot tās tiesību normas, kas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 19.pantu attiecas uz Eiropas Komisijas pienākumiem. 

(1)  Darbības ar emisijas kvotām veic elektroniski  Eiropas Savienības emisijas vienību  reģistrā.

Lūdzam precizēt atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem, norādot, ka tie ir tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti. 

-

Informējam, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk - APL) 79. panta pirmajai daļai administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, - viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. APL 3. panta pirmā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Vēršam uzmanību, ka, nosakot 30 dienu termiņu administratīvā akta apstrīdēšanai, tiek noteikts termiņš, kas atsevišķos gadījumos ir vai nu īsāks, vai nu garāks par APL 79. panta pirmajā daļā noteikto termiņu (piemēram, februārī ir 28 vai 29 dienas, savukārt martā 31 diena).

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 27. panta pirmo daļu vai papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. punktu ar skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 27. panta pirmajā daļā  noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz administratīvā akta apstrīdēšanas termiņu.
 

-

Informējam, ka atbilstoši APL 79. panta pirmajai daļai administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, - viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas. APL 76. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt adresāts, trešā persona, APL 29. pantā minētais tiesību subjekts, kā arī privātpersona, kuras tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo un kura administratīvajā procesā nav bijusi pieaicināta kā trešā persona. Norādām, ka atbilstoši APL 3. panta pirmajai daļai šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. 

Ievērojot visu iepriekš minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 27. panta otro daļu vai papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. punktu ar skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 27. panta otrajā daļā  noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz personu loku, kurām ir tiesības iesniegt administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegumu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka APL 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot APL 80. panta pirmajā daļā un 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus. Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 27. panta trešo daļu.

-

Vēršam uzmanību, ka APL 70. panta trešā daļa noteic, ka administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Tādējādi norādām, ka nav objektīvi saprotams, kā likumprojekta 27. panta piektajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšanas process pats par sevi varētu šo lēmumu atcelt.
 
Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 27. panta piektās daļas otro teikumu.

-

Vēršam uzmanību, ka APL 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot APL 80. panta pirmajā daļā un 360. panta otrajā un trešajā daļā noteiktos gadījumus.

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 28. panta otro teikumu vai papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. punktu ar izvērstu skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 28. pantā  noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz apstrīdēta administratīvā akta spēkā esamību.
 

-

Vēršam uzmanību, ka  APL 185. panta pirmā daļa noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā, izņemot APL 185. panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus, tostarp, ja šādi noteikumi paredzēti citos likumos (APL 185. panta ceturtās daļas 2. punkts).

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta 29. panta otro teikumu vai papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. punktu ar skaidrojumu par nepieciešamību likumprojekta 27. panta otrajā daļā  noteikt speciālo regulējumu attiecībā uz pārsūdzēta administratīvā akta izpildes neapturēšanu.
 

-

Likumprojekta 31.panta trešā daļa nosaka, ka par finanšu līdzekļu, kas gūti no darbībām ar bezmaksas piešķirtajām emisijas kvotām, neatbilstošu izlietojumu, paredzot atbildību fiziskajai personai no trīsdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – no sešdesmit līdz četrtūkstoš naudas soda vienībām.
Atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 16.panta ceturtajai daļai maksimālais naudas sods fiziskajām personām ir 400 naudas soda vienību, bet juridiskajām personām — 4000 naudas soda vienību. Ievērojot minēto, secināms, ka projekta 31.panta trešajā daļā par attiecīgo administratīvo pārkāpumu paredzēts noteikt Administratīvās atbildības likumā paredzēto maksimālo naudas sodu, turklāt, iepazīstoties ar projekta anotāciju nav saprotams, kāpēc par attiecīgā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu ir nepieciešams noteikt maksimālo soda apmēru.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 31.panta trešajā daļā noteiktās sankcijas fiziskajai un juridiskajai personai atbilstoši pārkāpuma raksturam.
 

-

Lūdzam redakcionāli precizēt 11.daļu atbilstoši Noteikumu Nr. 108 prasībām. Tai skaitā vēršam uzmanību, ka 11.daļas 2. un 3. punkts gramatiski neatbilst 11.daļas ievaddaļai. 
Papildus lūdzam 11.daļas 1.punktā norādīt, ka Vides investīciju fondam ir tiesības pieņemt lēmumu arī par atteikumu piešķirt finansējumu. Tāpat lūdzam skaidrot, kas ir 11. daļas trešajā punktā minētā "monitoringa uzraudzība", ņemot vērā, ka jēdziens "monitorings" pēc satura atbilst jēdzienam "uzraudzība".
 

(11) Vides investīciju fonds:
1) pieņem un izvērtē projektu iesniegumus, kā arī pieņem lēmumu par finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu vai atteikumu piešķirt finansējumu;
2) sagatavo, noslēdz, groza vai izbeidz līgumu par projekta īstenošanu; 
3) veic projektu pārskatu pārbaudi, uzrauga projektu īstenošanu, kā arī atgūst projektam piešķirto neattiecināmo finanšu instrumenta finansējumu.

Lūdzam skaidrot, vai šī norma saprotama kā pilnvarojums Ministru kabineta noteikumu izdošanai, un nepieciešamības gadījumā precizēt to atbilstoši Noteikumu Nr. 108 2.4.nodaļas noteikumiem. 
Tāpat lūdzam skaidrot, kas ir šajā normā minētā "vienošanos par investēšanas funkciju izpildi". Ja ar šo vienošanos saprotama valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšana Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē, to nepieciešams skaidri norādīt. Turklāt vēršam uzmanību, ka deleģēt Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajos gadījumos un apjomā var pārvaldes uzdevumus, savukārt iestādes funkciju deleģēšana ar līgumu nav pieļaujama.

-

Lūdzam precizēt pilnvarojumu Ministru kabinetam atbilstoši Noteikumu Nr. 108 2.2. un 2.3.apakšpunkta, kā arī 2.4.nodaļas noteikumiem. 
Tāpat lūdzam svītrot vārdus "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kopā ar Ekonomikas ministriju izstrādā". Norādām, ka likumā var ietvert pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikta satura noteikumus, bet tas, kas valsts pārvaldes ietvaros sagatavo attiecīgo Ministru kabineta noteikumu porjektu, nav likumā regulējams jautājums.

-

Lūdzam svītrot vārdus "bet paraksta vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs".  Vēršam uzmanību, ka nav lietderīgi šādu regulējumu ietvert likumā. Pilnvarojums parakstīt līgumu katrā gadījumā var iekļaut attiecīgajā Ministru kabineta sēdes protokollēmumā. Šāda pieeja ļauj elastīgāk reaģēt uz gadījumiem, ja nepieciešams līguma parakstīšanai pilnvarot citu ministru vai citu amatpersonu.

-

Lūdzam izslēgt likumprojekta 40.pantu un nepieciešamības gadījumā tajā minēto uzdevumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ietvert Ministru kabineta sēdes protokollēmumā vai, ja ir pamatota šāda uzdevuma noteikšana likumdevēja līmenī - likumprojekta Pārejas noteikumos.
Norādām, ka ārējos normatīvajos aktos, tai skaitā likumā, ietver tiesību normas, kas ir vispārīgas, darbojas pastāvīgi un nosaka konkrētus pienākumus un tiesības konkrētiem tiesību subjektiem. Likumā neietver regulējumu par likumdošanas vai politikas plānošanas dokumentu iecerēm. 

Atbilstoši minētajam lūdzam precizēt arī likumprojekta anotāciju.

Vēršam uzmanību arī uz to, ka minētais regulējums neatbilst likumprojekta 4.panta 11.punktā minētajam, ka likumā tiek regulēti brīvprātīgās sistēmas oglekļa dioksīda piesaistes veicināšanai un uzskaitei pamatprincip - šāds regulējums likumprojektā nav ietverts, līdz ar to lūdzam svītrot arī likumprojekta 4.panta 11.punktu. 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 41.panta pirmo daļu, nosakot, ka ziņojumu apstiprina un Saeimā iesniedz Ministru kabinets. Norādām, ka nav skaidrs, kā izpaudīsies šobrīd šajā normā minētā ziņojuma "saskaņošana ar Ministru kabinetu".

-

Lūdzam svītrot likumprojekta 41.panta otro daļu. Norādām, ka likumprojekta mērķis nav regulēt Saeimas sēžu sasaukšanu un to darba kārtību. Šāds regulējums iekļaujams Saeimas kārtības rullī.

-

Saskaņā ar likumprojekta 4.panta 9) punktu, likumā paredzēts noteikt tai skaitā oglekļa dioksīda transportēšanas pamatprincipus. Šobrīd likumprojektā šādi principi nav noteikti, attiecībā uz oglekļa dioksīda transportēšanu likumprojektā ietverts tikai 43. pantā minētais pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā nodrošināma oglekļa dioksīda plūsmas transportēšana pa cauruļvadiem uz oglekļa dioksīda uzglabāšanas vietām, kā arī oglekļa dioksīda plūsmas tīrības kritērijus. 
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt likumprojekta 43.pantu, nosakot oglekļa dioksīda transportēšanas pamatprincipus, vai arī precizēt likumprojekta 4.panta 9.punktu. 

-

Lūdzam precizēt panta nosaukumu un saturu, jo tas daļēji dublē likumprojekta 44.panta nosaukumu un saturu.

-

Saskaņā ar likumprojekta anotācijā norādīto, likumprojekts ir viens no normatīvajiem aktiem, kas aizstās spēkā esošo likumu "Par piesārņojumu". Šobrīd šā likuma aizstāšanai izstrādāti vairāki normatīvie akti, tai skaitā likumprojekts “Piesārņojuma novēršanas likums”. Šobrīd tiesību normas par likuma "Par piesārņojumu" spēka zaudēšanu ietvertas likumprojekta “Piesārņojuma novēršanas likums”Pārejas noteikumos. 
Lai nodrošinātu visu saistīto likumprojektu vienlaicīgu spēkā stāšanos, lūdzam papildināt likumprojekta Pārejas noteikumus ar normu, kas paredzētu likumprojekta spēkā stāšanās laiku, piemēram, nosakot, ka likumprojekts stājas spēkā vienlaikus ar Piesārņojuma novēršanas likumu, vai arī paredzot konkrētu, ar citiem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem saskaņotu spēkā stāšanās datumu. 
Attiecīgi lūdzam precizēt arī likumprojekta anotāciju.

 

-

Informējam, ka atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9. panta ceturtajai daļai normatīvajam aktam vai tā daļai nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus. Grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010.gada 6.decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 4.punktu).

Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likumprojekta pārejas noteikumu 1. punkta otro teikumu vai papildināt likumprojekta anotācijas 1.3. punktu ar izvērstu skaidrojumu par nepieciešamību piemērot likumprojekta regulējumu siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujām, kas izdotas atbilstoši likuma "Par piesārņojuma" noteikumiem.
 

-

Lūdzam redakcionāli precizēt likumprojekta pārejas noteikumu 1. punktu, nosakot, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas, kas izsniegtas pirms likumprojekta stāšanās spēkā ir derīgas līdz tajās norādītā termiņa beigām.

 

-

Norādām, ka likumprojekts neietver nosacījumu, kas paredz, ka likumprojekts stājas spēkā vienlaikus ar likumprojektu "Piesārņojuma novēršanas likums" un likumprojektu "Gaisa aizsardzības likums". Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.2. punkta sadaļu "Pamatojums", salāgojot to ar likumprojektā norādīto.
 

-

Latvijas Republikas Satversmes 69. panta otrais teikums noteic, likums stājas spēkā četrpadsmit dienas pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits termiņš. Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 30. punkts noteic, ka, ja nepieciešams, likumprojekta beigās aiz pārejas noteikumiem, bet, ja likumprojekts satur informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām, aiz minētās atsauces raksta noteikumus par likuma spēkā stāšanās laiku. Noteikumos par likuma spēkā stāšanās laiku secīgi raksta vārdus "likums stājas spēkā" un likuma spēkā stāšanās datumu attiecīgā locījumā vai citu spēkā stāšanās nosacījumu. Vēršam uzmanību, ka likumprojektā nav norādīts likumprojekta stāšanās datums vai cits spēkā stāšanās nosacījums.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.2. punkta sadaļā "Spēkā stāšanās termiņš" norādīto atbilstoši likumprojektā noteiktajam.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. punkta sadaļas "Problēmas apraksts" otrajā rindkopā ietverto atsauci uz likumu "Par Latvijas Republikas dalību Kioto protokola elastīgajos mehānismos".
 

-

Lūdzam atbilstoši Noteikumu Nr.108 2.punktam precizēt frāzi "mērķis 30 gadu perspektīvā", norādot, piemēram, ka ministrija sagatavo stratēģiju kurā nosaka siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķus turpmākajiem 30 gadiem.

-

Lūdzam tiesiskās noteiktības nolūkos precizēt un strukturēt (apvienot) likumprojekta 5.panta pirmo un otro daļu. Vēršam uzmanību, ka šobrīd termiņi stratēģijas apstiprināšanai ir noteikti Ministru kabinetam, bet ne ministrijai, kam ir pienākums sagatavot stratēģijas projektu. Līdz ar to likumprojekta 5.pants nerada skaidru priekšstatu par iestāžu uzdevumiem, to izpildes procedūru un termiņiem. 
Ierosinām likumprojekta 5.panta pirmajā daļā noteikt, piemēram, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ik pēc 10 gadiem izstrādā un iesniedz Ministru kabinetam apstiprināšanai attiecīgo stratēģiju. Savukārt termiņu (2029.gada 1.janvāris), līdz kuram Ministru kabinetam ir pienākums apstiprināt pirmo stratēģijas projektu, ierosinām kā Ministru kabineta uzdevumu noteikt likumprojekta Pārejas noteikumos.

-

Lūdzam izvērtēt, vai šis ir likumā regulējams jautājums, un nepieciešamības gadījumā normu izslēgt. Norādām, ka ministrijai ir tiesības izveidot un sasaukt darba grupas jebkādu starpinstitucionālu jautājumu risināšanai. 

-

Lūdzam izslēgt frāzi "tai skaitā vajadzības gadījumā par nepieciešamo gada emisijas sadales vienību iegādi saistību izpildei", jo tā dublē šā panta cetrutajā daļā noteikto.

-

Lūdzam tiesiskās skaidrības nolūkos precizēt, kas ir šajā normā minētie "atvieglojumi" (piemēram, nodevas atlaides, izņēmumi no nodevas maksāšanas pienākuma, vai tamlīdzīgi).

-

Lūdzam tiesiskās skaidrības nolūkos precizēt pilnvarojumu atbilstoši Noteikumu Nr. 108 2.2. un 2.3.apakšpunkta noteikumiem. Norādām, ka frāzes "veic (..) piešķīruma grozījumus" neatbilst latviešu valodas un juridiskās tehnikas prasībām, tāpat nav skaidrs, kas ir "lēmums par grozījumiem".

-

Lūdzam vārdus "ievada emisiju datus, kas atbilst iepriekšējā kalendārajā gadā iekārtas vai gaisa kuģa emitētajam siltumnīcefekta gāzu emisijas apjomam," aizstāt ar vārdiem "ievada datus par iekārtas vai gaisa kuģa emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu iepriekšējā kalendārajā gadā".

-

Lūdzam tiesiskās skaidrības nolūkos redakcionāli precizēt, jo šobrīd nav skaidrs, kas ir "elektroenerģijas izmantošana no atjaunojamiem energoresursiem".

-

Lūdzam redakcionāli precizēt normu, jo šobrīd tajā noteiktais uzdevums "atbilstoši šā pantā (5) daļā noteiktajai Modernizācijas fonda līdzekļu investēšanas funkciju atbildīgajai iestādei sagatavo (..) ziņojumu" nav saprotams.

-