Atzinums

Projekta 2.5. punkts paredz – ja uz iesniegumā norādīto nekustamo īpašumu zemesgrāmatā nostiprināti apgrūtinājumi, iesniedzējam atļaujas saņemšanai jāiesniedz birojā rakstiska piekrišana iesniedzēja plānotajām darbībām no kreditora vai personas, kurai par labu šie apgrūtinājumi nostiprināti.
Projekta anotācijā KEM šādu normu pamato citastarp ar to, ka praksē “rodas strīdi par valdījuma tiesību reģistrēšanu zemesgrāmatā vai iespējamo ieinteresēto personu (kopīpašnieku, kreditoru) neinformēšanu”.
SEL ieskatā efektīvāk šādu problēmu būtu risināt, nosakot, ka iesniedzēja valdījuma tiesības pār iesniegumā norādīto nekustamo īpašumu (vai īpašumiem) apliecina attiecīgo tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā. Šāda kārtība ne vien apliecinātu attiecīgā iesniedzēja nolūku nopietnību, bet arī paātrinātu iesniegumu izskatīšanu, jo par attiecīgo piekrišanu nepieciešamību un sniegšanu būtu pārliecinājies zemesgrāmatu tiesnesis, kurš nostiprinātu iesniedzēja valdījuma tiesības uz konkrēto nekustamo īpašumu.
 

-

Projekta 9.9. punktā teikts, ka birojs pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju, ja “pārvades sistēmas operators (..) ir pārtraucis tehnisko prasību (..) pieslēguma izbūvei iesniegumā norādītajā administratīvajā teritorijā izsniegšanu”.
SEL uzskata, ka šādas normas iekļaušana Projektā nav pieļaujama. Atbilstoši Direktīvā 2019/944[1] noteiktajam (skat. Direktīvas 42. panta 2. punktu), iespējami tīkla pieejamās jaudas turpmāki ierobežojumi, ieskaitot pārslodzi pārvades sistēmas tālākajās daļās, nevar būt par pamatu atteikt pieslēgumu. Tātad tikai un vienīgi faktiska tīkla jaudas nepieejamība (ko nevar konstatēt atļaujas izsniegšanas brīdī) ir tiesisks pamats atteikt jauna pieslēguma izveidi pārvades sistēmai.
Tāpat nav skaidrs, kā praksē darbotos Projekta 9.9. punktā minētais teritoriālais ierobežojums. Iepriekš pārvades sistēmas operators, izsniedzot attiekumus komersantiem, kuri lūdza izsniegt tehniskās prasības pieslēguma pie pārvades sistēmas ierīkošanai, ir skaidrojis, ka Latvijas elektroenerģijas sistēmas darbība jāvērtē kopumā, jo tā funkcionē kā vienots veselums. Tādējādi izmaiņas elektropārvades sistēmā vienā ģeogrāfiskajā lokācijā varot ietekmēt visas sistēmas darbību.


[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02019L0944-20220623
 

-

Tiesiskās noteiktības veicināšanai KEM būtu jāapsver Projekta 18. un 19. punkta grozīšanu, izņemot no tiem viena mēneša termiņu, kurā birojam jāpieņem lēmums par atļaujas atcelšanu.
Pašreizējā redakcija, no vienas puses, ir vērsta uz to, lai birojs nekavētos ar attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Taču pastāv iespēja, ka kaut kādu iemeslu dēļ minētais termiņš tiek nokavēts. Tādā gadījumā atļaujas saņēmējs varētu argumentēt, ka atļauja joprojām ir spēkā, jo īpaši gadījumā, kad atļauja ir tiesiska, kā arī gadījumā, ja atļauja ir prettiesiska no tās saņēmēja neatkarīgu iemeslu dēļ, vai arī prettiesiskums nav acīmredzams.

-

Neskatoties uz to, ka šobrīd liela mēroga elektroenerģijas uzkrātuves sāk tikai attīstīties aicinam KEM savlaicīgi izstrādāt regulējumu par elektroenerģijas uzkrātuvju darbību.
Ņemot vērā būtiskos papildinājums pēc iepriekšējās grozījumu redakcijas, SEL aicina KEM, rīkot viedokļu saskaņošanas sanāksmi, kurā KEM prezentētu iecerēto atļauju saņemšanas procesu visām ieinteresētajām pusēm, kā arī veicamās darbības, kad nepieciešams veikt izmaiņas izsniegtajās atļaujās..

-