Atzinums

Formulējot likuma mērķi, pēc iespējas jākoncentrējas uz to, kas jāsasniedz ar šo likumu, nevis, ko likums regulē vai nosaka. Regulēšana kā tāda nav un nevar būt likuma mērķis. Likuma mērķis ir sasniegt labāku, tiesiskāku, efektīvāku, veiksmīgāku vai ekonomiski pamatotāku kādas situācijas risinājumu tiesisko attiecību virzību. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojekta "Sporta likums" (turpmāk - likumprojekts) 2. pantu.

-

Ievērojot, ka anotācijā nav pamatojuma likumprojekta 5. panta sestajā daļā paredzētajam regulējumam, lūdzam papildināt anotāciju ar attiecīgu informāciju.
 

-

Lūdzam svītrot pirmo daļu, jo attiecīgais regulējums ir vispārīgs, un tas jau ir noteikts Ministru kabineta iekārtas likuma VIII nodaļā.

-

Lai pants atbilstu Tieslietu ministrijas un tās padotības iestādes kompetencei, lūdzam izteikt pantu šādā redakcijā:

-

Likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmak - anotācija) ir sniegta informācija, ka likumprojekta 10. pantā ir noteikta tiešās pārvaldes iestādes kompetence sporta jomā, akcentējot jaunatnes  nozīmīgumu sporta nozares attīstībā un aktīvāku iesaisti sportisko rezultātu sasniegšanā. Iestāde tiks veidota, reorganizējot Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamentu un ministrijas padotībā esošo Jaunatnes un starptautisko programmu aģentūru.
Vēršam uzmanību, ka anotācija nesniedz detalizētu informāciju, kad attiecīgās izmaiņas veicamas, proti, kad attiecīgā aģentūra pārņems Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta uzdevumus. Lūdzam papildināt anotāciju.

-

Lūdzam precizēt likumprojektu kopumā, skaidri nosakot par kādiem datu subjektiem un kādas personas datu kategorijas plānots apstrādāt Sporta reģistrā, anotācijā sniedzot skaidrojumu, kas pamatotu plānotās personas datu apstrādes nepieciešamību un samērīgumu. Paskaidrojam, ka tikai likumdevējs ir tiesīgs izvērtēt iejaukšanās personas pamattiesībās nepieciešamību un šā ierobežojuma apjomu, tādēļ vismaz likuma līmenī ir nosakāms personas datu apstrādes reģistrā nolūks un apstrādājamo personas datu apjoms - kādu datu subjektu un kādus datus plānots apstrādāt. Vienlaikus vēršam uzmanību, ja Sporta reģistrā tiek plānots apstrādāt arī veselības datus, vērā jāņem Datu regulas 9.panta 2.punktā noteiktie pamatojumi, lai šādu datu apstrādi varētu atzīt par tiesisku.

-

Lūdzam svītrot trešās daļas otro teikumu. Valsts informācijas sistēmu likuma 8. panta 7. punkts jau paredz, ka valsts informācijas sistēmas pārzinis saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina un atbild par valsts informācijas sistēmas lietošanu valsts valodā, paredzot arī citas, starptautiskajās saistībās noteiktas valodas lietošanu. Ja šāds regulējums saglabājams, lūdzam pamatot to anotācijā.

-

Ievērojot, ka likumprojekta 7. panta otrās daļas 5. punktā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvu, apstiprināt nolikumu, kā arī noteikt lēmumu un atzinumu pieņemšanas kārtību, lūdzam izslēgt likumprojekta 15. panta pēdējo teikumu, kā arī nepieciešamības gadījumā attiecīgi precizēt likumprojekta 7. panta otrās daļas 5. punktu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 80. panta pirmā daļa noteic, ka iesniegums par administratīvā akta apstrīdēšanu aptur tā darbību no dienas, kad iesniegums saņemts iestādē, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā likuma 360. panta otrajā un trešajā daļā, kā arī gadījumos, kad iesniegumu iesniedzis labvēlīga administratīvā akta adresāts, lai panāktu vēl labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, vai ja iesniegums iesniegts par vispārīgo administratīvo aktu.
Turklāt Administratīvā procesa likuma 185. panta pirmā daļa noteic, ka pieteikuma iesniegšana tiesā par administratīvā akta atcelšanu, atzīšanu par spēku zaudējušu vai spēkā neesošu aptur administratīvā akta darbību no dienas, kad pieteikums saņemts tiesā.
Savukārt Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 8. un 10. punkts noteic, ka šā panta pirmā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad ar administratīvo aktu tiek atteikts nodibināt tiesiskas attiecības, kā arī administratīvais akts atceļ, anulē vai aptur speciālo atļauju (licenci, sertifikātu, akreditāciju u.tml.).
Papildus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 3. panta pirmā un otrā daļa noteic, ka šo likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Savukārt administratīvais process tiesā notiek saskaņā ar šo likumu. Ja cita likuma speciālā tiesību norma nosaka citu kārtību, kas nav pretrunā ar šā likuma pamatmērķiem un principiem, administratīvajā procesā tiesā piemēro cita likuma speciālo tiesību normu. Līdz ar to, ja likumprojektā ir nepieciešams paredzēt citādāku regulējumu nekā Administratīvā procesa likumā, anotācijā jāietver attiecīgs pamatojums.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 18. panta otro daļu, nedublējot Administratīvā procesa likuma 185. panta ceturtās daļas 8. un 10. punktā paredzēto regulējumu, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu pamatojumu.

 

-

Lūdzam anotācijā skaidrot Olimpiskās hartas juridiski saistošo raksturu attiecībā uz privātpersonām, tostarp biedrību "Latvijas Olimpiskā komiteja" un biedrību “Latvijas Paralimpiskā komiteja”. Vēršam uzmanību, ka, ja minētais dokuments nav juridiski saistošs privātpersonām, to par juridiski saistošu nevar padarīt ar atsauci likumprojektā. Attiecīgi lūdzam pamatot atsauces iekļaušanas tiesiskumu.
Līdzīgi lūdzam skaidrot, par kādām Starptautiskās olimpiskās komitejas, Starptautiskās Paralimpiskās komitejas un starptautisko sporta federāciju prasībām ir runa likumprojekta 31. panta trešajā daļā, kur tās noteiktas un kāds ir to juridiski saistošais raksturs.

-

Ievērojot, ka likumprojekta 7. panta otrās daļas 3. punktā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt Nacionālos antidopinga noteikumus, lūdzam precizēt likumprojekta 24. pantu, kā arī nepieciešamības gadījumā attiecīgi precizēt likumprojekta 7. panta otrās daļas 3. punktu.
 

-

Lūdzam precizēt likumprojektu kopumā, skaidri nosakot kādu datu subjektu, kādas personas datu kategorijas attiecīgajam pārzinim, kas šajā gadījumā ir Latvijas Antidopinga birojs, ir tiesības apstrādāt, anotācijā sniedzot plašāku skaidrojumu, kas pamatotu nepieciešamību veikt noteikto personas datu apstrādi. Minētais iebildums attiecināms arī uz projekta 26. panta sesto daļu, 27. panta trešo daļu, 28. panta trešo daļu. Paskaidrojam, ka likumprojektā ietvertās tiesības apstrādāt personas datus, ir pārāk vispārīgas un rada pārmērīgas personas datu apstrādes riskus, tādējādi nesamērīgi iejaucoties personas tiesībās uz personas datu aizsardzību.

-

Izprotam, ka identisks tiesiskais regulējums ietverts pašreiz spēkā esošajā Sporta likuma 11.⁶ pantā, tomēr lūdzam anotācijā skaidrot šādas normas nepieciešamību un pieļaujamību. 2005. gada 19. oktobra Starptautiskās konvencija pret dopingu sportā un 1989. gada 16. novembra Eiropas Padomes Antidopinga konvencija Nr. 135, kā arī Pasaules Antidopinga aģentūras pieņemtais Pasaules Antidopinga kodekss ir juridiski saistošs Latvijā, attiecīgi šāda norma pirmšķietami ir lieka. Turklāt izrietoši no teritoriālās jurisdikcijas principa likumdevējs nav tiesīgs paredzēt tiesības un pienākumus tiem tiesību subjektiem, kas nav pakļauti tā jurisdikcijai. Vienlaikus, ņemot vērā, ka ar norādi "atbilstoši antidopinga konvencijām" varētu būt domāti Pasaules antidopinga kodeksa, kas ir 2005. gada 19. oktobra Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā 1. papildinājums, attiecīgie noteikumi, lūdzam izvērtēt un skaidrot, vai norāde uz "antidopinga konvencijām" ir pilnībā korekta un pietiekama. Proti, ar antidopinga konvencijām likumprojektā apzīmētas 2005. gada 19. oktobra Starptautiskās konvencija pret dopingu sportā un Eiropas Padomes 1989. gada 16. novembra Antidopinga konvencija Nr. 135 (likumprojekta 10. panta piektās daļas 6. punkts), tomēr 2005. gada 19. oktobra Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā 4. panta 2. punkta 1.  teikums noteic, ka minētais kodekss un jaunākās 2. un 3. papildinājuma redakcijas pievienotas informatīviem nolūkiem un nav konvencijas neatņemamas sastāvdaļas. 
Līdzīgi lūdzam izvērtēt un skaidrot arī likumprojektā ietverto tiesisko regulējumu saistībā ar sūdzību iesniegšanu par starptautisku organizāciju lēmumiem (sk., piemēram, likumprojekta 27. panta piekto daļu, 28. panta otro daļu), regulējumu par to, kādos gadījumos var iesniegt sūdzības Starptautiskajā arbitrāžas tiesā (sk., piemēram, likumprojekta 28. panta otro daļu), kā arī norādes, ka sūdzības iesniedz starptautiskā organizācijā vai tiesā atbilstoši nacionālajiem antidopinga noteikumiem (sk., piemēram, likumprojekta 25. panta trešo daļu) u.tml. Proti, lūdzam izvērtēt, vai nacionālajā tiesiskajā regulējumā ir pieļaujams ietvert attiecīga satura normas, ņemot vērā teritoriālās jurisdikcijas principu un to, ka attiecīgos jautājumus regulē attiecīgie starptautiskie noteikumi.

-

Lūdzam sniegt pamatojumu anotācijā, kāpēc salīdzinot ar šobrīd esošo deleģējumu Sporta likumā, netiek saglabāts, ka Ministru kabinets nosaka licencēšanas prasības un kārtību, kādā licencējamas trases un galvenie tiesneši attiecīgajā sporta veidā. Anotācijā ir sniegta informācija, ka likumprojekta 30. un 31. pantā paredzēta sporta pasākumu organizēšanas, olimpisko spēļu, pasaules un Eiropas čempionātu finālsacensību kārtība pamatā netiek mainīta, salīdzinot ar esošo regulējumu.

-

Ar likumprojektu tiek paredzēti jauni administratīvie pārkāpumi sporta jomā. Taču nav izvērtēta administratīvās atbildības nepieciešamība un pieļaujamība, kā arī paredzētais regulējums neatbilst administratīvās atbildības regulējumam noteiktajām prasībām.

1. Pirms noteikt jaunu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji:
1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips;
2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte;
3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām;
4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums;
5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.).
Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).
Administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). Latvijā valsts pārvaldei ir raksturīgi meklēt iespēju personu sodīt par pienākumu nepildīšanu, bet nereti netiek saskatīta iespēja panākt pienākumu izpildi ar administratīvā procesa līdzekļiem (Laveniece-Straupmane N., Briede J., Liholaja V., Judins A., Ziemane I. Ārkārtējā situācija: juristu viedokļi par tiesisko regulējumu un tā piemērošanu. Jurista Vārds, 17.03.2020., Nr. 11). Tādējādi, ja pienākuma īstenošanu var panākt izdodot administratīvo aktu vai ar citiem nesodoša rakstura administratīvi tiesiskiem līdzekļiem, tad administratīvā atbildība pamatā nav paredzama.
Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte nozīmē, ka ar administratīvās atbildības noteikšanu var sasniegt attiecīgo mērķi (citiem vārdiem, atrisināt konstatēto problēmsituāciju). Šajā aspektā nepieciešams izvērtēt, vai administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī vai ar administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.).
Administratīvās atbildības regulējums nav paredzēts civiltiesisku strīdu risināšanai. Ja privātpersonai ir iespējams savas aizskartās tiesības aizstāvēt ar civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tad par attiecīgu privāttiesiskās attiecības regulējošo normu neievērošanu administratīvā atbildība nav paredzama. Tādējādi pārkāpumam jābūt saistītam ar publiski tiesiskām attiecībām. Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad administratīvie sodi tradicionāli tiek piemēroti arī par tādiem pārkāpumiem, kas pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, piemēram, ja pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks (patērētāju tiesības) (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 56.-57. lpp.).
Izvērtējot nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību konkrētas problēmsituācijas risināšanai, jākonstatē tās bīstamība vai kaitīgums sabiedrības interesēm. Proti, jāizvērtē, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57. lpp.). Šajā aspektā nozīmīga var būt arī administratīvās atbildības un kriminālatbildības norobežošana. Likumdevēja izvēle starp noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu nedrīkst būt patvaļīga. Administratīvie pārkāpumi izpaužas kā noteiktas pārvaldības kārtības neievērošana, un tie nav saistīti ar sociālu stigmatizāciju vai publisku kaunu (Smiltēna A. Administratīvās atbildības norobežošanas no kriminālatbildības problemātika. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 23. lpp.). Šie pārkāpumi ir vienkārši traucējoši labai pārvaldībai vai sabiedriskajai kārtībai, bet tie neietver sevī kādu īpašu ļaunumu vai pilnīgu sabiedrības vai valsts vērtību ignoranci (Kalniņa V. Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma. Jurista Vārds, 15.11.2016., Nr. 46). Citiem vārdiem sakot, ja noziedzīgs nodarījums ir ļaunums pats par sevi, tad administratīvais pārkāpums ir morāli neitrāla rīcība un tā izdarītājs – nevērīga vai bezrūpīga persona (Foundations of European Criminal Law. Norel Neagu (Ed.). Bucureşti: Editura C.H. Beck, 2014, p. 67).
Tāpat ir aizliegts paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja lieta ir uzsākta administratīvajā procesā, tad šajā procesā tā arī ir jāpabeidz, ja nepieciešams, izmantojot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57.-58. lpp.).
Ievērojot minēto, lai varētu izvērtēt administratīvās atbildības nepieciešamību un pieļaujamību likuprojektā paredzētajos gadījumos, anotācijā jāietver argumentēts visu iepriekš minēto kritēriju izvērtējums. Administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējums ir jāveic par katru projektā paredzēto pārkāpumu atsevišķi.
Ja, izvērtējot administratīvās atbildības pieļaujamības un nepieciešamības kritērijus, tiek konstatēta neatbilstība kādam no kritērijiem, administratīvā atbildība nebūtu paredzama.

2. Anotācijā iekļaujams arī paredzēto pārkāpumu satura skaidrojums, tostarp jānorāda korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēta administratīvā atbildība. Vienlaikus, lai nodrošinātu minēto prasību izpildi, likumprojektu ir nepieciešams papildināt ar regulējumu, kas nosaka administratīvā pārkāpuma pazīmju saturu (regulējums, par kura neievērošanu tiek paredzēta administratīvā atbildība).  Nav pieļaujama situācija, ka administratīvā pārkāpuma saturu būtībā nosaka tikai Ministru kabinets. 

3. Anotācijā iekļaujams soda veida un apmēra izvēles pamatojums
Anotācijā iekļaujams pamatojums izvēlētajam soda veidam un apmēram. Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas (Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 599). Lai to izvērtētu, citstarp nozīmīgs ir ar attiecīgajām tiesību normām aizsargātā tiesiskā labuma (interešu) svarīgums un pārkāpuma sabiedriskais nosodījums (Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera 2005. gada 26. maija secinājumu lietā C-176/03 46. punkts). Protams, šie kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu vai apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem (Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 81). Soda samērīgumu ietekmē arī citi kritēriji, piemēram, pārkāpuma rezultātā iespējamais iegūtais labums (ekonomiskais izdevīgums), kā arī tas, vai sods nerada pārmērīgu apgrūtinājumu personai, kurai tas tiek piemērots.

Pārkāpuma izdarīšana nedrīkst būt ekonomiski izdevīga, ja salīdzina pārkāpuma rezultātā iegūto labumu un par pārkāpumu iespējamo sodu. Soda apmēra un pārkāpuma rezultātā iegūtā labuma attiecība, kā arī reālā iespēja, ka pārkāpums vispār tiks atklāts un sods piemērots, ir kritēriji, kas raksturo arī soda preventīvo (atturošo) iedarbību (Faure M. Effective, Proportional and Dissuasive Penalties in the Implementation of the Environmental Crime and Shipsource Pollution Directives: Questions and Challenges. European Energy and Environmental Law Review, 2010, p. 260).

Pamatojums nepieciešams gan soda veida, gan tā apmēra – minimālās un maksimālās robežas – izvēlei. 

4. Administratīvās atbildības regulējums nav noformēts atbilstoši tam noteiktajām prasībām. 
Likumprojekts nav iedalīts nodaļās, kā rezultātā administratīvā atbildība būtu iekļaujama atsevišķā nodaļā ar noteiktām prasībām atbilstošu nodaļas nosaukumu un saturu. Tomēr jebkurā gadījumā projektā ir precīzi jāidentificē, ka konkrētajā pantā vai pantos ir paredzēta administratīvā atbildība. Attiecīgo norādi tad iekļauj panta nosaukumā (sk., piemēram, Trauksmes celšanas likumu, Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likumu).
Administratīvā pārkāpuma pazīmes norādāmas precīzi, bez liekvārdības un izsmeļoši. Izlasot pantu, jābūt vienkārši saprotamam, uz kādu korespondējošo normu pārkāpumu tas attiecas.
Ieteicams izmantot apzīmējumu "kompetence administratīvā pārkāpuma procesā".

5. Precizējams kompetences administratīvā pārkāpuma procesā pamatojums
Anotācijā norādīts: "Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 23. aprīlļa noteikumu Nr. 225 "Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums" 3.8. apakšpunktu viena no Izglītības kvalitātes valsts dienesta funkcijām ir veikt sporta speciālistu un sporta izglītības iestāžu darba uzraudzību. Līdz ar to Likumprojektā tiek nostiprināta normatīvo aktu uzraudzība un kontrole."
Lai arī parasti Latvijā administratīvā pārkāpuma procesu veic tās iestādes amatpersonas, kura kontrolē vai uzrauga pamatregulējuma īstenošanu, tomēr jāievēro, ka administratīvā atbildība nav uzraudzības vai kontroles sastāvdaļa. Tas ir patstāvīgs tiesību institūts, un administratīvā atbildība (resp., sodīšana) norobežojama no uzraudzības vai kontroles. Nepieciešamība piemērot administratīvo atbildību var izrietēt no uzraudzības (kontroles) pasākumu rezultātā iegūtās informācijas.
Izglītības kvalitātes valsts dienesta amatpersonas teorētiski var veikt administratīvā pārkāpuma procesu (Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmā daļa). Tādu kompetenci var paredzēt arī likumprojektā. Iestādes izvēles pamatojums var būt saistīts ar to, ka tā uzrauga vai kontrolē attiecīgās jomas normatīvo aktu īstenošanu. Tomēr anotācijā nevar apgalvot, ka saistībā ar kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā "tiek nostiprināta normatīvo aktu uzraudzība un kontrole". 

 

-

Ja par pārkāpumu ir iespējams piemērot brīdinājumu, tādā gadījumā naudas soda minimālais apmērs nebūtu nosakāms un sankcija būtu izsakāma šādā redakcijā: "piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz sešdesmit naudas soda vienībām".
Tāpat, formulējot pārkāpuma pazīmes, lūdzam nerakstīt "normatīvajos aktos noteiktās" – normatīvie akti ir saistoši bez šādām norādēm un šādiem vārdiem nav juridiskas slodzes. Tā vietā lūdzam noteikt kāda darbība vai bezdarbība ir sodāma.

-

Formulējot pārkāpuma pazīmes, lūdzam izvairīties no vārdiem "normatīvajos aktos noteiktā" – normatīvie akti ir saistoši bez šādām norādēm un šādiem vārdiem nav juridiskas slodzes. Tā vietā aicinām noteikt, kāda darbība vai bezdarbība ir sodāma. 

-

Lūdzam papildināt ar likumprojekta 7. panta otrajā daļā paredzētajiem Ministru kabineta noteikumiem, jo nav noteikts to izstrādāšanas termiņš.

-

Likumprojekta 35. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka par sporta treneri un sporta tiesnesi drīkst strādāt persona, kurai ir nevainojama reputācija, kura nav sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai kura sodīta par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta, kā arī, kura nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, — līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta, kā arī, kas nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību, — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. 

Informējam, ka Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir aicinājusi Ministru kabinetu aktualizēt Ministru kabineta 2020. gada 3. marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 9 40. §) 3. punktā noteikto uzdevumu un jaunās judikatūras kontekstā pārvērtēt normatīvajos aktos noteiktos aizliegumus personai izvēlēties nodarbošanos saistībā ar iepriekš izdarītu noziedzīgu nodarījumu un pārvērtēt esošo ierobežojumu nepieciešamību un samērīgumu. 2020. gada 3. marta Ministru kabineta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 9 40. §) 3. punkts ietver šādus kritērijus, pēc kuriem vērtēt ierobežojuma samērīgumu:
     3.1. vai aizliegums ir nepieciešams;
     3.2. vai aizliegumu ir iespējams attiecināt tikai uz tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem;
     3.3. vai aizliegumu ir iespējams attiecināt tikai uz atsevišķiem noziedzīgiem nodarījumiem (piemēram, autortiesību un blakustiesību pārkāpšana saskaņā ar Krimināllikuma 148.pantu, izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas saskaņā ar Krimināllikuma 218.pantu un būvniecības noteikumu pārkāpšana saskaņā ar Krimināllikuma 239.pantu);
     3.4. vai aizliegumu ir iespējams attiecināt tikai uz atsevišķu noziedzīgu nodarījumu grupām (piemēram, noziedzīgi nodarījumi pret personas dzīvību un veselību; noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību; noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā; noziedzīgi nodarījumi valsts institūciju dienestā);
     3.5. vai atbilstoši, proti, no kaitīgākā uz mazāk kaitīgu, aizliegumu ir iespējams attiecināt tikai uz:
     3.5.1. sevišķi smagiem noziegumiem;
     3.5.2. smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem;
     3.5.3. noziegumiem (mazāk smagiem, smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem);
     3.5.4. noziedzīgiem nodarījumiem (kriminālpārkāpumiem un noziegumiem);
     3.6. vai aizliegumu ir iespējams neattiecināt uz personām, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarījušas būdamas nepilngadīgas;
     3.7. vai absolūtu aizliegumu ir iespējams aizstāt ar terminētu aizliegumu, proti, tādu, kas beidzas līdz ar sodāmības dzēšanu vai noņemšanu;
     3.8. vai absolūtu aizliegumu ir iespējams atcelt, veicot individuālu izvērtējumu.

Pamatojoties uz minētajiem kritērijiem un to, ka pēdējo piecu gadu laikā Satversmes tiesa arvien vairāk ierosina lietas par normatīvajos aktos noteiktajiem ierobežojumiem un lielākoties noteiktos ierobežojumus arī atzīst kā nesamērīgus un tādējādi Satversmei neatbilstošus, Tieslietu ministrija norāda, ka būtu svarīgi atteikties no absolūtiem tiesību ierobežojumiem tiesību normās, kā arī sašaurināt noziedzīgo nodarījumu loku, uz kuriem tiesību ierobežojumi ir attiecināmi, attiecinot ierobežojumu uz īpaši bīstamiem noziedzīgiem nodarījumiem un tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti tieši ar konkrēto nozari.

Tieslietu ministrijas ieskatā, ir nepieciešams paplašināts izvērtējums, ņemot vērā iepriekš minētos kritērijus, lai šādu ierobežojumu varētu uzskatīt par samērīgu un atbilstošu konkrētajai nozarei.

Šajā gadījumā ierobežojumi attiecībā uz sporta tiesnešiem un sporta treneriem, kuri strādā ar nepilngadīgajiem, būtu salāgojami ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektajā daļā paredzētajiem ierobežojumiem, anotācijā skaidrojot, ka, ja sporta tiesnesis vai sporta treneris strādā ar bērniem, tad uz viņu ir attiecināmas Bērnu tiesību aizsardzības likuma prasības, t.sk. šā likuma 72. panta piektajā daļā noteiktie ierobežojumi. Savukārt attiecībā uz sporta tiesnešiem un sporta treneriem, kuri strādā ar pilngadīgajām personām, ierobežojumi tāpat ir sašaurināmi, attiecinot tos uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti tieši ar konkrēto nozari (noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, noziedzīgi nodarījumi pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kā arī uz noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā saistībā ar sporta sacensībām (KL 212.1 pants - manipulācijas ar sporta sacensībām), nosakot ierobežojuma termiņu, proti, paredzot ierobežojumu līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai.

-

Lūdzam anotācijas 5.3. apakšsadaļā ne tikai norādīt starptautiskos tiesību aktus un dokumentus, kuru prasības ieviestas likumprojektā, bet pēc būtības aizpildīt anotācijas 5.2. apakšsadaļu un 5.5. apakšsadaļas 2. tabulu, sniedzot informāciju par starptautiskajos tiesību aktos paredzēto saistību izpildi konkrētās likumprojekta vienībās, kā arī 5.3. apakšsadaļā sniedzot izvērstāku skaidrojumu par konkrēto juridiski nesaistošo starptautisko dokumentu prasību pārņemšanu likumprojektā.
Citastarp norādām, ka likumprojekts ir nevis grozījumu spēkā esošajā Sporta likumā projekts, bet gan jauns likumprojekts, attiecīgi lūdzam anotācijā sniegt izvērstākus skaidrojumus par likumprojektā ietverto regulējumu un to atbilstību Latvijas starptautiskajām saistībām, tostarp arī pamatot likumprojektā paredzētos ierobežojumus (piemēram, bet ne tikai, 33. un 34. pantā paredzētos ierobežojumus).

-

Lūdzam būtiski papildināt anotācijas 6.3. apakšpunktu, sniedzot aprakstu par sabiedrības līdzdalības rezultātiem, ņemot vērā, ka publiskā apspriešana jau ir noslēgusies 2025. gada 9. aprīlī.

-

Lūdzam detalizēti sniegt informāciju, kādas tieši aģentūras funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti). Tāpat lūdzam sniegt informāciju, kā tas ietekmēs Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējos procesus saistībā ar Sporta departamentu.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.12. apakšpunktu, jo likumprojektam ir ietekme uz cilvēktiesībām (likumprojektā paredzētie ierobežojumi).

-

Tā kā likuprojekts paredz personas datu apstrādi, ņemot vērā Valsts kancelejas 2021. gada vadlīnijās sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā noteiktajam, lūdzam anotācijas 8.1.13. apakšpunktā ietvert skaidru un saprotamu informāciju par projektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei (tostarp arī spēkā esošu ārējo normatīvo aktu (-us) un tā normu (-as), no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus projektā paredzētajā veidā), kā arī sniedzot īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādu kategoriju datus paredz apstrādāt projekts, kādos konkrētos nolūkos, papildus norādot informāciju par to, vai dati tiks nodoti citām institūcijām un kādā nolūkā.
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 52.2.1., 52.2.6.¹, 52.1.4., 52.2.7. apakšpunktam atzinumu  (projekta saskaņojumu) nepieciešams saņemt no Valsts kancelejas (ja projekts attiecas uz valsts pārvaldes institucionālo uzbūvi un darbības principiem, kā arī amata vietu skaita un atlīdzības izmaiņām (izņemot pedagogus)), Datu valsts inspekcijas, ja projekts skar personas datu apstrādes jautājumus, tostarp personas datu apstrādi informācijas sistēmās, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (projekts skar pašvaldību un informāciju sistēmu jautājumus), Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes dalībpušu organizācijām – biedrības "Latvijas Darba devēju konfederācija" un arodbiedrību apvienības "Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība" (projekts skar darba devēju un darbinieku intereses sporta jomā).
Līdz ar to aicinām likumprojektu saskaņot ar attiecīgajām institūcijām.
 

-

Ierosinām svītrot vārdus "tai skaitā parasportists", jo iepriekš sniegtais skaidrojums to aptver un parasportistu nav īpaši jāizceļ (ievērojot vienlīdzības principu).

-

Vēršam uzmanību uz to, ka likumiem var būt noteikta konkrēta darbības joma, ierobežota piemērojamība vai izņēmumi. Šie jautājumi, ja nepieciešams, arī ir jāietver likumprojektā, un tos ietver likuma sākuma daļā (aiz likuma mērķa). Tādējādi tiek identificēta (sašaurināta) likuma piemērojamība attiecībā pret personām un noteiktiem tiesisko attiecību veidiem, savukārt, definējot darbības jomas, iespējams precīzāk atšifrēt likuma nosaukumu un atspoguļot tā saturu. Ja likuma piemērojamība ir ļoti plaša, iespējams, lietderīgāk un efektīvāk ir likumprojektā nosaukt personas vai objektus, uz kuriem likuma galvenais saturs neattiecas. Likuma darbības jomas formulējums parasti sākas ar tādiem vārdiem kā, piemēram, "likums nosaka", "likumu piemēro", "likums attiecas uz" vai "likums neattiecas uz" (skat. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata. Pieejama: https://tai.mk.gov.lv/book/1/chapter/96).
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojekta 3. pantā paredzēto regulējumu un attiecīgi precizēt to.
 

-

Aicinām skaidrot, par kādiem Eiropas Savienības noteiktajiem sporta politikas principiem likumprojekta 1. pantā ir runa un kur tie ir noteikti. 

-

Ierosinām izvērtēt vai minētie principi nav ietverami un skaidrojami likumprojekta 4. pantā, proti, ka attiecīgām institūcijām tie ir jāievēro. Vēršam uzmanību, ka ir noteikts, ka likums nosaka labas pārvaldības, dzimumu līdztiesības un sportistu duālās karjeras atbalsta principus, bet nav saprotams, kas ar šiem principiem tiek saprasts un kāds ir to tvērums likuma ietvaros. 

-

Lūdzam precizēt regulējumu atbilstoši likumā lietotajiem terminiem un to skaidrojumam. Vēršam uzmanību, ka sporta organizācijas sevī ietver sporta klubus. Attiecīgi lūdzam precizēt attiecīgo normu un pārskatīt visu likumprojektu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas (skat. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 16. punktu). Turklāt Ministru kabineta noteikumu saturam jāatbilst likumdevēja noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam.
Jēdziens "kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 13.3. apakšpunktu). Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz nepārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punktu).

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.1. apakšpunktā ir norādīts, ka, izstrādājot jaunu pilnvarojumu, savlaicīgi izsvērt nākotnes regulējuma saturu un gadījumā, ja uz pilnvarojuma pamata būs jāizdod arī materiāla rakstura tiesību normas, – izvairīties pilnvarojumā lietot vārdu "kārtība" vai papildināt pilnvarojumu ar vārdiem atbilstoši pilnvarojuma mērķim (piemēram, "Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus [..]"), lai neradītu šaubas par pilnvarojuma apjomu.

Atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.2. apakšpunktam pilnvarojošā norma – "noteikt kārtību" – neizslēdz Ministru kabinetam tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ja tās atbilst likuma mērķim un citiem Latvijas Republikas Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Vienlaicīgi nepieciešams gūt pārliecību (no tiesību akta anotācijas, Latvijas Republikas Saeimas sēžu stenogrammas, Latvijas Republikas Saeimas komisiju protokoliem, priekšlikumu vēstulēm vai citiem materiāliem), ka likumdevējs, pilnvarojot Ministru kabinetu "noteikt kārtību", ir vēlējies uzdot izstrādāt ne tikai procesuāla rakstura normas.

Papildus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 11. pants noteic, ka privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Latvijas Republikas Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Latvijas Republikas Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojekta 7. panta otrajā daļā ietvertos pilnvarojumus Ministru kabinetam un attiecīgi precizēt tos, kā arī papildināt anotācijas 4. sadaļu ar atbilstošu informāciju.
 

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt arī iestādes, kuras sniedz datus Sporta reģistram un saņem datus no Sporta reģistra, un kādā nolūkā. Iepazīstoties ar anotāciju, secināms, ka Sporta reģistrā no Valsts izglītības informācijas sistēmas tiks iegūti dati par bērniem un jauniešiem, kuri mācās profesionālās ievirzes sporta izglītības  programmās un interešu izglītības programmās, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju par veicamajām veselības pārbaudēm, efektīvu un caurspīdīgu valsts finansējuma piešķiršanas kārtību un finanšu līdzekļu pārvaldību, tostarp apkopšanu, uzkrāšanu un analīzi. Ņemot vērā, ka personas datu nosūtīšana arī ir uzskatāma par personas tiesību uz datu aizsardzību ierobežojumu, likumdevēja pilnvarojumam Ministru kabinetu noregulēt personas pamattiesību īstenošanas kārtību vai ierobežojumus šo tiesību īstenošanai, ir jābūt skaidrai un precīzai.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta otrajā un trešajā daļā noteiktajam privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41. panta otrās un trešās daļas noteikumus. Citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu var deleģēt likumā noteiktajos gadījumos. Šādā gadījumā piemērojami šīs nodaļas noteikumi, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 49. panta pirmā daļa noteic, ka privātpersonu ar ārēju normatīvo aktu vai līdzdarbības līgumu (50. pants) var pilnvarot veikt pārvaldes uzdevumu, kurš neietver pārvaldes lēmuma pieņemšanu vai sagatavošanu. Savukārt 54. panta ceturtā un piektā daļa noteic, ka iestādes var sadarboties gan atsevišķā gadījumā, gan pastāvīgi. Sadarbojoties pastāvīgi, iestādes var slēgt starpresoru vienošanos (58.-60. pants). Publiskas personas sadarbojoties var slēgt sadarbības līgumu (61. pants).

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 8. panta otrās daļas 4. punktā paredzēto regulējumu un precizēt to, kā arī precizēt anotācijā ietverto attiecīgo informāciju.
 

-

Ņemot vērā, ka likumprojekta pārejas noteikumu 3. punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2026. gada 1. novembrim izdod šā likuma 10. pantā minētos noteikumus, lūdzam izvērtēt likumprojekta 10. pantā minēt konkrētu iestādes nosaukumu pēc analoģijas pārējam regulējumam, nevis minēt, ka tā ir Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde sporta un jaunatnes jomā.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 47. punkts noteic, kā izstrādā pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot ārēju normatīvo aktu. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 62. punktā noteiktajam likumprojektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu, kā arī uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā. Atsauce var norādīt uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā, ja tas stāsies spēkā pirms likumprojekta stāšanās spēkā vai vienlaikus ar to.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojekta 10. panta ievaddaļā un pārejas noteikumu 3. punktā paredzēto regulējumu un attiecīgi precizēt to.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.6. apakšnodaļa noteic, kā izstrādā pilnvarojumu pašvaldību domei izdot saistošos noteikumus. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 62. punktā noteiktajam likumprojektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu, kā arī uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā. Atsauce var norādīt uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā, ja tas stāsies spēkā pirms likumprojekta stāšanās spēkā vai vienlaikus ar to.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojekta 12. panta pirmās daļas 3. punktā un otrajā daļā, kā arī 23. panta otrajā un trešajā daļā paredzēto regulējumu un attiecīgi precizēt to.
 

-

Ierosinām lietot vienotu terminoloģiju likumprojekta ietvaros, jo šajā normā ir lietots vārdu salikums "valsts un pašvaldību iestādes", savukārt citur vārdu salikums "valsts un pašvaldību institūcijas". Ierosinām pārskatīt arī citu terminu lietojumu, lai tas būtu vienveidīgs.

-

Ierosinām valsts sacensību skaidrojumu ietvert likumprojekta 1.pantā.

-

Ņemot vērā, ka termins "atrašanās vieta" var tikt dažādi interpretēts, piemēram, kā norādītā dzīvesvietas adrese, deklarētā dzīvesvietas adrese, valsts, fakts, ka personas atrodas kādā iestādē u.tt., kā arī to, ka tikai likumdevējs var noteikt personas tiesību uz personas datu aizsardzību ierobežojumu un tā apjomu, lūdzam precizēt likumprojektu, skaidri nosakot, kādu kategoriju datus par sportistiem plānots apstrādāt reģistros.

-

Aicinām izvērtēt, vai likumprojekta 25. panta trešajā daļā ietvertas korektas iekšējās atsauces uz citām panta apakšvienībām (sk. salīdzinājumam atsauces pašreiz spēkā esošā Sporta likuma 11.² panta trešo daļu). Līdzīgi aicinām izvērtēt arī citas likumprojekta vienības (piemēram, 26. panta pirmo daļu).

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību papildināt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt personas datu apstrādes nosacījumus, tajā skaitā datu veidus, ko apstrādās Disciplinārās antidopinga komisija. Minētais priekšlikums attiecināms arī uz likumprojekta 27. panta astoto daļu un 28. panta piekto daļu.

-

Ierosinām likumprojekta 32. panta pirmās daļas otro teikumu iekļaut likumprojekta 1. pantā, kā lietotā termina skaidrojumu.

-

Ievērojot, ka likumprojekta 5. panta piektā daļa noteic, ka augstākās izglītības iestāde atbalsta sportu, veicina augstākās izglītības ieguves un sportista karjeras apvienošanu duālās karjeras ietvarā, lūdzam izvērtēt likumprojekta 35. panta otrajā un trešajā daļā ietverto atsauci uz likumprojekta 5. panta piektā daļu.
 

-

Lūdzam norādīt konkrētu termiņu likumprojekta pārejas noteikumu 5. un 7. punktā.
 

-

Lūdzam precizēt anotācijas 1.2. apakšsadaļā ietverto informāciju, norādot likumprojekta spēkā stāšanās termiņu.
 

-

Anotācijas 1.3. sadaļā ir norādīts: "Likumprojekta 32. pantā ir noteikta manipulācijas ar sporta sacensībām definīcija, tā ir jebkāda tīša vienošanās, darbība vai bezdarbība, kuras mērķis ir nepieņemamas izmaiņas sacensību rezultātos vai to gaitā, lai pilnībā vai daļēji novērstu sacensību neparedzamību, un vērsta uz sporta sacensību gaitas vai rezultāta nelikumīgu ietekmēšanu. Par šādu nodarījumu atbildība ir noteikta Krimināllikuma (KL) 212.1 pantā „Manipulācijas ar sporta sacensībām” ir paredzēta atbildība par manipulācijām ar sporta sacensībām, jo KL 211. un 212. pants attiecas uz negodīgu konkurenci komercdarbībā, savukārt šīs darbības saistītas ar negodīgu konkurenci sportā, jo tiek ietekmēts to sporta komandu vai individuālo sportistu stāvoklis rangā vai turnīru tabulā, kas nav iesaistīti šādās manipulācijās." 
Lūdzam šo atkāpi precizēt gramatiski, kā arī ierosinām izslēgt palīgteikumu par KL 211. un 212. pantā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 4.1. apakšsadaļā ietverto informāciju, jo, piemēram, likumprojekta 21. un 22. pantā nav astotās daļas.
 

-

Ierosinām aizpildīt, jo attiecīgais apakšpunkts nav aizpildīts.

-

Ierosinām precizēt minēto informāciju, jo nav saprotams, par kādu vienotu informācijas sistēmas izveidi ir runa.

-

Ierosinām aizpildīt, jo attiecīgais apakšpunkts nav aizpildīts.

-