Atzinums

Lūdzam izvērtēt un papildināt likumprojektu ar direktīvā sniegtā termina "etaloni" skaidrojumu vai skaidrot likumprojekta anotācijā, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Vēršam uzmanību, ka korespondējošā direktīvas norma neparedz nosacījumu "ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams", tādēļ lūdzam to izslēgt vai skaidrot atbilstību direktīvai.

-

Vēršam uzmanību, ka korespondējošā direktīvas vienībā norādīts uz to, ka būtiski mainās darbības, kas ietekmē vairāku vielu koncentrāciju gaisā, nevis gaisa piesārņojuma līmeņa izmaiņas, tādēļ lūdzam izvērtēt un atbilstoši normu precizēt, norādot arī uz būtiskām darbības izmaiņām, vai sniegt pamatotu skaidrojumu par minēto likumprojekta anotācijā.

-

Likumprojekta 8. pantā paredzētā likuma “Par piesārņojumu” (turpmāk – likums) 11.¹ panta piekto daļu nepieciešams savstarpēji saskaņot ar šī panta otro daļu. Vēršam uzmanību, ka viena veida dokumentam, tai skaitā tā grozījumiem, jābūt vienam izdevējam, bet savukārt lēmumam - vienam tā pieņēmējam. Ja lēmumu pieņem ministrs, attiecīgi arī lēmumu par grozījumu izdarīšanu jāpieņem ministram, nevis ministrijai. Ministrija var tehniski sagatavot lēmuma grozījumus, bet šādas darbības jānosaka ar iekšējiem normatīvajiem aktiem, nevis likumu. Līdzīgi nepieciešams precizēt likumprojekta 8. pantā paredzētā likuma 11.⁹ panta trešo daļu, proti, par Ministru kabinetā apstiprināta plāna grozīšanu.
 

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam likumprojektā vai tā anotācijā skaidrot, kādas vēl citas prasības jāievēro (nepieciešamības gadījumā - piemērveidā).

-

Vēršam uzmanību, ka korespondējošajā direktīvas vienībā norādīts arī uzdevums: "un mērījumu datu pārsūtīšanas un kopīgošanas nodrošināšanu", kura pārņemšanu lūdzam nodrošināt, vai skaidrot, kā konkrētais uzdevums ir pārņemts likumprojekta anotācijā.

-

Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts[¹]), lūdzam izvērtēt normā un arī cituviet likumprojektā ietvertā pilnvarojuma atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu, pilnvarojot Ministru kabinetu izdot noteikumus, pilnvarojumā jānorāda tā satura galvenie virzieni. Pilnvarojuma saturam ir jābūt tik skaidram, lai atklātu pilnvarojuma būtību un jēgu.[²] Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu.[³]
Normā paredzēts pilnvarojums noteikt "kārtību, kādā izveido un uztur valsts kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisijas aprēķinu un prognožu sagatavošanas nacionālo sistēmu un atbildīgo iestāžu pienākumus emisiju ziņojumu un prognožu izstrādē". Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[⁴] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[⁵] Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Ievērojot minēto, aicinām nepieciešamības gadījumā papildināt attiecīgo pilnvarojumu. Līdzīgi lūdzam izvērtēt likuma 11.⁹ panta sestajā daļā, likumprojekta 25. pantā u.c. tamlīdzīgus pilnvarojumus.


^{[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra spriedums lietā Nr. 2015-05-03, 13.1. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.1. apakšpunkts.
[4] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[5] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.}
 

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam normu papildināt ar attiecīgā plāna izstrādes termiņu vai skaidrot likumprojekta anotācijas 5. sadaļā, ka tas tiks noteikts Ministru kabineta noteikumos. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši korespondējošajai direktīvas normai: "Minētos gaisa kvalitātes plānus izstrādā cik vien drīz iespējams un ne vēlāk kā divus gadus pēc kalendārā gada, kurā reģistrēts vidējās ekspozīcijas samazināšanas pienākuma pārsniegums."

-

Pieļaujamie kontroles pasākumi ir regulējami likumā. Izvērtējama pilnvarojuma pašvaldībām nepieciešamība un tā iespējamais saturs, ietverot attiecīgu skaidrojumu arī likumprojekta anotācijā.

Projektā paredzētajā grozāmā likuma 11.¹³ panta otrajā daļā ir ietverts pilnvarojums pašvaldībām noteikt kārtību, kādā tiek veikta apkures iekārtu kontrole. Ne likumprojekts, ne anotācija neatklāj, kādi tieši jautājumi būtu regulējami šajos saistošajos noteikumos. Neskatoties uz to, ka pilnvarojumā ir lietots vārds "kārtība" (procesuāli jautājumi), pastāv būtisks risks, ka saistošajos noteikumos varētu ietvert neatbilstošu regulējumu un projekts arī nesatur nekādas vadlīnijas, kā īstenot pilnvarojumu un kāds ir tā saturs. Piemēram, pašvaldību saistošajos noteikumos nebūtu regulējami pieļaujamie kontroles pasākumi. Tie ir likuma jautājums. Minētā panta trešajā daļā jau ir paredzētas atsevišķas institūcijas tiesības. Tomēr skaidrojums projekta anotācijā rada šaubas, vai ir pietiekami izvērtēts pieļaujamais institūcijas tiesību loks, it īpaši ievērojot saikni ar iespējamo administratīvo atbildību. Projekta anotācijā ir, piemēram, norādīts, ka ir tiesības izdot lēmumu, kas uzliek pienākumu samaksāt sodoša rakstura maksājumu. Šādas tiesības kontroles laikā vai administratīvajā procesā kā tādā nav pieļaujamas. Tāpat, piemēram, nebūtu pieļaujams iekļūt personas īpašumā piespiedu kārtā (resp., ja persona tam nepiekrīt) vai attālināti pārbaudīt personas īpašumā esošas iekārtas u. tml.

Ievērojot minēto, izvērtējams un precizējams likumprojektā paredzētais pilnvarojums, kā arī ietverams pienācīgs un argumentēts skaidrojums likumprojekta anotācijā, tostarp likumprojekta anotācijas 4. sadaļā.
 

-

Lūdzam precizēt likumprojektu, norādot par kādām datu subjektu kategorijām un kādas datu kategorijas pašvaldības varēs saņemt no noteiktajām informācijas sistēmām, anotācijā sniedzot detalizētāku skaidrojumu par šo datu apstrādes nolūku (kas pamatotu nepieciešamību saņemt noteiktās datu kategorijas no noteiktajām informācijas sistēmām), kā arī pamatojumu par plānotās personas datu apstrādes samērīgumu. Paskaidrojam, ka likumprojekta normas, paredzot pašvaldības tiesības saņemt informāciju no dažādām informācijas sistēmām, jo īpaši no Invaliditātes informatīvās sistēmas, rada dziļu iejaukšanos personas pamattiesībās. Tādējādi šādā gadījumā apstrādes nosacījumi kā personas datu apstrādes nolūks, apstrādājamo datu kategorijas un kādu kategoriju datu subjektu datus plānots apstrādāt, būtu nosakāmi likumā. Minētais pamatojams ar apstākli, ka tikai likumdevējs ir tiesīgs izvērtēt iejaukšanās personas pamattiesībās nepieciešamību, apstrādājamo datu apjomu un uz ko šis ierobežojums attieksies. Tāpat, ņemot vērā Valsts kancelejas 2021. gada vadlīnijās sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā noteikto attiecībā uz datu aizsardzību (54.-55.lpp.), gadījumā, kad ir plānota personas datu apstrāde, tas ir uzskatāms par personas pamattiesību aizskārumu, ir arī vērtējams šāda ierobežojuma samērīgums ar sasniedzamo mērķi. Papildinot minēto, norādāms, lai noskaidrotu, vai ierobežojums ir nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā, ir jāvērtē vai ierobežojums ir sociāli nepieciešams un samērīgs. Lai izvērtētu personas pamattiesību ierobežojuma samērīgumu, jānoskaidro: 1) vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai; 2) vai nepastāv personu pamattiesības mazāk ierobežojoši (saudzējošāki) līdzekļi; 3) vai labums, ko iegūs sabiedrība, ir lielāks par indivīda tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu (skatīt, piemēram, Satversmes tiesas 2011.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.2010-60-01 23.punktu). Ņemot vērā minēto, likumprojekts ir precizējams kopumā.
 

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam normā precīzāk norādīt, kādu kompetento valsts iestāžu sniegā informācija un nosacījumi jāņem vērā.

-

Lūdzam izslēgt likuma 18.³ panta ceturto daļu, nedublējot trešo daļu.

-

Aicinām izvērtēt norādes "kas iesniedzis dokumentus apstiprinātājiestādei" lietderību un izslēgt to kā liekvārdību, ja nav kāds cits subjekts, kas var iesniegt attiecīgos dokumentus pieteicēja vietā.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotāciju, skaidrojot normas likumprojekta 10., 17., 24., 25. pantā u.c., kur attiecīgs skaidrojums nav sniegts, ietvertā regulējuma nepieciešamību un mērķi.

-

Lūdzam precizēt normu, nodrošinot juridiskās tehnikas prasībām atbilstošu regulējumu. Ja pirmās daļas 1.¹ punkta nosacījumus var nepiemērot līdztekus prasībām attiecībā uz iekārtas energoefektivitāti, tad ierosinām papildinājumu ietvert pirmās daļas 7. punkta ievadā vai citādi redakcionāli precizēt regulējumu.

-

Lūdzam skaidrot attiecīgo secinājumu par labākajiem tehniskajiem paņēmieniem ietverto prasību saistošo spēku un pieejamību privātpersonām. Ja secinājumi ietverti dalībvalstīm adresētos Eiropas Komisijas lēmumos, lūdzam nodrošināt minēto lēmumu prasību, kas attiecas uz privātpersonām, pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā, precizējot likumprojektā ietverto regulējumu un izslēdzot likumprojektā atsauces uz minētajiem secinājumiem, vai atsevišķā normā nodrošinot secinājumu attiecīgu pārņemšanu.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā pamatot nepieciešamību projektu iesniedzēju un atbalsta saņēmēju atbilstības un datu apstrādes nosacījumus klimata finanšu instrumentu projektu iesniegumu konkursos, kas faktiski ir regulēti Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likumā, regulēt likumā. Ja atbilstošu pamatojumu nav iespējams sniegt, lūdzam nolūkā izvairīties no sadrumstalota un nepārskatāma tiesiskā regulējuma attiecīgo jautājumu noregulēt Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likumā, kā arī lēmuma projektā paredzēt Ministru kabineta 2026. gada 21. aprīļa sēdes protokola Nr. 22 43. § 4. punkta atzīšanu par aktualitāti zaudējušu.

-

Lūdzam precizēt datu, tajā skaitā fizisko personu datu, pieprasīšanas un saņemšanas nolūku no valsts informācijas sistēmām, anotācijā sniedzot pamatojumu, vai plānotā personas datu apstrāde ir samērīga. Paskaidrojam, ka datu pieprasīšanas un saņemšanas nolūks ir formulējams tā, lai no tā būtu pietiekami skaidri saprotams, kādēļ ir nepieciešama datu apstrāde un, ka bez šīs apstrādes nolūku nav iespējas sasniegt. Turklāt nolūks ir nosakāms tā, lai datu subjektam būtu skaidrs, kādēļ tā dati tiks apstrādāti tieši tādā apjomā un tieši tādā noteiktā veidā. Skaidra un konkrēta datu apstrādes nolūka noteikšana ir nozīmīga, lai varētu izvērtēt, vai personas datu apstrāde notiek atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām, piemēram, vai tā ir atbilstoša personas datu apstrādes minimizācijas principam.

-

Lūdzam precizēt datu, tajā skaitā fizisko personu datu, pieprasīšanas un saņemšanas nolūku no finansējuma saņēmēja, anotācijā sniedzot pamatojumu, vai plānotā personas datu apstrāde ir samērīga. Paskaidrojam, ka datu pieprasīšanas un saņemšanas nolūks ir formulējams tā, lai no tā būtu pietiekami skaidri saprotams, kādēļ ir nepieciešama datu apstrāde un, ka bez šīs apstrādes nolūku nav iespējas sasniegt. Turklāt nolūks ir nosakāms tā, lai datu subjektam būtu skaidrs, kādēļ tā dati tiks apstrādāti tieši tādā apjomā un tieši tādā noteiktā veidā. Skaidra un konkrēta datu apstrādes nolūka noteikšana ir nozīmīga, lai varētu izvērtēt, vai personas datu apstrāde notiek atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām, piemēram, vai tā ir atbilstoša personas datu apstrādes minimizācijas principam.

-

Lūdzam izslēgt norādi par to, ka personai ar likumprojektu tiek noteiktas tiesības apstrādāt personas datus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK, ņemot vērā, ka tā ir uzskatāma par deklaratīvu normu un personai ir saistošas minētās regulas prasības neatkarīgi no tā, vai tas papildu tiek noteikts projektā.

-

Likumprojekta 35. pantā paredzētā likuma 50. panta vienpadsmito un divpadsmito daļu par administratīvo aktu apstrīdēšanu nepieciešams precizēt atbilstoši Administratīvā procesa likumā (turpmāk – APL) noteiktajam regulējumam. Panta vienpadsmitajā daļā paredzēto centra un ministra izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību nepieciešams nodalīt ar atsevišķiem teikumiem vai pat atsevišķās panta daļās, proti, centra lēmumu pārsūdzēšanai jāparedz parastā kārtība, kad sākotnējais lēmums tiek apstrīdēts augstākā iestādē, bet augstākās iestādes lēmums tiek pārsūdzēts tiesā. Savukārt ministra lēmumam var paredzēt pārsūdzēšanu tiesā. Vienlaikus piedāvājam normās neizmantot vārdus “Administratīvā procesa likumā minētā privātpersona …”, jo APL 24. pants paredz administratīvā procesa dalībniekus, kas var arī nebūt privātpersona. Savukārt panta divpadsmitajā daļā paredzēto regulējumu piedāvājam no projekta izslēgt. Vēršam uzmanību, ka APL noteikto tiesisko regulējumu par administratīvo aktu apstrīdēšanu “visiem tādiem lēmumiem” arī ar speciālo likuma normu nevar aprobežot, proti, likumā noteikt apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu dažādiem konkrētiem lēmumiem, jo demokrātiskā un tiesiskā valstī tiesiskuma pārbaudei ir pakļauts jebkurš valsts pārvaldes izdots administratīvais akts. Turklāt katrā konkrētā gadījumā apstrīdēšanas nepieciešams lemt par lēmuma apstrīdēšanas apjomu (APL 78.panta pirmās daļas 2.punkts). Vienlaicīgi norādām, ka likumprojektā paredzētie likuma 11.⁹, 11.¹⁰, 11.¹¹ pants un projekta anotācijā esošais skaidrojums nesniedz nepārprotamu norādi par to, valsts līmeņa gaisa piesārņojuma samazināšanas plāns, pašvaldības ilgtermiņa gaisa kvalitātes plāns un pašvaldības īstermiņa gaisa kvalitātes plāns būs administratīvie akti, kas pakļauti APL noteiktajai tiesiskuma pārbaudei, jo Ministru kabineta attīstības plānošanas tiesību akti vai pašvaldību saistošie noteikumi nav piekritīgi administratīvās tiesas kontrolei.
 

-

Likumprojekta 36. pantā paredzētā likuma 51.¹ panta astotā un devītā daļa paredz privātpersonas tiesības pieprasīt kompensāciju par veselībai nodarīto kaitējumu un A kategorijas piesārņojošas darbības operatora pienākumu triju mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas šo kompensāciju izmaksāt. Vienlaikus likumprojektā nav noteikts, kā nosakāms kompensācijas apmērs un kādi kritēriji izmantojami tā noteikšanai.

Anotācijā norādīts, ka kompensācijas apmēru par veselībai nodarīto kaitējumu privātpersona nosaka pati, kā arī norādīts, ka gadījumā, ja A kategorijas piesārņojošas darbības operators kompensāciju neizmaksā, privātpersona var vērsties tiesā ar prasību par veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.

Ievērojot minēto, lūdzam anotācijā skaidrot likuma 51.¹ pantā paredzēto regulējumu, proti, to kā būtu nosakāms kompensācijas apmērs, kādi principi un kritēriji piemērojami to darot.  Kā arī lūdzam anotācijā skaidrot rīcību gadījumā, ja A kategorijas piesārņojošas darbības operators nepiekrīt privātpersonas pieprasītajam kompensācijas apmēram.

Lūdzam arī anotācijā precizēt, vai likuma 51.¹ pantā paredzētā kompensācija pēc savas civiltiesiskās būtības ir atlīdzība par mantiskajiem zaudējumiem, morālo kaitējumu vai ietver abus minētos atlīdzinājuma veidus.

-

Likumprojekta 36. pantā paredzētā likuma 51.¹ panta astotā daļa paredz, ka privātpersonai ir tiesības 24 mēnešu laikā no valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" pozitīva lēmuma spēkā stāšanās dienas pieprasīt kompensāciju no A kategorijas piesārņojošas darbības operatora.

Civillikuma 1895. pants noteic, ka saistību tiesības, kuru izlietošanai likumā nav noteikts īsāks termiņš, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā. Ievērojot minēti, lūdzam anotācijā sniegt detalizētāku pamatojumu 24 mēnešu termiņa izvēlei, tostarp pamatojot tā nepieciešamību un samērīgumu attiecībā uz Civillikumā noteikto noilguma regulējumu.
 

-

Likumprojekta 36. pantā paredzēto likuma 51.² pantu par veselībai nodarītā kaitējuma kompensāciju APL noteiktajā kārtībā nepieciešams izslēgt. Vēršam uzmanību, ka APL noteiktajā kārtībā zaudējumu atlīdzība un kompensācija tiek prasīta no valsts pārvaldes, bet likumprojekts un tā anotācija neparedz šādas valsts pārvaldes atbildības konstatēšanu. Ja kompensācija tiks prasīta no piesārņojošas darbības operatora, likumprojektā paredzētais likuma 51.¹ panta regulējums kompensācijas pieprasīšanas civiltiesisko kārtību jāizsaka par dažādām kategorijām, un tas būs pietiekams.
 

-

Likumprojekta anotācijā minēts, ka paredzēts juridiskai personai noteikto naudas sodu no simt četrdesmit līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām aizstāt ar naudas sodu līdz 3 % no iepriekšējā gada apgrozījuma. Savukārt likumprojekta 37. pants (paredzētā grozāmā likuma 62. panta sestā daļa) paredz fiksētu naudas soda apmēru – "trīs procentus" no iepriekšējā pārskata gada apgrozījuma.

Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 37. panta redakciju, paredzot, ka juridiskai personai piemērojamais naudas sods ir līdz trim procentiem no tās iepriekšējā pārskata gada apgrozījuma.

-

Likumprojekta 38. pantā pārskatāma soda veida un apmēra izvēle, kā arī redakcionāli precizējams sodu regulējums. Likumprojekta anotācijā ietverams atbilstošs soda veida un apmēra izvēles pamatojums, īpašu uzmanību pievēršot fiksēta apmēra sodiem.

1. Likumprojekta 38. pants (paredzētā grozāmā likuma 63.¹ panta pirmā daļa) paredz atšķirīgu naudas soda apmēra noteikšanas pieeju fiziskai un juridiskai personai – fiziskai personai noteikta naudas soda maksimālā robeža, savukārt juridiskai personai – fiksēta apmēra naudas sods. Šādai pieejai nav pamatojuma. Lūdzam nodrošināt vienotu pieeju, paredzot, ka piemērojamais naudas sods ir noteikts pēc vienāda principa – proti, gan fiziskai, gan juridiskai personai nosakot naudas soda maksimālo robežu vai fiksēta apmēra naudas sodu.

Vienlaikus likumprojektā izmantots neprecīzs redakcionālais formulējums. Ja paredzēts noteikt naudas soda maksimālo robežu, lūdzam vārdu "apmērā" svītrot un aizstāt tekstu ar, piemēram, "līdz desmit naudas soda vienībām". Soda formulējumā vārds "apmēram" nav nepieciešams.

2. Likumprojekta 38. pantā (paredzētā grozāmā likuma 63.¹ panta pirmajā un otrajā daļā) ir paredzēts fiksēta apmēra naudas sods juridiskām personām – septiņpadsmit naudas soda vienības. Fiksēta apmēra naudas soda pieļaujamību ir sarežģīti attaisnot, it īpaši tad, ja pārkāpumam ir iespējami daudzveidīgs raksturs.

Izvēloties noteikt fiksēta apmēra naudas sodu, jāņem vērā, ka pārkāpuma raksturam jābūt tādam, kurā ir maz izvērtējamo elementu un ir paredzams, ka pārkāpumu izdarīšanas faktiskie apstākļi būs salīdzināmi. Turklāt ir jāievēro Administratīvās atbildības likuma 16. pantā paredzētais naudas soda regulējums (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 60.-61. lpp.).

Fiksēta apmēra sodu pieļaujamība ir vērtēta arī Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa spriedumā lietā Nr. 2020‑31‑01. Pārbaudot to, vai izraudzītie līdzekļi ir nepieciešami leģitīmo mērķu sasniegšanai, Satversmes tiesa vērtē, vai leģitīmos mērķus nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kuri būtu tikpat iedarbīgi (Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑31‑01 19. punkts). Viens no šādiem "citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem" varētu būt soda individualizācija (noteiktas soda robežas, nevis fiksēts apmērs). Tātad, ja likumprojektā vēlas paredzēt fiksēta apmēra sodu, ir jāpamato, ka par konkrētajiem pārkāpumiem soda individualizācija nav nepieciešama.

Vispirms jāvērtē iespējamie attiecīgā pienākuma pārkāpuma izpausmes veidi. Ja pārkāpumu kaitīguma pakāpes dažādās iespējamajās situācijās var būt atšķirīgas, tad ir nepieciešama soda individualizācija (Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑31‑01  20.1. punkts). Šis aspekts atbilst administratīvo pārkāpumu tiesību literatūrā minētajai prasībai, ka fiksētu sodu gadījumā pārkāpuma raksturam jābūt tādam, kurā ir maz izvērtējamo elementu un ir paredzams, ka pārkāpuma izdarīšanas faktiskie apstākļi būs salīdzināmi. Kā norāda Satversmes tiesa, ja konkrēto pārkāpumu raksturo pietiekami vienveidīgi apstākļi, likumdevējs var noteikt tādu soda naudas apmēru, kas tipiskā gadījumā ir nemainīgs (Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑31‑01 21. punkts).

Konkrētajā lietā Satversmes tiesa vērtēja arī to, vai soda individualizācija neprasa pārmērīgu valsts vai sabiedrības resursu ieguldījumu (Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2020‑31‑01 20.2. punkts). Šajā gadījumā pirmšķietami nav saskatāms, ka šāds aspekts būtu nozīmīgs.

Ievērojot minēto, ja tomēr projektā saglabā vai paredz fiksēta apmēra naudas sodu, tam nepieciešams īpaši rūpīgs un argumentēts pamatojums, izmantojot minētās Satversmes tiesas un administratīvās atbildības vai sodu tiesību kopumā tiesību doktrīnas atziņas.

3. Projekta 38. pants (paredzētā grozāmā likuma 63.² pants) paredz piemērot brīdinājumu gan fiziskai, gan juridiskai personai, atšķiras vienīgi tām paredzētais naudas soda apmērs. Šādā gadījumā brīdinājuma piemērošanas regulējumu nav nepieciešams atkārtot. Izmanto šāda veida izteiksmi, piemēram: "[..] piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām".

Tāpat nav nepieciešams norādīt, ka attiecīgais aizliegums izriet no pašvaldību saistošajiem noteikumiem. Tam, kur attiecīgā darbība ir aizliegta, būtu jāizriet no pamatregulējuma. Par tiesisku rīcību administratīvā atbildība tāpat nav piemērojama.

 

-

Lūdzam izslēgt regulējumu par rīcību tiesību normu kolīzijas gadījumā vai citā situācijā, kad uz to attiecas vairākas pārkāpumu noteicošas normas. Šāds skaidrojums ir ietverams projekta anotācijā. Tam, kura norma attiecīgajā gadījumā ir piemērojama, ir jāizriet no jautājuma pamatregulējuma un juridisko metožu pielietojuma.

-

Lūdzam izslēgt norādi "par Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas" vai tiesiskās noteiktības nolūkā precīzāk norādīt, kādas, proti, kādu ārējo normatīvo aktu prasības ir domātas ar Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas prasībām.

-

Likumprojekta 40. pantā nav izveidots atbilstošs administratīvo pārkāpumu un par tiem piemērojamo sodu regulējums.

Lai arī likumprojekts paredz, ka par noteiktu prasību neievērošanu var piemērot "administratīvos sodus", likumprojektā nav iekļauts administratīvās atbildības sistēmai atbilstošs administratīvo pārkāpumu, piemērojamo sodu un kompetences administratīvā pārkāpuma procesā regulējums. Turklāt administratīvā soda apzīmēšanai lietojams termins "naudas sods".

Savukārt, ja ar likumprojektā paredzētajiem "administratīvajiem sodiem" ir bijis domāts noteikt administratīvajai atbildībai līdzīgu piespiedu ietekmēšanas līdzekli jeb administratīvo sankciju, šādai pieejai nav saskatāms pamatojums, it īpaši ņemot vērā, ka Valsts vides dienesta amatpersonas ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu.
 

-

Soda piemērošanas kritēriji un cits ar to tieši saistītas regulējums ir ekskluzīvs Saeimas jeb formālā likumdevēja kompetences jautājums. Šie jautājumi nav iekļaujami pilnvarojumā Ministru kabinetam.

Likumprojekta 40. pants (paredzētā grozāmā likuma 64.¹ panta otrā daļa) paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā nosaka finanšu gada neto apgrozījuma aprēķināšanas kārtību, kritērijus administratīvo sodu piemērošanai par Regulas Nr.2024/1787 prasību neievērošanu, tostarp soda naudas apmēra aprēķināšanas kārtību, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma smagumu un ilgumu, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī gadījumus, kad soda naudu var samazināt. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nav pieļaujams paredzēt tādus soda naudas apmēra noteikšanas kritērijus, kas iejaucas likumdevēja ekskluzīvajā kompetences jomā – noteikt pārkāpumus un par tiem piemērojamos sodus.

Līdz šim Satversmes tiesas judikatūrā nav vērtēts jautājums, vai administratīvos sodus un tiem pielīdzināmus sodus (sankcijas) ir jānosaka tieši likumdevējam. Tomēr Satversmes tiesa ir atzinusi, ka sankciju noteikšana par noziedzīgu nodarījumu ir saistīta ar demokrātijas un tiesiskuma izpratni valstī, tādējādi sankciju noteikšana kā politisks jautājums ir likumdevēja kompetencē (sk.: Satversmes tiesas 2015. gada 8. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-34-01 11.3. punkts; Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 29. punkts). Turklāt Latvijas tiesību sistēmā sodi par noziedzīgiem nodarījumiem, administratīvajiem pārkāpumiem un tiem pielīdzināmiem pārkāpumiem un to piemērošanas kritēriji pamatā tiek noteikti tieši likumos (izņēmums ir administratīvie pārkāpumi pašvaldību saistošajos noteikumos likumā noteiktajos gadījumos). Likumā ir skaidri noteikti piemērojamo sodu veidi, ierobežots to apmērs un noteikti citi piemērošanas kritēriji, bet pašvaldību saistošajos noteikumos likumā noteiktajos gadījumos ir pieļaujams paredzēt administratīvos pārkāpumus un konkrētus par tiem piemērojamos sodus. Arī Vācijas Federālā konstitucionālā tiesa ir atzinusi, ka tieši likumdevējam ir jānosaka, par kādu rīcību personu var sodīt un kāds sods var tikt noteikts. Ar izpildvaras izdotiem normatīviem aktiem šo regulējumu drīkst tikai precizēt. Ievērojot iepriekš minētos argumentus, Augstākā tiesa ir atzinusi, ka atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam Ministru kabineta noteikumos sodu noteikt varētu tikai tad, ja likumā ir noteikts skaidrs deleģējums tam, turklāt likumdevējs pats ir izlēmis gan to, par ko personu var sodīt, gan arī to, kādus sodus var paredzēt (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017. gada 5. jūlija sprieduma lietā Nr. SKA-48/2017 9. punkts). Šajā Augstākās tiesas spriedumā gan nebija nepieciešams vērtēt, vai konkrētajā gadījumā šādu pilnvarojumu, ievērojot Latvijas tiesību sistēmas tradīcijas, likumdevējs vispār varētu paredzēt.

Normas adresātam jābūt iespējai paredzēt valsts atbildes reakciju uz tiesību pārkāpumiem. Likumdevējs ir izpildījis savu pienākumu, ja normas adresāts var novērtēt draudošā soda apmēru, bet tiesību piemērotājs – noteikt atbilstošu sodu. Likumdevējam nepieciešams pieņemt lēmumu par iespējamo juridisko seku veidu un apmēru un iespējami precīzi noteikt ietvarus, kuros tiesību piemērotājam jārīkojas. Jo smagāks ir draudošais sods, jo vairāk likumdevējam ir pienākums sniegt vadlīnijas, kas padara sankciju paredzamu, un normas adresātu informēt par gaidāmo sodu. Jābūt noteiktām soda robežām, kurās parasti norādīts minimālais un maksimālais sods. Tāpat nepieciešams, lai likumdevējs norādītu kritērijus, pēc kuriem tiesību piemērotājam jāvadās, izvēloties soda veidu un apmēru (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 103.-104. lpp.).

Līdz ar to sodi un to piemērošanas jautājumi ir jāregulē likumdevējam. Soda regulējums nav skatāms atrauti no tā piemērošanas kritērijiem. Tieši soda piemērošanas kritēriji noteic faktiski piemēroto sodu. Gan soda veids un apmērs, gan soda piemērošanas kritēriji "kā politisks jautājums ir likumdevēja kompetencē". Šie regulējamie jautājumi ir vienlīdz nozīmīgi un ietilpst to svarīgāko valsts un sabiedrības dzīves jautājumu kategorijā, kuri jāizlemj pašam likumdevējam. Tam, ka šobrīd jau pastāv projektā paredzētajam līdzīgs regulējums kādā citā likumā vai Ministru kabineta noteikumos, nav izšķirošas nozīmes.

Ievērojot minēto, likumprojektā nav pieļaujams regulēt soda naudas aprēķināšanas kārtību, atbildību pastiprinošus vai mīkstinošus apstākļus, soda samazināšanas gadījumus un tamlīdzīgus soda piemērošanā būtiskus jautājumus. Ja nepieciešams, likumprojektā varētu regulēt, piemēram, gada apgrozījuma noteikšanas kārtību. Tāpat iestādei ir tiesības izdot iekšējos normatīvos aktus (ieteikumus, instrukcijas), ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu likuma piemērošanu un vienveidīgu rīcību vienādos gadījumos.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumam, ja spēku zaudē normatīvā akta izdošanas tiesiskais pamats (augstāka juridiska spēka tiesību norma, uz kuras pamata izdots cits normatīvais akts), tad spēku zaudē arī uz šā pamata izdotais normatīvais akts vai tā daļa. Attiecīgi secināms, ja konkrētiem Ministru kabineta noteikumiem zaudē spēku to izdošanas pamats, tad spēku zaudē arī paši noteikumi, turklāt šā likuma 11⁵. panta otrajā daļā, 11⁶. pantā un 11⁹. panta sestajā daļā ietverts pilnvarojums Ministru kabineta noteikumu izdošanai, tādēļ nevar veikt grozījumus neesošos noteikumos (proti, noteikumos, kas nav izdoti). Ievērojot minēto, lūdzam izslēgt likuma pārejas noteikumu 90. punktu u.c. tml. pārejas noteikumus. Ja nepieciešams, lūdzam tā vietā paredzēt 92. punktā ietvertajam noteikumam līdzīgu pārejas regulējumu.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām aicinām izslēgt normu, kas paredz, ka: "Šī likuma 11.15 panta trešajā daļā noteiktais nosacījums attiecībā uz gaisa kvalitātes aspektu ņemšanu vērā, izvietojot jaunus gaisu piesārņojošos objektus neattiecas uz pašvaldībām, kurās netiek veikts gaisa kvalitātes monitorings un kurās nav pieejami dati par konkrētajā teritorijā esošo gaisa piesārņojuma līmeni", nepieciešamības gadījumā ietverot to likuma pamattekstā. Vēršam uzmanību, ka minētais noteikums faktiski neatbilst Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 27. punktam.

-

Vēršam uzmanību, ka likuma 11.¹⁵ panta sestajā un septītajā daļā nav ietverti Ministru kabineta noteikumi, tādēļ lūdzam tehniski precizēt (acīmredzami domāts - 11.¹⁶ panta sestā un septītā daļa) likuma pārejas noteikumu 93. punktu.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojektā nevar paredzēt likuma pārejas noteikumos vēlāku termiņu Ministru kabineta noteikumu izdošanai gadījumos, ja konkrētās prasības paredzētas Eiropas Savienības direktīvu prasību izpildei, kuras ir jāpārņem līdz likumprojekta spēkā stāšanās brīdim (piem., sk. pārejas noteikumus attiecībā uz likumprojekta 7. pantā ietverto pilnvarojumu), tādēļ lūdzam atbilstoši precizēt pārejas noteikumus.
Savukārt pārējos gadījumos, ja Ministru kabineta noteikumos nav paredzēts ieviest Eiropas Savienības tiesību prasības, bet nepieciešams noteikt vēlāku Ministru kabineta izdošanas datumu, vēršam uzmanību, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām likumprojekts (likums) var pilnvērtīgi darboties vienīgi ar attiecīgajiem Ministru kabineta noteikumiem, tādēļ aicinām izvērtēt un likumprojekta anotācijā pamatot vēlāku Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņu, kā arī iespēju robežās nenoteikt to garāku par sešiem mēnešiem no likuma spēkā stāšanās dienas.

-

Lūdzam izslēgt pārejas noteikumu, kas paredz, ka Ministru kabinets līdz 2027. gada 31. decembrim izdod šā likuma 65. panta septītajā daļā 1. un 2. punktā minētos noteikumus, jo likumā nav attiecīga pilnvarojuma.

-

Pamatojoties uz noteikumu Nr. 108 59. punktu, lūdzam izslēgt likumprojektā ietverto atsauci uz Eiropas Komisijas ekspluatācijas noteikumiem vai precizēt to, tā vietā atsaucoties uz tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, kur šie noteikumi ietverti (piem., regulā).

-

Lūdzam precizēt likuma pārejas noteikumu 103. punktu, kas neatbilst juridiskās tehnikas prasībām, tai skaitā no normas un anotācijas neizriet pamatojums  "šā likuma 1. pielikuma otrās daļas 3. punkta "a1)" apakšpunktā  un sestās daļas 2. punktā (attiecībā uz apdari)" ietvertām prasībām paredzēt pārejas kārtību, proti, ka tās piemēro saskaņā ar šā likuma redakciju, bet pārējā normas regulējuma būtība nav skaidri saprotama.

 

-

Vēršam uzmanību, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. oktobra direktīvas 2024/2881 par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (pārstrādāta redakcija) (turpmāk - direktīva 2024/2881) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvas (ES) 2024/1785, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) un Padomes Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (turpmāk - direktīva 2024/1785) prasības pamatā stājas attiecīgi 2026. gada 11. (vairākas prasības 12. decembrī) un 2026. gada 1. jūlijā. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta (likuma spēkā stāšanās termiņu), nepieciešamības gadījumā to diferencējot.

-

Likumprojekta anotācijā minēts: "papildina likumu "Par piesārņojumu" ar jaunām normām, kas izriet no Direktīvas 2024/2881 par gaisa kvalitāti, kā arī ietver normas, kas nepieciešamas tālāk noteikto prasību labākai izpratnei. Likumprojektā iekļautais termins - "apkures iekārtas" ir visas individuālās un lokālās apkures iekārtas, kurām nav izsniegtas atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai vai kuras nav reģistrētas C kategorijas darbībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai."
Saistībā ar minēto lūdzam attiecīgi arī papildināt likumprojekta anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu, norādot konkrētu minētās direktīvas vienību, kur ietverts konkrētā termina skaidrojums.
Kā arī lūdzam papildināt anotācijas 1.3. apakšsadaļu ar informāciju par likumprojekta 1. pantā ietvertā likuma 1. panta 39., 41.-51. punkta nepieciešamību un mērķi, bet, ja minētie terminu skaidrojumi izriet no direktīvu prasībām - likumprojekta 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu.

-

Likumprojekta anotācijā minēts, ka: "likumprojekta 2. un 3. pants groza likuma "Par piesārņojumu" 2. un 3. pantu. Proti, lai likuma "Par piesārņojuma" mērķis un darbības joma atbilstu tālākajam likuma tvērumam, nepieciešams veikt papildinājumus". Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka likumprojekta 2. pantā paredzēts arī regulējums, kas paredz izslēgt likuma 2. panta 4., 5., un 6. punktu un 3. panta pirmās daļas 5. un 6. punktu, kura nepieciešamību un mērķi lūdzam skaidrot likumprojekta anotācijā.

-

Likumprojekta anotācijā ietverta pretrunīga informācija par kompensācijas prasījuma noilguma termiņu. Vēršam uzmanību, ka anotācijā, skaidrojot likumprojekta 36. pantā paredzēto regulējumu, norādīts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām un lopkopības emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) 79.a panta trešajā punktā paredzētā dalībvalsts rīcības brīvība attiecībā uz noilguma termiņa noteikšanu netiks izmantota un kompensācijas prasījumiem tiks piemērots Civillikumā noteiktais desmit gadu noilguma termiņš. Vienlaikus likumprojekta 36. pantā paredzētā likuma 51.¹ panta astotajā daļā noteikts 24 mēnešu termiņš kompensācijas pieprasīšanai. Ievērojot minēto, aicinām anotācijā skaidrot šķietamo pretrunu anotācijā un likumprojektā.

-

Anotācijā norādīts, ka A kategorijas operators, kas veicot piesārņojošo darbību, ir pārkāpis Dienesta izvirzītos atļaujas nosacījumus vai normatīvajos aktos noteiktās vides aizsardzības prasības, un tādējādi radījis vides piesārņojumu ar piesārņojošo vielu emisijām vidē, un šo pārkāpumu rezultātā ir nodarīts kaitējums cilvēka veselībai [...] ir atbildīgs par nodarīto kaitējumu un sekojoši par kompensācijas izmaksāšanu. 

Saskaņā ar Civillikuma 1635.panta pirmā daļa nosaka, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par šo darbību var vainot.

Ievērojot minēto un ņemot vērā, ka no anotācijas līdz galam nav saprotams likumprojektā noteiktā regulējuma (pienākuma izmaksāt kompensāciju) tiesiskā saikne ar Civillikumā noteikto vispārējo pienākumu atlīdzināt kaitējumu un cietušā tiesībām prasīt šī kaitējuma atlīdzinājumu, lūdzam skaidrot minēto, tostarp: vai kompensācijas neizmaksas gadījumā persona varēs vērst prasību pret A kategorijas operatoru civiltiesiskā kārtībā?; vai, ja privātpersona sešu mēnešu laikā iesniedz kompetentajā institūcijā, tā varēs vērts prasību pret A kategorijas operatoru civiltiesiskā kārtībā (un kādas sekas šī termiņa neievērošanai ir prasības izskatīšanai civiltiesiskā kārtībā)?; vai papildus kompensācijai persona varēs prasīt kaitējuma atlīdzinājumu arī Civiltiesiskā kārtībā?; kādos gadījumos likumprojekta tvērumā piemērojams Civillikumā iekļautais vispārīgais 10 gadu noilguma termiņš?; vai likumprojektā paredzētais regulējums uzskatāms par speciālo regulējumu iepretim Civillikuma regulējumam?



 

-

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka "Atļaujas nosacījumos tiek precizēts, ka darbības, kuras ir uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvas 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK I pielikumā, dalībvalstis var izvēlēties neizvirzīt prasības, kas paredzētas Direktīvas 2024/1785 1. panta 13. punkta grozītās Direktīvas 2010/75/ES 14. panta 1. punkta aa) apakšpunktā  un 15. panta 4. punktā attiecībā uz energoefektivitāti sadedzināšanas blokos vai citos blokos, kas objektā emitē oglekļa dioksīdu, nenosakot vides snieguma robežvērtības vai ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistīta vides snieguma līmeņa, kas noteiktas LPTP. " Saistībā ar minēto lūdzam papildināt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu, skaidrojot apsvērumus, kādēļ izmantota attiecīgā rīcības brīvība.

-

Lūdzam izvērstāk un anotācijas 5. sadaļā, jo īpaši 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā precīzāk skaidrot, kā tieši un iepretim kuriem Eiropas Savienības tiesību aktiem atbilstība tiek nodrošināta ar likumprojekta 17., 24.-28., 45. un 46. pantu (kas papildina un precizē likuma 24.³, 32.1^6, 32.1⁷, 32.2³, 32.3⁸ pantus) un precizēto likuma pārejas noteikumu 78. punktu.

-

Atkārtoti izvērtējams likumprojekta anotācijā iekļautais administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju vērtējums, kā arī soda veida un apmēra izvēles pamatojums.

1. Saistībā ar likumprojekta 37. pantu administratīvā procesa prioritātes principa vērtējums izpaužas neargumentētā pamatojumā, ka "administratīvais akts šajā gadījumā nav izdodams". To nevar atzīt par kritērija izvērtējumu. Turklāt, ja šajā gadījumā soda izmaiņas ir saistītas ar direktīvā noteiktu prasību īstenošanu, tad vērtējams un pamatojams tieši soda veids un apmērs.

2. Par likumprojekta 38. pantā paredzētajiem pārkāpumiem būtībā nav vērtēta mērķa sasniegšanas efektivitāte. Jāapzinās, ka iekļūšana privātīpašumā šādos gadījumos būs sarežģīta vai pat neiespējama.

3. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka "attiecībā uz neatļautas apkures iekārtas izmantošanu un neatbilstoša kurināmā sadedzināšanu būtu prioritāte ir administratīvā soda noteikšanai". Ja šajā aspektā (bet ne automātiski par citiem kritērijiem) vēl varētu piekrist šim secinājumam attiecībā uz neatbilstoša kurināmā sadedzināšanu vismaz daļā gadījumu, tad neatļautas apkures iekārtas esība un izmantošana būtu risināma citiem līdzekļiem.

4. Likumprojekta anotācijā norādīts: "Par neatbilstoša auto iebraukšanu noteiktajā zemo emisiju zonā vai bezemisiju zonā prioritāte ir administratīvā soda noteikšanai nevis administratīvā akta izdošanai. Likumprojektā administratīvais akts un administratīvās atbildības likumā (turpmāk – AAL) minētais maksas piedziņas (gan Civilprocesa vienkāršās piedziņas, gan AAL noteiktās piedziņas) process nav atbilstošs un administratīvā soda piemērošana konkrētajā gadījumā ir efektīvāks risinājums." No šāda skaidrojuma neizriet, kāda tieši maksas piedziņa šajā gadījumā ir vērtēta.

5. Kritiski vērtējams likumprojekta anotācijā iekļautais apgalvojums: "Nosakot administratīvo sodu par paraugu ņemts Valsts autoceļu lietošanas nodevas likuma 11. pantā noteiktais, kā arī Jūrmalas saistošajos noteikumos noteiktā pieeja, kas šobrīd efektīvi strādā un tādēļ likumprojektā izmantota tāda pati pieeja." Administratīvās atbildības piemērošana par autoceļu lietošanas nodevas pārkāpumiem regulāri rada būtiskus sarežģījumus, piemēram, neatbilstoša tiesību normu piemērošana, nespēja identificēt ilgstošus un turpinātus pārkāpumus, kopumā nesamērīga soda apmēra piemērošana, sodīšanas neatbilstība soda mērķim un attiecīgi izraisa privātpersonu pamatotu neapmierinātību. Dažkārt ir redzams, ka sodīšanai vairs nav nekāda cita mērķa, kā vien ērti un vienkārši iekasēt attiecīgo naudas summu.

Līdz ar to šāda veida gadījumos ir iespējami jāizvairās no administratīvās atbildības esības, kā arī jāapzinās tās iespējamie trūkumi. Turklāt, kā to liecina likumprojektā ietvertais regulējums, vēl pastāv sarežģīta saikne ar ielu nodevas regulējumu. Nav atbalstāma divu mehānismu vienlaicīga pastāvēšana. Tāpat arī nodevu jautājumi būtu risināmi, izmantojot piespiedu piedziņu vai tamlīdzīga rakstura pasākumus.

Vienlaikus aicinām pievērst uzmanību, ka šobrīd ir spēkā Jūrmalas pilsētas domes 2023. gada 29. jūnija saistošie noteikumi Nr. 13 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā". Likumprojekta anotācija neatklāj, kāpēc šis regulējums būtu salīdzināms (piem., vai tiešām tas ir saistīts ar līdzvērtīgu interešu aizsardzību).

6. Izvērtējams soda veida un apmēra izvēles pamatojums. Īpaši jautājumus rada fiziskām un juridiskām personām paredzētā soda attiecība. Pamatā sākotnējais atskaites punkts būtu Administratīvās atbildības likuma 16. pantā ietvertā naudas soda maksimālā apmēra attiecība. Piemēram, ja fiziskajai personai ir paredzēts naudas sods līdz 100 naudas soda vienībām, tad sākotnējais vērtējamais atskaites punkts juridiskām personām ir 1000 naudas soda vienības. Naudas soda maksimālais apmērs nosacīti atspoguļo administratīvā pārkāpuma smagumu. Nav izskaidrojama situācija, ka fiziskajai personai pārkāpums ir, piemēram, vidēji smags vai smags (tuvu tai nosakāmā naudas soda maksimālajai robežai), bet juridiskajai personai tas pats pārkāpums ir izteikti vieglāks.
 

-

Lūdzam pilnveidot anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu un:
1) skaidrot detalizētāk direktīvas 2024/1785 1. panta 7. punkta (grozītās direktīvas 7. un 8. panta)  prasību pārņemšanu (tostarp 7. panta trešās daļas), 1. panta 15. punkta (grozītās direktīvas 15. panta 1. punkta otrās daļas tālāko apakšpunktu pārņemšanu, skaidrojot nosacījumu, jo īpaši, piem., nosacījuma, ka netiešā piesārņojošo vielu emisija nekaitē notekūdeņu attīrīšanas procesam un tajā iesaistītajam personālam, pārņemšanu), V, VI un VII pielikuma pārņemšanu, I pielikumā ietvertās grozītās direktīvas I pielikuma 3.5. punkta, 4.2. punkta "a" apakšpunkta un 6.6. apakšpunkta, kā arī ar direktīvas 2024/1785 1. pantu grozītās direktīvas 15. panta 3. punkta otrajā daļā, 4. panta 1. punkta otrajā daļā ietvertās rīcības brīvības izmantošanas vai neizmantošanas apsvērumus;
2) skaidrot direktīvas 2024/2881 9. panta pārņemšanu tostarp likumprojekta 8. pantā ietvertā likuma 11.¹ panta trešajā daļā;
3) precizēt informāciju par direktīvas 2024/2881 5. pants "d" apakšpunkta pārņemšanu likumprojekta 8. pantā ietvertā likuma 11.³ panta pirmās daļas 4. punktā;
4) skaidrot direktīvas 2024/2881 19. panta 4. punkta otrajā daļā, 22. panta 1. punkta tālākajos apakšpunktos ietverto prasību pārņemšanu, kā arī apsvērumus 22. panta 2. punktā, 28. panta 3. punktā ietvertās rīcības brīvības izmantošanai, kā arī precizēt informāciju par 20. panta 5. punkta pārņemšanu, jo norma pretēji anotācijā minētajam ir jāpārņem, tādēļ ir jāskaidro tās pārņemšana, kas ne vienmēr nozīmē pārņemšanu ārējā normatīvajā aktā;
5) skaidrot Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvas 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām  ietvertās prasības par sadedzināšanas iekārtām, kuras tiek klasificētas kā  C kategorijas darbības, pārņemšanu likumprojektā;
6) skaidrot Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija regulas (ES) 2024/1787 par metāna emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā un ar ko groza Regulu (ES) 2019/942 prasību ieviešanu likumprojektā;
7) lūdzam gadījumos, kur direktīvu prasības tiks pārņemtas attiecīgajos nozares Ministru kabineta noteikumos vai citos gadījumos, ja ar likumprojektu netiek normas pilnībā pārņemtas, norādīt arī atbildīgo iestādi par tiesību aktu sagatavošanu un to iesniegšanas Ministru kabinetā termiņu;
8) ja direktīvu normas paredzēts pārņemt pilnībā ar Ministru kabineta noteikumiem - norādīt likumprojekta vai likuma normu, kas pilnvarojumu paredz.

-

Lūdzam pilnveidot skaidrojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regulas (ES) 2016/1628 par prasībām attiecībā uz autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas iekšdedzes motoru gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju robežvērtībām un tipa apstiprināšanu, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1024/2012 un (ES) Nr. 167/2013 un groza un atceļ Direktīvu 97/68/EK, ieviešanu. 
Proti, lūdzam skaidrot arī:
1) 5. panta pārējo punktu (izņemot 1.) ieviešanu;
2) kā paredzēts noteikt regulas 19. panta 1. punktā paredzētās apstiprinātājiestādes prasības, proti, vai konkrētajām prasībām nav jābūt noteiktām ārējā normatīvajā aktā, kā arī informatīvās mapes iesniegšanas kārtība saskaņā ar regulas 21. panta 2. punktu;
3) apsvērumus regulas 31. panta 2. punkta otrajā daļā, 34. panta 6. punktā u.c. punktos ietvertās rīcības brīvības izmantošanai vai neizmantošanai;
4) 47. panta 1. punkta ieviešanu.
 

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.13. sadaļu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu un strukturētu likumprojekta ietekmes izvērtējumu par ietekmi uz personas datu aizsardzību. Vēršam uzmanību, ka anotācijai ir ne tikai informatīva, bet arī metodoloģiska funkcija, nodrošinot pilnvērtīgu un strukturētu likumprojekta ietekmes izvērtējumu. Tā ir sagatavojama, ņemot vērā Valsts kancelejas sagatavotās vadlīnijas, izvērtējot plānotās personas datu apstrādes, kas ir uzskatāma par personas pamattiesību aizskārumu, ierobežojuma samērīgumu ar sasniedzamo mērķi. Tostarp anotācijas 8.1.13.sadaļā ir iekļaujama informācija par tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei atbilstoši Vispārīgās personas datu aizsardzības regulas 6.panta 1.punktam, kā arī minētās regulas 9.panta 2.punktam, skaidrojums par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādu kategoriju datus paredz apstrādāt likumprojekts, kādos konkrētos nolūkos.
 

-

Vēršam uzmanību, ka vairāki termini, piemēram, 1. panta pirmās daļas 8., 9. punktā lietotais termins, joprojām tiek lietots likumā, tādēļ aicinām skaidrot likumprojekta anotācijā nepieciešamību attiecīgo terminu skaidrojumus izslēgt.

-

Norādām, ka saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins "uzņēmums" apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojektu, termina "uzņēmums" vietā izmantojot terminu "komersants" vai "saimnieciskās darbības veicējs".
 

-

Aicinām redakcionāli precizēt.

"(5) Ja ir radies cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstams piesārņojums vai pastāv nopietni šāda piesārņojuma rašanās draudi, operators par to paziņo Valsts vides dienestam bez nepamatotas kavēšanās. Operators veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu vai ierobežotu piesārņojuma vai piesārņojuma rašanās iespējamību. Valsts vides dienests var uzdod operatoram veikt nepieciešamos pasākumus, lai ierobežotu ietekmi uz vidi vai cilvēka veselību."

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam precīzāk norādīt, kā ietekme uz vidi vai cilvēka veselību tiktu ierobežota.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām aicinām grozījumos aizstāt vārdus "svītrot" ar vārdu "izslēgt".

-

Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1047 "Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā", kuri minēti likumprojekta anotācijā kā tādi, kuriem būtu jāzaudē spēks ar likumprojektu, ir izdoti, ne vien uz otrās daļas 5. punkta, bet arī 10. punkta pamata, tādēļ aicinām izvērtēt un atbilstoši papildināt likumprojektu vai skaidrot likumprojekta anotācijā, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Aicinām izslēgt vārdu "regulāra" vai skaidrot minētās papildu norādes atbilstību korespondējošajai direktīvas vienībai.

-

Aicinām likumprojektā lietot vienveidīgu izteiksmi attiecībā uz to, vai prognozes tiek izstrādātas vai sagatavotas.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām aicinām normā un cituviet līdzīgos gadījumos izslēgt pieturzīmi iekavas, jo tās nav nepieciešamas.

-

Vēršam uzmanību, ka arī gaisa kvalitātes mērķlielums, ne vien robežvērtība atbilstoši korespondējošās direktīvas normai ir līmenis, kas noteikts, balstoties uz zinātniskajām atziņām, tādēļ lūdzam izvērtēt un atbilstoši papildināt normu vai skaidrot tās atbilstību direktīvai likumprojekta anotācijā.

-

Aicinām tehniski precizēt normu "Attiecībā mērķlieluma un ozonam noteiktā ilgtermiņa mērķa sasniegšanu", piemēram, paredzot, ka attiecīgos pasākumus veic, lai sasniegtu minētos mērķus.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā norādīts uz atbrīvojumiem vai atvieglojumiem, tādēļ aicinām salāgot likumprojekta anotāciju ar likumprojektu.

-

Aicinām izvērtēt un nepieciešamības gadījumā nodrošināt arī informācijas par kompetentajām iestādēm atbilstošu publiskošanu tīmekļvietnēs. Norādām, ka korespondējošajā direktīvas vienībā norādīts arī dalībvalstu pienākums "informēt sabiedrību par kompetento iestādi vai struktūru, kas norīkota saistībā ar 5. pantā minētajiem uzdevumiem", no kura pirmšķietami izriet, ka attiecīgā kompetento iestāžu noteikšana dalībvalstu tiesību aktos varētu nebūt pietiekama direktīvas prasības pienācīgai izpildei.

-

Aicinām izvērtēt, vai vismaz daļēji nepārklājas normā iekļautais pilnvarojums ar sestajā daļā noteikto, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka prasības attiecībā uz gaisa kvalitātes mērījumu veikšanu un valsts un pašvaldības iestāžu pienākumus attiecībā uz nepieciešamās informācijas par gaisa piesārņojumu, tā ietekmēm un veicamajām rīcībām sagatavošanu. Nepieciešamības gadījumā aicinām novērst normu dublēšanos.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām aicinām izvairīties no sinonīmu lietošanas, tā vietā likumprojektā paredzot, ka pieteicējs var būt vienīgi ražotājs, ja attiecināms.

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām aicinām normā atrunāt saīsinājumu "regula 1907/2006" vai nodrošināt, ka likumprojektā (likumā) netiek lietoti neatrunāti saīsinājumi.

-

Vēršam uzmanību, ka korespondējošajā direktīvas vienībā norādīts arī uz ietekmi starp vidēm, līdztekus negatīvajai ietekmei uz vidi un nesamērīgi augstām izmaksām, tādēļ aicinām papildināt likumprojektu vai skaidrot, kādēļ tas nav nepieciešams, likumprojekta anotācijā.

-

Aicinām papildināt ar norādi uz resursiem un aprīkojumu līdztekus enerģijai un materiāliem, ievērojot iepriekš 6.² daļā lietoto terminoloģiju.

-

Vēršam uzmanību, ka ne visi izņēmumi vienādi attiecas uz atbalsta saņēmējiem un projekta iesniedzējiem, tādēļ lūdzam precizēt likumprojektu, salāgojot prasības, vai sniegt attiecīgu skaidrojumu par minēto likumprojekta anotācijā.

-

Ņemot vērā, ka vairākos gadījumos Ministru kabineta noteikumu izdošanai paredzēts vienāds termiņš, lūdzam attiecīgos pārejas noteikumus apvienot, nodrošinot pārskatāmāku tiesisko regulējumu.

-

Aicinām tehniski precizēt ("piemēro piemēro").

-

Aicinām redakcionāli precizēt norādi "3) sešu gadu laikā, attiecībā uz kurām attiecas 1. pielikuma sestās daļas 6.¹ punkts", jo arī uz iepriekšējiem pārejas noteikumu apakšpunktiem attiecas 1. pielikuma sestās daļas 6.¹ punkts.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt, jo korespondējošajā direktīvas vienībā vaislas sivēnmātei koeficients ir lielāks par vai vienāds ar 50 kg.

-

Aicinām konkrētajā likuma normā arī aizstāt atsauci uz Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvu 2009/31/EK par oglekļa dioksīda ģeoloģisko uzglabāšanu un grozījumiem Padomes direktīvā 85/337/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvās 2000/60/EK, 2001/80/EK, 2004/35/EK, 2006/12/EK, 2008/1/EK un regulā (EK) Nr. 1013/2006, ar atsauci uz nacionālajiem normatīvajiem aktiem vai to jomu, ar kuriem minētās direktīvas prasības ir pārņemtas. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta trešo daļu direktīvas dalībvalstīm uzliek saistības attiecībā uz sasniedzamo rezultātu, bet ļauj šo valstu varasiestādēm noteikt to īstenošanas formas un metodes. Proti, direktīvas atšķirībā no regulām nav tieši piemērojams Eiropas Savienības tiesību akts, līdz ar to Latvijas tiesību aktu tekstos (normās) neietver atsauces uz direktīvām.

-

Anotācijā norādīts, ka: "saskaņā ar šā likuma "Par piesārņojumu" 31. panta sestās daļas jauno redakciju", tomēr vēršam uzmanību, ka ar likumprojektu netiek minētā likuma vienība precizēta, tādēļ lūdzam attiecīgi precizēt sniegto informāciju vai likumprojektu.

-