Atzinums

Lūdzam precizēt ziņojuma sadaļas "III PLĀNOTIE PASĀKUMI" 2.2.1. pasākuma "Īres mājokļu attīstība" 3.punkta atbildīgo institūciju, norādot to kā FM (VNĪ).

-

Informatīvā ziņojuma projektā ir svītrojami pasākumi, kuru īstenošanai finansējums 2025.gadā un turpmākajos gados nav paredzēts likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, tādējādi nodrošinot, ka informatīvā ziņojuma projektā ietvertos pasākumus ir iespējams īstenot piešķirtā finansējuma ietvaros, neuzņemoties saistības bez finansiāla seguma.
Atzīmējam, ka Eiropas Savienības vispārējās izņēmuma klauzulas, kas ļāva atkāpties no ES Līgumos noteiktajiem vispārējās valdības budžeta deficīta (3% no IKP) un parāda (60% no IKP) ierobežojumiem  ir atcelta ar 2024.gadu un stājušies spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi (jaunie ES fiskālie noteikumi). Š.g. 21.janvārī ir apstiprināts Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028.gadam, kurā noteikta saistoša izdevumu pieauguma trajektorija, kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem ir jāņem vērā turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā. Balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ministrijām un citām centrālajām iestādēm jāņem vērā valsts funkciju izpildē. Gatavojot valsts budžetu 2025.gadam, tika plānots, ka budžeta deficīts būs 2,9% apmērā no IKP, bet Eiropas Komisijas deficīta novērtējums ir augstāks. Tāpēc  ir ļoti būtiski uzraudzīt budžeta faktisko izpildi jau saplānotiem pasākumiem un neradīt papildu risku 3% no IKP robežas pārsniegšanai. Turklāt pie situācijas, ja budžeta ieņēmumi 2025.gadā nepildīsies kā plānots, jau šobrīd var veidoties situācija, ka jāveic pasākumi izdevumu samazināšanai.
Tas nozīmē, ka jauni pasākumi nedrīkst palielināt budžeta deficītu ne 2025.gadam, ne sekojošajiem gadiem. Papildu izdevumu finansēšana iespējama piedāvājot jaunus diskrecionāros ieņēmumu pasākumus (piemēram, izmaiņas ieņēmumu bāzē vai likmēs), vai samazinot citus izdevumus, lai rastu nepieciešamo finansējumu jaunu pasākumu finansēšanai.
Ņemot vērā minēto, precizējama informatīvā ziņojuma projekta sadaļa “Ievads”, norādot, ka informatīvā ziņojuma projektā ietvertie pasākumi īstenojami piešķirtā finansējuma ietvaros, kā arī papildināma III sadaļa “Plānotie pasākumi”, katra pasākuma īstenošanai norādot nepieciešamo finansējumu un finansējuma avotu (piešķirtā finansējuma ietvaros) sadalījumā pa ministrijām un gadiem. Vienlaikus nepieciešams precizēt MK sēdes protokollēmuma projekta 2.punktu, izsakot to šādā redakcijā: “2. Ministrijām un citām institūcijām informatīvajā ziņojumā iekļautos pasākumus īstenot no tām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem”.
 

-

Lūdzam svītrot informatīvā ziņojuma projekta 2.2.1.plānotajā pasākumā “Īres mājokļu attīstība” informāciju, ka nepieciešams “piesaistīt papildu finansējumu zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas īstenošanai no Eiropas Savienības struktūrfondiem”, ņemot vērā, ka 2025.gadā plānots piešķirt papildus Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 3.1.1.7.i investīcijas “Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai” īstenošanai 29 020 919 euro apmērā, vienlaikus papildinot ar zemsvītras atsauci uz Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 3.1.1.4.i "Finansēšanas fonda izveide zemas īres mājokļu būvniecībai" un 3.1.1.7.i "Aizdevumi nekustamā īpašuma attīstītājiem zemas īres maksas mājokļu būvniecībai" investīcijām.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju papildināt informatīvā ziņojuma projekta 3. sadaļas “Demogrāfisko situāciju ietekmējošie faktori”  paragrāfu “JSPA projekta “Proti un dari!” mērķis ir attīstīt mērķa grupas jauniešu (vecumā no 15 līdz 29 gadiem), kuri nemācās, nestrādā, neapgūst arodu, prasmes un veicināt viņu iesaisti izglītībā, tai skaitā aroda apguvē pie amata meistara, nodarbinātībā, NVA īstenotajos aktīvās darba tirgus politikas pasākumos, kā arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. Projekta ietvaros ekonomiski neaktīvajiem jauniešiem ir pieejams mentora atbalsts (ne mazāk kā 20 stundas mēnesī),  neformālās un ikdienas mācīšanās,  speciālistu (psihologs, karjeras konsultants, surdotulks, asistents u. c., izņemot ārstniecības personālu) konsultācijas,  dalība nometnēs, semināros, sporta aktivitātēs, kultūras pasākumos, brīvprātīgā darba aktivitātes, iesaiste nevalstisko organizāciju un jauniešu centru aktivitātēs, pasākumos un projektos, profesijas specifikas iepazīšana, tai skaitā vizītes uzņēmumos, lai izdarītu izvēli attiecībā uz nākotnes profesiju u.c. pasākumi. JSPA projektu īsteno sadarbībā ar pilsētu vai novadu pašvaldībām vai pašvaldību apvienībām (sadarbības partneri), valsts un pašvaldības institūcijām, biedrībām, nodibinājumiem.” ar atsauci uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.3.4. pasākumu "Sekmēt NEET jauniešu integrēšanos izglītībā un nodarbinātībā".
 

-

Atkārtoti lūdzam katram ziņojumā ietvertam pasākumam, kuru pilnībā vai daļēji ir plānots finansēt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros vai tas tika finansēts Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” ietvaros, norādīt attiecīgās programmas pasākuma vai projekta numuru. Piemēram, 116. zemsvītras atsaucē ir minēts "1 90 500 euro, projekta īstenošanas periodā no ES fondiem", kā arī 3.3.4. pasākumā ir minēti divi ESF projekti, bez apzīmējumiem.
Vienlaikus lūdzam izvērtēt, piemēram, 3.1.1., 3.3.4., 4.1.4., 4.1.6., 6.1.4.plānoto pasākumu sasaisti ar ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 4.1.2. un 4.2.2.specifiskā atbalsta mērķa ietvaros īstenotajiem atbalsta pasākumiem.

-

Lūdzam papildināt ziņojuma projekta saīsinājumu sadaļu ar saīsinājumu un tā atšifrējumu “ESF+ – Eiropas Sociālais fonds Plus”, ņemot vērā ziņojuma projektā lietoto saīsinājumu.
Vienlaikus lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projekta 2.5.4. pasākumā sniegto informāciju par minēto fondu no "Eiropas Savienības fonda projektu" uz "ESF+ projektu”.

-

Aicinām papildināt ziņojuma projektu ar jēdziena "demogrāfija" skaidrojumu, tādējādi akcentējot, ka demogrāfija nav tikai par dzimstības veicināšanu, bet skatāma plašākā kontekstā; kā arī papildināt ziņojuma projektu ar galveno tā izstrādes mērķi, kā arī plānotajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
 

-

Lūdzam precizēt ziņojuma projektā norādīto informāciju: “…EM plāno ikgadēji valsts budžeta prioritāro pasākumu ietvaros pieprasīt papildus finansējumu programmas nepārtrauktai īstenošanai 2026. un 2027. gadā 30 miljons euro apmērā ik gadu, kā arī meklē risinājumus papildus finansējuma piesaistei no Eiropas Savienības struktūrfondiem.”, ņemot vērā, ka apzīmējums “Eiropas Savienības struktūrfondi” tika lietos Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā, savukārt Eiropas Savienības fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodā tiek lietots apzīmējums “Eiropas Savienības fondi”.

Attiecīgus precizējumus lūdzam veikt arī pie 2.2.1.pasākuma redakcijas: "Īres mājokļu attīstība: Piesaistīt papildu finansējumu zemas īres maksas mājokļu būvniecības atbalsta programmas īstenošanai no Eiropas Savienības struktūrfondiem, vai vidēja termiņa budžeta sagatavošanas procesā."
 

-

Lūdzam papildināt ziņojuma projektu ar statistikas datiem, t.sk. par veikto abortu skaitu, ņemot vērā, ka ziņojuma 3.sadaļā to skaits ir minēts kā sabiedrības zināšanu rādītājs, bet statistikas dati ir norādīti tikai par nepilngadīgo grūtnieču skaitu: ''Viens no rādītājiem, kas raksturo sabiedrības zināšanas par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem, tai skaitā izpratni par atbildīgām savstarpējām attiecībām, kā arī par pusaudžu un jauniešu spēju šīs zināšanas īstenot, ir nepilngadīgo grūtnieču skaits, kā arī mākslīgi veikto abortu skaits nepilngadīgām jaunietēm.''
 

-

Lūdzam papildināt ziņojuma projektu ar 3. sadaļā “Demogrāfisko situāciju ietekmējošie faktori” (turpmāk – 3.sadaļa) minēto Nodarbinātības valsts aģentūras projektu numuriem:
1) projekts Nr. 4.3.3.5/1/24/I/001 “Atbalsts labākam un ilgākam darba mūžam”;
2)  projekts Nr. 3.1.2.5.i.0/1/23/I/CFLA/001 "Prasmju pilnveide pieaugušajiem", tādējādi nodrošinot attiecīgo ES fondu pasākumu identificēšanu.
 

-

Aicinām izvērtēt, vai ziņojuma projektā minētās sociālās kampaņas būs efektīvākais veids kā veicināt demogrāfijas attīstību. Kopumā šajā ziņojuma projektā identificējamas aptuveni 10 (desmit) kampaņas. Kā viens no galvenajiem sociālo reklāmu efektivitātes kritērijiem ir tas, cik skaidrs un nepārprotams ir sociālajā reklāmā iekļautais vēstījums - jo precīzāk reklāmā tiek ilustrēta pastāvošā problēma un piedāvāts konkrēts rīcības risinājums, jo lielāka ir varbūtība, ka cilvēki rīkosies tā, kā no viņiem tiek sagaidīts. Taču ne vienmēr pēc sociālo reklāmu noskatīšanās seko konkrēta rīcība, kas samazina reklāmas radīto ietekmi uz auditoriju. 
Attiecīgi lūdzam vērtēt, vai sociālās kampaņas būtu efektīvākais risinājums demogrāfijas attīstībai, tostarp tādu mērķu sasniegšanā, kā piemēram:
"Ģimenes vērtību stiprināšana, organizējot dažādas informatīvās un sociālās kampaņas par ģimenēm un bērniem kā vērtību sabiedrībā, mazinot stereotipus un negatīvo fonu par bērnu “dārdzību”, grūtībām audzinot, smagām dzemdībām, nespēju apvienot karjeru, izglītību un labklājību veidojot lielu ģimeni."
 

-