Atzinums

Projekta ID
21-TA-62
Atzinuma sniedzējs
Ekonomikas ministrija
Atzinums iesniegts
10.01.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
Iebildums
Saskaņā ar likumprojektu emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finanšu avoti ir: "1) izsoļu ieņēmumiem, kā arī emisijas kvotu realizēšanas sekundārajā tirgū; 2) gada emisijas sadales vienību pārdošanas; 3) zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora saistību izpildes vienību realizēšanas; 4) starptautiskās emisijas vienību tirdzniecības iegūto līdzekļu atlikuma; 5) ieņēmumiem no Parīzes nolīguma 6. pantā minēto starptautiski pārskaitīto mazinājumu realizācijas." Līdz ar to ir nepieciešams precizēt definīciju, kurā šobrīd ir noteikts, ka emisijas kvotu izsolīšanas instrumentā līdzekļi tiek gūti tikai no emisijas kvotu izsolīšanas.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts
Iebildums
Lūgums skaidrot, kas ir saprotams ar "realizēts produktos" - vai tas nozīmē, ka CO2 tiek izmantots kā izejviela rūpnieciskās produkcijas ražošanā vai kā izejviela energoresursu ražošanā, vai arī CO2 tiek pārdots bez sākotnējās izmantošanas?
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts
Iebildums
Lūgums papildināt definīciju, jo pielāgošanās klimata pārmaiņām varbūt ne tikai, lai mazinātu negatīvo efektu, bet lai arī izmantotu pozitīvo efektu, piemēram, Latvijai būtu nepieciešams jau šobrīd pielāgoties lielākai tūristu plūsmai, kas klimata pārmaiņu dēļ pārvirzītos no, piemēram, Vidusjūras valstīm uz Baltijas jūras valstīm, vai Latvijā būtu nepieciešams gūt labumu no ilgāka lauksaimniecības ražošanas perioda.
Piedāvātā redakcija
25) pielāgošanās klimata pārmaiņām – piemērošanās faktiskajam vai gaidāmajam klimatam un tā ietekmei ar mērķi mazināt vai novērst kaitējumu, kā arī veicināt vai gūt labumu;
4.
Likumprojekts
Iebildums
Norādām, ka Latvijai 2030.gada mērķi klimata pārmaiņu mazināšanas  un enerģētikas jomā ir jānosaka Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, kura izstrādi, saturu, iesniegšanu un pārbaudi nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013.
Tā kā regulas ir tieši piemērojamas, tad ir nepieciešams noteikt, ka klimata pārmaiņu mazināšanas jomā 2030.gada mērķi tiek noteikti Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ietvaros.
Norādām arī, ka Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādi regulē likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā" (VSS-307), kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē 2021.gada 1.aprīlī un tuvākajā laikā tiks iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē un Ministru kabineta sēdē.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Likumprojekts
Iebildums
Lūgums precizēt, kādā ietvarā minētā politika tiks izstrādāta - vai tā tiks noteikta Nacionālā enerģētikas un klimata plāna ietvaros?
Piedāvātā redakcija
-
6.
Likumprojekts
Iebildums
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka noteiktās nozares pilnībā neatbilst nozaru ministriju kompetencēm, t.i., nozarē veicamie emisiju samazināšanas pasākumi var būt vairāku ministriju kompetence, piemēram, transporta nozarē veicamie pasākumi varētu būt 3 nozaru ministriju kompetence – Satiksmes ministrija, Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, vai enerģētikas nozarē veicamie pasākumi varētu būt Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē. Savukārt nodokļu un nodevu pasākumi, kas var būtiski ietekmēt emisiju samazināšanu nozarēs, ir Finanšu ministrijas kompetences jautājumi, un nozaru ministrijām iespēja ietekmēt šos pasākumus varētu būt neliela.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Likumprojekts
Iebildums
Ņemot vērā, ka likumprojektā tiek paredzēts, ka Ministru kabinets nosaka emisiju samazināšanas mērķus katrā nozarē, kā arī to, ka šajā punktā tiek noteikts, ka atbildīgajai nozaru ministrijai ir jāplāno emisiju samazināšanas pasākumu finansējums, lūgums šajā pantā arī noteikt, ka, nosakot nozaru emisiju samazināšanas mērķus, proporcionāli katrai nozarei noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķiem tiek arī pārdalīts likumprojekta 35. un 36.pantā minētais finansējums atbilstoši kompetencei un veicamajiem pasākumiem.
Atkārtoti uzsveram, ka nav pieļaujama juridiski saistošu mērķu noteikšana nozaru ministrijām bez jebkādām finansiālām iespējām šos noteiktos mērķus sasniegt. Tāpat norādām, ka politikas plānošanas dokumentos ir jāiekļauj informācija par politikas plānošanas pasākumiem un to īstenošanai pieejamo finansējumu. Ja minētais finansējums nav pieejams, tad atbildīgās nozaru ministrijas nekādus emisiju mazināšanas pasākumus nevarēs identificēt un ieplānot.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Likumprojekts
Iebildums
Ņemot vērā, ka Nacionālais enerģētikas un klimata plāns iepriekš likumprojektā nav minēts, lūgums šeit iekļaut vai nu atsauci uz Regulu 2018/1999 vai Enerģētikas likumu (likumprojekts "Grozījumi Enerģētikas likumā (VSS-307) nosaka Nacionālā enerģētikas un klimata plāna izstrādes nosacījumus).
Piedāvātā redakcija
-
9.
Likumprojekts
Iebildums
Lūgums skaidrot, vai Ministru kabinets noteiks arī modelēšanas sistēmā iesaistītās institūcijas un to pienākumus un atbildības. Ja tā, tad lūgums papildināt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt arī iesaistītās institūcijas un noteikt to pienākumus.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Likumprojekts
Iebildums
Lūgums skaidrot, vai Ministru kabinets noteiks arī šajā punktā minētajās sistēmās iesaistītās institūcijas un to pienākumus un atbildības. Ja tā, tad lūgums papildināt deleģējumu Ministru kabinetam noteikt arī iesaistītās institūcijas un noteikt to pienākumus.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Likumprojekts
Iebildums
Norādām, ka Regulas 2018/1999 19.pantā nav noteikts pienākums sagatavot ilgtermiņa nacionālo pielāgošanās klimata pārmaiņām attīstības plānošanas dokumentu desmit gadu perspektīvā. Minētajā pantā ir noteikti nosacījumi 2-gadu ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Līdz ar to lūgums precizēt atsauci, kurš tieši piemērojams Eiropas Savienības vai starptautiskais tiesību akts nosaka Latvijai pienākumu izstrādāt "nacionālo pielāgošanās klimata pārmaiņām attīstības plānošanas dokumentu desmit gadu perspektīvā", vai arī svīrot šajā likumprojekta daļā iekļauto atsauci, ja šāds pienākums nav noteikts un tā ir Latvijas iniciatīva šādu dokumentu izstrādāt.
Vienlaikus norādām, ka joprojām nav noteikts politikas plānošanas dokumenta izstrādes termiņš - vai desmit gadu perspektīva sāksies pēc likuma spēkā stāšanās?
Piedāvātā redakcija
-
12.
Likumprojekts
Iebildums
Iebilstam par minēto nosacījumu, ka Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas operatoriem ir obligāti jāveic emisiju samazināšanas pasākumus savās darbībās. 
Norādām, ka nav saprotams, kāpēc šāda prasība ir noteikta kā obligāta, jo komersants pats var izvēlēties savas darbības nosacījumus, lai cita starpā izpildītu arī ar likumprojektu noteiktos pienākumus par emisijas kvotu nodošanu. Norādām, ka komersantam ir iespēja nodrošināt saistību izpildi izmaksu efektīvākā veidā. 
Norādām arī, ka šāda prasība vai pienākums nav arī noteikti Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas normatīvajā regulējumā – Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 13.oktobra direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (turpmāk – direktīva 2003/87/EK), jo operatoram vai gaisa kuģa operatoram ir dotas brīvas tiesības – veikt SEG emisiju samazināšanas pasākumus, iegādāties emisijas kvotas vai veikt kādu citu darbību, lai noteiktā termiņā nodotu emisijas kvotas noteiktā apjomā. Ņemot vērā minēto, lūgums svītrot likumprojekta 12.panta pirmās daļas 1.punktu.
Piedāvātā redakcija
-
13.
Likumprojekts
Iebildums
Lūgums skaidrot, vai šis nosacījums nozīmē, ka periodā pēc 2030.gada 1.janvāra vairs nebūs atļauta brīvprātīgā dalība Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā? Lūgums attiecīgi papildināt anotāciju ar informāciju, ka direktīvas 2003/87/EK 24.pants periodā pēc 2030.gada Latvijā vairs netiks piemērots.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Likumprojekts
Iebildums
Lūgums iekļaut arī termiņu, kādā operatoram vai gaisa kuģu operatoram minētie plāni ir jāsagatavo un jāiesniedz apstiprināšanai, piemēram, "6 mēnešus pirms darbības uzsākšanas".
Piedāvātā redakcija
-
15.
Likumprojekts
Iebildums
Lūgums minēto apakšpunktu papildināt ar oglekļa dioksīda izmantošanu, jo ir svarīgi veicināt ne tikai oglekļa dioksīda uztveršanu un apglabāšanu, bet arī oglekļa dioksīda uztveršanu un izmantošanu, jo oglekļa dioksīds kā izejviela ir izmantojams daudzos veidos.
Piedāvātā redakcija
-
16.
Likumprojekts
Iebildums
Lūgums papildināt minēto daļu, nosakot, ka Informatīvajā ziņojumā tiks noteikti arī finansējuma apjomi katrai atbildīgajai nozaru ministrijai, ņemot vērā likumprojekta 6.pantā ir noteikts, ka SEG emisiju samazināšanas mērķi tiks noteikti katrai konkrētai nozarei un nozaru ministrijām būs jāidentificē mērķu sasniegšanai nepieciešamie pasākumi un jāplāno finansējums šo pasākumu īstenošanai.
Norādām, ka nav atbalstāms likumprojektā noteikt konkrētus mērķus un papildu pienākumus nozaru ministrijām bez finansējuma piešķiršanas vai iezīmēšanas šīm ministrijām jauno papildu mērķu sasniegšanai, īpaši ņemot vērā to, ka izsoļu ieņēmumu finansējums periodā līdz 2030.gadam būtiski pārsniegs nozaru ministrijām ES struktūrfondu ietvaros SEG emisiju mazināšanas pasākumu īstenošanai pieejamo finansējumu.
Piedāvātā redakcija
-
17.
Likumprojekts
Iebildums
Lūgums minētā likumprojekta panta redakcijas virzībā ņemt vērā Ekonomikas ministrijas iebildumus, kas izteikti par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu"" (VSS-259), tai skaitā Ekonomikas ministrijas 2021.gada 6.decembra atzinumā Nr.3.1-20/2021/310 minēto.
Piedāvātā redakcija
-
18.
Likumprojekts
Iebildums
Uzskatām, ka šajā daļā minēto apskatu par Latvijas nākamajos divos kalendārajos gados plānotajiem 37.panta VARAM būtu jāsagatavo sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (kas ir par enerģētikas nozari atbildīgā ministrija un izvērsti pārzina nozares vajadzības), jo saskaņā ar Komisijas īstenošanas regulu 2020/1001*, Modernizācijas fonda mērķis ir atbalstīt investīcijas energosistēmu modernizācijā un energoefektivitātes uzlabošanā.
Šis ierosinājums ir saskanīgs ar Klimata likuma 37.panta vienpadsmitās daļas regulējumu, kur  jau šobrīd ir noteikts, ka  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju sagatavo un katru gadu līdz 31. martam iesniedz Ministru kabinetam informatīvo ziņojumu par Modernizācijas fonda finansējuma izlietojumu iepriekšējā gadā.
Piedāvātā redakcija
-
19.
Likumprojekts
Iebildums
Lūgums skaidrot, vai ir paredzēts, ka konsultatīvā padome skatīs arī konfidenciālos Modernizācijas fonda dokumentus, ko skata Modernizācijas fonda Investīcijas komiteja.
Lūgums noteikt, kas izstrādās minētos finanšu un darba plānus un kāds būs šo plānu saturs. Lūgums skaidrojumu iekļaut arī anotācijā.
Piedāvātā redakcija
-
20.
Likumprojekts
Iebildums
Tā kā likumprojekta 18.panta sestajā daļā ir noteikts "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nodrošina Ministru kabinetā apstiprinātā Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtu saraksta iesniegšanu Eiropas Komisijā ik pēc pieciem gadiem", lūgums skaidrot ierobežojumu oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas darbības attiecināt tikai uz Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas operatoriem. Norādām, ka Latvijā lielāko CO2 emisiju apjomu (ņemot vērā CO2 emisiju faktoru) rada tieši cietās biomasas sadedzināšanas iekārtas. Vienlaikus iekārtas, kurās izmanto tikai biomasu, netiek iekļautas Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, līdz ar to iekārtās, kurās izmanto tikai cieto biomasu un kuras rada lielāko CO2 emisiju apjomu (salīdzinoši) nebūtu atļauta CO2 uztveršana un uzglabāšana. 
Ņemot vērā, ka cietās biomasas sadedzināšanā radītais CO2 emisiju apjoms netiek ieskaitīts kopējā valsts SEG emisiju apjomā, tad šajā iekārtās radīto CO2 uztveršana nodrošinātu to, ka šādas iekārtas valsts kopējā SEG emisiju apjomā tiktu ieskaitītas kā negatīvas emisijas.
Piedāvātā redakcija
-
21.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Lūgums sadaļā "Risinājuma apraksts" iekļaut detālāku informāciju par likumprojekta 40.pantā paredzēto brīvprātīgo sistēmu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un oglekļa dioksīda piesaistei, nosakot tās darbības pamatprincipus un nosacījumus . Norādām, ka šobrīd likumprojektā ir iekļauts tikai pilnvarojums noteikts šādas sistēmas nosacījumusm bet, lai minēto pantu atbalstītu ir nepieciešams zināt, kas ir paredzēts šajā sistēmā.
Piedāvātā redakcija
-
22.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Lūgums sadaļā "Risinājumu apraksts" precizēt teikumu: "Iespējams, būs nepieciešams veicināt oglekļa dioksīda piesaisti, lai Parīzes nolīgums tiktu izpildīts Latvijā un būtu iespējams arī sasniegt klimatneitralitāti nacionālā līmenī.". Norādām, ka CO2 piesaisti nevis iespējams būs jāveicina, bet obligāti ir jāveicina, ņemot vērā arī VARAM sagatavotos ziņojumus par esošo un 2030.gada emisiju mazināšanas mērķu izpildi
Piedāvātā redakcija
-
23.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Lūgums sadaļā "Risinājumu apraksts" svītrot vai precizēt šīs rindkopas: "Ar likumprojekta 37. pantu tiek pārņemta likuma “Par piesārņojumu” V3 nodaļa, kas ar trīs pantiem izveidoja Modernizācijas fonda ietvaru Latvijā, balstoties uz tā izveidi ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018 .gada 14. marta direktīvu Nr. 2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (turpmāk – Direktīva 2018/410). Modernizācijas fonds ir finansēšanas mehānisms ar mērķi atbalstīt oglekļa mazietilpīgus ieguldījumus virzībā uz klimatneitralitāti. Latvijas daļa sastāda 1,44 % no kopējā Modernizācijas fonda finansējuma. Direktīvas 2003/87/EK 10.d panta trešā daļa noteic, ka Modernizācijas fonds darbojas saņēmēju ES dalībvalstu atbildībā. Likumprojekta 36. pants pārņem likuma “Par piesārņojumu” 32.12, 32.13 un 32.14 pantus, kuri nosaka Modernizācijas fonda vispārējo ietvaru, kā arī deleģējumu Ministru kabinetam noteikt Modernizācijas fonda darbības kārtību nacionālā līmenī, atbalstāmos investīciju virzienus atbilstoši Direktīvā 2018/410 noteiktajam, kā arī ikgadējos ziņošanas nosacījumus. Modernizācijas fonda ieņēmumi tiks uzskaitīti atbilstoši valsts budžeta ieņēmumu klasifikācijai vai nu 8.9.9.0 kodam, vai veicot grozījumus Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1032 “Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju” pielikumā izveidojot jaunu kodu, piemēram, 8.9.4.0 “Ieņēmumi Modernizācijas fonda investīciju priekšlikumu īstenošanai”. Uz likumprojekta izstrādes brīdi vēl nav pieņemts lēmums par gala risinājumu attiecībā uz attiecīgo kodu, taču visdrīzāk tiks veikti grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1032 “Noteikumi par budžeta ieņēmuma klasifikāciju”, lai ieviestu jaunu kodu tieši priekš Modernizācijas fonda ieņēmumiem."
Norādām, ka spēkā esošajā likuma "Par piesārņojumu" redakcijā nav tādas V3 nodaļas un 32.12, 32.13 un 32.14 pantu, bet to redakcijas ir iekļautas likumprojektā "Grozījumi likumā "Par piesārņojumu" (VSS-259), par kuriem vēl nav panākta starpministriju vienošanās un šīs nodaļas redakcijas vēl nav pat izskatītas Ministru kabineta sēdē.
Piedāvātā redakcija
-
24.
Anotācija (ex-ante)
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Iebildums
Lūgums šajā sadaļā iekļaut visus direktīvas 2003/87/EK (konsolidētā versija) transponēšanas instrumentus, ņemot vērā, ka šis ir jauns likums, kas aizstāj spēkā esošo likumu un vienlaikus arī maina spēkā esošo likumu nosacījumus, piemēram, attiecībā uz direktīvas 2003/87/EK 24.panta turpmāko nepiemērošanu periodā pēc 2030.gada 1.janvāra
Piedāvātā redakcija
-
25.
Anotācija (ex-ante)
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Iebildums
Ņemot vērā, ka likumprojekts nosaka nozaru ministrijām pienākumu izstrādāt klimata pārmaiņu politiku, identificēt klimata pārmaiņu politikas īstenošanai nepieciešamos pasākumus, rast šo pasākumu īstenošanai nepieciešamo finansējumu un nodrošināt šo pasākumu īstenošanu, iebilstam, ka nozaru ministrijām nebūs papildu administratīvās izmaksas šo pienākumu īstenošanai.
Likumprojektā ir iekļauti jauni nosacījumi attiecībā uz pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas izstrādi un īstenošanu, kas arī likumprojekta anotācijā ir minēti kā jauni pienākumi, līdz ar to tas arī radīs papildu administratīvo slogu nozaru ministrijām.
Piedāvātā redakcija
-
26.
Anotācija (ex-ante)
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Iebildums
Ņemot vērā, ka likumprojekts nosaka to, ka SEG emisiju samazināšanas mērķi tiks noteikti nozarēm un to izpilde tika noteikta kā pienākums nozaru ministrijām, iebilstam, ka mērķu izpildes atbilstības izmaksas nozaru ministrijām neradīsies. Līdz ar to būtu nepieciešams aizpildīt šo anotācijas sadaļu.
Piedāvātā redakcija
-