Atzinums

Ministru kabineta noteikumu projekta "Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība" (turpmāk – projekts) 2.1. apakšpunkts paredz, ka ārstniecības personas sertifikācija ir ārstniecības personas sertifikāta piešķiršana. Vēršam uzmanību uz to, ka Ārstniecības likuma 1. panta 4. punktā skaidrots, kas ir ārstniecības personas sertifikāts, savukārt Ārstniecības likuma 1. panta 5.¹ punktā skaidrots, kas ir ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikāts. Ņemot vērā to, ka no projekta 2.1. apakšpunktā ietvertā skaidrojuma izriet, ka ārstniecības personas sertifikācija veicama arī ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes lietošanā, secināms, ka ārstniecības personas sertifikācijas rezultātā var piešķirt arī ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikātu. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 2.1. apakšpunktu vai papildināt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (turpmāk – anotācija) ar informāciju par to, vai ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikāts ir viens no ārstniecības personas sertifikāta veidiem. Vienlaikus aicinām precizēt projektu, jo projekta tekstā reizēm tiek lietots vārdu savienojums "ārstniecības personas sertifikāts", taču projekta 2.1. apakšpunktā šim vārdu savienojumam ir pieteikts saīsinājums "sertifikāts".

-

Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 11.8. apakšpunkts un 53.-57. punkts un projekta 87. punkts daļā par lēmumu par profesionālās kvalifikācijas neformālās tālākizglītības pasākumiem neatbilst Ministru kabinetam Ārstniecības likuma 29. panta pirmajā daļā dotajam pilnvarojumam, kas ir projekta izdošanas tiesiskais pamats. 2023. gada 6. decembra likuma "Grozījumi Ārstniecības likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā), skaidrojot grozījumus Ārstniecības likuma 29. panta pirmajā daļā, papildus skaidrots, ka "likumprojekts paredz precizēt likuma 48. pantu, lai deleģētu Ministru kabinetam noteikt prasības ārstniecības personu profesionālās kvalifikācijas neformālo tālākizglītības pasākumu organizatoriem, lai saņemtu apstiprinājumu tam, ka par dalību minētajos pasākumos piešķirtie tālākizglītības punkti tiks ņemti vērā ārstniecības personas pārreģistrācijā, resertifikācijā, kā arī tālākizglītības punktu novērtēšanas un apstiprināšanas kārtību." Tādējādi pirmšķietami minētās projekta normas varētu atbilst Ārstniecības likuma 48. pantā Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam. Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 11.8. apakšpunktu un 53.-57. punktu un precizēt projekta 87. punktu vai papildināt projekta norādi uz projekta izdošanas tiesisko pamatu ar likuma normu, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt regulējumu attiecībā uz profesionālās kvalifikācijas neformālās tālākizglītības pasākumu apstiprināšanu.

-

Lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt projekta 14. punkta ievaddaļu, kas paredz, ka sertifikācijas komisija ir sertifikācijas institūcijas struktūrvienība. Projekta 16. punkta pirmais teikums paredz, ka kandidātus darbībai sertifikācijas komisijā ar vienkāršu balsu vairākumu ievēlē attiecīgās pamatspecialitātes, apakšspecialitātes vai papildspecialitātes profesionālās organizācijas biedru sapulce. Savukārt struktūrvienības ietvaros ar šīm personām drīzāk būtu nodibināmas darba tiesiskās attiecības.

-

Lūdzam svītrot projekta 16. punkta trešo teikumu un nepieciešamības gadījumā precizēt projektu, piemēram, projekta 17. punktu. Projekta 16. punkta trešais teikums paredz, ka profesionālo organizāciju biedru sapulces ievēlētie kandidāti darbam sertifikācijas komisijā vēl pirms sertifikācijas komisijas sastāva apstiprināšanas sertifikācijas padomē ievēlē sertifikācijas komisijas priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru. Vēršam uzmanību uz to, ka ievēlētajiem kandidātiem, pirms to apstiprināšanas, nav nekāda pamata sanākt kopā un ievēlēt sertifikācijas komisijas amatpersonas, jo sertifikācijas padomei ir tiesības neapstiprināt sertifikācijas komisiju attiecīgajā sastāvā vai konkrētas ievēlētās personas.

-

Lūdzam precizēt projekta 26. punktu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar projekta 14.9. un 14.10. apakšpunktā noteikto sertifikācijas komisija sniedz sertifikācijas padomei priekšlikumu par sertifikāta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt sertifikātu vai sniedz sertifikācijas padomei priekšlikumu par ārstniecības personas resertifikāciju vai par atteikumu resertificēt ārstniecības personu. Savukārt lēmumu saskaņā ar projekta 11.5. apakšpunktā noteikto pieņem sertifikācijas padome.

-

Lūdzam svītrot projekta 30. punkta trešo teikumu, ņemot vērā to, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas ieguves pienākums izriet no Administratīvā procesa likuma 59. panta, vai pamatot šāda regulējuma nepieciešamību, tostarp, norādot nepieciešamību informāciju par papildu informācijas pieprasīšanu norādīt sertifikācijas lapā.

-

Lūdzam izvērtēt un attiecīgi pamatot projekta 43. punkta otrajā teikumā ietverto regulējumu. Vēršam uzmanību uz to, ka persona nebūtu jāpielaiž pie eksāmena, ja tā nav iesniegusi izglītību apliecinošu dokumentu, tostarp, projekta 27.4. apakšpunktā paredzēto dokumentu, vai projekta 27.6. apakšpunktā minēto izziņu. Attiecīgie dokumenti ir pievienojami sertifikācijas iesniegumam un sertifikācijas komisija saskaņā ar projekta 30. punktu informē personu par sertifikācijas eksāmena kārtošanu, ja ir iesniegti visi projekta 27. punktā minētie dokumenti. Tādējādi nav saprotams, kā var izveidoties situācijas, kad persona attiecīgo dokumentu nav iesniegusi, bet ir tikusi pielaista pie sertifikācijas eksāmena kārtošanas. Ja minētais regulējums attiecināms uz situāciju, kad persona sertifikācijas eksāmenu kārtojusi vienlaikus ar izglītības programmas beigu pārbaudījumu, kā tas minēts projekta 27.6. apakšpunktā, lūdzam attiecīgi precizēt projekta 43. punkta otro teikumu.

-

Lūdzam svītrot projekta 44., 62. un 75. punktu, ņemot vērā to, ka administratīvā akta paziņošana adresātam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā jau izriet no Administratīvā procesa likuma 70. panta.

-

Ārstniecības likuma 29. panta pirmā daļa, kas ir noteikumu izdošanas tiesiskais pamats, pilnvaro Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā tiek organizēta ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija, sertifikācijas eksāmens un tā norise, kā arī sertifikāta anulēšanas un darbības apturēšanas kārtību. Satversmes  tiesa ir  atzinusi: ja likumdevēja dotajā pilnvarojumā lietots vārds "kārtība", tas nepārprotami norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu. Tādēļ Ministru kabineta noteikumos, kuri izdoti, pamatojoties uz šādi formulētu pilnvarojumu, nevar būt iekļautas materiālo tiesību normas, kas veidotu jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03  20. punktu, 2013. gada 27. jūnija sprieduma lietā Nr. 2012-22-0103 18. punktu un 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 23.3. apakšpunktu). Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz nepārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punktu). 2023. gada 6. decembra likuma "Grozījumi Ārstniecības likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā), skaidrojot grozījumus Ārstniecības likuma 29. panta pirmajā daļā, norādīts, kādu materiāltiesisku regulējumu paredzēts noteikt uz šī pilnvarojuma pamata. No minētās anotācijas neizriet, ka likumdevējs ir gribējis dot tiesības Ministru kabinetam noteikt personas tiesību ierobežojumu kārtot sertifikācijas eksāmenu jau nākamajā eksāmena kārtošanas reizē, proti, ierobežot personas Satversmes 106. pantā garantētās tiesības izvēlēties nodarbošanos un darbavietu. Lai arī Satversmes 116. pants paredz, ka Satversmes 106. pantā minētās personas tiesības var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, šādam ierobežojumam ir jābūt pamatotam un jāizriet no likumā paredzētā regulējuma. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar izvērtējumu par projekta 46. punktā ietvertā regulējuma atbilstību Ministru kabinetam dotajam pilnvarojumam, kā arī izvērtēt šāda personas tiesību ierobežojuma samērīgumu.

-

Lūdzam pamatot projekta 47.4. un 67.5. apakšpunktā un 64., 65. un 77. punktā ietvertā regulējuma, kas paredz iesniegt dokumentus, kas apliecina valsts valodas prasmi, nepieciešamību. Projekta 47. punkts un 67. punkts paredz, kādus dokumentus pievieno resertifikācijas iesniegumam. Saskaņā ar projekta 47. punkta ievaddaļā noteikto resertifikācijas iesniegumu var iesniegt tikai tajā gadījumā, ja personai ir spēkā esošs ārstniecības personas sertifikāts. Projekta 64., 65. un 77. punkts noteic rīcību gadījumā, ja personai nepiemēro resertifikācijas kārtību vai atsaka resertifikāciju. Projekta 27. punkts paredz, kādi dokumenti pievienojami sertifikācijas iesniegumam, neparedzot pienākumu iesniegt dokumentus, kas apliecina valsts valodas prasmi. Savukārt projekta 39. punkta ievaddaļa paredz, ka sertifikācijas eksāmens ir valsts valodā. Tādējādi persona, kas vēlēsies veikt resertifikāciju, būs kārtojusi sertifikācijas eksāmenu valsts valodā vismaz vienu reizi, kā arī sertifikācijas brīdī personai netiek prasīts apliecināt valsts valodas prasmi. Ievērojot minēto, nav saskatāms pamats visām personām prasīt iesniegt dokumentus, kas apliecina valsts valodas prasmi, resertifikācijas laikā. Iestāde lēmuma pieņemšanai drīkst iegūt tikai tos dokumentus, kas ir nepieciešami lēmuma pieņemšanai.

-

Lūdzam svītrot projekta 52.1. apakšpunktā vārdus "māsu un". Vēršam uzmanību uz to, ka no Ārstniecības likuma 29. pantā noteiktā izriet, ka projektā paredzētais regulējums neattiecas uz māsām, kā arī projektā nav paredzēta māsu sertifikācijas un resertifikācijas kārtība.

-

Projekta 82. punkts paredz, ka, pieņemot lēmumu par izsniegtā sertifikāta anulēšanu, sertifikācijas padome nosaka termiņu, uz kādu tas tiek anulēts. Vēršam uzmanību uz to, ka minētais regulējums pēc būtības paredz personas tiesību ierobežojumu noteiktu laiku iegūt ārstniecības personas sertifikātu un attiecīgi veikt konkrēto profesionālo darbību. Minētais izriet arī no projekta 5.6. apakšpunktā paredzētā. Papildus secināms, ka sertifikācijas padomei ir atstāta rīcības brīvība izlemt, uz kādu termiņu šis ierobežojums nosakāms. Norādām, ka šādam tiesību ierobežojumam ir jābūt noteiktam likumā, ņemot vērā to, ka tas būtiski ietekmē personas tiesības un tam pēc būtības ir sodošs raksturs. Vēršam uzmanību uz to, ka šāda papildu ierobežojuma noteikšana (aizliegums noteiktu laiku iegūt ārstniecības personas sertifikātu) neizriet no Ministru kabinetam dotā pilnvarojuma un tiesības noteikt ārstniecības personas sertifikāta anulēšanas kārtību ir jātulko pēc iespējas šauri un privātpersonai labvēlīgi. Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 82. punktu un precizēt projekta 5.6. apakšpunktu.

-

Lūdzam svītrot projekta 86. punktu, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta otrajā daļā noteikto administratīvo aktu Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā paziņo tikai adresātam. Savukārt citas personas, kas nav administratīvā procesa dalībnieki, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 71. panta otrajā daļā noteikto var tikt informētas par pieņemto lēmumu, nevis tām paziņojams konkrētais lēmums.

-

Lūdzam precizēt projekta 1. pielikumu, ņemot vērā to, ka Ārstniecības likuma 1. panta 5.¹ punkts paredz, ka izsniegts tiek arī ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikāts, un projekts paredz sertifikāciju ārstniecisko un diagnostisko metožu lietošanā, vai papildināt anotāciju ar pamatojumu tam, kāpēc tiek noteikts tikai ārstniecības personas sertifikāta saturs.

-

Projekta 2. pielikuma 25.3. apakšpunktā ir norādīts, ka sertifikācijas komisija var izteikt priekšlikumu anulēt sertifikācijas rezultātus. Ņemot vērā to, ka projektā nav paredzēts regulējums, kas attiektos uz sertifikācijas rezultātu anulēšanu, lūdzam precizēt projekta 2. pielikuma 25.3. apakšpunktu vai papildināt projektu ar attiecīgu regulējumu un ietvert pamatojumu šādam regulējumam anotācijā.

-

Lūdzam anotācijas 8.1.13. apakšpunktā sniegt  izvēlētā personas datu glabāšanas termiņa pamatojumu.
Lūdzam ņemt vērā, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. panta 1. punkta "e" apakšpunktā ietvertajam glabāšanas ierobežojuma principam, personas datus glabā tikai tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami nolūkiem, kuros to apstrādā.

-

Aicinām svītrot projekta 12. un 13. punktu, ņemot vērā to, ka tajos iekļautajam regulējumam ir organizatorisks raksturs, kas var tikt noteikts sertifikācijas padomes nolikumā.

-

Aicinām projekta 19.1. apakšpunktā vārdu "deleģējamo" aizstāt ar vārdu "ievēlamo", ņemot vērā to, ka no projekta 16.  punkta izriet, ka pārstāvji tiek ievēlēti, nevis deleģēti.

-

Aicinām svītrot projekta 22. punktu, ņemot vērā to, ka tajā iekļautajam regulējumam ir organizatorisks raksturs, kas var tikt noteikts sertifikācijas komisijas nolikumā.

-

Aicinām svītrot projekta 26. punktu, ņemot vērā to, ka tajā iekļautajam regulējumam ir organizatorisks raksturs, kas var tikt noteikts sertifikācijas komisijas nolikumā.

-

Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7.septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 52.2.6.¹ apakšpunktam lūdzam projektu saskaņot ar Datu valsts inspekciju.
 

-

Aicinām projekta 38., 58. un 71. punktā ietverto regulējumu noteikt vienā projekta punktā, iekļaujot to projekta I nodaļā. Visticamāk visus kārtējos sertificēšanas un resertificēšanas jautājumus sertifikācijas komisija izskatīs vienā sēdē, tādējādi ir iespējams, ka vienā sertifikācijas komisijas protokolā tiks ietverta informācija gan par ārstniecības personas sertifikāciju, gan par citas ārstniecības personas resertifikāciju, tādējādi nav nepieciešams šo regulējumu ietvert katrā attiecīgajā projekta nodaļā.

-

Aicinām papildināt anotāciju ar informāciju par to, kas būs uzskatāms par projekta 61.2. apakšpunktā minēto būtisko termiņa nokavējumu. Vēršam uzmanību uz to, ka no projekta izriet, ka tiks izveidotas vairākas sertifikācijas komisijas, tādējādi ir nepieciešams nodrošināt to vienveidīgu darbību, piemērojot šādu nekonkretizētu regulējumu.

-

Aicinām precizēt projekta 2., 3. un 4. pielikumu, paredzot, ka personai jānorāda sava oficiālā elektroniskā adrese, vai precizēt projekta 2. pielikuma 7. punktu, 3. pielikuma 7. punktu un 4. pielikuma 7. punktu, kas paredz, ka persona var piekrist, ka lēmums tiek paziņots uz personas norādīto oficiālo elektronisko adresi. Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 2., 3. un 4. pielikums neparedz personai pienākumu norādīt oficiālo elektronisko adresi.

-

Aicinām precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā "Risinājuma apraksts" ietverto informāciju, ka "sertifikācijas padomes lēmumu par ārstniecības personas sertifikāta anulēšanu vai darbības apturēšanu, sertifikācijas institūcija Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā paziņo pašai ārstniecības personai, priekšlikuma iesniedzējam ārstniecības personas sertifikāta anulēšanai, kā arī ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistram attiecīga ieraksta izdarīšanai reģistrā." Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 70. panta otrajā daļā paredzēto administratīvo aktu paziņo adresātam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt Administratīvā procesa likuma 71. panta pirmā daļa paredz, ka administratīvo aktu paziņo trešajai personai, un minētā panta otrā daļa noteic, ka, ja administratīvā lieta ierosināta, pamatojoties uz tādu informāciju, kuras iesniedzējs nav administratīvā procesa dalībnieks, iesniedzējam paziņo par to, ka administratīvā lieta izskatīta, un to, kāds ir tās izskatīšanas rezultāts. Ievērojot minēto sertifikācijas padomes lēmums var tikt paziņots tikai ārstniecības personai un trešajām personām, ja tādas ir, savukārt citām personām sertifikācijas padomes lēmums paziņots netiek.

-

Lūdzam, ņemot vērā, ka projekta normas paredz personas datu apstrādi, aizpildīt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu. Aicinām papildināt projekta anotācijas 8.1.13. apakšpunktu ar skaidru un saprotamu informāciju par projektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei, proti, spēkā esošo ārējo normatīvo aktu (-us) un tā normu (-as), no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus projektā paredzētajā veidā, kā arī sniedziet īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādus tieši datus paredz apstrādāt projekts, kādos konkrētos nolūkos, datu glabāšanas termiņu un tā pamatojumu. Papildus norādiet, vai dati tiks nodoti citām institūcijām un kādā nolūkā un apjomā.

-