Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Zemkopības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā administrē un uzrauga Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai 2023.–2027. gada plānošanas periodā” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.  
Projekta 1. punktu saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 100.2. apakšpunktu nepieciešams izteikt precīzi atbilstoši Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma (turpmāk – likums) 5. panta septītajā, astotajā un devītajā daļā noteiktajam pilnvarojumam. Ja projekts tiek veidots, pamatojoties uz trīs pilnvarojuma normām, precīzai pilnvarojuma pārņemšanai piedāvājam projekta 1. punktā veidot trīs apakšpunktus. Vēršam uzmanību, ka likuma pilnvarojuma normas paredz arī zivsaimniecības jomas regulējumu, par ko projektā atbilstošs regulējums nav iekļauts. Ja ar šo projektu netiek veidots tiesiskais regulējums zivsaimniecības jomā, projekta anotācijas IV sadaļā nepieciešams sniegt izvērstu skaidrojumu par to, kad un ar kādiem normatīvajiem aktiem Ministru kabinets izpildīs likumā noteikto uzdevumu pilnā apjomā.  

-

Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, normatīvajā aktā nelieto sinonīmus un vienu lietu konsekventi sauc vienā un tajā pašā vārdā. Tāpat atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, termins ir jālieto vienā nozīmē, un tas nav aizstājams ar sinonīmiem.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam visā noteikumu projektā izvērtēt terminu “atbalsta saņēmējs”, “atbalsta pretendents” un “lauksaimnieks” lietojumu.
 

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta IV nodaļu ar uzdevumu noteiktai iestādei vai iestādēm izveidot KLP SP uzraudzības komiteju un izstrādāt tās nolikumu.

-

Ņemot vērā noteikumu projektā lietoto terminoloģiju, lūdzam vārdu "lauksaimniekam" aizstāt ar vārdiem “atbalsta pretendentam”.

52. Atbalsta pretendents atbalsta pieteikumu iesniedz elektroniski, izmantojot Elektronisko pieteikumu sistēmu. Ja atbalsta pretendentam nav tehnisku iespēju pašam iesniegt pieteikumu, tiek nodrošināts konsultatīvs atbalsts pieteikuma iesniegšanai Lauku atbalsta dienesta reģionālajās pārvaldēs vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" birojos.
 

Lūdzam skaidrot, vai termini “rūpīgā pārbaude” un “padziļināta pārbaude” noteikumu projektā (XI nodaļā) tiek lietoti kā sinonīmi vai tiem ir atšķirīgs tvērums.
Atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, normatīvajā aktā nelieto sinonīmus un vienu lietu konsekventi sauc vienā un tajā pašā vārdā. Tāpat atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, termins ir jālieto vienā nozīmē, un tas nav aizstājams ar sinonīmiem.
Pamatojoties uz minēto, lūdzam skaidrot jēdziena "padziļināta pārbaude” tvērumu vai arī konsekventi izmatot vienu terminu, nelietojot sinonīmus.

 

-

Norādām, ka saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins „uzņēmums” apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projekta 70. punktu, termina „uzņēmums” vietā izmantojot terminu „komersants” vai „saimnieciskās darbības veicējs”.
 

-

Norādām, ka saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins „uzņēmums” apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projekta 71. punktu, termina „uzņēmums” vietā izmantojot terminu „komersants” vai „saimnieciskās darbības veicējs”.
 

-

Projekta 80. punktu nepieciešams izteikt atbilstoši normatīvo aktu izstrādes juridiskās tehnikas prasībām par atsevišķiem uzvedības noteikumiem tiesību normās, proti, vienā atsevišķā punktā paredzēt pienākumu iestādei pieņemt lēmumu, bet citā atsevišķā punktā paredzēt gadījumus, kad neatbilstošos izdevumus neatgūst. Turklāt projekta 80. punkta pirmo teikumu nepieciešams izvērtēt un izteikt atbilstoši Administratīvā procesa likuma 64. pantā noteiktajiem administratīvā akta izdošanas termiņiem, jo 18 mēnešu termiņš pēc “pārkāpuma konstatēšanas” administratīvajā procesā nebūs pieļaujams gadījumos, ja tā būs notikusi, pamatojoties uz personas iesniegumu. Tieslietu ministrija piedāvā ar pietiekamu vispārinājuma pakāpi noteikt samērīgu lēmuma pieņemšanas termiņu.  Vienlaikus projekta 80. punkta trešo teikumu nepieciešams svītrot. Vēršam uzmanību, ka “iestādes noteikta kārtība” ir iekšējais normatīvais akts, kas privātpersonai nav saistošs un var nebūt publisks. Turklāt šāda norāde par iestādes tiesībām ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā noteiktajiem principiem, jo īpaši tiesiskuma principu. Ievērojot minēto, projektā nepieciešams noteikt visus gadījumus, kad iestāde neatbilstošos izdevumus neatgūst un kāds pamatojums personai tam ir nepieciešams.  

-

Projekta 81. punktu nepieciešams izvērtēt un piedāvājam to svītrot, jo administratīvo aktu paziņošanai jānotiek Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Nosūtīšana ir tikai viens no dažādiem paziņošanas veidiem, turklāt piecas darba dienas ir nesamērīgi liels termiņš gadījumos, ja paziņošana notiks elektroniski. 

-

Projekta 82. punktu par neatbilstošo izdevumu atmaksas pienākumu nepieciešams izvērtēt un precizēt vai svītrot. Vēršam uzmanību, ka šajā normā paredzētais regulējums ir pretrunā ar Administratīvā procesa likuma 11. pantā noteikto likuma atrunas principu, jo nokavējuma naudas piedzīšanas tiesības ir privātpersonai nelabvēlīgs materiālo tiesību regulējums un to Ministru kabinets ar noteikumiem bez īpaša likuma pilnvarojuma nav tiesīgs noteikt. Ievērojot minēto, projekta 82. punktu nepieciešams svītrot vai precizēt līdzīgi, kā ir izteikts projekta 86. punkts, proti, normu izteikt kā ārējo atsauci par likuma vai regulas piemērošanu. Atbilstoši nepieciešams precizēt projekta 83. un 84. punktu.  

-