Atzinums

Aicinām papildināt anotācijas 1.3 sadaļu ar izvērtējumu un pamatojumu par augstāk minētajiem aspektiem.

a) Ekonomikas ministrija izsaka iebildumu par FM virzīto reformu un sagatavotajiem tiesību aktu projektiem. 
Lai lemtu par vienotas kreditētāju uzraudzības un kontroles institūcijas noteikšanu, ir nepieciešams skaidrs, caurspīdīgs lēmuma pamatojums un ietekmes izvērtējums, kas šobrīd iztrūkst. Lai pieņemtu lēmumu, ir jābūt skaidrai problēmai vai trūkumiem esošajā uzraudzības modelī, ko nepieciešams atrisināt, vai redzamiem ieguvumiem, ieviešot uzraudzības reformu. EM ieskatā nav ne viena, ne otra, jo tam nav pietiekama un datos balstīta pamatojuma. 

b) Likumprojekta anotācijā norādīts, ka ar uzraudzības reformu tiek risināta uzraudzības sadrumstalotība. Vienlaikus, ārpus LB finanšu sektora uzraudzības paliek: 
1) Nelicencētie kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji (juridisku personu kreditētāji); 
2) Ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji (15 licencētajiem parādu ārpustiesas atguvējiem, kas nav nošķirama no finanšu sistēmas - parādu portfelī ir 1,6 miljardi EUR parādi no kredītiestādēm un patērētāju kreditētājiem jeb vairāk kā 90%); 
3) Kredītu starpnieki, kuriem, atbilstoši Kreditēšanas direktīvas prasībām no 2026.gada 20.novembra arī jābūt reģistrētiem. 

c) Neviens no tiesību aktu projektiem nesatur pietiekami detalizētu informāciju par to, kādā veidā tiktu organizēta nebanku kreditētāju uzraudzība no LB puses. Līdz ar to nav iespējams novērtēt izmaksu, birokrātiskā un administratīvā sloga palielināšanos/samazināšanos nozarei.

d) EM kategoriski iebilst, ka šajā projektu pakotnē netiek virzīti arī grozījumi LB likumā, kurā būtu detalizēti aprakstīts, kādā veidā tiktu organizēta patērētāju kreditētāju uzraudzība no Latvijas Bankas puses (t.i., kāda būtu uzraudzības intensitāte, kāda veida dokumenti pa kādiem kanāliem būtu jāiesniedz, utt.). un patērētāju tiesību uzraudzība, kā arī nepieciešamās strukturālās izmaiņas, IT sistēmu pielāgošana un izmaksas LB šo jauno funkciju īstenošanai. 

e) Visbūtiskākie riski šai reformai ir attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību. Ne informatīvajā ziņojumā, ne Likumprojektos tie nav pietiekami izvērtēti. Šobrīd visus LB uzraugāmos subjektus no patērētāju tiesību viedokļa, tajā skaitā negodīgas komercprakses, reklāmas, līguma noteikumiem utt. - uzrauga PTAC. Plānotā reforma patērētāju tiesību uzraudzību/sūdzību izskatīšanu sadrumstalos no vienas iestādes – divās. Ņemot vērā, ka LB nav atbilstošas pieredzes patērētāju tiesību aizsardzībā un sūdzību izskatīšanā, vismaz sākotnēji, patērētāju aizsardzības līmenis varētu samazināties. 
Sadrumstalojot patērētāju tiesību uzraudzības ietvaru nebūs iespējams īstenot vienotu, profesionāli koordinētu pieeju patērētāju aizsardzībā. Pastāv risks atšķirīgai interpretācijai, piemēram, attiecībā uz negodīgu komercpraksi un sodu piemērošanu un to apmēriem. 

f) EM ieskatā problemātisks ir arī LB autonomās iestādes statuss. Šobrīd PTAC ir ekonomikas ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Nododot patērētāju tiesību aizsardzības politikas finanšu jomā īstenošanu LB, tā tiek izņemta no Ministru kabineta padotības un politiskās atbildības principiem. EM nebūs iespējams pārraudzīt šīs jomas īstenošanu LB.  

g) EM ieskatā ir jārisina Moneyval identificētā problēma - PTAC un VID uzraudzības pārklāšanās NILLTPFN jomā, nevis jāveic visaptveroša reforma bez redzamiem un datos balstītiem ieguvumiem un ar riskiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā. 

-

Ar likumprojektu nav saprotams, kā turpmāk tiks īstenota patērētāju tiesību aizsardzības politika, jo likumprojekts un saistītie tiesību akti paredz uzraudzības maiņu no Patērētāju tiesību aizsardzības centra uz Latvijas Banku, kas ir patstāvīga valsts iestāde, kas nav pakļauta Ministru kabinetam. Ja Ekonomikas ministrija saglabā šo politikas jomu, bet Latvijas Banka nodrošina uzraudzību (izdodot Latvijas Bankas noteikumus), tad nav skaidrs, kādā veidā tiks realizētas izmaiņas tiesību aktos, t.i., ja esošie Ministru kabineta noteikumi zaudēs spēku līdz ar likuma spēkā stāšanos un tiks izdoti Latvijas Bankas saistošie noteikumi, tad norādāms, ka Ekonomikas ministrija šo īstenot institucionāli nevarēs, jo Ekonomikas ministrijai nav tiesību izdot Latvijas Bankas noteikumus. Vienlaikus, ja šos noteikumus izstrādās Latvijas Banka, tad Ekonomikas ministrijai zūd politikas veidotāja pienākums. Turklāt, nav izprotams, kas notiks gadījumos, ja Latvijas Banka kā uzraugs un Ekonomikas ministrija kā politikas veidotājs nespēs vienoties par konkrētām noteikumu redakcijām. Esošajā kārtībā šādi gadījumi tiek virzīti uz izskatīšanu Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabineta komitejas sēdi.  
Nododot patērētāju tiesību uzraudzības funkciju Latvijas Bankai, tiek sašaurināta Ministru kabinetam Satversmē piešķirtā kompetence valsts pārvaldes jomā. Ne Informatīvais ziņojums, ne Likumprojekti neskaidro, kāpēc patērētāju tiesību uzraudzībai finanšu jomā ir nepieciešama Latvijas Bankas autonomija. Projekts nesatur skaidrojumu, kādas problēmas šajā jomā ir šobrīd un attiecīgi pamatojums, kāpēc patērētāju tiesību aizsardzība finanšu jomā jāizslēdz no izpildvaras darbības jomas.  
Ņemot vērā norādīto, aicinām skaidrot, kā turpmāk tiks realizēta šī politikas īstenošana un uzraudzība. Tāpat lūdzam skaidrot, kāpēc esošajiem Ministru kabineta noteikumiem ir jāzaudē spēks un tie nevar turpināt darboties esošajā tiesību sistēmā, jo Latvijas Bankai Ministru kabineta noteikumi ir saistoši.  
Tāpat lūdzam skaidrot, vai Latvijas Bankai ir tiesības izdot ārējos normatīvos aktus, kas attiecas ne tikai uz konkrētu subjektu loku, bet arī patērētājiem un trešajām pusēm.  

-

Saskaņā ar Latvijas Bankas likuma 24. pantu Latvijas Bankas uzraudzītais finanšu tirgus dalībnieks atbilstoši attiecīgā finanšu tirgus dalībnieka darbību regulējošajam likumam veic maksājumus Latvijas Bankai, lai segtu Latvijas Bankas izdevumus, kas tieši vai netieši saistīti ar finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanu un uzraudzību, noregulējuma piemērošanu un kompensāciju izmaksas sistēmu nodrošināšanu.
Lūdzam skaidrot un precizēt likumprojekta pantu, norādot, uz kāda izvērtējuma pamata tika noteikta likumprojektā norādītā uzraudzības maksa, ņemot vērā, ka likumprojekta anotācijā norādītais Latvijas Bankas darbinieku skaits ir 6 un izmaksas – 352`800 EUR.
Atbilstoši 2025.gada statistikas datiem ar likumprojektā iekļauto redakciju patērētāju kreditēšanas pakalpojuma sniedzēji Latvijas Bankai veiktu maksājumus 1`582`965.70  EUR apmērā. Proti, reforma pēc būtības paredz pusotra miljona EUR atņemšanu valsts budžetam un novirzīšanu Latvijas Bankai. Tādejādi rodas neizmantotie ienākumi Latvijas Bankai 1`230`165,70 EUR apmērā, kas netiks izmantoti uzraudzībai un faktiski uzskatāma par Latvijas Bankas peļņu (ienākumi mīnus izdevumi). Aicinām pārskatīt pantā noteikto komisijas maksu, kas neatbilst reālajām un norādītajām Latvijas Bankas izmaksām.
Līdztekus lūdzam papildināt likumprojektu, kā arī anotāciju ar aprēķiniem un norādi, ka uzraudzības maksas pārsniegšanas gadījumā Latvijas Banka rīkosies Latvijas Bankas likuma 25.pantā noteiktajā kārtībā, nosakot pienākumu publicēt aprēķinātās izmaksas par uzraudzību un attiecīgi samazinot Latvijas Bankai maksājamās uzraudzības maksas, tādejādi nodrošinot Latvijas Bankas likuma ievērošanu un uzraudzības maksu caurspīdīgumu.
 

-

Iebilstam pret likumprojektā ietverto risinājumu - līdzšinējo Ministru kabineta regulējumu aizstāt ar Latvijas Bankas  noteikumiem. Vēršam uzmanību, ka uz šī deleģējuma pamata ir izdoti konkrēti Ministru kabineta noteikumi ar kuriem ir pārņemtas ES tiesību aktu prasības. EM ir šaubas par to, vai direktīvu prasības var tikt pārņemtas ar LB noteikumiem, jo tās attiecas ne tikai uz LB subjektu loku, bet arī patērētājiem un trešajām personām.
Tāpat prasību noteikšana būtu jāatstāj MK ziņā, lai EM varētu korekti īstenot politiku patērētāju tiesību jomā. Nebūtu korekti prasību izvirzīšanu un direktīvās paredzēto dalībvalstu izvēļu notiekšanu atstāt autonomas iestādes ziņā, ja politku šajā jomā turpina īstenot EM. 
Lūdzam izslēgt no likumprojekta visus punktus, kas dzēs MK deleģējumu un tā vietā paredzēt LB un EM sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības finanšu jomā, t.sk. attiecībā uz informācijas sniegšanu par nepieciešamajiem MK noteikumu un likumu grozījumiem un to saskaņošanu.
 

-

Papildinot 26.¹³ panta trešās daļas ievaddaļu, nepieciešams attiecīgi papildināt trešās daļas 2.punktu, kur minēts, ka "Apmeklējuma laikā Patērētāju tiesību aizsardzības centra amatpersonām ir tiesības".

-

Papildinot 26.¹⁴ pantu, nepieciešams papildināt arī Elektronisko sakaru likuma 99.panta pirmo daļu, paredzot, ka elektronisko sakaru komersantiem ir pienākums sniegt saglabājamos datus Latvijas Bankai, kā arī attiecīgi papildināt Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumus Nr. 583 "Saglabājamo datu apstrādes kārtība", iekļaujot iestāžu sarakstā Latvijas Banku.

-

Papildināt 26.³² pantu pēc vārdiem "valsts budžeta līdzekļiem" ar "vai Latvijas bankas budžeta līdzekļiem." 

Ņemot vērā, ka ar likumprojektu patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības finanšu pakalpojumu jomā īstenošanu turpmāk veiks Latvijas Banka, arī Latvijas Bankai ir jāuzņemās un savā budžetā jāatvēl līdzekļi ar patērētāju kolektīvo prasību saistītajiem izdevumiem.

-

Izteikt 26.³³ panta piekto daļu šādā redakcijā: 
"(5) Ja kvalificētā institūcija finansējumu kolektīvās prasības celšanai ir saņēmusi no Patērētāju tiesību aizsardzības centra vai Latvijas Bankas, tā līdzekļus, ko ir atguvusi tiesvedības laikā atbilstoši šā panta pirmajai daļai, atmaksā finansējuma piešķīrējam — Patērētāju tiesību aizsardzības centram vai Latvijas Bankai." 

-

Konceptuāli iebilstam pret 39.pantu, kurā atsevišķi paredzēti sodi par patērētāju tiesību pārkāpumiem finanšu pakalpojumu jomā. Vēršam uzmanību, ka līdz šim atsevišķi administratīvie pārkāpumi patērētāju tiesību aizsardzības, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas jomā noteikti 37.pantā. Taču lielākoties par patērētāju tiesību pārkāpumiem tiek piemērots Negodīgas komercprakses likums (sods paredzēts 15.² pantā). Piemēram, par maksātspējas vērtēšanas prasību neievērošanu (https://registri.ptac.gov.lv/dokuments_19-pk-2021_nr-23789#other-files SIA “Extra credit” lēmums), netaisnīgiem līguma noteikumiem (https://registri.ptac.gov.lv/dokuments_21-pk-2018_nr-23805#related_13 SIA “Cityparks Latvija” lēmums), distances līgumu noteikumu neievērošanu (https://webdiskstorage.ptac.gov.lv/index.php/s/YuAW3ubpvCqrJq7 SIA “Vannas puķes” lēmums) u.c.
Līdz ar to, paredzot šādu atbildības pantu, ir risks nekonsekventai sodu piemērošanai vai pat dubultai sodīšanai - jo par vienu un to pašu pārkāpumu var tikt piemērots gan likumprojekta 39.pants, gan NKAL 15.² pants.

-

Iebildums par 52.punktu. Atbilstoši likumprojekta anotācijai ir paredzēts PTAC budžeta samazinājums sākot ar 2027.gada 1.janvāri, atlaižot visus finanšu pakalpojumu uzraudzības darbiniekus, kā arī atbilstoši samazinot PTAC budžetu. Ņemot vērā, ka pēc 2026.gada 31.decembra PTAC vairs nebūs darbinieku, kas varētu profesionāli pabeigt ierosinātos procesus, nepieciešams precizēt punktu, paredzot, ka Latvijas Banka pārņem visas ierosinātās un uzsāktās administratīvās, administratīvo pārkāpumu, kā arī sūdzību un iesniegumu izskatīšanas lietas, turpinot to izskatīšanu vai arī pārskatīt budžeta samazināšanu PTAC.

Līdz 2026. gada 31. decembrim saskaņā ar šo likumu uzsāktos un nepabeigtos kreditēšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas, kredītu starpnieku un to pārstāvju reģistrēšanas, kā arī administratīvo lietu un administratīvo pārkāpumu lietu procesus finanšu pakalpojumu jomā ar 2027.gada 1.janvāri pārņem un turpina izskatīt Latvijas Banka.
 

Iebildums par 53.punktu. 
Atbilstoši likumprojekta anotācijai ir paredzēts PTAC budžeta samazinājums sākot ar 2027.gada 1.janvāri, atlaižot visus finanšu pakalpojumu uzraudzības darbiniekus, kā arī atbilstoši samazinot PTAC budžetu.  Ņemot vērā, ka pēc 2026.gada 31.decembra PTAC vairs nebūs darbinieku, kas varētu profesionāli pabeigt ierosinātos procesus, nepieciešams precizēt punktu, paredzot, ka Latvijas Banka pārņem visas ierosinātās un uzsāktās administratīvās, administratīvo pārkāpumu, kā arī sūdzību un iesniegumu izskatīšanas lietas, turpinot to izskatīšanu vai arī pārskatīt budžeta samazināšanu PTAC.
Līdztekus lūdzam skaidrot, kādā veidā būtu nododami dokumenti, informācija, datubāzes un reģistri, kas saistīti ar patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju, kredīta starpnieku un to pārstāvju uzraudzību, ņemot vērā, ka tie PTAC elektroniskajās uzraudzības sistēmās reģistrēti dokumenti un datubāzes. Pamatā PTAC izmanto divas informācijas sistēmas – DVS “Namejs” un IS Uzraugs.

 

Aicinām izteikt 53.punkta otro teikumu sekojošā redakcijā: ”Iesniegumus un sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, kurus Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēmis līdz 2026. gada 31. decembrim, līdz šā likuma grozījumu attiecībā uz finanšu pakalpojumu jomas uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai spēkā stāšanās dienai, no 2027.gada 1.janvāra pārņem un turpina izskatīt Latvijas Banka”.
 

Iebildums par 54.punktu. Atbilstoši likumprojekta anotācijai ir paredzēts PTAC budžeta samazinājums sākot ar 2027.gada 1.janvāri atlaižot visus finanšu pakalpojumu uzraudzības darbiniekus, kā arī atbilstoši samazinot PTAC budžetu. Ņemot vērā, ka pēc 2026.gada 31.decembra PTAC vairs nebūs darbinieku, kas varētu profesionāli pabeigt ierosinātos procesus, nepieciešams precizēt punktu, paredzot, ka Latvijas Banka pārņem visas ierosinātās un uzsāktās administratīvās, administratīvo pārkāpumu, kā arī sūdzību un iesniegumu izskatīšanas lietas, turpinot to izskatīšanu vai arī pārskatīt budžeta samazināšanu PTAC. 
 

Tiesvedības finanšu pakalpojumu jomā, kas uzsāktas līdz 2027. gada 1. janvārim un nav pabeigtas līdz šā likuma grozījumu attiecībā uz finanšu pakalpojumu jomas uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai spēkā stāšanās dienai, pārņem Latvijas Banka.

Lūdzam papildināt 46.punktu ar atsauci arī uz 26.³² pantu un 26.³³ panta piekto daļu.

-

Pašreizējā situācija attēlota neatbilstoši un nesniedz rada maldīgu priekšstatu par PTAC un LB funkcijām. Nepieciešams papildināt anotāciju, skaidri norādot:
Šobrīd nav novērojama funkciju dublēšanās ar Latvijas Banku, jo PTAC ir vienīgā patērētāju tiesību aizsardzības iestāde, kas īsteno patērētāju tiesību uzraudzību pār visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem. PTAC uzrauga:
- Kredītiestādes;
- Patērētāju kreditētājus (patēriņa, līzinga, lombardu u.c.);
- Nelicencētos patērētāju kreditētājus (izņēmumi no licencēšanas);
- Maksājumu pakalpojumu sniedzējus;
- Parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzējus;
- Apdrošinātājus;
- Apdrošināšanas, kreditēšanas u.c. finanšu pakalpojumu starpniekus;
- Virtuālo valūtu, ieguldījumu brokeru sabiedrību, krājaizdevu sabiedrību un visus citus finanšu pakalpojumu sniedzējus.

PTAC jau tagad īsteno, uzrauga un nodrošina:
- Līguma noteikumu izvērtēšanu;
- Pirmslīguma informācijas pārbaudi;
- Procentu un citu izmaksu aprēķinu pareizību;
- Mājaslapās norādītās informācijas kvalitāti, atbilstību un prasību ievērošanu;
- Komercprakses uzraudzību;
- Reklāmu atbilstību;
- Kredīta kopējo izmaksu atbilstību normatīvajiem aktiem u.c.

PTAC īsteno aktīvu, uz riskiem balstītu uzraudzību, proaktīvi novēršot pārkāpumus un nepieciešamības gadījumā piemērojot administratīvās sankcijas, kur naudas sodi tiek ieskaitīti valsts budžetā. 2025. gadā PTAC par konstatētajiem pārkāpumiem finanšu pakalpojumu jomā ir piemērojis administratīvos sodus 630`000 tūkstošu EUR apmērā.
Finanšu pakalpojumu pieejamības uzraudzībā galvenā problemātika saistīta tieši ar Latvijas Bankas pašreizējā kompetencē esošo kredītiestāžu politiku. Patērētāju kreditētāji pateicoties mūsdienu inovatīvo tehnoloģiju izmantošanai jau tagad nodrošina pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā..
Paturot patērētāju tiesību uzraudzību PTAC kompetencē, tiek nodrošināta saskaņotība un koordinācija, kā arī vienveidīga normatīvo aktu piemērošana par visām patērētāju tiesībām. Piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma un Reklāmas likuma galvenā uzraudzības iestāde ir PTAC. Sadalot funkcijas un noņemot finanšu nozares, tiks panākts pretējais, proti, radīta sadrumstalotība šo normatīvo aktu uzraudzībā un piemērošanas praksē.
Šobrīd Latvijas Banka neizskata sūdzības un strīdus, bet iesniegumus pārsūta izskatīšanai PTAC. Līdz ar to jau tagad ir nodrošināta vienota prakse un ērta procesa izskatīšana patērētājiem. Patērētāju tiesību normatīvo aktu sadalīšana starp PTAC un Latvijas Banku tieši otrādi – veicinātu birokrātiju, atšķirīgu  normatīvo aktu interpretāciju un radītu nenoteiktību patērētājiem.
PTAC jau šobrīd nodrošina līdzsvarotu uzraudzības ietvaru, nodrošinot sabiedrības reālās vajadzības pēc pieejamiem, saprotamiem un godīgiem finanšu pakalpojumiem ne tikai patērētāju kreditēšanā, bet pār visiem finanšu pakalpojumiem, ņemot vērā, ka PTAC ir galvenā patērētāju tiesību uzraudzības iestāde un uzrauga patērētāju tiesību ievērošanu visā finanšu pakalpojumu nozarē, tajā skaitā attiecībā uz kredītiestādēm.
Visi PTAC licencējamie subjekti atbalsta, ka patērētāju tiesību uzraudzība paliek PTAC kompetencē. Patērētāju tiesību uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai neatbalsta arī Finanšu nozares asociācija.
Valsts nodevās par patērētāju kreditētāju uzraudzību valsts budžets saņem vidēji 2 miljonus EUR, savukārt 11 darbinieku tiešās izmaksas gada laikā ir nepilni 400 tūkstoši EUR. Līdz ar to zaudējumi valsts budžetam kā minimums būs pusotrs miljons EUR gadā. Līdztekus uzsverams, ka Latvijas Banka, piemērojot likumprojekta 8.panta 1.<sup>6</sup> daļā norādīto maksu (Kapitālsabiedrība, kas saņēmusi speciālo atļauju (licenci), maksā Latvijas Bankai 5000 euro gadā un papildus līdz 0,033 procentiem (ieskaitot) no kapitālsabiedrības vidējās patērētājiem izsniegto kredītu kredītportfeļa apjoma vērtības katrā kalendārā gada ceturksnī, bet kopējā tās maksa Latvijas Bankai nepārsniedz 100 000 euro gadā.) pēc 2025.gada statistikas datiem saņemtu 1`582`965.70  EUR. Proti, reforma pēc būtības paredz pusotra miljona EUR atņemšanu valsts budžetam un novirzīšanu Latvijas Bankai, ienākumiem būtiski pārsniedzot tās izmaksas. Līdztekus atzīmējams, ka 2025.gadā no patērētāju kreditēšanas nozares valsts budžeta ieņēmumi bija 2 991 250 EUR.
 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju saistībā ar Patērētāju kolektīvajām prasībām, norādot, ka lai arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs turpinās būt vienotais kontaktpunkts saziņai ar Eiropas Komisiju, kā arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs joprojām izskatīs iesniegumus par lūgumu piešķirt kvalificētās institūcijas statusu pastāvīgi vai konkrētas patērētāju kolektīvās prasības celšanai, vienlaikus ne tikai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, bet arī Latvijas Banka nodrošinās finanšu līdzekļus patērētāju kolektīvo prasību saistītajiem izdevumiem, jo turpmāk Latvijas Banka īstenos patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā.  
Tāpat lūdzam papildināt anotāciju, norādot, ka šā likumprojekta izpratnē Latvijas Banka uzskatāma par uzraudzības un kontroles iestādi attiecībā uz finanšu pakalpojumu jomu, lai nepārprotami ir skaidrs, ka kvalificētā institūcija šajā jautājumā vēršas pie Latvijas Bankas, nevis Patērētāju tiesību aizsardzības centra ar iesniegumu par patērētāju tiesību pārkāpuma novēršanu atbilstoši šā likuma 26.¹⁵ pantam.  

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā nav izvērtēti alternatīvie risinājumi, kā arī prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, lai gan pašā anotācijā deklarēta valsts pārvaldes resursu efektivizācija. Trūkst gan kvalitatīva, gan kvantitatīva pamatojuma tam, ka likumprojektā paredzētais risinājums ir samērīgākais no iespējamiem, kā arī nav salīdzināta esošā sūdzību izskatīšanas modeļa faktiskā ietekme ar plānotā modeļa iespējamiem ieguvumiem un izmaksām. Lūgums aizpildīt anotācijas 1.3.apakšdaļu, norādot, alternatīvo risinājumu izvērtējumu, kā arī prasību un izmaksu samērīguma izvērtējumu pret ieguvumiem. Ja tas netiek izvērtēts, norādīt, kādēļ tas netiek izvērtēts. 

-

Anotācijā atkārtots visas likumprojektu pakotnes kopīgais mērķis, taču trūkst padziļināta skaidrojuma par konkrētā likumprojekta patstāvīgo nozīmi un nepieciešamību.  
Risinājuma aprakstā nav sniegts vērtējums par to, vai institucionālās kompetences pārdale var radīt izmaiņas likumprojekta regulējamās jomas uzraudzības pieejā, interpretācijā vai sankciju piemērošanas praksē finanšu pakalpojumu jomā. Šāds skaidrojums ir būtisks tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principu nodrošināšanai gan patērētājiem, gan tirgus dalībniekiem. 
Risinājuma aprakstā ir norādīta uzraudzības iestādes maiņa, tomēr nav paskaidrots, kā Latvijas Banka praktiski īstenos likuma regulējamās jomas uzraudzību, un vai tās uzraudzības prakse atšķirsies no līdzšinējās PTAC īstenotās prakses. Anotācijā nav vērtēts, vai reformas rezultātā var rasties izmaiņas sankciju piemērošanas intensitātē, vienveidībā vai praksē. 
Anotācijā nav analizēts, vai Latvijas Bankas kā finanšu tirgus uzraugošās institūcijas primārās funkcijas sader ar konkrētā likuma mērķi aizsargāt patērētāju kā vājāko līguma pusi. Risinājuma aprakstā nav vērtēts, kā tiks nodrošināts, ka patērētāju tiesību aizsardzība nekļūst sekundāra salīdzinājumā ar finanšu tirgus stabilitātes mērķiem, un ka patērētāju tiesību aizsardzība tiks nodrošināta vismaz līdzšinējā kvalitātē. Anotācijā nav veikts vērtējums par to, kā plānotais risinājums ietekmēs patērētāju tiesību aizsardzības efektivitāti, tostarp sūdzību izskatīšanas ātrumu, pieejamību un rezultātu kvalitāti. 
Anotācijā nav skaidrots, kādas iekšējas institucionālas un organizatoriskas izmaiņas Latvijas Bankā ir paredzētas, lai nodrošinātu efektīvu konkrētā likuma izpildi un patērētāju tiesību aizsardzību, kā arī nodrošinātu iestādi ar nepieciešamajām zināšanām par patērētāju aizsardzību un konkrētā likuma regulējamo, un par šā likuma uzraudzību. 

-

Anotācijā nav pietiekami izvērtētas deleģējuma izmaiņu sekas tiesību aktu sistēmai un tiesiskās noteiktības jautājumi, pārejot no Ministru kabineta noteikta regulējuma uz Latvijas Bankas noteikumiem konkrētā likuma regulētajā jomā. 
Anotācijā nav skaidrots, vai un kā Latvijas Bankas izdodamie noteikumi pēc satura aizstās līdzšinējo Ministru kabineta regulējumu. Vēršam uzmanību, ka uz šī deleģējuma pamata ir izdoti konkrēti Ministru kabineta noteikumi ar kuriem ir pārņemtas ES tiesību aktu prasības. Līdz ar to, anotācija nepieciešams arī skaidrot:  
- Kura iestāde tiks noteikta kā atbildīgā Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles informācijas sistēmas (ESTAPIKS) datubāzē kā atbildīgā par konkrētā ES tiesību akta prasību pārņemšanu? 
- Kā šāda deleģējuma pārveidošana ietekmēs politikas veidotāja (piemēram, Ekonomikas ministrijas vai Finanšu ministrijas) atbildību un kontroli pār tiesību akta saturu, un pareizu ES tiesību akta pārņemšanu? Kā šāda kontrole tiks nodrošināta? 
- Vai un kā Latvijas Bankas noteikumi tiks saskaņoti ar attiecīgajiem politikas veidotājiem? 
- Kā praktiski tiks nodrošināts paziņošanas pienākums Eiropas Komisijai par attiecīgo ES tiesību aktu pārņemšanu?  
- Kura konkrēti iestāde turpmāk pārstāvēs Latviju par attiecīgo ES tiesību aktu Padomes darba grupās? 
- Kura konkrēti iestāde iesaistīsies jautājumos par pārkāpuma procedūras risināšanu, piemēram, gadījumos, ja tiks konstatēts, ka ES tiesību akts nav pareizi vai savlaicīgi pārņemts? 

-

Anotācijas 1.5. apakšsadaļā nav vērtēta pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējuma nepieciešamība, lai gan likumprojekts ietver būtiskas izmaiņas institucionālajā patērētāju tiesību aizsardzības īstenošanā likuma regulētajā jomā. Nav sniegts pamatojums, kādēļ šādas izmaiņas neprasa vēlākas ietekmes izvērtēšanu, kas ļautu objektīvi novērtēt, vai paredzētais risinājums nodrošina efektīvāku patērētāju tiesību aizsardzību un vai nerodas neparedzētas negatīvas sekas patērētājiem. Lūgums aizpildīt anotācijas 1.5.apakšdaļu. Ja tas netiek izvērtēts, norādīt, kādēļ tas netiek izvērtēts. 

-

Anotācijā norādīts, ka atbilstoši Padomes 1998.gada 29.jūlija lēmumam 98/415/EK par to, kā valstu iestādes apspriežas ar Eiropas Centrālo banku par tiesību aktu projektiem, likumprojekts nosūtāms saskaņošanai Eiropas Centrālajai bankai. Lūdzam skaidrot, kurā brīdī likumprojekts tiks nosūtīts saskaņošanai Eiropas Centrālajai bankai, cik ilgā laikā šādi projekti tiek izskatīti un kā Eiropas Centrālās bankas atzinums ietekmē likumprojekta virzību.  

-

Anotācijas 2. sadaļā norādīts, ka projekts neskar ietekmējamās sabiedrības grupas, tomēr no anotācijas satura izriet, ka regulējuma izmaiņas tieši skar patērētājus, komersantus un citas juridiskas personas. Līdz ar to secinājums par sabiedrības grupu neietekmēšanu nav pietiekami pamatots un neatbilst pašā anotācijā aprakstītajai regulējuma ietekmei. Alternatīvi ir nepieciešams skaidrot, kādas sabiedrības grupas tiks skartas un kā likumprojekts tās ietekmēs. Attiecīgi atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 15.punktam lūdzam aizpildīt Anotācijas 2.sadaļu. Atgādinām, ka atbilstoši Valsts sekretāru sanāksmes 2026.gada 2.aprīļa protokola Nr.10 3.§ "Administratīvā sloga aprēķināšana" tiesību aktu izstrādes procesā ir jāņem vērā, ka administratīvā sloga monetārais novērtējums primāri veicams attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām. Tomēr tas neatceļ, ka  administratīvais slogs ir vērtējams arī citām mērķa grupām, tajā skaitā valsts un pašvaldību iestādēm. Tāpat norādām, ka administratīvās izmaksas un atbilstības izmaksas aprēķina katrai mērķgrupai atsevišķi. 

-

Nepieciešams papildināt, skaidri norādot, ka nosakot uzraudzības nodevas samaksu Latvijas Bankai, pēc 2025.gada statistikas datiem Latvijas Banka saņemtu 1`582`965.70  EUR. Proti, reforma pēc būtības paredz pusotra miljona EUR atņemšanu valsts budžetam un novirzīšanu Latvijas Bankai. Turklāt ņemams vērā, ka Anotācijas 7.3.punktā norādīts, ka Latvijas Bankas izmaksas darbiniekiem būs nedaudz mazākas kā PTAC, proti – 352`800 EUR. Tādejādi tiks radīti tīrie ienākumi Latvijas Bankai 1`230`165,70 EUR apmērā, kas netiks izmantoti uzraudzībai.
Līdztekus atzīmējams, ka patiesībai neatbilst iepriekš izteiktie apgalvojumi, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem samazinās administratīvās izmaksas. Tā kā likumprojektā noteikts cits finansēšanas modelis, dažām sabiedrībām izmaksu pieaugums būs 45`000 EUR gadā, sasniedzot maksimālo slieksni 100`000 EUR gadā.
 

-

Aicinām svītrot 2.3. esošo aprēķinu, jo nedz licences maksa, nedz uzraudzības izmaksas (kontroles funkcijas izpilde) pēc definīcijas nav administratīvās izmaksas (administratīvās izmaksas naudas un laika izteiksmē ir izmaksas, ko rada informācijas sniegšanas
pienākumi un to izpilde).

Tiesību akta projektiem ir jāvērtē ietekme uz administratīvo slogu un apstiprinoša rezultāta gadījumā jāveic administratīvo izmaksu monetārs novērtējums, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” 15. punktu. 
Aicinām izmantot Vadlīnijās tiesību akta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā TAP portālā (pieejamas Ministru kabineta tīmekļvietnē - https://www.mk.gov.lv/lv/media/16905/download?attachment) 22.-25.lp ietvertos norādījumus administratīvo izmaksu monetārā novērtējuma veikšanai. 
Aprēķinu veikšanai jāizmanto paplašinātais standarta izmaksu modelis. Metodiskie materiāli aprēķinu veikšanai pieejami šeit: https://www.mk.gov.lv/lv/metodiskas-rokasgramatas-un-apmacibas 

-

Nepieciešams pārskatīt budžeta samazināšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centram vai grozīt likumprojektu, ņemot vērā, ka projekts paredz finansējuma atcelšanu no 2027.gada 1.janvāra, lai gan likumprojekts un saistošie likumprojekti paredz PTAC pienākumu pabeigt ierosinātās lietas un iesniegumu izskatīšanu pēc 2027.gada 1.janvāra. Sk. piemēram, pārejās noteikumu projekta 52.punktu. Norādāms, ka 11 kvalificētu un augsti specializētu darbinieku atlaišana un budžeta samazināšana ietekmēs izskatāmo lietu virzību un bez profesionāliem darbiniekiem nebūs iespējama ierosināto procesu kvalitatīva pabeigšana un lietu pabeigšana tiesās. Līdz ar to nepieciešams noteikt, ka ”Iesniegumus un sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem, kurus Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēmis līdz 2026. gada 31. decembrim, līdz šā likuma grozījumu attiecībā uz finanšu pakalpojumu jomas uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai spēkā stāšanās dienai, no 2027.gada 1.janvāra pārņem un turpina izskatīt Latvijas Banka”.
 

-

Atbilstoši likumprojekta anotācijai ir paredzēts PTAC budžeta samazinājums sākot ar 2027.gada 1.janvāri, atlaižot visus 11 darbiniekus, kā arī atbilstoši samazinot PTAC budžetu. Jāņem vērā, ka gadījumā, ja Latvijas Banka nepārņem darbiniekus, tad saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17.pantu darbiniekiem, ar kuriem tiek izbeigtas amata (dienesta, darba) attiecības sakarā ar institūcijas vai amata likvidāciju, amatpersonu (darbinieku) skaita samazināšanu, izmaksā atlaišanas pabalstu no 1-4 mēnešalgām. Līdz ar to nepieciešams papildināt anotāciju ar 11 darbinieku atlaišanas izmaksām un paredzēt nepieciešamo budžetu PTAC.

-

Lūgums pievienot arī Ministru kabineta 2023.gada 12.decembra noteikumus Nr.729 "Noteikumi par finansējuma piešķiršanu kvalificētajai institūcijai kolektīvo prasību celšanai" kā ar likumprojekta regulējumu saistītu tiesību aktu, veikt nepieciešamos grozījumus tajā un pievienot projektu pakotnei, ievērojot sabiedrības līdzdalības procesa nodrošināšanu. 
Papildus lūdzam minētos Ministru kabineta noteikumus pievienot kā saistīto tiesību aktu projektu visiem tiesību aktiem, kuri tiek grozīti šajā pakotnē. 

-

Anotācijā norādīts, ka sabiedrības līdzdalība nav piemērojama, jo likumprojektā ietvertie grozījumi esot tehniska rakstura, tomēr ar likumprojektu tiek mainīta institucionālā kompetence likuma regulētajā jomā. Šādas izmaiņas pēc būtības ir institucionālas un ietekmē patērētāju tiesību aizsardzības īstenošanas modeli, nevis aprobežojas ar redakcionāliem vai formāliem precizējumiem, līdz ar to anotācijā sniegtais pamatojums grozījumu “tehniskam raksturam” nav pietiekams, lai pamatotu sabiedrības līdzdalības nepiemērošanu. 
Papildus norādāms, ka starpinstitucionālā saskaņošana pēc būtības nav pielīdzināma atklātam sabiedrības līdzdalības procesam. Tāpat iepriekšēja informatīvā ziņojuma apspriešana neaizstāj sabiedrības līdzdalību konkrēta likumprojekta izstrādē, un anotācijā nav izvērtēts, vai šajā procesā izteiktie viedokļi attiecās arī uz konkrētā likuma grozījumiem. Kā starpinstitucionālā saskaņošana nodrošina līdzvērtīgu iespēju plašākam sabiedrības lokam, tostarp individuāliem patērētājiem, paust viedokli par būtiskām izmaiņām patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzības sistēmā? 
Attiecīgi lūdzam precizēt anotācijas 6. sadaļu, norādot korekto pamatojumu sabiedrības līdzdalības procesa neveikšanai. Alternatīvi lūdzam uzsākt sabiedrības līdzdalības procesu. 

-

Nepieciešams administratīvo izmaksu monetārs novērtējums.

Piemērojot likumprojekta 8.panta 1^.6 daļā norādīto maksu (Kapitālsabiedrība, kas saņēmusi speciālo atļauju (licenci), maksā Latvijas Bankai 5000 euro gadā un papildus līdz 0,033 procentiem (ieskaitot) no kapitālsabiedrības vidējās patērētājiem izsniegto kredītu kredītportfeļa apjoma vērtības katrā kalendārā gada ceturksnī, bet kopējā tās maksa Latvijas Bankai nepārsniedz 100 000 euro gadā.) pēc 2025.gada statistikas datiem saņemtu 1`582`965.70  EUR. Proti, reforma pēc būtības paredz pusotra miljona EUR atņemšanu valsts budžetam un novirzīšanu Latvijas Bankai. Līdztekus atzīmējams, ka 2025.gadā no patērētāju kreditēšanas nozares valsts budžeta ieņēmumi bija 2 991 250 EUR. Savukārt Anotācijas 7.3.punktā norādīts, ka Latvijas Bankas izmaksas darbiniekiem būs nedaudz mazākas kā PTAC, proti – 352`800 EUR. Lūdzam papildināt, uz kāda izvērtējuma pamata Latvijas Banka ir paredzējusi, ka PTAC funkcijas finanšu pakalpojumu uzraudzības jomā spēs izpildīt 6 darbinieki.

Tāpat lūdzam skaidrot, kāpēc uzraudzības maksa likumprojektā ir noteikta 0,033 procentiem (ieskaitot) no kapitālsabiedrības vidējās patērētājiem izsniegto kredītu kredītportfeļa apjoma vērtības katrā kalendārā gada ceturksnī, tādejādi radot ienākumus Latvijas Bankai 1`230`165,70 EUR apmērā, kas netiks izmantoti uzraudzībai.

Papildus lūdzam atzīmēt, ka tā kā likumprojektā noteikts cits finansēšanas modelis, dažām sabiedrībām izmaksu pieaugums būs 45`000 EUR gadā, sasniedzot maksimālo slieksni 100`000 EUR gadā (pēc 2025.gada datiem).

 

-

Aicinām svītrot 7.3. esošo aprēķinu, jo uzraudzības/kontroles funkciju izmaksas pēc definīcijas nav atbilstības izmaksas (atbilstības izmaksas ir izmaksas, kas mērķa grupām – fiziskām un juridiskām personām, valsts vai pašvaldību institūcijām – rodas, lai nodrošinātu projektā ietverto atbilstības prasību izpildi).
 
Tiesību akta projektiem ir jāvērtē ietekme uz atbilstību prasībām un ar tām saistītajām izmaksām fiziskām un juridiskām personām, valsts un pašvaldību institūcijām, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” 18. punktu. 
Aicinām izmantot Vadlīnijās tiesību akta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā TAP portālā (pieejamas Ministru kabineta tīmekļvietnē - https://www.mk.gov.lv/lv/media/16905/download?attachment) 25.-26.lp ietvertos norādījumus atbilstības izmaksu monetārā novērtējuma veikšanai. 

-

Lūdzam papildināt 7.4.5. un 7.4.5., sniedzot izvērstu skaidrojumu, kādi procesi un kādā veidā tiks efektivizēti un optimizēti.

-

Lūdzam papildināt, uz kāda izvērtējuma pamata Latvijas Banka ir paredzējusi, ka PTAC funkcijas finanšu pakalpojumu uzraudzības jomā spēs izpildīt 6 darbinieki. Visu patērētājiem piedāvāto finanšu pakalpojumu uzraudzību no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa, ņemot vērā plašo funkciju klāstu, kuru pašlaik īsteno PTAC, nav iespējams īstenot ar 6 darbiniekiem. PTAC gada laikā finanšu pakalpojumu jomā vidēji izskata 300-400 parakstītus iesniegumus, sniedz 2000 konsultāciju komersantiem un patērētājiem, kā arī izskata ap 150 administratīvajām lietām.
Tāpat anotācijā nav ietverti izdevumi IT infrastruktūras pielāgošanai, kā arī nav ietverti izdevumi par sūdzību, iesniegumu un patērētāju kolektīvo interešu lietu izskatīšanu. Nekādi  aprēķini par Latvijas Bankas plānotajiem izdevumiem minēto funkciju pildīšanai nav veikti, līdz ar to, nav nekāda pamata apgalvot, ka Latvijas Banka veiks attiecīgās funkcijas par mazākiem resursiem un būs efektīvāka. Pēc PTAC aprēķiniem IT sistēmu izstrādes izmaksas pārsniegtu 1 miljonu EUR.
 

-

Nepieciešams papildināt anotāciju, norādot izmaksu slogu komersantiem.
Reforma radīs papildu izmaksas komersantiem (darbinieku apmācības, iekšējo procedūru un kārtību grozījumi, licencēšanas procedūru pārskatīšana, jaunu atskaišu formātu ieviešana, grozījumi līgumos, pirmslīguma informācijā, IT sistēmu pārstrāde u.c.), kas varētu izmaksāt no 100 tūkst. līdz 500 tūkstoši EUR vienam komersantam. Attiecīgi 38 licencēto patērētāju kreditētāju kopējās izmaksas iespējamās reformas ieviešanai sastādīs no 3,8 milj. līdz 19 milj. EUR.
Aprēķinu pamatā ir iepriekš iegūta informācija dažādās uzraudzības lietās, kurās komersanti skaidrojoši attiecīgu IT sistēmu pielāgošanas izmaksas, kas veicamas saskaņā ar PTAC pieprasījumiem. Piemēram, 2025.gadā PTAC panāca tā saukto “ātro izmaksu komisiju” atcelšanu komersantiem, kas tādas piemēroja. Komersanti tikšanās laikā skaidroja IT izmaksas un citu resursu izmaksas atkarībā no termiņa par šādu IT sistēmu pielāgošanu. Vēršam uzmanību, ka plānotā reforma pēc būtības skar visu komersantu darbības pamatus, tāpēc ar lielu ticamību būtu nepieciešams veikt biznesa un klientu vadības sistēmu tehnisko un funkcionālo auditu, lai identificētu un pielāgotu nepieciešamās funkcionalitātes. Sistēmu izmaiņas prasītu izmaiņas esošajā biznesa loģikā, kas saistīta ar uzraudzības funkcionalitāti, nodrošinot, ka nav neparedzētu sistēmas un datu apstrādes kļūdu pēc izmaiņu veikšanas. Šādas apjomīgas izmaiņas prasītu arī datubāžu pārvaldības sistēmu auditu. Turklāt visu izmaiņu ietvaros nepieciešams nodrošināt arī datu integritāti visās saistītajās sistēmās, lai nodrošinātu korektu komersanta darbību. Līdztekus, daļa sabiedrību darbojas grupu līmenī, kur plānotās izmaiņas būtu būtiski lielākas un var skart plašāku sistēmu apjomu, katrai nepieciešama testēšana nolūkā novērst iespējamu negatīvu ietekmi uz citu valstu sistēmu ievainojamību.
Turklāt, ievērojot, ka anotācijā nav sniegta informācija par to, kādas tieši sistēmas izmanto Latvijas Banka, kā notiek datu nodošana, apstrāde, kādā apmērā, biežumā un cik ilgā laika posmā, applēsts, ka komersantu izmaksas minimāli varētu sastādīt 100 000 EUR vienam komersantam, savukārt gadījumā, ja sistēmu pielāgošana izrādītos īpaši sarežģīta, atkarībā no pielāgojamo sistēmu daudzuma un datu apjoma, aplēsts, ka maksimālās izmaksas vienam komersantam var sasniegt 500 000 EUR. Tādejādi kopsummā iegūstam izmaksas 3,8 – 19 miljoni EUR.
 

-

EM ieskatā šī ziņošanas mehānismu izveides prasība, kas izriet no ES regulējuma, ir horizontāla, tāpēc tās regulējums būtu jāiekļauj Latvijas Bankas likumā, nevis katrā attiecīgajā normatīvajā aktā, par kura pārkāpumu iespējams ziņot LB. Lūdzam svītrot.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši 26.¹³ pantam noslodzes datu apjoms, ko ir tiesīgs saņemt PTAC, ir mazāks nekā tas ir šobrīd noteikts Latvijas Bankai citos normatīvajos aktos. Līdz ar to ir nepieciešams izvērtēt, vai nepieciešams precizēt Elektronisko sakaru likuma 106.panta pirmo daļu, kā arī attiecīgi precizēt Ministru kabineta 2022. gada 4. oktobra noteikumu Nr. 616 "Elektronisko sakaru komersantam pieprasīto noslodzes datu nodošanas kārtība" 6.punktu.

-