Atzinums

Pēc noteikumu pieņemšanas noteikumu piemērošanas gaitā radās neskaidrības par "pieslēguma jaudas palielināšanas" izpratni, jo šis termins tika saprasts kā atļautās slodzes palielināšana jau esošā pieslēgumā, piemēram, no 20A uz 25A pieslēgumu. Lai novērstu šādu interpretāciju, lūdzam precizēt punkta redakciju, jo noteikumi ir paredzēti neelektrificētu īpašumu (tādu, kuros nav elektrības) elektrificēšanai, ierīkojot vai atjaunojot agrāko pieslēgumu.

2. Ar pieslēguma ierīkošanu šo noteikumu ietvaros saprot jauna pieslēguma ierīkošanu vai pieslēguma atjaunošanu un to īstenošanai nepieciešamos elektrotīkla pārbūves darbus.  

Papildināt kritērijus ar papildu punktu, kas precizē elektroapgādes situāciju objektā:
"3.3¹ pieslēdzamajā objektā nav ierīkots elektroenerģijas pieslēgums vai elektroenerģijas piegāde pieslēdzamajā objektā ir pārtraukta tādēļ, ka nav spēkā esoša elektroenerģijas tirdzniecības līguma un elektroenerģija netiek piegādāta pēdējās garantētās piegādes ietvaros"

 

-

Punkta redakcija praksē radījusi pārpratumus par to, kā lasīt šo apakšpunktu. Lasītāji to izprot, ka uz aizsargātā lietotāja vārda iepriekš nevar būt īstenots cits pieslēguma process.
Nepieciešams saskaņot ar noteikumu 4.punkta redakciju, šķiet ka abi punkti pat dublējas.
 

3.5. pieslēguma ierīkošana aizsargātajam ar valsts atbalstu lietotājam tiek īstenota vienu reizi.

Praksē ir konstatēti gadījumi, kad atļauja slēgt līgumus elektroenerģijas pakalpojumu ir ietverta īres līgumā. Šādā gadījumā atsevišķu atļauju pieprasīt nebūtu pamata. Tāpēc ierosinām papildināt redakciju, ka attiecīgo atļauju var apliecināt ar citu līdzvērtīgu dokumentu.
Ir bijis šāds īres līguma punkts "Par Dzīvojamās telpas elektroenerģijas pakalpojumu Īrnieks patstāvīgi slēdz līgumu, par kuru norēķinās ar pakalpojuma sniedzēju."

7. Ja aizsargātā lietotāja pieslēguma ierīkošanu piesaka pašvaldība un pieslēdzamais objekts vai zeme, uz kuras plānots ierīkot aizsargātā lietotāja pieslēgumu, nav aizsargātā lietotāja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā, pašvaldībai ir tiesības lūgt pieslēdzamā objekta vai zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam atļauju pieslēguma ierīkošanai vai līdzvērtīgu dokumentu, kas apliecina attiecīgo īpašnieka atļauju.

1) Visticamāk, ka prasība par piecus gadus ilgu īres līgumu daudz gadījumos būs būtisks ierobežojums atbalsta saņemšanai, jo visticamāk pašvaldībām ir pārāk augsts risks slēgt tik ilgus īres līgumus ar aizsargāto lietotāju. Šīs prasība būtu jāizdiskutē ar pašvaldību pārstāvjiem par to īstenoto praksi. 
Piedāvājam apsvērt noteikt atšķirīgu termiņu atkarībā no prognozējamām pieslēguma ierīkošanas izmaksām. Piemēram, ja prognozētās pieslēguma kopējās (projektēšana + ierīkošana) atjaunošanas izmaksas nepārsniedz 500 EUR vērtību, tad minimālais īres termiņa ilgums varētu tikt noteikts 1 gadu ilgs, bet pie lielākām prognozētajām izmaksām noteikt ilgākus termiņus.

2) Šī punkta redakcijā skaidrības labad būtu jānosaka IR/NAV nepieciešama nomas tiesību reģistrēšana zemesgrāmatā. Atbilstoši Dzīvojamo telpu īres likumam, īres līgumu reģistrēšana zemesgrāmatā nav obligāta. Šāds papildu kritērijs apgrūtinās pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam. Bet galvenais ir skaidri norādīt, vai šis ir obligāts kritērijs.

-

1) Redakcionāls priekšlikums - aizstāt "ieslēdzamā" ar vārdu "pieslēdzamā".

2) Ir mulsinoši, ka aizsargātajam lietotājam "ir tiesības" nevis "pienākums" informēt BVKB.
Ja īpašuma īpašnieks nav informēts par to, ka dodot atļauju pieslēguma ierīkošanai, tam pie noteiktu apstākļu iestāsānās rodas pienākums atgriezt valsts piešķirto atbalstu, tas varētu radīt strīdus situācijas.

7.2 Ja pieslēdzamā objekta īpašnieks lauž šo noteikumu 7.1 punktā minēto īres līgumu ar aizsargāto lietotāju tā darbības laikā no aizsargātā lietotāja neatkarīgu apstākļu dēļ, aizsargātajam lietotājam ir tiesības par to informēt Būvniecības valsts kontroles biroju (turpmāk - birojs).

Hipotētiski var būt situācija, kad pieslēgums ir ierīkots, valsts atbalsts sistēmas operatoram vēl nav piešķirts, bet ir iestājies 7.² punktā minētais gadījums. Šāda hipotētiskā situācija nedrīkstētu radīt sistēmas operatoram ieguldītā finansējuma atgūšanas riskus. Papildinot noteikumus ar 7.¹, 7.², 7.³ punktu, nepieciešams precizēt arī noteikumu 11.punktu, jo tas šobrīd nenosedz šādu operatora risku.

-

1) Ņemot vērā, ka noteikumi tiek papildināti ar 7.¹, 7.², 7.³ punktu, noteikumu 11.punktu ir nepieciešams papildināt ar nosacījumu, ka gadījumā, ja pieslēgums ir ierīkots, valsts atbalsts vēl nav piešķirts, bet ir iestājies 7.² punktā noteiktais gadījums, tad operatoram tiek garantēta valsts atbalsta izmaksa par ierīkoto pieslēgumu.
2) Redakcijā lūdzam papildināt, ka tiek kompensētas arī visas saistītās administratīvās izmaksas, kas operatoram radušās, piemēram, sedzot valsts nodevas par informācijas iegūšanu no valsts reģistriem.

11. Ja elektroenerģijas sadales sistēmas operators ir uzsācis pieslēguma ierīkošanu (tai skaitā pieslēguma projektēšanas darbus), bet pieslēguma ierīkošana netiek veikta no elektroenerģijas sadales sistēmas operatora neatkarīgu iemeslu dēļ, vai ir iestājies 7.2 punktā minētais gadījums, birojs kompensē elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram visas radušās šo noteikumu 10. punktā un 12.2. apakšpunktā minētās izmaksas un ar šo noteikumu 22.punktā noteikto pienākumu izpildi saistītās administratīvās izmaksas (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli).

Jāparedz iespēja, ka deklarēto dzīvesvietu var apliecināt arī ar pašvaldības izziņu.

19.4. Fizisko personu reģistra izdruku vai pašvalības izziņu par aizsargātā lietotāja deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietu;

Ir nepieciešams precizēt, vai pašvaldības reģistrē nomas tiesības zemesgrāmatā. Šis nosacījums potenciāli var apgrūtināt atbalsta saņemšanu aizsargātajam lietotājam. Lūdzam izvērtēt grozījuma nepieciešamību.

-

Ņemot vērā, ka atļauja noslēgt līgumus par elektroenerģijas piegādi mēdz tikt ietverta arī īres līgumā, aicinām paredzēt elastīgākas opcijas apliecināt attiecīgo īpašnieka atļauju.

Aicinām precizēt, ka zemes īpašnieka atļauja nav nepieciešama tajā gadījumā, ja uz zems netiek veikti nekādi darbi un infrastruktūras izvietošana, bet pieslēgums tiek ierīkots, piemēram, ierīkojot papildu pieslēgumu (uzstādot komercuzskaites punktu) ēkas iekšējos pirmsuzskaites tīklos.

19.6. šo noteikumu 6. vai 7. punktā minēto pieslēdzamā objekta vai zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida atļauju vai citu līdzvērtīgu dokumentu, kas apliecina attiecīgo atļauju, ja pieslēdzamais objekts vai zeme, uz kuras plānots ierīkot pieslēgumu, nav aizsargātā lietotāja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā. Zemes īpašnieka atļauja nav nepieciešama, ja pieslēguma ierīkošanai nav veicami darbi zemes īpašnieka zemē;

Precizēt, ka datus datu pārvaldnieks sniedz saskaņā ar apstiprinātu cenrādi un šīs izmaksas SSO kompensē no valsts budžeta līdzekļiem 100 % apmērā.

21. Ja aizsargātais lietotājs atbilstoši šo noteikumu 20. punktam ir pilnvarojis elektroenerģijas sadales sistēmas operatoru pieprasīt valsts datu reģistru pārvaldniekiem šo noteikumu 19.2., 19.4. un 19.5. apakšpunktā minētos dokumentus, valsts datu reģistru pārvaldniekiem ir pienākums sniegt šos datus elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram.  Datus datu pārvaldnieks sniedz saskaņā ar apstiprinātu cenrādi un šīs izmaksas sistēmas operatoram tiek kompensētas no valsts budžeta līdzekļiem 100 % apmērā.

Aicinām precizēt, ka šādā gadījumā, ja BVKB ir atteicies segt izmaksas, izmaksas sedz Aizsargātais lietotājs.

29.3. atteikties izmaksāt šo noteikumu 10. punktā minēto pieslēguma projektēšanas finansējumu un 12.2. apakšpunktā minēto pieslēguma ierīkošanas finansējumu, ja konstatēta neatbilstība šajos noteikumos minētajām prasībām. Attiecīgā gadījumā izmaksas sedz aizsargātais lietotājs.