Atzinums

Likumprojektā  nav nostiprināta starpinstitucionāla koordinācijas sistēma un sadarbība, nav pietiekami vērtēta tā ietekme uz dažādām tautsaimniecības nozarēm un to konkurētspēju. Nav pieļaujama likumprojekta virzība pirms tas nav veikts.
 

-

Jāatzīmē, ka Likumprojektā, diemžēl, nav definēts jēdziens “atjaunojamie resursi” un lielākoties šis jēdziens tiek lietots lai runātu tikai par konkrētu resursu – koksni. Lūdzam papildināt atjaunojamo resursu sarakstu, iekļaujot arī citus atjaunojamo resursu veidus, tajā skaitā – ģeotermālo, solāro un vēja enerģiju. Asociācija lūdz skaidrot, kādēļ līdz šim Likumprojekts koncentrēts tikai uz vienu, jau sen izpētītu un izmantotu, atjaunojamo energoresursu. Diemžēl Latvija neizmanto alternatīvo enerģiju potenciālu, kas tai būtu pieejams, un jau šobrīd, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, atpaliek alternatīvo resursu izmantošanā. Par to liecina statistikas dati par Eiropas savienības kopējo energobilanci. Koncentrēšanās uz koksni kā primāro atjaunojamo energoresursu, visticamāk, veicinās Latvijas stagnāciju atjaunojamo resursu izmantošanas attīstībā. Lūdzam norādīt kādēļ VARAM Likumprojektā joprojām nav iekļāvusi alternatīvos enerģijas veidus, vai ir veikts alternatīvo enerģijas veidu izmantošanas salīdzinājums ar citām ES dalībvalstīm un, ja tāds ir veikts, kur un kādi dati ir publiski pieejami. 

-

Iepazīstoties ar Likumprojektu, Asociācija ir secinājusi, ka klimata mērķis – sasniegt klimata neitralitāti Latvijā līdz 2050.gadam – ir noteikts pārāk augsts un grūti izpildāms, līdz ar to ir svarīgi šī mērķa sasniegšanai jau tagad iekļaut izstrādātajā plānā skaidri formulētus likuma pantus. Asociācija vēlas uzsvērt, ka ģeotermālās enerģijas izpētes urbumu veikšana ir svarīgs nosacījums izvirzītā klimata mērķa sasniegšanai. Asociācijai ir zināms, ka Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, turpmāk – LVĢMC, rīcībā ir pieejami dati par iepriekš veiktajām ģeotermālajām izpētēm, kā izmantošana ļautu sākt darbu pie ģeotermālās enerģijas urbumu izveidošanas, lieki netērējot laiku un resursus atkārtotai izpētei. Papildus Asociācija lūdz norādīt, kādā veidā šobrīd plānots sasniegt klimata neitralitātes mērķi līdz 2050.gadam, norādot, kādas izmaiņas un kādi samazinājumi paredzami katru gadu un kādu  ietekmi tas radīs uz noteiktām sabiedrības grupām.

-

Asociācija jau ir sniegusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, turpmāk – VARAM, priekšlikumus par nepieciešamību veikt liela diametra izpētes urbumus jau iepriekš noteiktajos un LVĢMC datu bāzēs pieejamajos potenciālajos ģeotermālās anomālijas nogabalos – Elejas ģeotermālajā anomālijā, Liepājas ģeotermālajā anomālijā, Bernātu/Papes ģeotermālajā anomālijā. Urbumi nepieciešami, lai noteiktu maksimāli iespējamā ūdens daudzuma ieguvi no katra urbuma un atpakaļsūknēšanas iespējas kolektorslānī. Likumprojektā ir norādīts, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes kopēju mērķu izpildi nodrošinās arī enerģētikas nozare, Likumprojektam paredzot Modernizācijas fonda izmantošanu Latvijas enerģētikas sistēmas modernizēšanai, oglekļa mazietilpīgu ieguldījumu energoefektivitātes palielināšanā atbalstam. Asociācija vēlas uzsvērt, ka jau izpētītā ģeotermālās enerģijas potenciāla tālāka izmantošana var dot nozīmīgu sasniegumu klimatneitralitātes sasniegšanā. Vai un kādu izvērtējumu VARAM ir veikusi par ģeotermālo enerģiju, ņemot vērā arī Asociācijas iepriekš iesniegto informāciju. Papildus Asociācija lūdz norādīt, kāds finansējums provizoriski ir plānots klimatneitralitātes sasniegšanai – pa gadiem un atbalsta veidiem.

-

Likuma 6. pantā Latvijas Republikai noteiktās tiesības pārdot Latvijai piešķirtās gada emisijas sadales vienības un piesaistes vienības, kas nav izmantotas vai potenciāli netiks izmantotas, lai nodrošinātu Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes saistību izpildi, jāvērtē kontekstā ar tautsaimniecības attīstību kopumā. Latvijā ir bijusi negatīva pieredze ar emisijas kvotu tirdzniecību un VARAM pārsteidzīgiem lēmumiem. Var veidoties situācija kad tiesības tiek izmantotas bez iepriekšēja ietekmes uz tautsaimniecības nozarēm izvērtējuma ar mērķi izpildīt ES prasības un nesaņemt aizrādījumus. Nav pieļaujama likumprojekta virzība bez augstāk minēta izvērtējuma. Lūdzam to veikt un iekļaut anotācijā.
 

-

13. pantā “Iekārtu operatoru darbība Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā” norādīts, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju operators saņem iekārtai, kurā tiek veikta viena vai vairākas likuma 1. pielikumā minētās darbības. Citi siltumnīcefekta gāzu emisijas avoti iekļauti likuma 3.pielikumā, tajā skaitā notekūdeņu apsaimniekošana, bet 3.pielikuma 8.punktā: “Citas iepriekš neminētas darbības” nav noteikts kādām tieši darbībām,  pēc kādiem kritērijiem un kādos konkrētos gadījumos būs nepieciešama siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauja. Asociācija lūdz svītrot 3.pielikuma 8.punktu vai norādīt konkrētas darbības un to izvērtēšanas kritērijus.

-

27.pantā noteikta sabiedrības līdzdalība Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbību monitoringā un ziņošanā, un bezmaksas emisijas kvotu sadalē paredz Valsts vides dienesta atbildību par informācijas publiskošanu – pieejamību sabiedrībai par siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas izsniegšanu, izsniegto siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas nosacījumiem un informāciju par monitoringa un kontroles rezultātiem. Nepieciešams veikt izvērtējumu, kā šī kārtība ietekmēs komersantus, un komercnoslēpumu kas noteikts “Komercnoslēpuma aizsardzības likumā”. No SEG emisiju apjoma kas norādīts atļaujā un/vai monitoringa un kontroles rezultātos, iespējams veikt aprēķinus par komersanta saimniecisko darbību un izdarīt atbilstošus secinājumus par komersanta darbību. Attiecīgi arī šī informācija jāiekļauj likumprojekta izvērtējumā.

-

34. pantā emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma izmantošana tādiem mērķiem kā izglītojošu pasākumu īstenošanai, darbaspēka pārkvalificēšanas un pārorientēšanas sekmēšanai, lai veicinātu taisnīgu pāreju uz oglekļa mazietilpīgu ekonomiku un virzību uz klimatneitralitāti formulēti vispārīgi, nekonkrēti. Jānosaka skaidri saprotami un precīzi kritēriji, atbildīgās institūcijas, finansējuma piešķiršanas un izlietojuma kontrole, lai mazinātu un izslēgtu iespēju finansējuma izmantošanai aktivitātēm, kas nedos jebkādu labumu sabiedrībai.

-

Nav saprotama kārtība, kā noteiks mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem atbalsta saņemšanai, lai novērstu enerģētisko nabadzību un modernizētu to siltumapgādes sistēmas. Ko nozīmē pasākumi saistībā ar darba ņēmēju pārcelšanu, pārkvalificēšanu, kvalifikācijas celšanu un izglītošanu, darba meklēšanas iniciatīvās un jaunuzņēmumos taisnīgas pārkārtošanās uz oglekļa mazietilpīgu  ekonomiku ietvaros? Likumā nedrīkst izmantot vispārīgas frāzes, kas traktējamas atšķirīgi vadoties pēc apstākļiem.

-

Attiecībā uz 37.pantā noteikto Modernizācijas fonda finansējuma izmantošanu ar investīcijām atjanojamo energoresursu ražošanā, izmantošanā siltumapgādē un aukstumapgādē, kā arī transporta,  lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas, rūpniecības nozarēs un ēku sektorā, centralizētās siltumapgādes tīklu modernizēšanā, elektroenerģijas pārvades un sadales tīklu modernizēšanā,  u.c. darbībās, ko uzņēmumiem jānodrošina no saviem līdzekļiem kā, piemēram, AS “Sadales tīkli”, komunālo pakalpojumu uzņēmumi u.c., jānosaka skaidri saprotami un precīzi kritēriji, atbildīgās institūcijas, finansējuma piešķiršanas un izlietojuma kontrole, lai mazinātu un izslēgtu iespēju finansējuma izmantošanai aktivitātēm, kas nedos jebkādu labumu sabiedrībai.

-

47. pantā pašvaldības klimata politikas plānošana paredz pašvaldību ilgtspējīgas attīstības stratēģijās, attīstības programmās, citos teritorijas attīstības plānošanas dokumentos ietvert prasības iekļaut klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķus, prioritātes, darbības un investīciju projektus nozīmē kārtējo pašvaldības plānošanas dokumentu grozīšanu un stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma piemērošanu šo dokumentu izstrādāšanas laikā. Nav izvērtēts ,cik tas prasīs papildus kapacitāti un finanšu resursu izlietojumu, kas jau tā sarežģītā situācijā vēl vairāk pastiprinās pašvaldību budžeta izlietojuma problemātiku. Papildinot to ar sešu mēnešu laikā paredzamo astoņpadsmit jaunu Ministru kabineta noteikumu izdošanu administratīvais slogs valsts pārvaldei un regulējuma lietotājiem tiks daudzkārtīgi pastiprināts. Nepieciešams veikt precīzus aprēķinus par plānojamo papildus kapacitāti un finanšu resursiem, kā arī no kādiem finansējuma avotiem tie tiks piešķirti.