Atzinums

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta anotācijā nepieciešams sniegt pamatojumu visiem likumprojektā paredzētajiem grozījumiem Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (turpmāk - likums), tādēļ lūdzam anotācijā pamatot likumprojekta 5. pantā paredzēto likuma 11. panta pirmās daļas 3. punkta papildinājumu, jo šobrīd attiecīgs pamatojums anotācijā nav ietverts.

-

Likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā attiecībā uz likuma 6. panta pirmās daļas 12. punktu (likumprojekta 2. pants) un likuma 35. pantu (likumprojekta 7. pants) ietverts šāds skaidrojums: "Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 6. panta pirmās daļas 12. punktā un 35. pantā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1998. gada 18. jūnija direktīvas 98/41/EK par to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē uz Kopienas dalībvalstu ostām vai no tām. Lai saskaņotu iepriekš minētās direktīvas un Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma tiesību normu tvērumu un saturu, nepieciešami Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma normu redakcionāli precizējumi." Saistībā ar minēto:
pirmkārt, aicinām izvērtēt un precizēt norādi, ka grozījumi ir tikai redakcionāla rakstura, ņemot vērā, ka tie paredz aizstāt vārdus "kuģu pasažieri" ar vārdiem "personas uz pasažieru kuģa", kas ir saturiski dažādas personu grupas, tādējādi, šķiet, mainot tiesību normu tvērumu pēc būtības;
otrkārt, lūdzam anotācijā izvērstāk skaidrot, no kādām iepriekš minētās direktīvas prasībām (vai direktīvas tvēruma kopumā) izriet nepieciešamie saskaņojumi. Proti, aicinām izvērstāk un precīzāk raksturot problēmu, kuras dēļ nepieciešami attiecīgie grozījumi. Lūdzam arī izvērstāk skaidrot, kādēļ likuma 35. panta pirmo daļu paredzēts izteikt tieši šādā redakcijā, ņemot vērā, ka tā ievērojami atšķiras no šībrīža likuma 35. panta pirmās daļas redakcijas. Citastarp lūdzam skaidrot, kādēļ iecerēts noteikt, ka kuģošanas kompānija nodrošina to personu reģistrāciju, kas atrodas uz pasažieru kuģiem, kuri kursē tieši un tikai uz Eiropas Savienības dalībvalstu ostām vai no tām;
treškārt, lūdzam izvērtēt, vai ar grozījumiem faktiski netiek atkārtoti pārņemtas likumprojekta anotācijā minētās direktīvas prasības un papildināt anotācijas 5.1. sadaļu un 5.4. sadaļas 1. tabulu, vai sniegt atbilstošu skaidrojumu, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Ar likumprojekta 8. pantu (likuma 41.¹ panta pirmo daļu) paredzēts uzskaitīt ar kuģa ienākšanu, kuģa palikšanu ostā un kuģa iziešanu no ostas saistītos ziņošanas pienākumus, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija regulā (ES) Nr. 2019/1239, ar ko izveido Eiropas Jūras vienloga sistēmas vidi un ar ko atceļ Direktīvu 2010/65/ES (turpmāk – regula Nr. 2019/1239) uzskaitītos ziņošanas pienākumus. Saistībā ar minēto paužam bažas, ka likumprojekta 8. pantā, konkrēti uzskaitot minētās regulas pielikumā noteiktos ziņošanas pienākumus, pirmšķietami tiek dublētas minētās regulas prasības, tādēļ lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojektu. 
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu regulas ir vispārpiemērojamas, tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs. Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml. Reizē Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka, ja regula prasa tās piemērošanai nodrošinošu nacionālā tiesību akta pieņemšanu, atsevišķos gadījumos tomēr var tikt pieļauta regulu teksta daļu inkorporēšana nacionālajos tiesību aktos (kā piemēru skatīt lietu Nr. 272/83 Komisija v. Itālija). Tomēr norādām, ka šis gadījums attaisnots vienīgi ar indivīdu interesēm saņemt tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu, un regulu tiešā piemērojamība nepieļauj citus izņēmumus.
Ievērojot minēto, nepieciešams izvērtēt iespēju uzskaitīt ziņošanas pienākumus, nedublējot regulas pielikumā noteiktos ziņošanas pienākumus, un, piemēram, norādot, ka papildus minētajiem ziņošanas pienākumiem nepieciešams nodrošināt arī regulā Nr. 2019/1239 uzskaitīto ziņošanas pienākumu izpildi v.tml. Alternatīvi lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu par minēto likumprojekta anotācijā.
Kā arī lūdzam anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā norādīt informāciju par regulas Nr. 2019/1239 pielikuma prasību ieviešanu likumprojekta 8. pantā jaunā redakcijā izteiktā likuma 41.¹ panta pirmajā daļā.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā sniegt pamatojumu likumprojekta 12. pantā ietvertā likuma pārejas noteikumu 44. punkta nepieciešamībai, jo šobrīd attiecīgs pamatojums šajā anotācijas sadaļā nav ietverts, jo īpaši attiecībā uz likuma 41.¹ pantu. Papildus, ja minētais pārejas noteikums saistīts ar regulas Nr. 2019/1239 piemērošanas sākuma datumu (sk. regulas 26. panta 2. punktu), lūdzam izvērtēt, vai nav nepieciešams šo pārejas noteikumu attiecināt arī uz likumprojekta 1. pantā ietverto likuma 5. panta 6.² punktu. Attiecīgi nepieciešams arī izvērtēt un precizēt likumprojektu vai sniegt skaidrojumu, kādēļ tas nav nepieciešams.
Kā arī aicinām izvērtēt iespēju likumprojekta 12. pantā ietvertā likuma pārejas noteikumu 44. punktā saturiski raksturot, par kādiem tieši grozījumiem likuma 41.¹ un 41.² pantā ir runa. Kaut arī līdz šim likuma 41.¹ un 41.² pantā nav veikti grozījumi, nākotnē iespējami arī citi grozījumi minētajos likuma pantos un pārejas noteikumi saistībā ar tiem.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā iekļaut likumprojekta 10. pantā paredzētā pārkāpuma satura skaidrojumu un no likuma izrietošās korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēta administratīvā atbildība. Papildus lūdzam likumprojekta anotāciju papildināt ar administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējumu.
Vēršam uzmanību, ka pirms noteikt jaunu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji:
1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips;
2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte;
3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām;
4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums;
5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.).
Norādām, ka nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).
Skaidrojam, ka administratīvā akta (rīkojuma, procesa) prioritātes princips nozīmē to, ka, ja ir nepieciešams panākt, lai persona izpilda noteiktas normatīvo aktu prasības, prioritāte ir administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā novērst neatbilstības un izpildīt prasības. Administratīvais sods paredzams tikai tajos gadījumos, kad nepieciešams reaģēt uz kādu personas izdarītu pārkāpumu, kurš vairs nav novēršams un ir ar augstu bīstamības pakāpi (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.). 
Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte nozīmē, ka ar administratīvās atbildības noteikšanu var sasniegt attiecīgo mērķi (citiem vārdiem, atrisināt konstatēto problēmsituāciju). Šajā aspektā nepieciešams izvērtēt, vai administratīvais sods spēs mazināt konstatēto problēmsituāciju skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, kā arī vai ar administratīvā pārkāpuma procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams šādas situācijas konstatēt, izmeklēt un pierādīt (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 55. lpp.).
Administratīvās atbildības regulējums nav paredzēts civiltiesisku strīdu risināšanai. Ja privātpersonai ir iespējams savas aizskartās tiesības aizstāvēt ar civiltiesiskās aizsardzības līdzekļiem, tad par attiecīgu privāttiesiskās attiecības regulējošo normu neievērošanu administratīvā atbildība nav paredzama. Tādējādi pārkāpumam jābūt saistītam ar publiski tiesiskām attiecībām. Ir atsevišķi izņēmuma gadījumi, kad administratīvie sodi tradicionāli tiek piemēroti arī par tādiem pārkāpumiem, kas pēc savas tiesiskās dabas attiecas uz privāttiesiskām attiecībām, piemēram, ja pārkāpuma rezultātā tiek skarts plašs sabiedrības loks (patērētāju tiesības) (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 56.-57. lpp.).
Izvērtējot nepieciešamību noteikt administratīvo atbildību konkrētas problēmsituācijas risināšanai, jākonstatē tās bīstamība vai kaitīgums sabiedrības interesēm. Proti, jāizvērtē, vai iespējamais pārkāpums var aizskart sabiedriskās intereses tādā mērā, ka nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību par to (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57. lpp.). Šajā aspektā nozīmīga var būt arī administratīvās atbildības un kriminālatbildības norobežošana. Likumdevēja izvēle starp noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu nedrīkst būt patvaļīga. Administratīvie pārkāpumi izpaužas kā noteiktas pārvaldības kārtības neievērošana, un tie nav saistīti ar sociālu stigmatizāciju vai publisku kaunu (Smiltēna A. Administratīvās atbildības norobežošanas no kriminālatbildības problemātika. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 23. lpp.). Šie pārkāpumi ir vienkārši traucējoši labai pārvaldībai vai sabiedriskajai kārtībai, bet tie neietver sevī kādu īpašu ļaunumu vai pilnīgu sabiedrības vai valsts vērtību ignoranci (Kalniņa V. Administratīvo pārkāpumu tiesību sistēmas reforma – domāšanas reforma. Jurista Vārds, 15.11.2016., Nr. 46). Citiem vārdiem sakot, ja noziedzīgs nodarījums ir ļaunums pats par sevi, tad administratīvais pārkāpums ir morāli neitrāla rīcība un tā izdarītājs – nevērīga vai bezrūpīga persona (Foundations of European Criminal Law. Norel Neagu (Ed.). Bucureşti: Editura C.H. Beck, 2014, p. 67).
Tāpat ir aizliegts paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu. Ja lieta ir uzsākta administratīvajā procesā, tad šajā procesā tā arī ir jāpabeidz, ja nepieciešams, izmantojot administratīvā akta piespiedu izpildes līdzekļus (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 57.-58. lpp.).
Visbeidzot, lūdzam likumprojekta anotācijā iekļaut soda veida un apmēra izvēles pamatojumu.

-

Lūdzam aizpildīt likumprojekta anotācijas 4. sadaļu par saistītajiem tiesību aktu projektiem, kurus būs nepieciešams izstrādāt, ņemot vērā likumprojektā ietverto regulējumu. Piemēram, vēršam uzmanību, ka saistībā ar likumprojektā paredzētajiem grozījumiem likuma 35. pantā un 41.¹ pantā, šķiet, būs nepieciešami Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumos Nr. 339 "Noteikumi par ostu formalitātēm", kas citastarp izdoti uz likuma 35. panta otrajā daļā un 41.¹ panta trešajā daļā ietvertā pilnvarojuma pamata. Tāpat arī, ņemot vērā likumprojekta 9. pantā paredzēto grozījumu, šķiet, būs nepieciešami arī grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 11. februāra noteikumos Nr. 92 "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas noteikumi", kas izdoti uz likuma 41.² panta trešajā daļā ietvertā pilnvarojuma pamata.

-

Ņemot vērā regulas Nr. 2019/1239 normās paredzēto rīcības brīvību (sk., piemēram, regulas 4. panta 4. punktu ("Izņēmuma apstākļos dalībvalsts var prasīt deklarētājiem sniegt papildu datu elementus bez Komisijas piekrišanas laikposmā, kas īsāks par trim mēnešiem. [..] Dalībvalsts var turpināt prasīt deklarētājiem sniegt papildu datu elementus, līdz tiek pieņemts Komisijas lēmums, un, ja lēmums ir pozitīvs, – līdz tiek ieviesta grozītā EMSWe datu kopa.", 5. panta 1. punktu ("Dalībvalstis var kopīgi ar vienu vai vairākām citām dalībvalstīm izveidot jūras vienloga sistēmu."), lūdzam aizpildīt aili par rīcības brīvības izmantošanu, sniedzot skaidrojumu, vai un kā izmantota attiecīgajās regulas normās paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij, kā arī skaidrojot rīcības brīvības izmantošanas vai neizmantošanas iemeslus.
Papildus aicinām izvērtēt un tabulā sniegt skaidrojumu, vai regulas Nr. 2019/1239 prasību pilnīgai un efektīvai piemērošanai paredzēta vēl kādu normatīvo aktu izstrāde vai citi ieviešanas pasākumi (sk., piemēram, 12. panta 3. punktu: "Attiecībā uz piekļuvi valsts jūras vienloga sistēmai dažādās dalībvalstīs deklarētāju vai datu pakalpojumu sniedzēju, kas reģistrēts EMSWe lietotāju reģistra un piekļuves pārvaldības sistēmā, uzskata par reģistrētu valsts jūras vienloga sistēmā visās dalībvalstīs, un tas darbojas to piekļuves tiesību robežās, ko katra dalībvalsts piešķir saskaņā ar saviem valsts noteikumiem.").

-

Vēršam uzmanību, ka regulas Nr. 2019/1239 12. panta 2. punkts, šķiet, faktiski ir ieviests arī likumprojekta 9. pantā ietvertajā likuma 41.² panta otrās daļas otrajā teikumā, tādēļ lūdzam izvērtēt un attiecīgi precizēt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu. Papildus lūdzam arī izvērtēt, vai nebūtu precizējama arī anotācijas 1.3. sadaļā ietvertā saistītā informācija. Proti, norādām, ka regulas Nr. 2019/1239 12. panta 2. punkta ieviešana likuma  5. panta 6.¹ punktā ir nesaraujami saistīta arī ar likuma 41.² panta otrās daļas 2. teikumu, kas noteic, ka Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS) pilda regulā Nr. 2019/1239 noteiktās valsts jūras vienloga sistēmas funkcijas. Alternatīvi lūdzam sniegt skaidrojumu, kādēļ precizējumi anotācijas 1.3. un 5.4. sadaļās nav nepieciešami.

-

Apzināmies, ka jau pašreiz likuma 5. panta 6.¹ punktā un 6. panta pirmās daļas 12.¹ punktā ietverts regulējums par deleģēšanas līguma noslēgšanu ar Latvijas Jūras administrāciju, tomēr, ņemot vērā likumprojektā ietverto regulējumu, ar ko paredzēts grozīt minētās likuma vienības, aicinām ietvert likumprojekta anotācijā skaidrojumu par turpmāk minēto.
Proti, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmā daļa noteic, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk – pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42. pants noteic, ka privātpersonai jābūt tiesīgai veikt attiecīgo pārvaldes uzdevumu. Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu privātpersonai, ņem vērā tās pieredzi, reputāciju, resursus, personāla kvalifikāciju, kā arī citus kritērijus. Lemjot par pārvaldes uzdevuma deleģēšanu personu apvienībai, izvērtē, vai tā nepārstāv atsevišķas mantiski vai citādi ieinteresētas grupas intereses. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar atbilstošu informāciju, kā arī lūdzam skaidrot, kāds tieši pārvaldes uzdevums tiks deleģēts, un no kāda normatīvā akta vai normatīvajiem aktiem izriet attiecīgs Satiksmes ministrijas pārvaldes uzdevums.

-

Likumprojekta 2. pantā paredzēto likuma 6. panta 3.¹ daļu lūdzam izvērtēt un precizēt, aizstājot vārdu “funkciju” ar vārdu “uzdevumu”, jo atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41. panta pirmajai daļai publiska persona privātpersonai var deleģēt pārvaldes uzdevumus, kuru izpilde ietilpst šīs publiskās personas vai tās iestādes kompetencē. Deleģējot pārvaldes uzdevumus, par funkcijas izpildi kopumā atbild attiecīgā publiskā persona. Vēršam uzmanību, ka Latvijas Jūras administrācija kā valsts kapitālsabiedrība Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē ir privātpersona, kurai tiek deleģēts valsts pārvaldes uzdevums. Vienlaikus lūdzam šādu vārdu aizstāšanu veikt arī citās likuma normās, kas nosaka privātpersonas – Latvijas Jūras administrācijas kā institūcijas kompetenci, proti, likuma 4. panta pirmajā daļā, 5. panta 5. punktā, 6. panta trešajā daļā, 3.¹ daļā un ceturtajā daļā.

-

Aicinām izvērtēt iespēju likumprojekta 8. pantā izteiktā likuma 41.¹ panta pirmās daļas atsevišķos punktos vai anotācijā konkretizēt ziņojamo informāciju, proti, precizēt, tieši kādu informāciju nepieciešams ziņot (piemēram, bet ne tikai, 12. punktā "ziņošana par personām uz pasažieru kuģa", 15. punktā "ziņošana ostas vajadzībām" u.c.) vai arī sniegt skaidrojumu anotācijā, kādos normatīvajos aktos attiecīgie ziņošanas pienākumi ir konkretizēti.
Papildus aicinām izvērtēt un redakcionāli precizēt 14. punktu "ziņošana statistikas pārskatiem par kravu un pasažieru jūras pārvadājumiem", pašreizējā formulējuma vietā atkarībā no normas mērķa norādot uz, piemēram, statistikas pārskatu par kravu un pasažieru jūras pārvadājumiem ziņošanu vai ziņošanu statistikas pārskatu par kravu un pasažieru jūras pārvadājumiem vajadzībām v.tml.

-

Likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā minēts: "Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.¹ panta otrā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot arī to, ka Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS) pilda regulā Nr. 2019/1239 noteiktās valsts jūras vienloga sistēmas (MNSW) funkcijas." Aicinām tehniski precizēt minēto informāciju, ņemot vērā, ka attiecīgs grozījums paredzēts likuma 41.² panta otrajā daļā, nevis 41.¹ panta otrajā daļā.
 

-

Likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā saistībā ar likumprojekta 8. pantā paredzēto likuma 41.¹ panta otrās daļas izslēgšanu ietverts šāds skaidrojums: "Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.¹ panta [..] otrajā daļā noteiktais personu, kuru pienākumos ir ziņošanas pienākumu kārtošana, loks var būt plašāks un tiek identificēts, nosakot kārtību, kādā notiek konkrētā ziņošanas pienākuma kārtošana. [..] Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.¹ panta otrā daļa, kurā noteiktas personas, kuru pienākumos ir ziņošanas pienākumu kārtošana, tiek izslēgta, ļaujot Ministru kabinetam, kurš ir pilnvarots noteikt ziņošanas pienākumu izpildes kārtību, identificēt arī subjektus, kuru pienākumos ietilpst ziņošanas pienākumu izpilde." Saistībā ar minēto lūdzam izvērtēt, vai likuma 41.¹ panta trešajā daļā ietvertais pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā notiek ostu formalitāšu kārtošana, ir pietiekams, lai Ministru kabinets atbilstoši iepriekš ietvertajam skaidrojumam regulētu attiecīgos jautājumus. Skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības. Attiecīgi lūdzam izvērtēt, vai pilnvarojums ir pietiekams un vai nav nepieciešams to precizēt, un vai nu sniegt atbilstošu skaidrojumu likumprojekta anotācijā, vai atbilstoši precizēt likumprojektu.

-

Aicinām izvērstāk raksturot likumprojektā paredzētā regulējuma ietekmi arī uz citām institūcijām (piemēram, saistībā ar likumprojekta 10. panta piemērošanu).

-

Aicinām anotācijas 8.1.1. sadaļā konkretizēt, par kādiem pakalpojumiem likumprojekta kontekstā ir runa.

-