Projekta ID
22-TA-2430Atzinuma sniedzējs
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
Atzinums iesniegts
07.02.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Atkārtoti uzturam izteikto iebildumu par mērkaziņu iekļaušanu medījamo dzīvnieku sarakstā un lūdzam svītrot noteikumu projekta 3.2.18.apakšpunktu.
Izziņā izteiktais apgalvojums, ka "Iebildums jau ir izvērtēts darba grupas sanāksmēs un citos projekta virzības posmos", nav argumentēts, jo ne izziņā, ne anotācijā nav sniegti konkrēti ekoloģiski, bioloģiski vai ekonomiski pamatoti iemesli, kāpēc būtu jāatļauj šīs sugas medības.
Ja medības ir uzskatāms par mehānismu, lai regulētu savvaļas sugu populāciju stāvokli, ierobežotu epizootijas riskus u.c., tad anotācijā nav sniegts skaidrojums, kādus zaudējumus ekonomikai, riskus sabiedrības drošībai un veselībai rada mērkaziņa. Arī attiecībā uz medību kā dzīvesveida tradīciju saglabāšanu anotācijā nav skaidrots, kāpēc tieši šī suga būtu jāietver medījamo sugu sarakstā. Fakts, ka vēsturiski mērkaziņas Latvijā tikušas medītas līdz 2004.gadam nav arguments, lai atjaunotu medības.
Ja nav pamatojuma tam, ka ir nepieciešams regulēt mērkaziņu sugas populāciju sabiedrības veselības aizsardzības un drošības interesēs, lidojumu drošības interesēs, lai nepieļautu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zvejniecībai un ūdeņiem, lai aizsargātu faunu un floru, - tad nav pamata mērkaziņu iekļaut medījamo sugu sarakstā, jo tādā gadījumā šīs sugas ieguve ir saistīta tikai ar šauras sabiedrības grupas interesēm un medību hobiju.
Tāpat anotācijā nav sniegts nekāds pamatojums, kāpēc Latvijā būtu nepieciešams atļaut medīt Eiropā kopumā apdraudētu putnu sugu. Satversmes 115.pants nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Lūdzam anotācijā sniegt pamatojumu, ka, atļaujot medīt mērkaziņas, ir izvērtēts satversmīgums un noteikumu projekta atbilstība Satversmes 115.pantam.
Izziņā izteiktais apgalvojums, ka "Iebildums jau ir izvērtēts darba grupas sanāksmēs un citos projekta virzības posmos", nav argumentēts, jo ne izziņā, ne anotācijā nav sniegti konkrēti ekoloģiski, bioloģiski vai ekonomiski pamatoti iemesli, kāpēc būtu jāatļauj šīs sugas medības.
Ja medības ir uzskatāms par mehānismu, lai regulētu savvaļas sugu populāciju stāvokli, ierobežotu epizootijas riskus u.c., tad anotācijā nav sniegts skaidrojums, kādus zaudējumus ekonomikai, riskus sabiedrības drošībai un veselībai rada mērkaziņa. Arī attiecībā uz medību kā dzīvesveida tradīciju saglabāšanu anotācijā nav skaidrots, kāpēc tieši šī suga būtu jāietver medījamo sugu sarakstā. Fakts, ka vēsturiski mērkaziņas Latvijā tikušas medītas līdz 2004.gadam nav arguments, lai atjaunotu medības.
Ja nav pamatojuma tam, ka ir nepieciešams regulēt mērkaziņu sugas populāciju sabiedrības veselības aizsardzības un drošības interesēs, lidojumu drošības interesēs, lai nepieļautu nopietnu kaitējumu kultūraugiem, lauksaimniecības dzīvniekiem, mežiem, zvejniecībai un ūdeņiem, lai aizsargātu faunu un floru, - tad nav pamata mērkaziņu iekļaut medījamo sugu sarakstā, jo tādā gadījumā šīs sugas ieguve ir saistīta tikai ar šauras sabiedrības grupas interesēm un medību hobiju.
Tāpat anotācijā nav sniegts nekāds pamatojums, kāpēc Latvijā būtu nepieciešams atļaut medīt Eiropā kopumā apdraudētu putnu sugu. Satversmes 115.pants nosaka, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu. Lūdzam anotācijā sniegt pamatojumu, ka, atļaujot medīt mērkaziņas, ir izvērtēts satversmīgums un noteikumu projekta atbilstība Satversmes 115.pantam.
Piedāvātā redakcija
Svītrot noteikumu projekta 3.2.18.apakšpunktu.
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Lūdzam precizēt anotācijā elektroniskās identificēšanās rīka nosaukumu pēc fakta - "Vienotās pieteikšanās modulis". Vajadzības gadījumā varat lietot atsauci uz to, ka tas ir pieejams arī valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv. Tādā gadījumā, lūdzu, lietojiet aktuālo nosaukuma daļu "Latvija.gov.lv".
Lūdzam precizēt atsauci par eID karšu obligātumu atbilstoši aktuālajai redakcijai Personu apliecinošu dokumentu likuma pārejas noteikumu 5. punktā.
Lūdzam precizēt atsauci par eID karšu obligātumu atbilstoši aktuālajai redakcijai Personu apliecinošu dokumentu likuma pārejas noteikumu 5. punktā.
Piedāvātā redakcija
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Priekšlikums
Lūdzam iekļaut skaidrojumu anotācijā, ka subjekts dokumentu iesniedz tikai gadījumos, kad atbilstoša informācija/dokuments nav citas iestādes rīcībā. Pārējos gadījumos iestāde to iegūst pati no citas iestādes.
Pamatojums: Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotā daļa - "Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas."
Lūdzam šo priekšlikumu obligāti ņemt vērā, tā kā tam ir iebilduma raksturs. Ņemot vērā, ka šī ir 4. atzinumu sniegšanas kārta, un projekta virzība ir steidzama, iesniedzam kā priekšlikumu.
Pamatojums: Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotā daļa - "Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas."
Lūdzam šo priekšlikumu obligāti ņemt vērā, tā kā tam ir iebilduma raksturs. Ņemot vērā, ka šī ir 4. atzinumu sniegšanas kārta, un projekta virzība ir steidzama, iesniedzam kā priekšlikumu.
Piedāvātā redakcija
-