Projekta ID
24-TA-1229Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
31.07.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk - LDDK) ir iepazinusies ar Tieslietu ministrijas (turpmāk - TM) sagatavoto normatīvā akta projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība"" (turpmāk - Projekts) un izsaka šādus iebildumus:
LDDK iebilst pret projekta 1.punktu TM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
TM piedāvātajā redakcijā nav noteikta prioritāšu secība. Ņemot vērā, ka zemes izmantošana un ēku būve ir saistīta ir izmantošanu ilgā termiņā, attiecībā uz zemes un ēku izmantošanu ir ļoti būtiski ievērot tiesiskās paļāvības principu un tiesiskās stabilitātes principu. Personai, kura veic ilgtermiņa ieguldījumus, ir jābūt tiesībām paļauties, ka tā ilgtermiņā varēs turpināt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktas zemes vai būves pašreizējo izmantošanu.
Priekšlikums
Papildināt punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:
“Ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktā zemes vai būves pašreizējā izmantošana atšķiras no plānojumā paredzētās, lietošanas mērķi nosaka atbilstīgi likumīgajai izmantošanai.
LDDK iebilst pret projekta 1.punktu TM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
TM piedāvātajā redakcijā nav noteikta prioritāšu secība. Ņemot vērā, ka zemes izmantošana un ēku būve ir saistīta ir izmantošanu ilgā termiņā, attiecībā uz zemes un ēku izmantošanu ir ļoti būtiski ievērot tiesiskās paļāvības principu un tiesiskās stabilitātes principu. Personai, kura veic ilgtermiņa ieguldījumus, ir jābūt tiesībām paļauties, ka tā ilgtermiņā varēs turpināt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktas zemes vai būves pašreizējo izmantošanu.
Priekšlikums
Papildināt punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā:
“Ja normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktā zemes vai būves pašreizējā izmantošana atšķiras no plānojumā paredzētās, lietošanas mērķi nosaka atbilstīgi likumīgajai izmantošanai.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LDDK iebilst pret Projekta 6.punktu TM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
TM piedāvā neapbūvētas apbūves zemes iedalījumu valstspilsētās noteikt pēc atšķirīgiem kritērijiem, nekā pārējā valsts teritorijā. LDDK ieskatā šāds nosacījums:
1) Neatbilst labas pārvaldības nosacījumam;
2) No īpašnieka skatpunkta ir pretrunā Satversmes 91.pantā noteiktajam vienlīdzīguma principam.
Papildus jānorāda, ka lielajās pilsētās infrastruktūras blīvuma, augsto izmaksu un citu iemeslu dēļ elektrības pieslēguma izveidošana var būt ievērojami dārgāka, nekā, piemēram, lauku teritorijās. Turklāt, daudzos gadījumos tā vispār var nebūt iespējama bez ļoti lielām investīcijām.
Priekšlikums:
Izslēgt no Projekta 6.punktā ietvertā Noteikumu 14.1 punkta abiem apakšpunktiem vārdkopu: “valstspilsētās zemes vienībai ir piebraucamais ceļš, bet pārējās teritorijās”, un no 8.pielikuma vārdkopu: “Valstspilsētās neapgūta zeme ir tikai bez piebraucamā ceļa.”
Pamatojums
TM piedāvā neapbūvētas apbūves zemes iedalījumu valstspilsētās noteikt pēc atšķirīgiem kritērijiem, nekā pārējā valsts teritorijā. LDDK ieskatā šāds nosacījums:
1) Neatbilst labas pārvaldības nosacījumam;
2) No īpašnieka skatpunkta ir pretrunā Satversmes 91.pantā noteiktajam vienlīdzīguma principam.
Papildus jānorāda, ka lielajās pilsētās infrastruktūras blīvuma, augsto izmaksu un citu iemeslu dēļ elektrības pieslēguma izveidošana var būt ievērojami dārgāka, nekā, piemēram, lauku teritorijās. Turklāt, daudzos gadījumos tā vispār var nebūt iespējama bez ļoti lielām investīcijām.
Priekšlikums:
Izslēgt no Projekta 6.punktā ietvertā Noteikumu 14.1 punkta abiem apakšpunktiem vārdkopu: “valstspilsētās zemes vienībai ir piebraucamais ceļš, bet pārējās teritorijās”, un no 8.pielikuma vārdkopu: “Valstspilsētās neapgūta zeme ir tikai bez piebraucamā ceļa.”
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LDDK iebilst pret Projekta 8.punktu TM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
TM piedāvā noteikt, ka lietošanas mērķa maiņu ierosina arī gadījumos, ja pēc izmaiņām teritorijas plānojumā neapbūvētai zemes vienībai iepriekš noteiktais apbūves zemes lietošanas mērķis neatbilst teritorijas plānojumā noteiktajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai vai konstatē, ka iepriekš likumīgi noteiktais lietošanas mērķis neatbilst teritorijas plānojumā noteiktajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai, izņemot gadījumus, kas, ja iepriekš likumīgi noteiktais lietošanas mērķis un tam piekrītošā zemes platība neatbilst Noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, tai skaitā pēc zemes fiziskajiem parametriem neatbilst apbūves zemes nosacījumiem, vai, ja neapbūvēta zemes vienība, kurai noteikts apbūves zemes lietošanas mērķis, nevar tikt izmantota apbūvei atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Ņemot vērā, ka zemes izmantošana un ēku būve ir saistīta ir izmantošanu ilgā termiņā, attiecībā uz zemes un ēku izmantošanu ir ļoti būtiski ievērot tiesiskās paļāvības principu un tiesiskās stabilitātes principu. Personai, kura veic ilgtermiņa ieguldījumus, ir jābūt tiesībām paļauties, ka tā ilgtermiņā, neatkarīgi no politiskajām svārstībām pašvaldībā, varēs turpināt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktas zemes vai būves pašreizējo izmantošanu.
Priekšlikums:
Vai nu plānoto Noteikumu 17.6. punktu izdalīt no esošā 17.punkta kā 172 punktu, paredzot, ka šajos gadījumos var rosināt Lietošanas mērķa maiņu, vai arī Projekta desmitajā punktā, kas attiecas uz Noteikumu 18.punktu paredzēt, ka attiecībā uz Noteikumu 17.6. punktu īpašnieks vai cita rosināt tiesīgā persona var rosināt Lietošanas mērķa maiņu.
Pamatojums
TM piedāvā noteikt, ka lietošanas mērķa maiņu ierosina arī gadījumos, ja pēc izmaiņām teritorijas plānojumā neapbūvētai zemes vienībai iepriekš noteiktais apbūves zemes lietošanas mērķis neatbilst teritorijas plānojumā noteiktajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai vai konstatē, ka iepriekš likumīgi noteiktais lietošanas mērķis neatbilst teritorijas plānojumā noteiktajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai, izņemot gadījumus, kas, ja iepriekš likumīgi noteiktais lietošanas mērķis un tam piekrītošā zemes platība neatbilst Noteikumu IV nodaļā minētajām prasībām, tai skaitā pēc zemes fiziskajiem parametriem neatbilst apbūves zemes nosacījumiem, vai, ja neapbūvēta zemes vienība, kurai noteikts apbūves zemes lietošanas mērķis, nevar tikt izmantota apbūvei atbilstoši normatīvajiem aktiem.
Ņemot vērā, ka zemes izmantošana un ēku būve ir saistīta ir izmantošanu ilgā termiņā, attiecībā uz zemes un ēku izmantošanu ir ļoti būtiski ievērot tiesiskās paļāvības principu un tiesiskās stabilitātes principu. Personai, kura veic ilgtermiņa ieguldījumus, ir jābūt tiesībām paļauties, ka tā ilgtermiņā, neatkarīgi no politiskajām svārstībām pašvaldībā, varēs turpināt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktas zemes vai būves pašreizējo izmantošanu.
Priekšlikums:
Vai nu plānoto Noteikumu 17.6. punktu izdalīt no esošā 17.punkta kā 172 punktu, paredzot, ka šajos gadījumos var rosināt Lietošanas mērķa maiņu, vai arī Projekta desmitajā punktā, kas attiecas uz Noteikumu 18.punktu paredzēt, ka attiecībā uz Noteikumu 17.6. punktu īpašnieks vai cita rosināt tiesīgā persona var rosināt Lietošanas mērķa maiņu.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LDDK iebilst pret Projekta 10.punktu TM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
TM piedāvā noteikt, ka lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu šo noteikumu 16. vai 17. punktā minētajos gadījumos mēneša laikā ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, valsts vai vietējās pašvaldības zemei – tās lietotājs vai, ja tāda nav, – nomnieks vai apbūves tiesīgais (turpmāk – persona). Ņemot vērā, ka no lietošanas mērķa ir atkarīgi nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, kā arī to, ka Noteikumu 18.punkts neaptver visas tās personas, kurām pašvaldības uzliek maksāt nekustamā īpašuma nodokli, LDDK ieskatā to personu skaitā, kas drīkst vai kurām ir pienākums rosināt lietošanas mērķa maiņu, ir jāietver arī personas, kurām saskaņā ar pašvaldības izdotu administratīvo aktu ir pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli.
Pamatojums
TM piedāvā noteikt, ka lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu šo noteikumu 16. vai 17. punktā minētajos gadījumos mēneša laikā ierosina nekustamā īpašuma īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs, valsts vai vietējās pašvaldības zemei – tās lietotājs vai, ja tāda nav, – nomnieks vai apbūves tiesīgais (turpmāk – persona). Ņemot vērā, ka no lietošanas mērķa ir atkarīgi nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, kā arī to, ka Noteikumu 18.punkts neaptver visas tās personas, kurām pašvaldības uzliek maksāt nekustamā īpašuma nodokli, LDDK ieskatā to personu skaitā, kas drīkst vai kurām ir pienākums rosināt lietošanas mērķa maiņu, ir jāietver arī personas, kurām saskaņā ar pašvaldības izdotu administratīvo aktu ir pienākums maksāt nekustamā īpašuma nodokli.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LDDK iebilst pret Projekta 14.punktu un 16.punktu TM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
TM piedāvā noteikt, ka neapbūvētai zemes vienībai (zemes vienības daļai), kas atrodas teritorijā, kurai atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam stājies spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, lietošanas mērķi nosaka vai maina atbilstoši detalizētajā plānojumā norādītajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai. Šāds nosacījums:
1) ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības un tiesiskās stabilitātes principiem;
2) nav pielietojams, jo katrā funkcionālajā zonā var būt atļauti vairāki lietošanas veidi;
3) teritorijas plānošanas dokumenti norāda vietas, kur un kas var attīstīties. Bet tie negarantē, ka šāda attīstība pārskatāmā nākotnē tiešām notiks. Daļa teritorijas plānošanas dokumentu nereti ietver tādas nākotnes vīzijas, kuras var nerealizēties;
4)teritorijas plānojums nav nemainīgs laikā. Tas var mainīties gan tādēļ, ka plānotāju vīzijas ir izrādījušās neīstenojamas tādēļ, ka konkrētam mērķim atvēlētās platības ievērojami pārsniedz pieprasījumu, gan mainīgu politisko uzstādījumu iespaidā, gan arvien pieaugošo klimatneitralitātes prasību, gan citu iemeslu dēļ.
Prioritāram ir jābūt likumīgi uzsāktajam lietošanas veidam. Savukārt lietošanas mērķis atbilstīgi kādam no nākotnes plānos paredzētajiem lietošanas veidiem ir jāmaina brīdī, kad notiek reālas darbības kāda no plānojumā paredzēto lietošanas veidu īstenošanai (piemēram, izsniegta būvatļauja u.c.).
Pamatojums
TM piedāvā noteikt, ka neapbūvētai zemes vienībai (zemes vienības daļai), kas atrodas teritorijā, kurai atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam stājies spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, lietošanas mērķi nosaka vai maina atbilstoši detalizētajā plānojumā norādītajai plānotajai (atļautajai) izmantošanai. Šāds nosacījums:
1) ir pretrunā ar tiesiskās paļāvības un tiesiskās stabilitātes principiem;
2) nav pielietojams, jo katrā funkcionālajā zonā var būt atļauti vairāki lietošanas veidi;
3) teritorijas plānošanas dokumenti norāda vietas, kur un kas var attīstīties. Bet tie negarantē, ka šāda attīstība pārskatāmā nākotnē tiešām notiks. Daļa teritorijas plānošanas dokumentu nereti ietver tādas nākotnes vīzijas, kuras var nerealizēties;
4)teritorijas plānojums nav nemainīgs laikā. Tas var mainīties gan tādēļ, ka plānotāju vīzijas ir izrādījušās neīstenojamas tādēļ, ka konkrētam mērķim atvēlētās platības ievērojami pārsniedz pieprasījumu, gan mainīgu politisko uzstādījumu iespaidā, gan arvien pieaugošo klimatneitralitātes prasību, gan citu iemeslu dēļ.
Prioritāram ir jābūt likumīgi uzsāktajam lietošanas veidam. Savukārt lietošanas mērķis atbilstīgi kādam no nākotnes plānos paredzētajiem lietošanas veidiem ir jāmaina brīdī, kad notiek reālas darbības kāda no plānojumā paredzēto lietošanas veidu īstenošanai (piemēram, izsniegta būvatļauja u.c.).
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LDDK iebilst pret Projekta 22.punktu TM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
TM piedāvā izslēgt no Noteikumiem punktu, kas paredz Meža valsts reģistrā reģistrētai meža zemei, kuru saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu līdz atmežošanai (meža zemes transformācijai) un zaudējumu kompensācijai sabiedrībai par zaudētajām meža platībām, ir aizliegts izmantot apbūvei. Šīs normas izslēgšana pieļautu, ka arī turpmāk pašvaldības varētu turpināt prettiesisko praksi piemērot zemei, kuru apbūvēt ir aizliegts, noteikt apbūves zemei atbilstīgu lietošanas mērķi. Valts nedrīkst vienā likumā pateikt, ka meža zemi apbūvēt ir aizliegts, bet ar citu – zemāka līmeņa normatīvo aktu pateikt, ka pašvaldību administrācija drīkst šādai zemei noteikt apbūves zemei atbilstīgu lietošanas mērķi. Teritorijas plānošanas dokumenti ir nākotnes iespēju vīzijas. Tie neatceļ esošo situāciju, tie neatceļ Meža likumā noteiktos nosacījumus attiecībā uz apbūves liegumu meža zemē, tāpat tie neatceļ Meža likumā noteiktos nosacījumus attiecībā uz atmežošanu un zaudējumu kompensāciju sabiedrībai par zaudētajām meža platībām.
Pamatojums
TM piedāvā izslēgt no Noteikumiem punktu, kas paredz Meža valsts reģistrā reģistrētai meža zemei, kuru saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu līdz atmežošanai (meža zemes transformācijai) un zaudējumu kompensācijai sabiedrībai par zaudētajām meža platībām, ir aizliegts izmantot apbūvei. Šīs normas izslēgšana pieļautu, ka arī turpmāk pašvaldības varētu turpināt prettiesisko praksi piemērot zemei, kuru apbūvēt ir aizliegts, noteikt apbūves zemei atbilstīgu lietošanas mērķi. Valts nedrīkst vienā likumā pateikt, ka meža zemi apbūvēt ir aizliegts, bet ar citu – zemāka līmeņa normatīvo aktu pateikt, ka pašvaldību administrācija drīkst šādai zemei noteikt apbūves zemei atbilstīgu lietošanas mērķi. Teritorijas plānošanas dokumenti ir nākotnes iespēju vīzijas. Tie neatceļ esošo situāciju, tie neatceļ Meža likumā noteiktos nosacījumus attiecībā uz apbūves liegumu meža zemē, tāpat tie neatceļ Meža likumā noteiktos nosacījumus attiecībā uz atmežošanu un zaudējumu kompensāciju sabiedrībai par zaudētajām meža platībām.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LDDK iebilst pret Projekta 23.punktu TM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
TM piedāvā izslēgt no Noteikumiem punktu, kas paredz gadījumos, kad zemes vienībai, kurai nosakāms vai maināms apbūves zemei atbilstošs lietošanas mērķis, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums pieļauj vairākas izmantošanas iespējas, personai ir tiesības izvēlēties apbūves ieceres īstenošanai atbilstošo vienu vai vairākus apbūves lietošanas mērķus.
Šādas normas izslēgšana būtiski ierobežotu zemes īpašnieku tiesības pašiem lemt par savas zemes lietošanas veidiem teritorijas plānojumā noteikto lietošanas veidu ietvaros, pārvirzot šīs tiesības pašvaldību administrācijai. Šāda īpašnieku tiesību ierobežošana nozīmē virzību prom no demokrātijas pamatprincipiem.
Pamatojums
TM piedāvā izslēgt no Noteikumiem punktu, kas paredz gadījumos, kad zemes vienībai, kurai nosakāms vai maināms apbūves zemei atbilstošs lietošanas mērķis, vietējās pašvaldības teritorijas plānojums pieļauj vairākas izmantošanas iespējas, personai ir tiesības izvēlēties apbūves ieceres īstenošanai atbilstošo vienu vai vairākus apbūves lietošanas mērķus.
Šādas normas izslēgšana būtiski ierobežotu zemes īpašnieku tiesības pašiem lemt par savas zemes lietošanas veidiem teritorijas plānojumā noteikto lietošanas veidu ietvaros, pārvirzot šīs tiesības pašvaldību administrācijai. Šāda īpašnieku tiesību ierobežošana nozīmē virzību prom no demokrātijas pamatprincipiem.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
LDDK iebilst pret Projekta 24.punktu TM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
TM piedāvā izslēgt no Noteikumiem punktu, kas paredz gadījumos, kad
lietošanas mērķa noteikšanas vai maiņas ierosinātājs ir pašvaldība, un tā ir noteikusi zemes vienībai lietošanas mērķi pēc pašvaldības administrācijas ieskatiem, liegt personai pašai lemt par savas apbūves ieceres īstenošanai atbilstošo lietošanas mērķi, informējot par to pašvaldības administrāciju.
Pamatojums
TM piedāvā izslēgt no Noteikumiem punktu, kas paredz gadījumos, kad
lietošanas mērķa noteikšanas vai maiņas ierosinātājs ir pašvaldība, un tā ir noteikusi zemes vienībai lietošanas mērķi pēc pašvaldības administrācijas ieskatiem, liegt personai pašai lemt par savas apbūves ieceres īstenošanai atbilstošo lietošanas mērķi, informējot par to pašvaldības administrāciju.
Piedāvātā redakcija
-