Projekta ID
22-TA-2877Atzinuma sniedzējs
Latvijas Reto slimību alianse
Atzinums iesniegts
18.07.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Likuma grozījumu projektā nav noteiktas pacientu tiesību aizsardzības speciālistu tiesības, pienākumi, kompetence, kā arī minimālais zināšanu apjoms. Pacientu tiesību aizsardzības speciālists, kurš ir pakļauts un atkarīgs no darba devēja (ārstniecības iestādes) nevarēs iemantot pilnīgu uzticamību no pacienta puses, jo tiks uztverts kā ieinteresēta ārstniecības iestādes persona, kura nespēs pilnvērtīgi un objektīvi aizstāvēt pacienta tiesības, nostājoties pret ārstniecības iestādi, kuras vadītājs to ir iecēlis amatā.
Pacientu tiesību aizsardzības funkciju īstenošana būtu jānodala no iestādes, kurā risināms ar pacientu tiesību aizskārumu saistītais jautājums. Šobrīd pacientu tiesības visefektīvāk varētu aizstāvēt pacientu nevalstiskās organizācijas (juridiskas personas) (piemēram, tādas, kas pacientu interešu pārstāvēšanā darbojas vismaz 5 gadus, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai gūtu pieredzi attiecīgajā jomā), paredzot šādu funkciju īstenošanai finansējumu, un advokāti, kuri specializējušies pacientu tiesību jautājumos.
Pacientu tiesību aizsardzības funkciju īstenošana būtu jānodala no iestādes, kurā risināms ar pacientu tiesību aizskārumu saistītais jautājums. Šobrīd pacientu tiesības visefektīvāk varētu aizstāvēt pacientu nevalstiskās organizācijas (juridiskas personas) (piemēram, tādas, kas pacientu interešu pārstāvēšanā darbojas vismaz 5 gadus, kas ir pietiekami ilgs laiks, lai gūtu pieredzi attiecīgajā jomā), paredzot šādu funkciju īstenošanai finansējumu, un advokāti, kuri specializējušies pacientu tiesību jautājumos.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Pacients objektīvu iemeslu dēļ (fiziskas iespējas, zināšanu trūkums par savu tiesību aizskārumu u.tml.) savu tiesību aizskāruma aizstāvības procesu ne vienmēr varēs uzsākt “nekavējoties”. Turklāt šādā situācijā pacients ir mazāk aizsargāta persona, kurai nepieciešams zināms laiks, lai apzinātu savu tiesību aizskārumu, iegūtu pierādījumus, sagatavotu iesniegumu, u.tml. Savukārt ”nekavējoties” ir subjektīvi vērtējams nenosakāms laika periods.
Atbilstoši Pacientu tiesību likuma 16.panta 5.daļā noteiktajam pacientam ir tiesības pieprasīt atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas. Ņemot vērā šo normu un piedāvāto likuma 18.panta papildinājumu, būtiski tiks pasliktināts pacientu stāvoklis, salīdzinot ar pašreizējo kārtību, liedzot pacientam pilnvērtīgi aizstāvēt savas tiesības.
Lūdzu izvērtēt normas nepieciešamību un ar to sasniedzamo mērķi, risināmās problēmas. Svītrot Grozījumi Pacientu tiesību likumā piedāvāto papildināto 18.pantu ar (1)1 daļu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Latvijas Reto slimību alianse piekrīt daudziem jau izteiktajiem Iebildumiem / Priekšlikumiem un atbalsta tos
Piedāvātā redakcija
Izvērtēts.
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Vēršam uzmanību, ka ne visiem ārstiem ir atbilstoša kompetence un ne visi ārsti pārzina specifisku diagnožu ārstēšanu, sevišķi, ja runājam par retajām slimībām. Neatliekamos gadījumos neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādei pacients būtu jānogādā uz pacienta norādīto ārstniecības iestādi.
Piedāvātā redakcija
Pacientam ir tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi, ja tas ir iespējams, bet retas slimības pacientam ir tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi, kas specializējusies retās slimības ārstniecībā.