Atzinums

Nav pamatota sertifikāta anulēšana par iekšējo tiesību aktu vai rīkojumu neievērošanu. Turklāt šāda rakstura sodu nevar piemērot privātpersona.

Grozāmā likuma 18. panta pirmās daļas 5. punktā paredzēts, ka Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija anulē zvērināta revidenta sertifikātu gadījumos, ja zvērināts revidents atkārtoti ir pārkāpis Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas statūtu, iekšējo lēmumu vai norādījumu prasības.

Sertifikāta anulēšana par tiesību aktu pārkāpumu, visticamāk, šādā gadījumā būs vērtējama kā sods (krimināltiesiska jeb sodoša rakstura administratīvi tiesiska sankcija), kuru turklāt vēl piemēros privātpersona. Piemēram, pastāvīgu vai ilgstošu atļaujas anulēšanu juridiskajai personai var pielīdzināt "administratīvajam nāves sodam", jo tas noteiktā jomā pilnībā izbeidz personas tiesiskās attiecības ar valsti un liedz saņemt vai izmantot attiecīgus labumus (Dellis G. Country Analysis – Greece. In: Administrative Sanctions in the European Union. Jansen O. (Ed.). Cambridge: Intersentia, 2013, p. 265). Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir konstatējusi, ka licences esība ir viens no bankas darbības pamatnosacījumiem, un licences anulēšana automātiski nozīmē tās likvidēšanu (Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2005. gada 24. novembra sprieduma lietā Capital Bank AD v. Bulgaria (pieteikums Nr. 49429/99) 130. punkts). Lai arī attiecībā uz fiziskajām personām sertifikāta anulēšanai varētu būt salīdzinoši mazāka ietekme, tomēr jebkurā gadījumā tas ir atzīstams par personas tiesību būtisku ierobežojumu.

Iekšējo tiesību aktu pārkāpumi, pat ja pārkāpumi būtu sistemātiski u. tml., ir grūti iedomājami kā attaisnojums sertifikāta anulēšanai. Turklāt projekta anotācijā nav vērtēts šāda līdzekļa piemērošanas samērīgums.
 

-

Sankciju vai administratīvo pasākumu piemērošana nevar būt atkarīga no iekšējo normatīvo aktu esības.

Projektā iekļautais grozāmā likuma pārejas noteikumu 38. punkts paredz: "Šā likuma 38.⁷ panta otrās daļas prasības par sankciju un  administratīvo pasākumu piemērošanu zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām sāk piemērot no šā likuma pārejas noteikumu 37. punktā minētās kārtības spēkā stāšanās dienas."

Minētā kārtība ir Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas izdots sūdzību izskatīšanas iekšējs regulējums. Tas nekādā veidā nevar ietekmēt ne Finanšu ministrijas pienākumu piemērot sankcijas vai administratīvos pasākumus, ne arī pašu sūdzību izskatīšanu Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijā pēc būtības.
 

-

Ievērojot, ka Dokumentu juridiskā spēka likumā tiek lietot termins dokumenta oriģināls vai atvasinājums (noraksts, izraksts vai kopija), lūdzam precizēt likumprojektā "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" (turpmāk -  ikumprojekts) paredzēto Revīzijas pakalpojumu likuma (turpmāk - likums) 10. panta otro daļu.
Atbilstoši minētajam lūdzam izvērtēt nepieciešamību izdarīt attiecīgus grozījumus likumā (piemēram, projektā paredzētajā likuma 22. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā).
 

-

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 14. pantā ir noteikta atļaujas izsniegšanas kārtība un nosacījumi. Tā, piemēram, atbilstoši Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 14. panta sestajā daļā noteiktajam uzskatāms, ka atļauja ir izsniegta ar noklusējumu, ja normatīvajā aktā noteiktajā termiņā atbildīgā iestāde nepieņem un nepaziņo savu lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.
Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 14. panta septītā daļa noteic, ka, piemērojot konkrēto pakalpojumu vai pakalpojumu jomu reglamentējošā normatīvajā aktā noteikto noklusējumu, par atļaujas izsniegšanu atbildīgā iestāde ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc atļaujas izsniegšanai nepieciešamās informācijas (dokumentācijas) saņemšanas, ja normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš, nodrošina, ka atļaujas pieteikuma iesniedzējs ir informēts par:
1) termiņu, kādā tiks pieņemts lēmums par atļaujas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt;
2) tiesiskās aizsardzības līdzekļiem lēmuma pārsūdzēšanai;
3) tiesībām uzsākt pakalpojumu sniegšanu, ja konkrēto pakalpojumu vai pakalpojumu jomu reglamentējošā normatīvajā aktā noteiktajā termiņā atbildīgā iestāde nepieņem un nepaziņo savu lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.
Savukārt Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 14. panta astotā daļa noteic, ka, piemērojot normatīvajā aktā noteikto noklusējumu, lēmuma par atļaujas izsniegšanu pieņemšanas termiņš tiek skaitīts no dienas, kad par atļaujas izsniegšanu atbildīgā iestāde no atļaujas pieteicēja ir saņēmusi visu normatīvajos aktos noteikto informāciju (dokumentāciju) lēmuma pieņemšanai.

Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumprojektā paredzētajā likuma 17. panta septītajā daļā, 22. panta ceturtajā daļā un 23. panta 4.² daļā ietverto regulējumu un nepieciešamības gadījumā precizēt to.

Vienlaikus lūdzam precizēt likumprojekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) ietverto informāciju par Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā ietvertā regulējuma piemērošanu.
 

-

Aicinām apsvērt, vai nav nepieciešams veikt izmaiņas Likumprojekta 17. pantā iekļautā 23. panta 1.¹ daļā noteiktajā termiņā. Skaidrojam, ka atbilstoši Komerclikuma 16. pantam ierastajā kārtībā ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti komercreģistrā, kā arī likumā noteiktie dokumenti iesniedzami komercreģistra iestādei 14 dienu laikā no attiecīgā lēmuma pieņemšanas dienas, ja vien Komerclikumā nav noteikts citādi. Reorganizācijas gadījumā ir noteikts atšķirīgs termiņš. Proti, Komerclikuma 347. pants paredz, ka katra reorganizācijas procesā iesaistītā sabiedrība ne agrāk kā vienu mēnesi no lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas dienas iesniedz komercreģistra iestādei pieteikumu ieraksta par reorganizāciju izdarīšanai komercreģistrā. Šāda kārtība, neiesniedzot ziņas Uzņēmumu reģistrā uzreiz pēc lēmuma par reorganizāciju pieņemšanas dienas noteikta, jo likums paredz viena mēneša termiņu, kurā lēmumu par reorganizāciju ir iespējams apstrīdēt. Līdz ar to aicinām apsvērt, vai arī revidentu informēšanas gadījumā būtu lietderīgāk informēšanas pienākumu noteikt, kad notecējis lēmuma apstrīdēšanas termiņš. Jo par reorganizācijas procesa uzsākšanu Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai būs iespējams uzzināt jau reorganizācijas līguma izsludināšanas brīdī. 

-

Ievērojot, ka likumprojekts neparedz, ka Ministru kabinets noteiks dokumentus, kas jāiesniedz vienlaikus ar attiecīgo iesniegumu Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai (skat., piemēram, projektā ietverto grozījumu likuma 10. pantā), lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par iesniegumu iesniegšanu.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 67. panta otrajā daļā ir noteiktas rakstveidā izdota administratīvā akta sastāvdaļas, kas cita starpā paredz, ka administratīvajā aktā ietver administratīvā akta pamatojumu, it sevišķi ietverot lietderības apsvērumus (Administratīvā procesa likuma 65. un 66. pants). Ievērojot minēto, lūdzam svītrot anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par to, ka tiek pieņemts motivēts atteikums izsniegt attiecīgo licenci.
Atbilstoši minētajam lūdzam izvērtēt nepieciešamību izstrādāt attiecīgus grozījumus likumā (piemēram, likuma 21.¹ panta trešās daļas 1. punktā).
 

-