Atzinums

Ja netiek panākta vienošanās, ka ģenerāvienošanās noteiktā minimālā alga tiek attiecināta arī uz ārvalstniekiem, lai kliedētu šaubas, ka Grozījumu 4. punktā (Noteikumu 17. punkts) ir domāta tieši valstī noteiktā minimālā alga, nevis ģenerālvienošanās ietvaros noteiktā minimālā darba alga, lūdzam to norādīt Grozījumu anotācijā.

-

Attiecībā uz Grozījumu 4. punktu (Noteikumu 17. punkts), LBA uztur jau iepriekš izteikto priekšlikumu, ka nozarēs, kurās ir noslēgta ģenerālvienošanās, minimālās algas slieksni būtu jānosaka ģenerālvienošanās ietvaros. Saistībā ar valstī noteiktās minimālās algas ievērojamo pieaugumu kopš Būvniecības nozares ģenerālvienošanās spēkā stāšanās brīža (sevišķi procentuālā izteiksmē), kā arī Darba likuma noteikumu par virsstundu apmaksas atvieglojumu kārtības piesaisti ģenerālvienošanās noteiktās minimālās algas procentuālai attiecībai pret valstī noteikto minimālo algu, LBA ir sagatavojusi un nosūtījusi Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Pušu komitejai priekšlikumus Būvniecības nozares ģenerālvienošnās minimālās algas celšanai, tai skaitā, attiecībā uz Profesiju klasifikatora devītajā pamatgrupā nodarbinātajām personām. Līdz ar to šobrīd būtu svarīgi Grozījumus skatīt kontekstā ar Būvniecības nozares ģenerālvienošanās grozījumiem, lai, panākot vienošanos par ģenerālvienošanās grozījumiem, nepieciešamais normatīvais regulējums tiktu iekļauts arī attiecīgos Ministru Kabineta noteikumos par ārvalstnieku minimālā atalgojuma sliekšņu noteikšanu.

-

LBA ieskatā nav pamatoti attiecībā uz ārvalstnieku nodarbināšanu piemērot dažādus noteikumus, atkarībā no darba devēja, kas veic dokumentu kārtošanu ārvalstnieku nodarbināšanai Latvijā. Darbiekārtošanas pakalpojumi ir licencēta darbības joma, līdz ar to, ja ir bažas par negodprātīgu rīcību no komersantu puses, LBA ieskatā pamatoti būtu bargākas sankcijas iekļaut Imigrācijas likumā, kurā šobrīd ir sagatavoti Grozījumi Imigrācijas likumā (23-TA-1721), un minētajos grozījumos paredzētās sankcijas tiešajiem ārvalstnieku darba devējiem, attiecināt arī uz darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem. Tādējādi tiks mazināts slogs arī uzraudzības iestādēm, kurām nebūs jāpārbauda vai būvkomersants, kurš nodarbina ārvalstniekus, iespējams nemaz nenodarbina tos savu būvdarbu veikšanā, bet iznomā tos citiem būvkomersantiem.
Papildus, vēršam uzmanību uz apstākli, ka šobrīd vēl joprojām ir aktuāls jautājums par datiem, proti, neviena iestāde šobrīd nevar pateikt, cik ārvalstnieki ir nodarbināti būvniecības nozarē un kādā veida darba tiesiskajās attiecībās tie ir nodarbināti (tiešā veidā pie būvkomersantiem vai izmantojot darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējus). Daļēji šo jautājumu iespējams risināt jau šobrīd, salīdzinot iedzīvotāju reģistra, Nodarbinātības valsts aģentūras (turpmāk - NVA) un vienotās elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datus. Līdz ar to LBA ieskatā pieņemot Grozījumus, nepieciešams izvērtēt kā vienotās elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas datus varētu izmantot jaunās kārtības ievērošanas uzraudzībā, nevis Grozījumos ietvertos atvieglojumus neattiecinot uz darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem.

-