Atzinums

Biedrība “Latvijas Interneta asociācija” (turpmāk – LIA) un “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija” (turpmāk – LIKTA) ir izskatījušas Finanšu ministrijas sadarbībā ar Satiksmes ministriju (turpmāk – SM) sagatavoto skaidrojumu (turpmāk – Ministriju skaidrojums) par grozījumu priekšlikumu “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.-2027.gadam” (24-TA-1245) (turpmāk – Programma). LIA un LIKTA ieskatā skaidrojums nav pamatots un asociācijas uztur spēkā iebildumu par Programmas grozījumiem, kas paredz samazināt 1.4.prioritātes “Digitālā savienojamība” 1.4.1.SAM “Uzlabot digitālo savienojamību” pieejamo finansējumu.

Ministriju skaidrojumā norādīts, ka “pārdale no šiem pasākumiem ir ierosināta, ņemot vērā, ka 5G savienojamības izvēršanu gar TEN-T tīkla sauszemes transporta ceļiem iespējams īstenot ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) atbalsta un privāto finansējumu (..)”. Vēršam uzmanību, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (turpmāk – CEF) paredz atbalstu arī transportam, t.sk., dzelzceļam, kam šobrīd paredzēts pārdalīt sākotnēji sakaru nozarei plānoto finansējumu. Pasākumu 1.4.1.2. “5G  infrastruktūras izbūve, VIA Baltica un Rail Baltica” un 1.4.1.3. “Nākamās paaudzes tīkla izveide lauku teritorijās (“vidējā jūdze”)” finansējums tika paredzēts “vidējās jūdzes” attīstībai, t.i. atvilces maršrutēšanas tīkla attīstībai un ņemot vērā Satiksmes ministrijas 2020.gadā pasūtītā pētījuma rezultātus un nepieciešamo investīciju apjomu sakaru nozarei, būtu tikai loģiski šo finansējumu novirzīt pašas sakaru nozares attīstībai un Eiropas/nacionālo mērķu sasniegšanai (5G izvēršana, augstas veiktspējas tīklu pieejamība visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem), savukārt dzelzceļa līnijas Zemitāni – Garkalne attīstībai piesaistīt CEF finansējumu.

Jāņem vērā, ka Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums un Atveseļošanās fonda (turpmāk – AF) finansējums salīdzinot ar to vietā piedāvāto alternatīvo finansējuma programmu CEF īsti nav salīdzināmi finansējuma avoti. ERAF un AF finansējumi tiek piešķirti noteiktam mērķim un ar ievērojami augstāku atbalsta intensitāti (85-100%), kamēr CEF finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā, izvēloties atbalstāmos projektus no kopējā projektu skaita un ar maksimālo  atbalsta intensitāti līdz 50%, kas ir būtiska atšķirība, ja investīcijas tiek plānotas “baltajās” teritorijās, kur ir tirgus nepietiekamība. Tāpat ministriju skaidrojumā ir minēts, ka AF ietvaros ir pieejams finansējums 16 500 000 EUR apmērā elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai galalietotājiem (“pēdējā jūdze”). Elektronisko sakaru tīklu būvniecības vidējais laiks ir divi gadi, tas ir laiks, kas nepieciešams, lai veiktu infrastruktūras projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijā nodošanas darbus. Papildus Ministru kabineta noteikumi Nr. 753 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.4. reformu un investīciju virziena "Digitālās infrastruktūras transformācija" 2.4.1.2.i. investīcijas "Platjoslas jeb ļoti augstas veiktspējas tīklu "pēdējās jūdzes" infrastruktūras attīstība" īstenošanas noteikumi” (turpmāk – MK 753) nosaka, ka “preču piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju piesaisti atbilstoši normatīvajiem aktiem iepirkumu jomā, ievērojot atklātu, caurskatāmu un vienlīdzīgu konkurenci nodrošinošu procedūru”, kas faktiski paredz papildu darbību veikšanu (tirgus izpēti, iepirkumu organizēšanu u.c.) pirms līguma noslēgšanas par infrastruktūras būvniecību. AF īstenošanas laiks ir noteikts līdz 2026. gada 30. jūnijam un atlase uz projektiem tika uzsākta 2024.gada sākumā. Faktiski jau izsludinot konkursa atlasi, gadījumos, kad “pēdējās jūdzes” izvēršanai ir nepieciešama infrastruktūras būvniecība, bija skaidrs, ka to  nav iespējams paveikt noteiktajos termiņos, kas arī ir izskaidrojums elektronisko sakaru komersantu zemajai aktivitātei šajā konkursā. Vēršam uzmanību, ka MK 753 skaņošanas laikā Tiesību aktu portālā LIKTA jau bija norādījusi uz nesamērīgajiem investīciju apguves termiņiem AF projekta ietvaros, tomēr tas netika ņemts vērā. Līdz ar to nevar uzskatīt, ka “kopumā elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai galalietotājiem (“pēdējā jūdze”) ir pieejams finansējums 23 895 000 EUR apmērā”, jo lielākā daļa, jeb AF no tā nav apgūstāma noteiktajos termiņos tam sākotnēji paredzētajiem mērķiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, LIA un LIKTA uztur spēkā iebildumu par Programmas grozījumiem.

LIA un LIKTA izsaka gatavību aktīvi ņemt dalību labākā iespējamā risinājuma izstrādē, lai maksimāli efektīvi stiprinātu un izvērstu ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu.


Latvijas Interneta asociācijas
Valdes priekšsēdētājs  Andis Āriņš

Latvijas Informācijas un komunikācijas
tehnoloģijas asociācijas
Valdes priekšsēdētājs  Andris Melnūdris

-