Atzinums

Panta ceturtajā daļā svītrot skaitli “1.” un vārdus “līdzdalības kapitālsabiedrībā atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas nosacījumiem”, jo būtu absurdi pieļaut un secināt, ka situācijā, ja likumos ir noteikts, ka attiecīgās kapitālsabiedrības kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas, tad publiskas personas līdzdalība šādā kapitālsabiedrībā var neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas nosacījumiem.
Kā arī ceturtajā daļā svītrot dublējošo lieko saikli “un”.

-

Panta 11. daļā aicinām izvērtēt vārda “finansiālo” svītrošanas nepieciešamību, jo komercdarbības atbalsts var izpausties arī citos veidos, piemēram, kā nekustamā īpašuma ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā.
 

-

Nepieciešams precizēt panta pirmās daļas 6.punktā lietoto jēdzienu “konkurences tirgus” (Konkurences likumā šāds termins netiek lietots) vai anotācijā skaidrot, kā ir vērtējams attīstības potenciāls no konkurences tirgus aspekta.
 

-

Attiecībā uz panta pirmās daļas 5.punktu lūdzam anotācijā skaidrot, kā tieši līdzdalības apmērs (nevis kapitālsabiedrības vai dalībnieka konkrētas darbības) var ietekmēt konkurenci.
 

-

Nepieciešams panta pirmās daļas 2. un 7.punktu apvienot, jo tie abi attiecas uz vispārējā stratēģiskā mērķa sasniegšanai nepieciešamo līdzdalības apmēru.
 

-

Panta pirmajā daļā svītrot vārdus “ne retāk kā”, jo pretējā gadījumā nav saprotama 7.1 panta juridiskā slodze, jo arī tas paredz līdzdalības pārvērtēšanu pirms piecu gadu termiņa.
 

-

7.panta pirmās daļas 3.punktu papildināt ar vārdiem iekavās “(ja attiecināms)” un izteikt to šādā redakcijā:

“3) iepriekšējā periodā sasniegto kapitālsabiedrības darbības rezultātu vērtējumu sasaistē ar īpašnieka gaidu vēstuli (ja attiecināms);”
Nepieciešams veikt labojumus visā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) grozījumu redakcijā par gaidu vēstules noteikumiem, papildinot punktus par publisko personu kapitālsabiedrībām gaidu vēstuli ar vārdiem - ja attiecināms.
Pamatojums: Likuma grozījumi paredz papildināt Likumu ar 33. panta otro daļu - "(2) Atvasinātas publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija var noteikt kapitālsabiedrības, kurām tiek sagatavota īpašnieka gaidu vēstule, atbilstoši šā likuma 25.2 panta otrās daļas noteikumiem. Šādā gadījumā attiecīgajai kapitālsabiedrībai ir saistošas šajā likumā noteiktās īpašnieka gaidu vēstules publiskošanas prasības." – līdz ar to atvasinātām publiskām personām ir izvēles iespējas noteikt kapitālsabiedrībām gaidu vēstules gatavošanu.
 

-

Nav saprotams pantā iekļautā regulējuma mērķis, jo arī esošais regulējums paredz iespēju veikt ārkārtas izvērtēšanu, nesagaidot piecu gadu termiņa iestāšanos. Tāpēc pantā būtu nosakāmi gadījumi, kādos noteikti ir jāveic līdzdalības ārkārtas pārvērtēšana.

-

Ņemot vērā, ka Komerclikuma 142. un 143. pantā ir noteikts, ka kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti viena dibinātāja gadījumā ir dibināšanas lēmums un statūti, atsauce uz attiecīgo Komerclikuma pantu nav korekta, jo atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanas lēmumu pieņem augstākā lēmējinstitūcija, nevis kapitāla daļu turētāja pārstāvis.
Ierosinām izteikt panta pirmo daļu šādā redakcijā (attiecīgi precizējot arī ceturto daļu):
“(1) Atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanas dokumenti ir atvasinātas publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmums par kapitālsabiedrības dibināšanu un kapitālsabiedrības statūti, kurus, ievērojot augstākās lēmējinstitūcijas lēmumā par kapitālsabiedrības dibināšanu noteikto, dibinātāja sapulcē apstiprina un paraksta kapitāla daļu turētāja pārstāvis.”

Nepieciešams precizēt panta ceturtās daļas regulējumu, jo, dibinot jaunu kapitālsabiedrību, valdes locekļi var tikt atlasīti arī nominācijas procesa ietvaros, kā tas izriet arī no likuma 47. panta otrās daļas jaunās redakcijas.

Ceturtajā daļā svītrot vārdu “valsts”, jo pants regulē atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanu.

Ceturtajā daļā nav juridiski korekta atsauce uz visiem lēmumiem, kas norādīti panta pirmajā daļā, jo dibināšanas lēmumu pieņem augstākā lēmējinstitūcija. Ja domāta statūtu apstiprināšana, tad nepieciešams attiecīgi precizēt. Ierosinām ceturto daļu izteikt šādā redakcijā:
(4) Atvasinātas publiskas personas kapitāla daļu turētāja pārstāvis ieceļ kapitālsabiedrības valdes locekļus un padomes locekļus (ja kapitālsabiedrībā tiek veidota padome) un veic citas nepieciešamās darbības kapitālsabiedrības dibināšanas pieteikšanai komercreģistrā.”

-

Papildināt panta pirmās daļas 2. punktu aiz vārdiem “nav izstrādāta” ar vārdiem “vai tādu nav pienākums izstrādāt”, jo atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībai būs pienākums sagatavot gaidu vēstuli tikai tad, ja to būs noteikusi augstākā lēmējinstitūcija.

Lūdzam ievērot korektu juridisko tehniku visā likumprojektā – punktus apzīmējot ar cipariem, nevis vārdiem.

-

Pantam ir divas ievaddaļas, otrā attiecas uz punktiem, kas minēti aiz a) apakšpunkta.

Attiecībā uz j) apakšpunktā, kura mērķis visticamāk ir publiskot informāciju par saņemto atalgojumu, minētajiem citiem saņemtajiem maksājumiem (piemēram, amata pienākumu izpildes nodrošināšanas izdevumu kompensāciju summas), vēršam uzmanību, ka minētie maksājumi nav saistīti ar valdes vai padomes locekļa atalgojumu un var radīt maldīgu priekšstatu, ka tie tādi ir (piemēram, ar došanos komandējumos saistītie izdevumi, autotransporta, sakaru izdevumi u. tml.). Aicinām svītrot minēto maksājumu publiskošanas pienākumu vai izdalīt tos atsevišķā apakšpunktā.

Attiecībā uz 58. panta pirmās daļas 3. punkta l) apakšpunktu un otrās daļas jauno redakciju vēršam uzmanību, ka komercnoslēpums saskaņā ar Informācijas atklātības likumu ir viens no ierobežotas pieejamības informācijas viediem, līdz ar to atsevišķi to nav nepieciešams izdalīt.

Nav saprotami 58. panta pirmās daļas trešā punkta g) apakšpunkta grozījumi, jo esošā Likuma redakcija netiek mainīta.

Priekšlikums:
58.panta pirmās daļas trešā punkta j) apakšpunktu izteikt šādā redakcijā:
"j) kapitālsabiedrībā piemērotos atalgojuma politikas principus un informāciju par katra valdes un padomes locekļa atlīdzību, kā arī citus saņemtos maksājumus amata pienākumu izpildes nodrošināšanai saskaņā ar pilnvarojuma līgumu”

Pamatojums
Kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļi ir valsts amatpersonas, kuru pienākums ir sagatavot ikgadējo valsts amatpersonas deklarāciju, kas tiek publiskotas un tādējādi informācija ir publiski pieejama. Šādas informācijas papildus atlase un sagatavošana publiskošanai ik mēnesi radīs papildus administratīvo slogu.
Tāpat nav izprotama termina “citus saņemtos maksājumus” nozīme, jo saskaņā ar Likumu un uz šī Likuma izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem, valdes un padomes locekļiem nav paredzētas citas izmaksas, izņemot, ja tādas atrunātas pilnvarojuma līgumā un ir nepieciešamas amata pienākumu izpildes nodrošināšanai.
 

-

Svītrot panta pirmās daļas 14. un 15. punktu, jo tajos minētais ir noteiks likuma 82. panta trešajā daļā, kas netiek grozīta.

Lūdzam ievērot korektu juridisko tehniku visā likumprojektā – vienādi apzīmējot prim daļas (ar cipariem).

Nepieciešams stilistiski vienādot panta pirmās daļas 13. punkta formulējumu, kā arī ņemt vērā, ka situācijā, kad ir izveidota padome, valdes atlīdzības jautājumi ir padomes kompetencē, izsakot to šādā redakcijā:
"13) kapitālsabiedrības valdes (ja nav izveidota padome) un padomes atalgojuma politikas apstiprināšanu;"

-

Juridiskā tehnika – visu 72. pantu nepieciešams izteikt jaunā redakcijā, jo tajā paliks tikai viena daļa.

-

Panta pirmās daļas 5. punktu, kā arī likuma regulējumu aicinām saskaņot ar plānotajiem grozījumiem Komerclikumā attiecībā uz valdes locekļu tiesībām uz speciālajiem atvaļinājumiem (23-TA-3296).

Aicinām panta trešajā daļā mainīt formulējumu no “ne vairāk kā” uz “mazāk”, kas ir saprotamāk, attiecīgi izsakot trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Ja valdes loceklis no amata atsaukts mazāk nekā trīs mēnešus pirms pilnvaru termiņa beigām (vai ja, atsaucot valdes locekli, līdz pilnvaru termiņa beigām ir palikuši mazāk nekā trīs mēneši), atsaukšanas pabalsta apmērs nedrīkst pārsniegt atlīdzības apmēru, kas valdes loceklim būtu aprēķināma par atlikušo amata pilnvaru termiņu."

-

Pirmajā daļā svītrot vārdus iekavās, jo trešās daļas pantam vairs nav.

Svītrot panta pirmās daļas 3. punktu, 8. punktā vārdus “un valdes locekļiem (izņemot gadījumus, kad ir izveidota padome)”, 12. punktu un 13. punktā vārdus “valdes un”, jo AKCIJU SABIEDRĪBĀ OBLIGĀTI IR PADOME.

Panta pirmās daļas 9. punktā vārdu iekavās  “dalībnieka” aizstāt uz “akcionāra”.

Svītrot panta pirmās daļas 14. un 15. punktu, jo tajos minētais ir noteiks likuma 118. panta trešajā daļā, kas netiek grozīta.

-

Papildināt panta otro daļu aiz vārdiem “akcionāru sapulces” ar vārdiem  “vai padomes pamatots”.

Panta pirmās daļas 5. punktu, kā arī likuma regulējumu aicinām saskaņot ar plānotajiem grozījumiem Komerclikumā attiecībā uz valdes locekļu tiesībām uz speciālajiem atvaļinājumiem (23-TA-3296).

Par panta trešajā daļā ietverto formulējumu  “ne vairāk kā” sk. 8. priekšlikumu pie 81. panta.

Panta ceturtajā daļā vārdu “iecelts” aizstāt ar vārdu “ievēlēts”, ievērojot likumā lietoto terminoloģiju.

-

Vārdu “iecelts” aizstāt ar vārdu “ievēlēts”, ievērojot likumā lietoto terminoloģiju.

Diskutabla ir šī norma no kolīzijas viedokļa, jo likuma normas par pilnvaru termiņu neparedz iespēju ievēlēt valdes locekli amatā uz īsāku termiņu nekā 5 gadi (izņemot pagaidu valdes locekļa amatu). Šajā gadījumā dalībnieku sapulces lēmums būs “ievēlēt amatā” un tiks noteikts īsāks termiņš.

-

Pārejas noteikumu 1. punktā vārdus “publisku personu” aizstāt ar vārdiem “valsts kapitālsabiedrību un valsts kontrolēto”, ņemot vērā, ka 22. panta otrās daļas 5.¹ punktā paredzēta valsts kapitālsabiedrību un valsts kontrolēto kapitālsabiedrību pārvaldības informācijas sistēmas uzturēšana.

-

8.panta otrās daļas 1. punktā labot atsauci no 25.¹ panta uz 25.² pantu.

-

8. panta otrās daļas 4. punktu izteikt šādā redakcijā:
"4) tiek publiskota kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atlīdzības politika, ja tāda ir izstrādāta."
 

-

8. panta trešās daļas 5. punktu izteikt šādā redakcijā:
"5) publisko kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atlīdzības politiku, ja tāda ir izstrādāta."

Pamatojums: prasība izstrādāt papildus dokumentu - atlīdzības politiku - radīs lieku administratīvo slogu. Valdes un padomes atlīdzības noteikšanu jau nosaka Likums un speciālie Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar šo Likumu. Tāpat jāņem vērā, ka kapitālsabiedrības nevar izstrādāt valdes un padomes atlīdzības politiku, ņemot vērā, ka Likums nosaka, ka šo atlīdzību noteikšana ir dalībnieku kompetence (vai padomes, ja tāda izveidota). Kapitālsabiedrība var nodrošināt tikai šādu politiku publicēšanu, ja tādas ir izstrādātas.
Vienlaikus attiecībā uz publicēšanu jau šobrīd likuma 58. panta pirmās daļas 3. punkta j) apakšpunkts nosaka kapitālsabiedrības pienākumu publiskot atalgojuma politikas principus un informāciju par katra valdes un padomes locekļa atalgojumu, turklāt informāciju par valdes locekļu saņemto atlīdzību ir iespējams iegūt arī no valsts amatpersonu deklarācijām.

-

32. panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:
"(1) Atvasināta publiska persona pirms šā likuma 5. pantā minētā lēmuma pieņemšanas par atvasinātas publiskas personas līdzdalības iegūšanu vai izšķirošās ietekmes iegūšanu kapitālsabiedrībā var lūgt sniegt koordinācijas institūcijas atzinumu.”

Pamatojums: prasība noteikti saņemt koordinācijas institūcijas atzinumu, pie tam, bez konkrēti Likumā noteikta atzinuma sniegšanas termiņa, radīs lieku birokrātiju, kā arī papildus noslogojumu koordinācijas institūcijai, kas ir pretrunā ar E.Siliņas valdības deklarācijā pausto par birokrātijas mazināšanu.
Vai, iestrādājot šo normu, ir analizēta koordinācijas institūcijas cilvēkresursu spēja un kapacitāte, kā arī vai šāda pienākuma uzlikšana neprasīs papildus cilvēkresursu vai ārpakalpojuma piesaisti un līdz ar to arī papildus izmaksas?

-

62. panta pirmo daļu izteikt šādā redakcijā:
“(1) Kapitālsabiedrības dalībnieku sapulce lēmumu par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu pieņem saskaņā ar publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas iepriekš pieņemtajiem lēmumiem vai publiskas personas budžeta apropriācijām.”

Pamatojums: jāprecizē terminoloģija. Tāpat nepieciešams visā Likuma grozījumu redakcijā ievērot vienotu kapitālsabiedrības formulējumu, lietojot terminu – kapitālsabiedrība.

-

79. panta sesto daļu papildināt ar vārdiem “atpūtas laika apmēru un tā uzskaites kārtību”, izsakot šādā redakcijā:
"(6) Šā panta piektajā daļā minētajā līgumā valdes loceklim var pielīgt atpūtas laika apmēru un tā uzskaites kārtību, apdrošināšanu un vienoties par atsaukšanas pabalsta izmaksas nosacījumiem šā likuma 81. pantā norādītajos gadījumos un kārtībā. Ja pilnvarojuma līgumā nav pielīgta apdrošināšana un atsaukšanas pabalsts, tos nepiešķir."

79. panta devīto daļu papildināt ar vārdiem “noteikt atpūtas laika apmēru un tā uzskaites kārtību”, izsakot šādā redakcijā:
“(9) Šā panta piektajā daļā minētajā līgumā valdes loceklim var noteikt atpūtas laika apmēru un tā uzskaites kārtību, pielīgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, dzīvības apdrošināšanu bez uzkrājuma veidošanas, nelaimes gadījumu apdrošināšanu, veselības apdrošināšanu, kam prēmijas apmērs, kas apmaksāts no kapitālsabiedrības līdzekļiem, nepārsniedz normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru, kā arī ar nosūtīšanu komandējumā saistītu apdrošināšanu. Pirms apdrošināšanas pielīgšanas izvērtē tās finansiālo pamatojumu un lietderību.”

Pamatojums: nepieciešams papildināt pantu ar to, ka pilnvarojuma līgumā var pielīgt atpūtas laika apmēru un uzskaites kārtību. Atbilstoši  Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2008. gada 26. novembra spriedumu lietā Nr. SKC–437 valdes locekļiem pienākas atpūtas laiks, bet nekur nav definēts tā apmērs, uzskaitīšana, apmaksa un šo darbību atspoguļošana grāmatvedībā. Tāpat attiecībā uz smagu pārejošu vai nepārejošu slimību laiku (kad nav iespējams pildīt amata pienākumus) vai gadījumos, kad Darba likuma izpratnē būtu piešķirams bērna kopšanas atvaļinājums.

-

107. panta otrās daļas 2. punktā labot atsauci no otrās daļas 2. punkta uz otrās daļas 12. punktu, kā arī neatbalstīt papildinājumu "kā arī izstrādā un iesniedz akcionāru sapulcei izskatīšanai padomes atalgojuma politiku."

Pamatojums: Padomei atlīdzību nosaka akcionāru (dalībnieku) sapulce. Padome nevar izskatīt atlīdzības politiku paši sev.
Tāpat nepieciešams visā Likuma grozījumu redakcijā ievērot vienotu valdes un padomes locekļu atlīdzības formulējumu, lietojot terminu – atlīdzība.

-