Atzinums

Ņemot vērā, ka praksē arvien vairāk veidojas situācijas, kad valsts kapitāla daļas vienā kapitālsabiedrībā ir vairāku iestāžu turējumā (piemēram, Altum, Rīgas osta, Ventas osta), līdz ar to, jānosaka kārtību un galvenos nosacījumus valsts kapitāla daļu pārvaldībai, ja kapitālsabiedrībā ir vairāki valsts kapitāla daļu turētāji. 

-

Lūdzam papildināt likumprojektu ar grozījumiem likuma 4.panta trešajā daļā, paredzot, ka kapitālsabiedrība, kura vēlas iegūt līdzdalību citā kapitālsabiedrībā, iesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulcei vērtējumu, vai ar līdzdalību citā kapitālsabiedrībā tās resursi tiks izmantoti racionāli un ekonomiski pamatoti, ievērojot labas korporatīvās pārvaldības principus. Vēršam uzmanību, ka samazinot birokrātisko slogu un vienkāršojot lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz atļaujas sniegšanu valsts kapitālsabiedrībām iegūt līdzdalību, iegūt izšķirošo ietekmi vai izbeigt izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā, paredzot ka lēmumu par atļauju publiskas personas kapitālsabiedrībām iegūt līdzdalību, iegūt izšķirošo ietekmi vai izbeigt izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgas kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce, tad būtu efektīvi realizējams risinājums publiskas personas kapitālsabiedrību meitas sabiedrību dibināšanai vai iegādei, kas darbotos eksporta tirgū, īstenotu lielus investīciju projektus, piedāvātu jaunas preces un inovatīvos pakalpojumus, un kuru stratēģisko mērķu sasniegšanai piesaistītu kapitāla tirgus instrumentus, tostarp IPO. 

4.pantā:
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
(3) Papildus šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem kapitālsabiedrība, kura vēlas iegūt līdzdalību citā kapitālsabiedrībā, iesniedz dalībnieku (akcionāru) sapulcei vērtējumu, vai ar līdzdalību citā kapitālsabiedrībā tās resursi tiks izmantoti racionāli un ekonomiski pamatoti, ievērojot labas korporatīvās pārvaldības principus.

Vēršam uzmanību, ka pašlaik spēkā esošais regulējums attiecībā uz kapitālsabiedrību meitu dibināšanu vai iegūšanu ir smagnējs, laikietilpīgs un rada administratīvo slogu, rezultātā birokrātiskais daudzpakāpju lēmumu pieņemšanas process kavē kapitālsabiedrību ar publiskas personas kapitāla daļu attīstības projektu realizēšanu. Arī piedāvātie grozījumi neatrisina problēmu. Uzskatām, ka samazinot birokrātisko slogu un vienkāršojot lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz atļaujas sniegšanu valsts kapitālsabiedrībām iegūt līdzdalību, iegūt izšķirošo ietekmi vai izbeigt izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā, paredzot ka lēmumu par atļauju publiskas personas kapitālsabiedrībām iegūt līdzdalību, iegūt izšķirošo ietekmi vai izbeigt izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgas kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulce, tad būtu efektīvi realizējams risinājums publiskas personas kapitālsabiedrību meitas sabiedrību dibināšanai vai iegādei, kas darbotos eksporta tirgū, īstenotu lielus investīciju projektus, piedāvātu jaunas preces un inovatīvos pakalpojumus, un kuru stratēģisko mērķu sasniegšanai piesaistītu kapitāla tirgus instrumentus, tostarp IPO. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojektu, paredzot, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija lemj tikai par publiskas personas līdzdalības iegūšanu vai izbeigšanu kapitālsabiedrībā, savukārt attiecībā uz atļauju kapitālsabiedrībai iegūt līdzdalību citā kapitālsabiedrībā lēmumu pieņem akcionāru (dalībnieku) sapulce. 

Izteikt 5.pantu šādā redakcijā:
"5.pants. Līdzdalības iegūšana un izmaiņas
(1) Lēmumu par publiskas personas līdzdalības iegūšanu vai izšķirošās ietekmes iegūšanu vai izbeigšanu kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.
(2) Atļauju publiskas personas kapitālsabiedrībai iegūt līdzdalību, iegūt izšķirošo ietekmi vai izbeigt izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulce.
(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajos lēmumos ietver:
1) vērtējumu attiecībā uz atbilstību šā likuma 4.panta nosacījumiem;
2) vispārējo stratēģisko mērķi."

Lūdzam svītrot grozījumos piedāvāto trešo daļu, jo Ministru kabinets nevar likumdevēja vietā lemt par kapitālsabiedrību, kuru daļas nav atsavināmas, atsavināšanu vai valsts līdzdalības apjoma samazināšanu. Ja likumā ir noteikts, ka kapitālsabiedrības daļas ir neatsavināmas, tad tikai likumdevēja kompetencē lemt par turpmāko rīcību ar šādu kapitālsabiedrību.

-

Lūdzam papildināt 6.punku ar nepieciešamību iekļaut informāciju attiecībā uz kapitālsabiedrības darbību ilgtermiņā, eksporta apguves potenciālu, ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās, lai rezultātā tiktu piedāvātas jaunas preces un pakalpojumi

6) informāciju par kapitālsabiedrības stratēģiskās attīstības potenciālu darbībai ilgtermiņā no finansiālā, konkurences tirgus, eksporta tirgus apguves un inovāciju attīstības aspekta;

Lūdzam papildināt 3.punktu ar norādi, ka rezultātus jāvērtē arī kopsakarā ar stratēģijā un ikgadējā budžetā izvirzītajiem mērķiem un rādītājiem, tostarp finanšu rādītājiem

3) iepriekšējā periodā sasniegto kapitālsabiedrības darbības rezultātu vērtējumu sasaistē ar īpašnieka gaidu vēstuli, stratēģijā un ikgadējā budžetā izvirzītajiem mērķiem un rādītājiem

Likuma jaunajā 7.1pantā visā tekstā ir jēdzieni “ārkārtas līdzdalības izvērtēšana” un “līdzdalības ārkārtas izvērtēšana”, kas tiek lietoti pārmaiņus, apzīmējot vienu un to pašu darbību. Būtu precizējams un vienveidīgi lietojams viens jēdziens, turklāt būtu paskaidrojams šī jēdziena saturs – ka tas apzīmē publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtēšanu piecu gadu starpperiodā starp Likuma 7.pantā noteikto līdzdalības izvērtēšanas cikliskumu.
Vienlaikus jaunā 7.1panta ceturtajā daļā paredzēts, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija, kas attiecībā uz valsts kapitāla daļu pārvaldību ir Ministru kabinets, lēmumā, kas pieņemts ārkārtas līdzdalības izvērtēšanas procesā par kapitālsabiedrībām, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas, ietver uzdevumu atcelt šo atsavināšanas ierobežojumus. Attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām atsavināšanas aizliegumi ir ietverti virknē speciālo likumu (piemēram, Enerģētikas likumā). Ministru kabinets nav kompetents dot uzdevumu likumdevējam veikt grozījumus normatīvajos aktos.
Ņemot vērā minēto, lūgums attiecīgi precizēt 7.1 pantu.
 

-

Lūdzam svītrot grozījumos piedāvāto ceturto daļu, jo Ministru kabinets nevar likumdevēja vietā lemt par kapitālsabiedrību, kuru daļas nav atsavināmas, atsavināšanu vai valsts līdzdalības apjoma samazināšanu. Ja likumā ir noteikts, ka kapitālsabiedrības daļas ir neatsavināmas, tad tikai likumdevēja kompetencē lemt par turpmāko rīcību ar šādu kapitālsabiedrību.

-

Lūdzam precizēt 9.¹ nosakot, ka kapitālsabiedrībām jābūt izstrādātai ilgtermiņa darbības stratēģijai, kapitālsabiedrībām jāapzina un jāvirzās uz eksporta tirgus apguvi, veikt visas nepieciešamās darbības, lai īstenotu lielus investīciju projektus, piedāvātu jaunas preces un inovatīvos pakalpojumus, un attiecīgi šajos gadījumos stratēģisko mērķu sasniegšanai izvērtētu iespējas kapitāla tirgus instrumentu piesaistei.

-

Jaunā 9.¹panta ceturtā daļa nosaka, ka likuma subjektu funkciju izpildi nevar nodot privātpersonām “deleģēšanas līguma ceļā”. Vienlaikus Likuma 10.panta pirmās daļas 2.punkts paredz, ka valsts kapitāla daļu turētājs kapitālsabiedrībā ir institūcija, kura saskaņā ar šo likumu vai likumu “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” atsavina vai privatizē valsts kapitāla daļas.  Vienlaikus likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” un Ministru kabineta 2019.gada 26.novembra noteikumu Nr.557 “Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu" noteiktajā kārtībā SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” veic tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu – valsts īpašuma objektu, t.sk. valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu, un valsts zemesgabalu privatizāciju un saskaņā ar Likumu ir privatizācijai nodoto valsts kapitāla daļu turētāja. Turklāt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.pants (pirmā un otrā daļa) paredz, ka publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk, un ka privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu. Ņemot vērā minēto, lūdzu, precizēt jauno 9.¹panta ceturto daļu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka ir jāvirzās uz birokrātiskā un administratīvā sloga samazināšanu, nevis nelietderīgu resursu izlietošanu. No minētās normas nav skaidri nedz kādi pārkāpumi, nedz kādas korektīvās darbības, nedz to, kas uzlabosies bno minētajiem pasākumiem. Lūdzam svītrot šo pantu, jo par to, kuru noteikt par kapitāla daļu turētāju, tiek lemts pārvērtējot līdzdalību kapitālsabiedrībā, savukārt pārāk bieža pārskatīšana radīs birokrātisku administratīvo slogu un nelietderīgu resursu patēriņu.

-

Nav skaidra šī papildinājuma nepieciešamība un saturs: vai no Likuma grozījumu spēkā stāšanās brīža pirms katras publiski privātas un privātas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulces kapitāla daļu turētājam nepieciešams saņemt publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu par balsojumu sapulces jautājumos, kas būtu uzskatāms par nepamatotu birokrātiskā sloga palielināšanu. Turklāt, Valsts pārvaldes iekārtas likums nosaka Ministru kabinetam padotās valsts pārvaldes institucionālo sistēmu un valsts pārvaldes darbības pamatnoteikumus, valsts pārvaldes vienotību, valsts pārvaldes padotību un valsts pārvaldes hierarhisko kārtību, līdz ar to nav nepieciešams citos likumos atkārtot aksiomātiskas lietas par hierarhiski zemāku institūciju pienākumu pildīt augstāku institūciju lēmumus (ja vien šie lēmumi nav prettiesiski). Ņemot vērā minēto, lūgums izvērtēt, uzskatām, ka nav nepieciešams šāds 17.panta pirmās daļas grozījums. 
 

-

Likumprojektā paredzētais gaidu vēstules sagatavošanas, saskaņošanas un apstiprināšanas process ir ļoti smagnējs un laikietilpīgs. Uzskatām, ka būtiskākās gaidu vēstules sastāvdaļas ir nefinanšu un finanšu mērķi, pārējā informācija būtu iekļaujama pēc kapitāla daļu turētāja ieskatiem un nepieciešamības. Tāpat nav saprotāms, kāda būtu turpmākā rīcība ar atzinumiem no koordinācijas institūcijas un nozaru ministrijas, ja tajos būs izteikti iebildumi. Uzskatām, jā publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu par līdzdalību kapitālsabiedrībā un noteikusi vispārējo stratēģisko mērķi kapitālsabiedrībai, tad nav nepieciešamības radīt administratīvo un birokrātisko slogu gaidu vēstules izstrādes un saskaņošanas procesā, bet pilnībā būtu pietiekoši gaidu vēstuli izstrādāt kapitāla daļu turētājam sadarbībā ar valdi un padomi, ja tāda izveidota un apstiprināt ar kapitāla daļu turētāja vai dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu, savukārt informāciju par apstiprināto gaidu vēstuli nosūtīt zināšanai nozaru ministrijai un koordinācijas institūcijai. Lūdzam attiecīgi precizēt likumprojektu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka kapitālsabiedrībām ar publiskas personas kapitāla daļu ir obligāti jāizvirza mērķi, kas veicina inovatīvo un eksportspējīgo preču un pakalpojumu pieaugumu un nodrošina, ka valsts kapitāls saglabā un palielina savu vērtību globālās konkurences ietekmē un tiek izmantots, lai paaugstinātu sabiedrībai piedāvāto labumu ar precēm un pakalpojumiem, kas cita starp veicinātu konkurenci tirgū. Tas ilgtermiņā nodrošinās kapitālsabiedrību vērtības pieaugumu un sniegs arī ieguldījumu augstākas vērtības preču un pakalpojumu radīšanā. Lai motivētu kapitālsabiedrības aktīvākām darbībām ir jāparedz atšķirīgās dividendēs izmaksājamās daļas noteikšanu kapitālsabiedrībām, kas apgūst eksporta tirgu un veic ieguldījumus pētniecībā, inovācijās un attīstībā – sasaistot ar kapitālsabiedrības apgrozījumu un attiecīgo mērķu izpildi eksporta apguvei ieguldījumiem inovācijās un pētniecībā atbilstoši stratēģijā noteiktajam.
 

-

Likuma 81.panta pirmās daļas 5.punkts (un panta trešā daļa) veicina diskrimināciju pēc valdes locekļa dzimuma, paredzot, ka ilgstošas prombūtnes dēļ no valdes locekļa amata atsaucamas sievietes grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Turklāt šādā gadījumā valdes loceklei netiek izmaksāts atsaukšanas pabalsts. Šāda norma rāda negatīvu piemēru privāto kapitālsabiedrību īpašniekiem.
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 3.panta trešajā daļā ir noteikts, ka jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Komerclikuma un Koncernu likuma noteikumus. 
Ņemot vērā minēto, lūgums izvērtēt un 81.pantā neiekļaut uz diskrimināciju vērstus nosacījumus un iespējams 81.pantu formulēt ņemot vērā Komerclikumā noteikto.
 

-

Likuma 116.panta pirmās daļas 5.punkts (un panta trešā daļa) veicina diskrimināciju pēc valdes locekļa dzimuma, paredzot, ka ilgstošas prombūtnes dēļ no valdes locekļa amata atsaucamas sievietes grūtniecības, dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Turklāt šādā gadījumā valdes loceklei netiek izmaksāts atsaukšanas pabalsts. Šāda norma rāda negatīvu piemēru privāto kapitālsabiedrību īpašniekiem.
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 3.panta trešajā daļā ir noteikts, ka jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemēro Komerclikuma un Koncernu likuma noteikumus. 
Ņemot vērā minēto, lūgums izvērtēt un 116.pantā neiekļaut uz diskrimināciju vērstus nosacījumus un iespējams 116.pantu formulēt ņemot vērā Komerclikumā noteikto.
Turklāt nav skaidrs pamatojums ierobežojumiem atlīdzībā un atsaukšanas pabalsta izmaksai. Lūdzam detalizētāku pamatojumu un skaidrojumu anotācijā. Ar tādu pieeju neviens nevēlēsies ieņemt valdes locekļu amatus valsts kapitālsabiedrībās.
 

-

Nav saprotama vajadzība papildināt ar 120.panta trešo daļu, jo:
1) Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija, lemjot par līdzdalības izbeigšanu kapitālsabiedrībā jau norāda līdzdalības izbeigšanas veidu, kas var būt arī kapitālsabiedrības likvidācija. Turklāt, minētā lēmuma pieņemšanas brīdī nav prognozējams, cik ilgs laiks būs vajadzīgs kapitālsabiedrības likvidācijas veikšanai, jo nav zināms, cik un kādas kreditoru pretenzijas tiks pieteiktas, vai saistībā ar kreditoru un/vai debitoru prasībām tiks turpinātas (uzsāktas) tiesvedības, cik sekmīgi notiks kreditoru parādu piedziņa u.c. būtiski likvidācijas procesa ilgumu potenciāli ietekmējoši faktori. Turklāt, atbilstoši Komerclikuma 323.pants nosaka, ka, ja likvidācijas gaitā atklājas, ka likvidējamās sabiedrības mantas nepietiek, lai apmierinātu visus pamatotos kreditoru prasījumus, likvidatoram ir pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu likumā noteiktajā kārtībā.
2) Publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija nav tiesīga ar administratīvu aktu(rīkojumu) noteikt, kā privāto tiesību subjekts – publiskas personas kapitālsabiedrība – rīkojas privāttiesiskajās attiecībās, sedzot pamatotos kreditoru prasījumus vai atsakoties segt prasījumus, kas nav pamatoti. Likvidatoram ir jārīkojas likuma ietvaros. Turklāt ir lietots jēdziens “nedzēsto kreditoru prasījumu deponēšana”, kas iespējams ir lasāms kā Komerclikumā lietotais jēdziens “kreditoru parādu dzēšanai paredzētās naudas deponēšana”. Taču arī šai gadījumā likvidatoram rīcības ietvaru nosaka likums, nevis administratīvs akts.
3) Rīcību ar sabiedrības likvidācijas procesā atlikušo mantu (atlikušas mantas sadali) skaidri regulē Komerclikums – likvidators var nepārdot mantu, kas nav nepieciešama kreditoru prasījumu apmierināšanai, un tā ir sadalāma starp kapitālsabiedrības dalībniekiem. Par minēto lēmums pieņemams dalībnieku (akcionāru) sapulcē, lemjot par kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu. Komerclikuma 317.pants tāpat nosaka, ka manta, kas palikusi pēc sabiedrības izslēgšanas no komercreģistra piekrīt valstij. Un rīcību ar likvidācijas procesā nepārdoto mantu paredzēts atrunāt Likuma 125.pantā.
Ņemot vērā minēto, lūgums izvērtēt nepieciešamību papildināt Likumu ar 120.panta trešo daļu.
 

-

Ņemot vērā grozījumu būtisku apjomu un nozīmīgumu, lūdzam apsvērt iespēju virzīt nevis likumprojektu par grozījumiem Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā, bet virzīt tomēr jaunu likumprojektu "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums".

-