Atzinums

Vēršam uzmanību, ka pēc atkārtotas saskaņošanas likumprojekta 1.pantā izteiktais 12. panta pirmās daļas 30.¹ punkts paredz "likumā noteiktajā kārtībā liegt [regulas] 32. panta 1. d) un e) apakšpunktā minētajai personai un, iestājoties kādam no attiecīgajās normās norādītajiem gadījumiem (turpmāk – neaizsargāta persona), izceļot no Latvijas Republikas, lai draudu novēršanas nolūkā uz laiku to aizsargātu". Norādām, ka minētā redakcija vairs nav skaidra, tai skaitā vairs nav saprotams, kas uzskatāmas par neaizsargātām personām un kādos gadījumos var liegt personām izceļot no Latvijas. Aicinām normu precizēt, atstājot to sākotnējā redakcijā.  Gadījumā, ja normā nepieciešams likt uzsvaru uz apdraudējumu, kura gadījumā var noteikt izceļošanas aizliegumu, lūdzam normu tiesiskās sakidrības nolūkā precizēt (sk. piemēru piedāvātajai redakcija). Tomēr vēršam uzmanību, ka nav atbalstāma regulas normu pārrakstīšana likumprojektā.

"likumā noteiktajā kārtībā liegt Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 28. novembra regulas (ES) 2018/1862 par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (turpmāk – regula 2018/1862) 32. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajai personai  (turpmāk – neaizsargāta persona) izceļot no Latvijas Republikas, lai regulas 2018/1862) 32. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā minēto draudu novēršanas nolūkā personu uz laiku aizsargātu"
 

Atkārtoti norādām, ka aizgādība un aizgādnība ir dažādi tiesību institūti un aizgādības noteikumus nepiemēro aizgādnībai. Līdz ar to lūdzam anotācijā svītrot šo teikumu: “Minētais mutatis  mutandis ir attiecināms arī uz aizgādnības īstenošanu, izņemot persona nav ierobežojama personiskajās nemantiskajās tiesībās (CL 356. pants).”
 

-

Vēršam atkārtoti uzmanību, ka vēl joprojām anotācijā nav atspoguļota citu valstu prakse un regulējums minētajā jautājumā. Tāpat arī norādītie Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi īsti nav piemēroti, lai pamatotu tiesisko regulējumu (piemēram, tiesas nolēmums par nodokļu nenomaksas dēl ir īpaši analizēt). Vēršam uzmanību arī tam, ka pieeja mazaizsargātajām personām ir konceptuāli mainījusies kopš ir pieņemta ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām 2006.gadā, tādēļ kritiski būtu vērtējams, vai Eiropas Cilvēktiesības tiesas 1993.gada nolēmums ir atbilstošs, lai pamatotu izvēlēto tiesisko regulējumu.
Lūdzam anotācijā atspoguļot citu valstu praksi un regulējumu minētajā jautājumā, kā arī norādīt tādu ECT praksi, kas ir jaunāka par 2006.gadu un kur personai tiesības tiek ierobežotas bez pašas personas izdarīto darbību vai bezdarbību pret sabiedrību, valsti vai citu personu.

-