Atzinums

Norādām, ka iebilstam un nepiekrītam, ka likumprojekta paredzētie grozījumi būtiski atvieglotu procesu kādā teritorija tiek atzīta par atbilstīgu kūrortam, un mazinātu birokrātisko slogu, tā radīs negatīvas sekas, maldīgas un nekorektas interpretācijas un mazinās jebkādu monitoringu un uzraudzību no valsts atbildīgajām institūcijām par dabas dziedniecisko resursu aizsardzību, saudzīgu, ilgstpējīgu resursu izmantošanu veselības uzlabošanā, profilaksē un ārstēšanā, kā arī vides kvalitātes rādītāju pārkāpumu fiksēšanā.
Izstrādājot līdzšinējo spēkā esošo redakciju kūrorta nozares normatīviem aktiem, tai skaitā 2012. gadā apstiprinātos Ministru Kabineta noteikumus, tie tika izstrādāti un ieviesti, analizējot kūrortus regulējošos normatīvos aktus Lietuvā, Igaunijā, Čehijā, Vācijā un Polijā, un tika poārņemta atbilstošākā normatīvo aktu bāze, regulējums, kuru pielietot Latvijā.
Vienlaikus norādām, ka kūrortu statusu regulējošās dokumentācijas un pieteikumu izstrādes ir Latvijas kūrortpilsētu ziņā, un tās nesaskaras ar lieku birokrātisku šķērsli, jo kūrortpilsētu attīstība ir šo pašvaldību stratēģiskie mērķi un attīstības virzieni. Kūrortpilsētu statuss strādā kā stimuls piesaistīt investīcijas kūrorta jomā, kā arī tiek izmantots mārketinga jomā.
Ir būtiski, ka atbildīgās valsts iestādes ir atbildīgas, un pārrauga pašvaldības un tās teritorijas, kuras saņem kūrorta statusu. Īpaši, dabas dziedniecisko resursu aizsardzību, izmantošanu un vides kvalitātes rādītāju monitoringu. To var veikt tikai strukturēti, katra no atbildīgajām iestādēm savā kompetencē. Uzskatām, ka grozījumi šo regulējumu ietekmē negatīvā virzienā, tas radīs negatīvas sekas vēsturisko kūrortu teritorijās, lielāki riski mazināt dabas dziednieciskās teritorijas, dabas dziedniecisko resursus un to ilgtspējīgu izmantošanu.
Vienlaikus, tas radīs arī nekorektas un maldīgas interpretācijas par teritorijām, kuras var tikt pasludinātas par kūrortpilsētām, atstājot šo atbildīgu tikai pašvaldību ziņā.
Uzskatām, ka publiskas informācijas izvietošana pašvaldību tīmekļa vietnēs nesniegs pilnvērtīgu un pārskatāmu informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu, kūrorta statusa piešķiršanu, arīdzan tur netiks publicēta informācija, kuru atbildīgās iestādes varētu pieprasīt, ja rodas bažas kūrorta statusa anulēšanā nepieciešamībā, ņemot vērā to, ka varētu būt kādi vides rādītāju pārkāpumi vai  dziedniecisko resursu nepienācīga uzraudzība.
Uzskatām, ka analizējot arī citu valstu pieredzi līdzšinējais regulējums ir objektīvi viss racionālākais, kurš būtu jāatstāj spēkā.
Norādām, ka nevar būt runa par lieku vai lielu birokrātisku slogu, ar kuru aizbildinās Ekonomikas ministrija radīšanu, jo pašvaldības savu dokumentāciju ar pieteikumu uz kūrorta statusu iesniedz reizi divos gados, un uz šo brīdi tās ir divas pašvaldības – Jūrmala un Liepāja.
Iebilstam un nepiekrītam, ka likumprojekts būtiski atvieglo procesu, kādā teritorija tiek atzīta par atbilstīgu kūrortam, samazinot administratīvo slogu.
 

Atstāt normatīvo aktu regulējumu attiecībā uz kūrortiem līdzšinējā redakcijā, neveicot nekādas izmaiņas.