Atzinums

Saskaņā ar vispārpieņemtu definīciju, kas ir nevalstiska organizācija -  NVO ir legāli nodibināta fizisko vai juridisko personu organizācija, kas darbojas neatkarīgi no valsts valdības. Termins cēlies no Apvienoto Nāciju Organizācijas un parasti tiek piemērots attiecībā uz organizācijām, kas nav daļa no valsts institūcijām. Vai arī tās ir brīvprātīgas pašpārvaldes struktūras vai organizācijas, kas izveidotas noteiktu mērķu sasniegšanai, kuru mērķis nav peļņas gūšana. NVO demokrātijā pilda ļoti nozīmīgu lomu, veicinot sabiedrības izpratni, līdzdalību sabiedriskajā dzīvē, kā arī nodrošinot valsts iestāžu darba caurskatāmību un atbildību. Šādā kontekstā - lūdzam Anotācijā skaidrot, kāpēc SIF padomes loceklis, kas izraudzīts no NVO vidus, saņems atalgojumu, kas tiek pielīdzināts valsts un pašvaldību amatpersonām noteiktā amata saimē. Atbilstoši Sabiedrības integrācijas fonda likumam, NVO pārstāvji  saņem atlīdzību.  Pieņemam, ka NVO pārstāvjiem varētu tikt atlīdzināti kādi tiešie izdevumi, kas viņam radušies pildot šos pienākumus, piemēram, ceļa izdevumi vai tml.

-

Lūdzam vērtēt nepieciešamību precizēt noteikumu projekta 25-TA-1409 nosaukumu, to papildinot ar norādi par to, ka noteikumu projekts attiecināms ne tikai uz nevalstisko organizāciju atlasi, bet arī uz minēto organizāciju pārstāvju un to izvietotāju atlases nosacījumiem, ņemot vērā to, ka noteikumu projekta 7.punktā ir noteiktas prasības (kritēriji) nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un pārstāvju aizvietotājiem, kā arī noteikumu projekta 10.punkts un 12.punkts ietvert informāciju par pārstāvjiem un pārstāvju aizvietotājiem izvirzītajām prasībām.

-

Lūdzam izvērtēt noteikumu projekta25-TA-1409 6.6.apakšpunktā ietverto vārdu salikumu "tieši saistīta" un skaidrot vai vārdu salikums "tieši saistīta" attiecināms uz biedrības un nodibinājumu galveno darbības lomu vai arī minētā saistība tiks vērtēta pret visām (ja noteiktas vairākas) darbības jomām, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2024.gada 25.jūnija noteikumiem Nr. 398 “Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi”, biedrībai un nodibinājumam ir tiesības pieteikt ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā ne vairāk kā piecas darbības jomas, turklāt saskaņā ar minētajiem Ministru kabineta noteikumiem biedrības un nodibinājumi ziņas par savu darbības jomu aktualizē reizi gadā, iesniedzot Valsts ieņēmu dienestā (elektroniskās deklarēšanas sistēmā) gada pārskatu un norādot galveno darbības jomu pārskata gada beigās.

-

Ministrija izsaka priekšlikumu svītrot vārdu "mūžizglītība", jo šāds termins nav minēts Izglītības likumā. Vienlaikus ministrija norāda, ka termins mūžizglītība aptver gan interešu izglītību, gan pieaugušo izglītību. Atkarībā no konteksta kādā tiek lietots termins "mūžizglītība" tiesību akta projektā ministrija aicina termina "mūžizglītība" vietā iekļaut atbilstošo termiņu no Izglītības likuma, piemēram, neformālā izglītība vai citu.

6.6.2. izglītība (tostarp, interešu izglītība, pieaugošo izglītība);

Lūdzam skaidrot vai noteikumu projekta 25-TA-1409 7.punkts ir attiecināms uz pārstāvi un viņa aizvietotāju darbam fonda padomē? Ja 7.punkts attiecināms uz pārstāvi un pārstāvja aizvietotāju fonda padomē, lūdzam papildināt šī punkta redakciju aiz vārda “aizvietotāju” ar frāzi “fonda padomē”.
Gadījumā, ja noteikumu projekta 7.punkts attiecināms uz nosacījumiempārstāvim un viņa aizvietotājam darbam fonda padomē, lūdzam vērtēt vai 7.1.apakšpunkts “7.1. kura sasniegusi pilngadību” nedublējas ar noteikumu projekta 10.punktā ietverto nosacījumu “… kura ir sasniegusi vismaz 18 gadu vecumu…”.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību noteikumu projekta 25-TA-1409 7.3. apakšpunktā noteikt latviešu valodas prasmes līmeni.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību noteikumu projektu 25-TA-1409 papildināt ar informāciju par to, kā pirms intervijas komisija pārliecinās par kandidātu identitāti (uzrādot personas apliecinošo dokumentu), ja nepieciešams.

-

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību noteikumu projekta 25-TA-1409 30.punkta saturu papildināt ar informāciju par to, kā padome rīkojas gadījumos, ja balsojums ir neizšķirts (balsojumu “par” un “pret” skaits ir vienlīdzīgs), attiecīgi paredzot nepieciešamību veikt atkārtotu balsojumu vai nosakot, ka izšķirošs ir komisijas vadītāja viedoklis vai balsojums.

-