Atzinums

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. pantu lēmums ir saistošs tikai tā adresātiem.
Noteikumu projektā vairākkārt ietvertas tiešas atsauces uz Komisijas 2025. gada 16. decembra Lēmumu (ES) 2025/2630 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES (turpmāk – Lēmums), tostarp paredzot finansējuma saņēmējam pienākumu ievērot Lēmumā noteiktos nosacījumus.
Lēmums pēc sava tiesiskā rakstura nosaka nosacījumus, ar kuriem dalībvalstu piešķirtā kompensācija par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi ir uzskatāma par saderīgu ar iekšējo tirgu un ir atbrīvota no Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktā paredzētā iepriekšējas paziņošanas pienākuma. Līdz ar to Lēmuma prasību izpilde primāri ir dalībvalsts pienākums.
Vienlaikus no noteikumu projekta izriet, ka atsevišķas Lēmumā ietvertās prasības paredzēts tieši attiecināt arī uz finansējuma saņēmējiem. Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja Lēmumā dalībvalstij noteikto pienākumu izpildei ir nepieciešams noteikt pienākumus privātpersonām, attiecīgās prasības ir ietveramas nacionālajā normatīvajā regulējumā pietiekami skaidri un konkrēti, nevis privātpersonas pienākumu formulējot vienīgi ar vispārīgu atsauci uz Lēmuma normām.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt visas noteikumu projektā ietvertās atsauces uz Lēmumu un:
1) ja konkrētas Lēmuma prasības ir nepieciešams attiecināt uz finansējuma saņēmēju vai citu privātpersonu, attiecīgos pienākumus pēc būtības ietvert noteikumu projektā, nodrošinot, ka privātpersonas tiesības un pienākumi ir skaidri noteikti nacionālā normatīvajā aktā;
2) ja konkrētā Lēmuma norma nosaka pienākumu vienīgi dalībvalstij vai kompetentajai valsts institūcijai un nav tieši izpildāma privātpersonai, noteikumu projektā svītrot atsauci uz Lēmumu, kas rada iespaidu, ka privātpersonai ir pienākums tieši piemērot Lēmuma normas;
3) attiecīgi precizēt anotācijas 5.4. sadaļu un pilnībā un korekti atspoguļot Lēmuma ieviešanu noteikumu projektā.
Vienlaikus lūdzam anotācijā skaidrot, kā katra noteikumu projektā ietvertā atsauce uz Lēmumu ir piemērojama un kura institūcija ir atbildīga par attiecīgās Lēmuma prasības izpildes nodrošināšanu.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 20. un 21. punktu, nepārprotami nosakot subjektu loku, kas ir tiesīgs iesniegt projekta iesniegumu.
Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs var būt komersants, iestāde vai kooperatīvā sabiedrība. Savukārt noteikumu projekta 20. punktā izmantots formulējums “sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs vai komersants”, bet 21. punktā projekta iesniedzējs raksturots tikai kā lielais, vidējais vai mazais komersants.
Līdz ar to no noteikumu projekta nav viennozīmīgi secināms, vai projekta iesniegumu var iesniegt arī iestāde vai kooperatīvā sabiedrība, ja tā atbilst sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja statusam.
Arī anotācijā norādīts, ka sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs var būt komersants, iestāde vai kooperatīvā sabiedrība.
Lūdzam noteikumu projektā nodrošināt vienotu un nepārprotamu projekta iesniedzēja definīciju un, ja noteikts subjektu loks tiek izslēgts no atbalsta saņēmējiem, attiecīgo ierobežojumu pamatot anotācijā.

-

Lūdzam pārskatīt noteikumu projekta 32. punktā ietverto regulējumu un nodrošināt tā pilnīgu atbilstību Komisijas 2025. gada 16. decembra Lēmuma (ES) 2025/2630 prasībām par kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
Noteikumu projekta 32. punktā paredzēti atsevišķi pilnvarojuma nosacījumi, tomēr no normas nav nepārprotami secināms, ka pilnvarojuma aktā tiek ietverti visi Komisijas Lēmuma (ES) 2025/2630 4. pantā prasītie elementi, tostarp sabiedriskā pakalpojuma pienākuma saturs un ilgums, kompensācijas aprēķina, kontroles un pārskatīšanas parametri, kā arī pārkompensācijas novēršanas un atgūšanas kārtība.
Tāpat noteikumu projektā būtu skaidri nosakāms pārkompensācijas kontroles mehānisms, tostarp institūcija, kura pārbaudi veic, pārbaudes periods, ieņēmumu no notekūdeņu dūņu pārstrādes rezultātā iegūto produktu izmantošanas uzskaite un pārkompensācijas atgūšanas kārtība.
Anotācijā norādīts, ka atbalsts primāri paredzēts kā kompensācija par sabiedriskajiem pakalpojumiem un ka no gala produktu komerciālas izmantošanas gūtie ieņēmumi ir ņemami vērā kompensācijas aprēķinā.  Līdz ar to attiecīgajam mehānismam jābūt pietiekami skaidri noregulētam arī noteikumu projektā.
Ņemot vērā minēto,  lūdzam attiecīgi precizēt noteikumu projekta 32. punktu un ar to saistītās normas.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 70.3. apakšpunkts paredz, ka gadījumā, ja tiek konstatēta neatbilstība vienam vai vairākiem precizējamiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem, Vides investīciju fonds informē projekta iesniedzēju par konstatētajām neatbilstībām un aicina precizēt projekta iesniegumu.
Savukārt noteikumu projekta 72. punkts vispārīgi paredz, ka, ja projekta iesniegumā nav informācijas vai tā ir nepilnīga, lai izvērtētu projekta iesnieguma atbilstību vienam vai vairākiem kritērijiem, projekta iesniegumu uzskata par neatbilstošu attiecīgajam administratīvās vērtēšanas kritērijam vai attiecīgajā kvalitātes vērtēšanas kritērijā tam piešķir zemāko vērtējumu.
No minētajām normām nav viennozīmīgi secināms, vai noteikumu projekta 72. punktā paredzētās sekas piemērojamas arī gadījumos, kad informācijas trūkums vai nepilnīgums attiecas uz precizējamu administratīvās vērtēšanas kritēriju. Šāda interpretācija būtu pretrunā noteikumu projekta 70.3.–70.5. apakšpunktā paredzētajai precizēšanas procedūrai.
Lūdzam precizēt noteikumu projekta 72. punktu, skaidri nosakot tā piemērošanas tvērumu un saglabājot projekta iesniedzēja tiesības precizēt projekta iesniegumu gadījumos, kad neatbilstība attiecas uz precizējamu administratīvās vērtēšanas kritēriju.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 101. un 102. punktu, pilnībā nosakot neattiecināmā Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma atgūšanas nosacījumus un kārtību.
Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 15. panta astotās daļas 2. punkts pilnvaro Ministru kabinetu projektu iesniegumu konkursu nolikumos noteikt arī neattiecināmo Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļu atgūšanas nosacījumus un kārtību. Savukārt noteikumu projekta 101. punktā paredzēta vispārīga atsauce uz normatīvajos aktos par finanšu instrumenta finansējuma izmantošanu noteikto kārtību, bet 102. punktā paredzētas Vides investīciju fonda tiesības piemērot finanšu korekciju vai pieprasīt finansējuma atmaksu, nenosakot gadījumus, nosacījumus un procedūru, kādā nosakāms atmaksājamā finansējuma apmērs.
Ņemot vērā, ka likumdevējs minētā regulējuma noteikšanu ir deleģējis Ministru kabinetam tieši konkursa nolikumā, vispārīga atsauce uz citiem normatīvajiem aktiem nav uzskatāma par pietiekamu deleģējuma izpildi.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 53. punktā regulētā nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšana nav pielīdzināma visiem gadījumiem, kuros EKII finansējums var tikt atzīts par neattiecināmu.
Lūdzam attiecīgi papildināt noteikumu projektu ar skaidru neattiecināmā finansējuma atgūšanas regulējumu.

-

Lūdzam pārskatīt noteikumu projekta 4. pielikuma 1. kvalitātes kritēriju kopsakarā ar noteikumu projekta 41. un 49. punktu un Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 prasību par atbalsta stimulējošo ietekmi.
Atbilstoši 4. pielikuma 1. kvalitātes kritērijam augstākais punktu skaits cita starpā piešķirams projektam, ja ir veikts būvdarbu vai iekārtu iepirkums un publicēts paziņojums par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Vienlaikus noteikumu projekta 41. un 49. punktā paredzēta prasība ievērot Regulas (ES) Nr. 651/2014 noteikumus par stimulējošo ietekmi un darbu sākumu.
Šāda vērtēšanas sistēma var mudināt projekta iesniedzēju pirms projekta iesnieguma iesniegšanas nonākt tādā iepirkuma procesa stadijā, kurā radušās juridiski saistošas saistības un līdz ar to var tikt apdraudēta stimulējošās ietekmes prasības ievērošana.
Lūdzam precizēt kvalitātes kritēriju tā, lai augstāka projekta gatavības pakāpe neradītu risku Regulas (ES) Nr. 651/2014 stimulējošās ietekmes prasību pārkāpumam, kā arī attiecīgo risinājumu pamatot anotācijā.

-

Norādām, ka 4. pielikuma 3. kvalitātes kritērijā par atklāta tipa kompostēšanu atklātā vai daļēji nosegtā laukumā vienā gadījumā paredzēti divi punkti, savukārt citā pēc būtības identiski formulētā gadījumā — nulle punktu. No kritērija nav iespējams objektīvi noteikt, kādas pazīmes atšķir abus gadījumus.
Šāda kritērija redakcija nenodrošina pietiekamu tiesisko noteiktību un objektīvu un vienveidīgu projektu vērtēšanu.
Tāpat 4. pielikuma 6. kvalitātes kritērijā ietverta savstarpēji neatbilstoša atsauce uz SEG emisiju aprēķina metodiku, vienā vietā norādot 1. pielikumu, bet citā — 4. pielikumu.
Lūdzam precizēt 4. pielikumu, novēršot minētās pretrunas un nodrošinot viennozīmīgus un objektīvi piemērojamus kvalitātes vērtēšanas kritērijus.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 4. pielikuma 7. kvalitātes vērtēšanas kritērijā noteiktos notekūdeņu dūņu pārstrādes siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma efektivitātes intervālus.
Pašlaik kritērijā noteikts, ka trīs punktus piešķir, ja ΔE_neto ≥ 4,0 t CO₂ ekv./t dūņu sausnas gadā, divus punktus – ja ΔE_neto ≥ 3,0 t CO₂ ekv./t dūņu sausnas gadā, savukārt vienu punktu – ja ΔE_neto ≥ 2,0 t CO₂ ekv./t dūņu sausnas gadā.
Tādējādi kritērijā noteiktie intervāli savstarpēji pārklājas. Piemēram, projekts, kura ΔE_neto vērtība ir 4,0 vai lielāka, vienlaikus atbilst gan trīs, gan divu, gan viena punkta saņemšanas nosacījumam.
Šāda kritērija redakcija nenodrošina viennozīmīgu un objektīvu projektu iesniegumu vērtēšanu.
Lūdzam noteikt savstarpēji nepārklājošus vērtību intervālus, piemēram, paredzot atsevišķas robežas vērtībām “ΔE_neto ≥ 4,0”, “3,0 ≤ ΔE_neto < 4,0”, “2,0 ≤ ΔE_neto < 3,0” un “ΔE_neto < 2,0”.

-

Lūdzam svītrot vai pārformulēt noteikumu projekta 23. punktā ietverto atsauci uz “regulu, kas to aizstās”.
Normatīvajā aktā nav vēlams iepriekš attiecināt regulējumu uz nākotnē pieņemamu Eiropas Savienības tiesību aktu, kura saturs nav zināms. Ja Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 tiks aizstāta ar citu Eiropas Savienības tiesību aktu, būs nepieciešams izvērtēt jaunā regulējuma saturu un nepieciešamības gadījumā attiecīgi grozīt Ministru kabineta noteikumus.

-

Lūdzam salāgot noteikumu projekta un anotācijas regulējumu par izmaksu attiecināmības sākuma datumu.
Noteikumu projekta 28.3. un 60. punktā paredzēts, ka attiecīgās izmaksas ir attiecināmas no 2026. gada 1. janvāra, savukārt anotācijā joprojām norādīts, ka būvprojekta izstrādes izmaksas var tikt attiecinātas no 2021. gada 1. janvāra.
Vienlaikus lūdzam izvērtēt nepieciešamību vienu un to pašu regulējumu saglabāt gan noteikumu projekta 28.3., gan 60. punktā, ievērojot normatīvo aktu juridiskās tehnikas prasību nedublēt vienu un to pašu regulējumu.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 5.4. sadaļā ietverto informāciju par noteikumu projekta atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem.
Vēršam uzmanību, ka vairākās anotācijas 5.4. sadaļas tabulās norādītās atsauces uz noteikumu projekta vienībām neatbilst noteikumu projekta aktuālajai redakcijai. Tāpat atsevišķos gadījumos norādīts, ka Eiropas Savienības tiesību aktu prasības ir ieviestas pilnībā, lai gan norādītā noteikumu projekta vienība attiecīgo regulējumu neietver.
Lūdzam aktualizēt anotācijas 5.4. sadaļas tabulas atbilstoši noteikumu projekta aktuālajai redakcijai, pārbaudot norādīto atsauču pareizību un informāciju par Eiropas Savienības tiesību aktu prasību ieviešanas pakāpi.

-