Atzinums

Atkārtoti vēršam uzmanību uz to, ka Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 14. pantā ir noteikta atļaujas izsniegšanas kārtība un nosacījumi. Tā, piemēram, atbilstoši Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 14. panta sestajā daļā noteiktajam uzskatāms, ka atļauja ir izsniegta ar noklusējumu, ja normatīvajā aktā noteiktajā termiņā atbildīgā iestāde nepieņem un nepaziņo savu lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.
Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 14. panta septītā daļa noteic, ka, piemērojot konkrēto pakalpojumu vai pakalpojumu jomu reglamentējošā normatīvajā aktā noteikto noklusējumu, par atļaujas izsniegšanu atbildīgā iestāde ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc atļaujas izsniegšanai nepieciešamās informācijas (dokumentācijas) saņemšanas, ja normatīvajā aktā nav noteikts cits termiņš, nodrošina, ka atļaujas pieteikuma iesniedzējs ir informēts par:
1) termiņu, kādā tiks pieņemts lēmums par atļaujas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt;
2) tiesiskās aizsardzības līdzekļiem lēmuma pārsūdzēšanai;
3) tiesībām uzsākt pakalpojumu sniegšanu, ja konkrēto pakalpojumu vai pakalpojumu jomu reglamentējošā normatīvajā aktā noteiktajā termiņā atbildīgā iestāde nepieņem un nepaziņo savu lēmumu par atļaujas piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.
Savukārt Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 14. panta astotā daļa noteic, ka, piemērojot normatīvajā aktā noteikto noklusējumu, lēmuma par atļaujas izsniegšanu pieņemšanas termiņš tiek skaitīts no dienas, kad par atļaujas izsniegšanu atbildīgā iestāde no atļaujas pieteicēja ir saņēmusi visu normatīvajos aktos noteikto informāciju (dokumentāciju) lēmuma pieņemšanai.
Likumprojekta "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" (turpmāk – projekts) sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (turpmāk – anotācija) 1.3. apakšsadaļā minēts, ka projektā tiek saglabāts Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā minētais noklusējums, bet no projektā paredzētā likuma 17. panta septītajā daļā ietvertā regulējuma neizriet, ka tas atbilst Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā paredzētajam regulējumam.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzētajā likuma 17. panta septītajā daļā ietverto regulējumu.
Atbilstoši minētajam lūdzam precizēt arī projektā paredzētajā likuma 22. panta ceturtajā daļā un 23. panta 4.² daļā ietverto regulējumu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 47. punkts noteic, kā izstrādā pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot ārēju normatīvo aktu.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzēto likuma 10. panta sesto daļu, 11. panta trešo daļu un 22. panta sesto daļu.
 

-

Lūdzam precizēt projektā paredzēto likuma 17. panta otrās daļas 2.¹ punktu, jo tajā minētie vārdi "Zvērinātu revidentu asociācija aptur zvērināta revidenta sertifikāta darbību" dublē likuma 17. panta otrās daļas ievaddaļā minētos vārdus "Zvērinātu revidentu asociācija aptur zvērināta revidenta sertifikāta darbību".
Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka projektā paredzētajā likuma 17. panta otrās daļas 2.¹ punktā minētais neatbilst projektā paredzētajā likuma 17. panta otrās daļas ievaddaļā minētajam.
 

-

Aicinām projektā nedublēt citos likumos esošo regulējumu, kā arī redakcionāli nošķirt sertifikāta anulēšanu no tam atbilstoša lēmuma izpildes.

1. Projekta 12. pantā (grozāmā likuma 18. pants) paredzēts, ka Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija anulē zvērināta revidenta sertifikātu gadījumos, ja zvērināts revidents būtiski pārkāpis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības vai zvērināts revidents pārkāpis starptautisko un nacionālo sankciju regulējošo normatīvo aktu prasības attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmu un sankciju riska pārvaldību.

Aicinām neietvert šajā pantā minēto regulējumu. Pirmkārt, tas dublē Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma regulējumu (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts). Otrkārt, darbības apturēšana, pārtraukšana u. tml. par minētajiem pārkāpumiem ir sankcija (sods). Tas būtībā ir atbildības jautājums un būtu ietverams attiecīgajā likuma nodaļā. Visbeidzot, vispārīgi ir apšaubāmas Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas kā privātpersonas tiesības piemērot šādas sankcijas (sodus).

2. Projekta 12. pantā paredzēts: "Ja Finanšu ministrija ir pieņēmusi lēmumu par sankcijas – zvērināta revidenta sertifikāta anulēšana piemērošanu, tad Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija anulē zvērināta revidenta sertifikātu." Šajā gadījumā sertifikāts ir anulēts, pamatojoties uz Finanšu ministrijas lēmumu. Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija tikai izpilda minēto lēmumu (piemēram, izdara ierakstu reģistrā). Līdz ar to aicinām šeit un citviet projektā nošķirt sertifikāta anulēšanu no attiecīga lēmuma izpildes.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Līdz ar to, ja likumā tiek noteikts, ka attiecīgo lēmumu pieņem mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, tiek dublēts Administratīva procesa likuma 64. panta pirmajā daļā paredzētais regulējums.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektā paredzētos grozījumus, kas paredz noteikt, ka lēmumu pieņem viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas (piemēram, projektā paredzēto likuma 22. panta trešo daļu).
 

-

Ievērojot, ka projekts paredz likumā aizstāt vārdu "pieteikums" ar vārdu "iesniegums", lūdzam precizēt projektā paredzēto grozījumu likuma 28. panta otrajā daļā.
 

-

Aicinām redakcionāli precizēt pārkāpumu un par tiem piemērojamo sankciju un administratīvo pasākumu regulējumu.

1. Projekta 38. pantā (grozāmā likuma 37.¹⁶ pants) iekļautajos pārkāpumu formulējumos nav nepieciešams izmantot iekšējās atsauces ("šā likuma prasības"). Pārkāpumam jābūt skaidram pašam par sevi arī tad, ja šāda veida atsauces uz likumu vai regulu izņem no pārkāpuma teksta.

2. Piemēram, grozāmā likuma 37.¹⁶ panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā ir norādīts, ka Latvijas Banka ir tiesīga piemērot noteiktas sankcijas vai administratīvos pasākumus. Aicinām izvērtēt saikļu lietojumu šāda veida regulējumā. Ja sankciju uzskaitījumā lieto saikli "un", tas šķietami norāda, ka varētu piemērot visas minētās sankcijas vienlaikus (tas savukārt neatbilst sankciju jēgai, piemēram, brīdinājuma un naudas soda vienlaicīga piemērošana). Līdzīga pieeja ir izmantota arī administratīvo pasākumu uzskaitījumā. Savukārt sankcijas un administratīvie pasākumi ir atdalīti ar saikli "vai" (alternatīva piemērošana). Domājams, ka arī šajā gadījumā piemērojams vispārīgais noteikums, ka administratīvos pasākumus var piemērot atsevišķi vai papildus sankcijām. Lai pienācīgi atspoguļotu regulējuma mērķi, aicinām arī projekta anotācijā iekļaut skaidrojumu par sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanu minētajā gadījumā.

-

Aicinām atkārtoti pārliecināties par pārkāpumu formulējumu atbilstību, lai varētu uzskatīt, ka pārkāpumi ir noteikti ar likumu. 

Tieslietu ministrijas iepriekšējā atzinumā bija norādīts, ka pārkāpumi formulējami, vārdiski (nevis atsaucēs uz tiesību normām) norādot visas to pazīmes. Pat blanketai normai ir jāsatur visas nepieciešamās pazīmes, pat ja tās tiek detalizētas citās tiesību normās. Šobrīd projektā paredzētā grozāmā likuma 38.⁷ pants vismaz vispārīgā skatījumā pamatā atbilst minētajām prasībām. Tomēr, piemēram, šā panta pirmās daļas 30. punktā ieteicams precizēt, kāda veida ziņojuma vai informācijas sniegšana šajā gadījumā ir domāta.

Kopumā, lai izvērtētu pārkāpuma definēšanas atbilstību, iespējams izmantot šādu pieeju: 1) pārkāpumam jābūt skaidram, precīzam, saprotamam un jāsatur visas nepieciešamās pazīmes arī tad, ja izņem attiecīgajā likuma vienībā esošās atsauces uz citām tiesību normām; 2) normas adresātam, nelasot atsaucē norādītās normas, jāspēj vismaz paredzēt, par kādu rīcību varētu pastāvēt sodīšanas risks. Aicinām vēlreiz pārliecināties par grozāmā likuma 38.⁷ pantā un 37.¹⁶ pantā paredzēto pārkāpumu atbilstību minētajām prasībām.

-

Paredzētā grozāmā likuma 38.¹⁰ panta (projekta 42. pants) un 37.¹⁷ panta (projekta 38. pants) saturs ir līdzīgs. Līdz ar to aicinām līdzīgi veidot šo pantu struktūru un izmantot līdzīgas vārdiskās izteiksmes.

-

Lūdzam precizēt projekta 45. pantā paredzēto likuma pārejas noteikumu 33. punktu, norādot konkrētu 2025. gada datumu (piemēram, 2025. gada 1. janvārī v.tml.).
 

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā minēts, ka nepieciešams veikt grozījumu likuma 27. panta pirmajā daļā, bet projekts neparedz šādu grozījumu. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju vai projektu.
 

-

Ievērojot, ka Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmajā daļā noteiktais administratīvā akta izdošanas termiņš attiecas uz gadījumiem, kad administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto skaidrojumu, kādēļ projekts paredz aizstāt likumā minēto 30 dienu termiņu ar viena mēneša termiņu.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas (skat. Satversmes tiesas 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 16. punktu).
Jēdziens "kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2012. gada 2. maija sprieduma lietā Nr. 2011-17-03 13.3. apakšpunktu).
Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz nepārprotamu likumdevēja pilnvarojumu (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punktu).
Atbilstoši minētajam Ministru kabineta noteikumos var paredzēt materiālās tiesību normas, bet nepieciešams attiecīgs pilnvarojums Ministru kabinetam.
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakšsadaļā ietverto informāciju par to, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām zemāka juridiskā ranga normatīvajā aktā nav jāraksta materiālās tiesību normas, bet gan procesuālās.
 

-