Atzinums

Ministru kabineta noteikumu projektā novērojamas pretrunas ar Ministru kabineta noteikumu par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālo centru darbību projektu un tajā iekļauto būtību, kā arī notekūdeņu un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas tehnoloģisko procesu būtību, ka notekūdeņu dūņu apstrāde un pārstrāde ir sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu daļa. Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana ir daļa no ūdenssaimniecības pakalpojuma jeb notekūdeņu apsaimniekošanas un tā nav tehnoloģiski atraujams process un darbība. Līdz ar to ir nepieciešams novērsts pretrunas abu noteikumu projektu ietvarā.
 

-

Biedrības ieskatā attiecīgo maksu noteikšanas metodiku būtu jānosaka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, kā arī maksa ir tieši atkarīga no pieņēmumiem, kas īstenoti notekūdeņu dūņu pārstrādes centra plānošanas laikā, bet faktiski tā darbības laikā pārstrādājamie notekūdeņu dūņu un citu bioloģiski noārdāmo atkritumu apjomi var būtiski mainīties, līdz ar to arī aprēķinātā maksa var būt atšķirīga. Turklāt, gadījumos, kuros notekūdeņu  apsaimniekošanu un notekūdeņu dūņu savākšanu, transportēšanu, apstrādi un pārstrādi organizē viens uzņēmums, var nebūt racionāli piemērot maksu par notekūdeņu dūņu savākšanu, apstrādi un pārstrādi, kas faktiski būtu norēķins viena uzņēmuma ietvaros, šādos gadījumos svarīga būtu tikai aprēķinu metodika, kas atsevišķās notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas sadaļas iekļautu notekūdeņu apsaimniekošanas tarifā.
 

-

Atbilstoši anotācijā minētajai informācijai un Ministru kabineta noteikumu par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālo centru darbību projektam un Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumam, notekūdeņu dūņu apsaimniekošana (apstrāde un pārstrāde) ir neatraujama sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu daļa, līdz ar to projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs jeb dūņu centra operators var būt tikai sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs. Iespējami gadījumi, kuros notekūdeņu pārstrāde notiek ārpus esošā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja, tomēr arī šādos gadījumos notekūdeņu dūņu centram būtu jāsaņem attiecīgs pašvaldības deleģējums par ūdenssaimniecības pakalpojuma daļas īstenošanu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka var veidoties situācijas kurās notekūdeņu dūņu pārstrādes centrs var tikt veidots neatkarīgi no šobrīd darbībā esošām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Notekūdeņu dūņu pārstrādes procesu laikā rodas dažāda veida un koncentrācijas procesu notekūdeņi, kuru attīrīšanai ir nepieciešami papildus notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģiskie risinājumi. Līdz ar to, nepieciešams identificēt papildus atbalstāmo darbību, kas ir notekūdeņu dūņu pārstrādes procesā radušos notekūdeņu un/vai fugāta attīrīšanas iekārtu izbūve.
 

-

Vēršam uzmanību, ka notekūdeņu dūņu centru izbūvei varētu būt nepieciešams daudz lielāks finansējums nekā tas ir pieejams šajā investīciju programmā, līdz ar to ir augsta iespējamība, ka dūņu centru izveidei tiks piesaistīts papildus finansējums no ūdenssaimniecības vai pašvaldības līdzekļiem, aizņēmumiem valsts kasē vai komercbankās, citu finanšu instrumentu ieviešanas. Nepieciešams paplašināt punktu, pieļaujot papildus finansējuma attiecināmību projekta mērķu sasniegšanai.
 

-

Atbilstoši anotācijā minētajai informācijai un Ministru kabineta noteikumu par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālo centru darbību projektam un Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumam, notekūdeņu dūņu apsaimniekošana (apstrāde un pārstrāde) ir neatraujama sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu daļa, līdz ar to nebūtu jāpiemēro komercatbalsta atbalsta forma, bet būtu attiecināma ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu atbalsta forma.

Pēc būtības analoga bioloģisko atkritumu pārstrāde Latvijā ir ieviesta Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju" 5.2.1.2. pasākuma "Atkritumu pārstrādes veicināšana" ietvaros. Attiecīgā pasākuma ietvaros tika atbalstīta bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes infrastruktūras izveide kā sabiedrisko atkritumu apsaimniekošanas daļa. Turklāt, pārstrādes rezultātā tiek iegūts komposts, kuram ir izstrādāti kritēriji, lai attiecīgais materiāls zaudētu atkritumu statusu un būtu izmantojams augsnes ielabošanai, tajā skaitā pārdošanai. Šobrīd iegūtais komposts tiek arī realizēts tirgū, tomēr, līdzīgi kā prognozējams ar notekūdeņu dūņu pārstrādes rezultātā iegūto kompostu, tā pārdošanas izmaksas ir vairākkārt zemākas par pārstrādes pašizmaksu.

Biedrības ieskatā ir jāveic būtiskas šo noteikumu projekta VI nodaļas izmaiņas, lai piemērotu atbalstu, kas sniedzams sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu ietvarā. Tas nodrošinātu gan nozarei atbilstošu finansējuma modeļa īstenošanu, gan paaugstinātu projektu realizācijai pieejamā finansējuma intensitāti pārstrādes tehnoloģiju izveidei līdz vismaz 75%, gan nodrošinās augstāku investīciju programmas mērķu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanas varbūtību.

Biedrības ieskatā ir ļoti būtiski saņemt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas viedokli par šobrīd plānoto komercdarbības atbalsta formu un tās iespējamo savietojamību ar sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem un tarifu aprēķinu metodiku.
 

-

Uzturam spēkā viedokli, ka visi ūdenssaimniecības nozares uzņēmumi šobrīd tiek klasificēti kā lielie komersanti, līdz ar to neredzam nepieciešamību sadrumstalot atbalsta sniegšanas maksimālo intensitāti, bet aicinām to veidot vienādu visiem komersantiem.

Kā arī, balstoties uz ūdenssaimniecības nozares nepieciešamībām un faktiski prognozējamajiem rezultātiem par attiecīgo projektu realizāciju un to potenciālo ietekmi uz ūdenssaimniecības tarifiem, uzskatām, ka atbalsta likmei ir jābūt vismaz 75% no kopējām darbību realizācijas izmaksām. Pretējā gadījumā var netikt sasniegti kopējie darbības rezultējošie rādītāji, jo:
1) projekta ieviešanai nepieciešams būtisks komersantu līdzfinansējums, kas šobrīd ir ierobežots, jo paralēli tiek ieviesti citi investīciju projekti. Komersantiem pieejamie aizņemšanās limiti valsts kasē ir ierobežoti, kā arī komerciestādēs mēdz būt sasniegti maksimāli pieejamie kredītu apjomi.
2) dūņu pārstādes centru ieviešana tieši un būtiski ietekmēs notekūdeņu tarifus, jo projekta īstenošanas rezultātā ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem radīsies papildus izmaksas, ko nav iespējams kompensēt ar potenciālajiem ieguvumiem no pārstrādātajiem materiāliem.

-

Vēršam uzmanību, ka dūņu savākšanas, apstrādes un pārstrādes centra plānošanas laikā ir iespējams prognozēt tikai indikatīvus pārstrādājamo notekūdeņu dūņu apjomus, jo tie ir tieši atkarīgi no iedzīvotāju paradumiem, klimatiskajiem apstākļiem, pašvaldības attīstības un citiem faktoriem. Turklāt, ir iespējami gadījumi, kuros nākotnē prognozējamais pārstrādājamo notekūdeņu dūņu apjoms var samazināties gan notekūdeņu attīrīšanas procesu pilnveides, gan citu tehnoloģisko un demogrāfisko procesu ietekmē. Īpaši liela nenoteiktība iespējama pārstrādājamo notekūdeņu dūņu apjomā.
 

-

Uzturam viedokli, ka vienlaicīgi no Valsts Vides dienesta būs nepieciešamas vismaz 10 izziņas un apšaubām iespējamību, ka tās tiks izdotas 15 darbdienu laikā.
 

-