Atzinums

VISC iebildums: Lūdzu svītrot plāna 1.2.2. uzdevuma rezultatīvo rādītāju (7) personas, kas kārtojušas valodas prasmes pārbaudes eksāmenu VISC un paaugstinājuši valsts valodas prasmes līmeni par vienu pakāpi (skaits gadā) - 60% un svītrot VISC no līdzatbildīgajiem.VISC nevar nodrošināt rādītāja izpildi, jo tiešā veidā nevar ietkmēt procesu valsts valodas prasmes līmeņa paaugtisnāšani personām, kurām ir noteikts kārtot šo pārbaudījumu. Šo eksāmenu kārto personas, kurām nepieciešama valsts valodas prasmes apliecība darba vajadzībām, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanai

-

3.1.13. punkts.  Latviešu valodas mācību pieejamības kapacitātes celšana.
Sekmētas jauniebraucēju latviešu valodas apguves iespējas.
Katru gadu vismaz 2 000 personas apguvušas latviešu valodu.

Sasakņot ar Valsts valodas politikas pamatnostādņu rīcības plāna 2024.- 2027. gadam projektā teikto. Ievietojama  atsauce uz Valsts valodas politikas pamatnostādnēm. Resp., novēršama finansējuma pieprasījuma un uzdevumu dublēšanās.
 

-

1.2.2. punkts

Saskaņojams ar Valsts valodas politikas pamatnostādņu rīcības plāna 2024.-2027. gadam projektu, lai novērstu uzdevuma un finanšu pieprasījuma dublēšanos.

..Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.. – norādīta pārāk plaša mērķauditorija.

Ievietojama atsauce uz Valsts valodas politikas pamatnostādņu rīcības plāna 2024.-2027. gadam projektu.
un atvieglots kursu process gan apmācības veicējam, gan dalībniekam.

.. atvieglots kursu process gan apmācības veicējam.. - rediģējams, piem.,  vienkāršota kursu norise gan kursu īstenotājiem, gan kursu dalībniekiem.

 

-

3.1.8. punkts. Vienotas metodoloģijas par dzīvi Latvijā izstrāde, iesaistot sabiedrību un dažādu jomu ekspertus.

 Ieteikums precizēt: nav īsti saprotams, par kādu tieši metodoloģiju un kam plānots izstrādāt.

 

-

3.1.4.punkts. Attīstīta ilgtspējīga nacionāla līmeņa koordinējoša institūcija „Vienas pieturas aģentūra”.

Precizēt, kādus jautājumus koordinējoša - integrācijas pasākumus v. tml.

-

2.3.6. punkts.

Sal. ar 2.3.1. un 3.2.5. punktā teikto. Pārdomāt, vai nav apvienojami.

-

2.2.4. punkts. Katru gadu sniegts atbalsts vismaz 16 mazākumtautību nevalstiskajām organizācijām.

Ieteikums precizēt - .. dažādu mazākumtautību..

-

2.1.1. punkts. Sekmēta Valsts valodas dienas tradīcijas iedibināšana.

Kāpēc tikai Valsts valodas dienas, ja uzdevums ir veicināt iedzīvotāju demokrātijas prasmju un zināšanu apguvi atbilstoši globālajiem un laikmeta izaicinājumiem, tai skaitā mūžizglītības kontekstā.

-

1.2.4. punkts. Latviešu valodas izmantošanas nostiprināšana elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

 Vēlams papildināt rādītāju sadaļu.

 

-

1.2.3. punkts.
Te un citur dzēst pareiza [valoda], jo var būt situācijai atbilstoša valoda vai literārās valodas normām atbilstoša valoda.

-

30. lpp.
1.2.1. Latviešu valodas lietošanas veicināšanas programma „Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”.

Precizējams: programma lasīšanas veicināšanai un valodas pilnveidei.
 

-

1. Rīcības virziens - Nacionālā identitāte un piederība.
Rezultatīvie rādītāji.
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot latviešu valodu un kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda (25-64 g.vec.), CSP (2016.g. 81,5% - 2027.g. 84%);
Iedzīvotāju īpatsvars, kuri prot latviešu valodu, no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru dzimtā valoda nav latviešu valoda, LVA (2019.g. 88% - 2027.g. 92%)

Ieteicams izvēlēties kādu citu rādītāju, kas liecinātu par integrāciju, vai valodas lietojumu. Valodas apguve negarantē integrāciju.

-

23. lpp. ..galvenajiem integrācijas pasākumiem (valodas un integrācijas kursi, konsultācijas, tulku pakalpojumi).

Integrācija ir iekļaušanās sabiedrībā - ekonomiskā, sociālā, kultūras utt. Pārdomājams, vai norādītie pasākumi piemēri ir galvenie integrācijas pasākumi. Valodas kursu piedāvājums ir skatāms valodas politikas un mūžizglītības kontekstā.

-

22. lpp. ..valodu apmācība..

Šeit un citur lietot terminu latviešu valodas apguve.

 

-

22. lpp. Vajadzīga oficiāla interneta vietne (piemēram, LV portāls), kur valsts publicē iedzīvotājiem īpaši nozīmīgu informāciju, kurai var uzticēties. Šai informācijai jābūt pieejamai dažādās valodās.

Visu valsts iestāžu tīmekļvietnēs, arī pašvaldību tīmekļvietnēs ir uzticama informācija. Dažādi tulkošanas rīki dara pieejamu informāciju arī cilvēkiem, kas valsts valodu nezina. Tādā gadījumā precizējama arī tīmekļvietnes mērķauditoija, jo Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem latviešu valoda ir jāprot. Nav pieļaujama nepamatotas divvalodības sekmēšana (ko saprotam ar informācijas pieejamību dažādās valodās?).

-

18. lpp. Šobrīd pilsoniskās sabiedrības jautājumi fragmentāri tiek skatīti [..]

Šī ir pilnīgi normāla situācija t.s. horizotālajām valsts politikām. Arī ĪUMSIL darbības laikā FM kompetences jautājumi visticamāk bija FM kompetencē. Programmas "Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstība" nosaukums norāda uz minētās jomas koordinējošo ministriju. Visticamāk darbības rezultātos ietverami pasākumi, kas norādītu šīs koordinējošās funkcijas īstenošanu.

-

16. lpp. 1. iedzīvotāju priekšlikums

Lūgums ieteikumu skatīt kontekstā ar datiem par to, kādās un cik valodās Latvijā ir šādi plašsaziņas līdzekļi. Cik lielā mērā šis ieteikums stiprina divvalodību vai informācijas pieejamību dažādu mazākumtautību valodās? Jautājums arī - kā tas sekmē vēlmi praksē izmantot integrācijas kursos apgūto latviešu valodu un kā ietekmē virzību uz satura paplašināšanu latviešu valodā plašsaziņas līdzekļos.
Sal. ar 20. lpp. teikto: Svarīgi veikt pasākumus valsts atbalsta nodrošināšanai kvalitatīva satura veidošanai latviešu valodā, tostarp uzrunājot valsts valodā arī Latvijā dzīvojošos mazākumtautību iedzīvotājus. Pārliecināties, vai neveidojas zināmas pretrunas.

-

9. lpp. 1.2. Veicināt latviešu valodas kā sabiedrību vienojoša pamata nostiprināšanos ikdienas saziņā.

Ieteikums lappuses beigās minēto citējumu iestrādāt aprakstošā formā, norādot uz jaunas interaktīvas pašmācības lietotnes, kurā iestrādāti mūsdienīgi uzdevumi visu valoddarbības prasmju apguvei, kā arī testi valodas prasmju līmeņa noteikšanai, nepieciešamību. Lietotnes saturiskās koncepcijas piedāvājums nav rīcības plāna uzdevums.

-

6. lpp. Nacionālā identitāte un piederība.
Ieteikums precizēt pē'dejo sadaļas teikumu, ņemot vērā:
1. Rīcības plānā piedāvātie integrācijas pasākumi un uzdevumi lielākoties vērsti uz latviešu valodas apguvi. Taču valodas apguve vien negarantē integrāciju un valodas apguve nav integrācija. Labākajā gadījumā tā kļūst par komunikācijas līdzekli jeb instrumentu. Ieteikums valodas prasmju trūkumu integrācijas aspektā aplūkot kā sociālu, ne tīri lingvistisku konstruktu.

2.Karadarbības Ukrainā radītā imigrācija Latvijas lingvistiskajā ainavā (resp., skatoties no imigrantu lietoto valodu viedokļa) jaunas grupas īsti nav radījusi. Ukrainas civiliedzīvotāji un citi karadarbības skartie iedzīvotāji Latvijā paplašina krievu valodu labi protošo iedzīvotāju grupu, tādējādi, iespējams, sekmējot šīs Latvijā jau esošās grupas valodisko pašpietiekamību. Tas, protams, nozīmē, ka latviešu valodas apguves un lietojuma aspekti ir ļoti svarīgi.

-

1.2. rīcības virzienā ieteikums pārdomāt rezultatīvo rādītāju sadaļu un pasakumu piedāvājumu. Valodas prasmes rādītāji īsti nevar apstiprināt sabiedrības "vienojošo pamatu". Lielāka nozīme te ir valodas lietojuma sociālajiem faktoriem.

-

Rosinām papildināt 2.1.2. pasākuma rezultatīvo rādītāju ar iniciatīvās iesaistīto izglītības iestāžu un izglītojamo skaitu atbilstoši ietekmes izvērtējumā par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plānu 2022.–2023.gadam sniegtajam ieteikumam.

Katru gadu iniciatīvās iesaistītas vismaz __ izglītības iestādes un ___ izglītojamie. 

Rosinām pārskatīt 2.1.2. pasākuma darbības rezultāta "Uzlabojusies skolēnu un jauniešu izpratne un zināšanas par Latvijas valsts un sabiedrības vērtībām, stiprinot patriotismu, un par pilsoniskās līdzdalības veidiem" formulējumu, lai uzlabotu tā labskanīgumu. 

Uzlabojusies izglītojamo izpratne un zināšanas par Latvijas valsts un sabiedrības vērtībām, par pilsoniskās līdzdalības veidiem, kā arī tika stiprināts patriotisms. 

Lūgums precizēt 1.1.3. pasākuma rezultatīvo rādītāju "Sākot ar 2024./2025. mācību gadu, valsts aizsardzības mācības apguve visās vidējās mācību iestādēs Latvijā."

Sākot ar 2024./2025. mācību gadu, valsts aizsardzības mācības apguve visās vidējās izglītības iestādēs Latvijā

Rosinām precizēt 4.5. pasākuma nosaukumu un rezultatīvo rādītāju atbilstoši SIF mājaslapā sniegtajai informācijai par projektu konkursiem (https://www.sif.gov.lv/lv/mazakumtautibu-un-sabiedribas-saliedetibas-programma).

Mazākumtautību un sabiedrības saliedētības programma
Aktivitātēs iesaistīti vismaz 400 bērni, jaunieši un viņu ģimenes

Vēršam uzmanību, ka 1.1.3. pasākuma "Izglītojoši pasākumi skolēniem un jauniešiem par valsts aizsardzības jautājumiem un Latvijas valsts vēstures svarīgiem notikumiem" īstenošanai 2024. gadā norādītais finansējums 12 546 222 eiro (34.00.00 Jaunsardzes centrs) ir ieplānots Jaunatnes politikas īstenošanas plānā 2023.-2024. gadam (2.1.7. pasākums).

-