Atzinums

Vienlaikus lūdzam izvērtēt un sniegt pamatojumu, ja tāds ir, šādu neapliekamo objektu saglabāšanai, savukārt, ja pamatojuma nav vai tas ir apšaubāms, lūdzam izslēgt no neapliekamajiem objektiem:

Komersantiem piederošās neapliekamās inženierbūves – izvērtējumā iekļaujot pamatojumu kāpēc vieniem komersantiem piederošās inženierbūves ir pamatoti nepalikt situācijā, kad tādas pašas inženierbūves, kas pieder citiem komersantiem ir jāapliek ar nodokli,
Valstij piekritīgo nekustamo īpašumu, kas nav nodots lietošanā vai iznomāts- Izvērtējumā iekļaujot datus par šiem objektiem, kā arī pamatojot – vai neaplikšana ar nodokli īstenībā rada stimulu valstij nesakārtot savas īpašuma tiesības un neierakstīt tās Zemesgrāmatā, kā arī pamatot vai ir pieņemami, ka valstij piekritīgie nekustamie īpašumi ilgstoši netiek nodoti lietošanā, tātad arī netiek apsaimniekoti.
 Ēkas vai to daļas (telpu grupas), kuras izmanto no valsts budžeta finansētās iestādes.

-

Vienlaikus vēršam uzmanību uz faktu, ka spēkā esošajā redakcijā ir plaši tulkojama norma “(arī zemi tā uzturēšanai)”, tāpēc iesakām izvērtēt nepieciešamību to precizēt, lai būtu iespējams pašvaldībām nodot precīzus, neinterpretējamus datus par neapliekamo zemi zem neapliekamiem kultūras pieminekļiem.  Vai arī anotāciju papildināt, ka Ministru kabineta noteikumi paredzēs šādu datu noteikšanas kārtību, piemēram, attiecībā uz gadījumiem, kad neapliekams kultūras piemineklis ir tikai daļa no ēkas, pašvaldībām tiks nodoti dati par precīzu šī objekta uzturēšanas zemes platību, kura nav apliekama ar nodokli.

 

-

Tā kā spēkā esošā likuma 1.panta otrās daļas 6.punkts šobrīd ir šāds:
“6) valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli, kā arī zemi tā uzturēšanai, izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu, kā arī nekustamo īpašumu, kas netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām;
Bet Finanšu ministrija to rosina tikai papildināt ar pasvītroto tekstu:
“izteikt otrās daļas 6. punktu šādā redakcijā:
"6) valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli (arī zemi tā uzturēšanai) saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un pazīmēm, izņemot dzīvojamās mājas un zemi to uzturēšanai, saimnieciskajā darbībā izmantotu nekustamo īpašumu, kā arī nekustamo īpašumu, kas netiek uzturēts atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības prasībām;"

Tad iebilstam pret šādu grozījumu, bet atbalstām priekšlikumu papildināt likumu ar normu, kas noteiks, ka neapliekamos kultūras pieminekļus, atbilstoši šai neaplikšanas pazīmei, pašvaldībām paziņos valsts pārvalde, atbilstoši  Ministru kabineta noteiktai kārtībai, jo valsts pārvaldes pienākumos ir uzturēt kultūras pieminekļu sarakstu ar precīziem datiem par katru kultūras pieminekli. Kā arī regulāri izvērtēt- vai neaplikšana ar nodokli sasniedz mērķi, kāpēc kāds objekts netiek aplikts ar nekustamā īpašuma nodokli.
 

-

Iebilstam pret likuma 1.panta papildināšanu ar piekto daļu Finanšu ministrijas piedāvātajā redakcijā:
"(5) Ministru kabinets nosaka kritērijus un pazīmes valsts aizsargājamiem nekustamajiem kultūras pieminekļiem (arī zemei tā uzturēšanai), pēc kurām piemērojams nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojums."

Un lūdzam to izteikt šādā redakcijā:
"(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pašvaldībām tiek nodota informācija par šā panta otrās daļas 6.punktā noteiktajiem objektiem, kas netiek aplikti ar nekustamā īpašuma nodokli un objektu neapliekamajām platībām katrā kadastra objektā.”

Ministru kabineta noteikumos būtu jānosaka automatizēta šādu datu nodošana mašīnlasāmā un automatizēti ar kadastra datiem savietojamā formātā.
 

-

Iebilstam pret likuma 5.panta papildināšanu ar jaunu 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(2.1) Nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam par tam piederošu valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekli (arī zemi tā uzturēšanai) piemēro nodokļa atvieglojumu 25, 50, 70 vai 90 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas. Ministru kabinets nosaka kritērijus un pazīmes valsts aizsargājamiem nekustamajiem kultūras pieminekļiem (arī zemei tā uzturēšanai), pēc kurām piemērojams nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums un nosakāms tā apmērs."
Šobrīd tās ir pašvaldību tiesības- noteikt vai nenoteikt kultūras pieminekļiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, kas ir saglabājamas. Gadījumā, ja tomēr valsts vēlas pārņemt šīs tiesības sev, tad vienlaikus ir jāpievieno normatīvā akta projekts, kas paredzēs pašvaldībām jaunus pašu ienākumu avotus no nodokļiem, kas būs vismaz tādā apmērā, kādā valsts piešķirs nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus.
 

-

Iebilstam pret pārejas noteikumu jaunā 78.punkta redakcijā:
"78. Ministru kabinets līdz 2024.gada 31.decembrim izdod šā likuma 1.panta piektajā daļā un un 5.panta 2.1 daļā minētos noteikumus."

Ar 2024.gada 1.janvāri minētie noteikumi būtu jau jāpiemēro. Lūdzam to izteikt šādā redakcijā:
"78. Ministru kabinets līdz 2024.gada 31.oktobrim izdod šā likuma 1.panta piektajā daļā minētos noteikumus un pirmo reizi nodod pašvaldībām šajā daļā noteiktos datus ne vēlāk kā līd 2024.gada 30.novembrim piemērošanai sākot ar 2025.gada 1.janvāri."
 

-